Atzinums

Lūdzam precizēt likumprojekta 3.panta pirmās daļas pirmo punktu un papildināt anotāciju ar skaidrojumu par Valsts aizsardzības dienesta (turpmāk - VAD) pildīšanu apgūstot militārās medicīnas kursu augstskolu un koledžu ārstniecības studiju programmu ietvaros.  Aktualizētajos ārsta, ārsta palīga un māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesiju standartos ir ietverti jautājumi par militārās medicīnas pamatjautājumiem un katastrofu medicīnu, vai likumprojekta tvērums ir attiecināms uz studējošiem, kuri apgūst izglītības programmu atbilstoši profesijas standartā noteiktajam, vai tomēr tikai uz tiem studējošiem, kuri apgūst papildu (izvēles) militārās medicīnas kursu. Lūdzam to noteikt likumprojektā. Lūdzam anotācijā nosaukt konkrētas studiju programmas, kuru studējošiem studijas tiks pielīdzinātas VAD pildīšanai.
Kā arī lūdzam norādīt kāds statuss (NBS rezerves statuss) būs personām, kuras absolvēs medicīniskās izglītības programmu, kurā tika apgūts militārās medicīnas kurss un būs ieguvušas attiecīgās ārstniecības personas profesionālo kvalifikāciju, piemēram, ieguvušas ārsta grādu, ārsta palīga kvalifikāciju.

-

Izvērtējot likumprojekta 9.pantu, norādam uz problēmām, kuras varētu rasties šī likuma izpildē, proti, saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10.panta 52 Aizsardzības ministrija nav norādīta kā iestāde, kura ir tiesīga Veselības informācijas sistēmā (E-veselības sistēma) apstrādāt uzkrāto informāciju par pacientu.
Tādejādi lūdzam izvērtēt vai nav nepieciešami labojumi Pacientu tiesību likumā.
 
Lūdzam papildināt likumprojekta 9.pantu, un precīzi norādīt, kādiem datiem, uzskaitot datu vienumus, un konkrēti no kurām valsts IS (reģistriem) Aizsardzības ministrijai jānodrošina piekļuve.
 
Norādām, ka E-veselības sistēmā iekļaujamie dati ir uzskaitīti Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, tomēr ne visu datu reģistrēšana vai nodošana E-veselības sistēmai ir obligāta.
Balstoties uz esošo likumprojekta 9.panta formulējumu Nacionālais veselības dienests nevar izvērtēt iespēju nodrošināt Aizsardzības ministrijai tiešsaistes piekļuves datiem, jo datu vienumi nav zināmi.
 
Veselības ministrija Nacionālā veselības dienesta vārdā informē, ka izmantojot E-veselības sistēmas lietotāja saskarni, piekļūt un apstrādāt datus tiešsaistē var tikai ārstniecības personas, kas nodarbinātas ārstniecības iestādē. Līdz ar to Aizsardzības ministrija varēs tiešsaistē E-veselības sistēmā apstrādāt uzkrātos personas datus, ja darbības ar E-veselības sistēmu veiks ārstniecības personu reģistrā reģistrēta persona, kura  nodarbināta ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētā ārstniecības iestādē, noslēdzot līgumu par e-veselības lietošanu.

-

VM iebilst pret likumprojekta 12.panta pirmajā daļā noteikto, ka iesaucamo veselības stāvokļa atbilstības novērtēšanu valsts aizsardzības dienestam veic iesaucamo ģimenes ārsti. Ģimenes ārsts pārzina personas veselības stāvokli un var sniegt izziņu par esošām un pārslimotām slimībām, to sekām, veiktajiem izmeklējumiem u.c. (veidlapa 027/u), tomēr ģimenes ārstam nevar uzdot pienākumu vienpersoniski noteikt, vai iesaucamā veselības stāvoklis atbilst VAD pildīšanai. Iespējamie riski - ievērojams papildu slogs ģimenes ārstam, kā arī iespējama neobjektivitāte. Uzskatām, ka attiecībā uz VAD iesaucamajiem jāsaglabā tā pati novērtēšanas kārtība, kuru šobrīd jau piemēro uzņemšanai NBS un Zemessardzē, nepieciešamības gadījumā stiprinot attiecīgo struktūru kapacitāti.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar prognozi par komisijas locekļu noslodzi, intensitāti utml. un finansiālo ietekmi. Vienlaikus lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā vai precizēt likumprojektu par likumprojekta 18.pantā noteiktajām tiesībām komisijai kontrolēt AiM atbildīgās struktūrvienības pieņemtos lēmumus. Vai šeit ir domāts kontrolēt lēmumu izpildi par iesaucamā norīkošanu valsts civilā dienesta pildīšanai?

-

Lai Veselības ministrija sniegtu viedokli par Veselības ministrijas pilnvarotās pārstāvja iekļaušanu komisijā ir nepieciešama informācija par plānoto Veselības ministrijas pilnvarotā pārstāvja lomu komisijā. Lūdzam attiecīgi papildināt anotāciju. Kā arī lūdzam papildināt anotācijas 4.1.16. apakšpunktu skaidrojot plānoto komisijas darbības mērķi, funkcijas un uzdevumus. No pašreizējā likumprojekta un anotācijas nav noprotams komisijas mērķis un tās funkcijas, piemēram, vai komisijai ir paredzēts veikt uzraudzības funkciju vai arī tās izveides mērķis ir izskatīt un pieņemt konceptuālus lēmumus.
Lūdzam skaidrot, kādas būtu Veselības ministrijas pilnvarotās personas uzdevumi, funkcijas komisijā? 

-

Lūdzam izvērtēt šādas priekšrocības tiesisko pamatojumu attiecībā uz dzimumu līdztiesības ievērošanu, ņemot vērā, ka sievietes drīkst piedalīties valsts aizsardzības dienestā, pamatojoties uz brīvprātības principu, Tādējādi var rasties situācija, ka nepastāv vienāds tiesiskais stāvoklis starp vienlīdzīgiem pretendentiem - VAD karavīram un sieviete, kura nav bijusi dienestā.

-

Anotācijas pašreizējā redakcijā ir norādīts, ka likumprojekta finansējuma aprēķinos šobrīd nav iekļautas alternatīvā dienesta jeb Valsts civilā dienesta izmaksas. Lūdzam papildināt anotāciju, norādot plānoto Valsts civilā dienesta izmaksu finansējuma avotu.

-

Informējam, ka E-veselības sistēmai piekļūt un apstrādāt datus var tikai ārstniecības personas, līdz ar to, lai Aizsardzības ministrija varētu E-veselības sistēmā apstrādāt datus, darbībai ar personu datiem būtu jānodrošina štata vieta personai, kura reģistrēta ārstniecības personu reģistrā. Papildus jānorāda, ka E-veselības sistēmā neatrodas reģistrācijas dati, bet gan pacientu un veselības dati. Lai Aizsardzības ministrija varētu piekļūt nepieciešamajai informācijai E-veselības sistēmā.

Veselības ministrija neatbalsta, ka iesaucāmā veselības stāvokli novērtē iesaucāma ģimenes ārsts. Skaidrojam, ģimenes ārsta kompetencēs ietilpst slimību profilakse, diagnostika, ārstniecība, ne izvērtēt iesaucamā veselības stāvokļa atbilstību dienestam. Veselības ministrija uzskata, ka iesaucamo medicīniskā pārbaude veselības stāvokļa novērtēšanai un veselības kapacitātes atbilstības noteikšanai dienestam NBS regulāro spēku vienībās un ZS ir jārealizē pastāvošās NBS sistēmas ietvaros, piemērojot profesionālā dienesta kandidātiem noteiktās veselības kapacitāšu prasības, kuras sīkak ir skaidrotas mājaslapā https://www.mil.lv/lv/klusti-karavirs/atlase-profesionalajam-dienestam

Veselības ministrija neatbalsta bērnu, grūtnieču un personu ar prognozējamu invaliditāti apvienošanu vienā grupā kopā ar personām, kuras iesauktas vai brīvprātīgi pieteicās valsts aizsardzības dienestam, kurām pienākas prioritāra veselības aprūpe. Paskaidrojam: "Pasaules un Eiropas mērogā mātes un bērna veselība izvirzīta kā viens no prioritārajiem sabiedrības veselības un labklājības rādītājiem, un šīs jomas attīstībai ir izstrādāti vairāki stratēģiski pasaules un Eiropas līmeņa dokumenti un vadlīnijas (piemēram, Vispasaules mātes un bērna veselības stratēģija^[1]; Eiropas stratēģija par bērnu un pusaudžu veselības veicināšanu^[2] u.c.). Mātes un bērna veselība ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības jomām. Vesels bērns ir veselas sabiedrības priekšnoteikums. Mātes un bērna veselības veicināšana sekmē ne tikai reproduktīvo un bērnu veselību, bet uzlabo arī visu sabiedrības veselību kopumā.". Labklājības ministrija skaidro, ka, ja cilvēkam ir noteikta prognozējama invaliditāte, ārsta pienākums ir obligāti izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu - konkrētam cilvēkam paredzētu pasākumu kopumu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos. Plānā, ņemot vērā cilvēka funkcionēšanas ierobežojumus, noteikti atbilstoši ilgtermiņa un īstermiņa mērķi, kā arī iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi un to īstenošanas termiņi. Visas aktivitātes ir paredzētas, lai saglabātu, uzlabotu vai atjaunotu cilvēka funkcionēšanas spējas. Informējam, personai ar prognozējamu invaliditāti ir nepieciešama prioritāra veselības aprūpe, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu personas funkcionēšanas spējas. Balstoties uz iepriekš minēto skaidrojam, ka kategorijas savā starpā nav samērojamas, jo katrai no šim iepriekš minētajām grupām ir paredzēts savs politikas plānošanas dokuments un speciāli virzīts finansējums (piem., MK noteikumos Nr.611 ir skaidrota detalizēta grūtnieču un jaundzimušo aprūpe). Jaunu politisko dokumentu veidošana un papildus finansējuma virzīšana paredz papildu finanšu līdzekļus, kas būtiski ietekmētu veselības aprūpes budžetu, kurš tā jau ir komplicēts. Veselības ministrija aicina personu grupu, kuras iesauktas vai brīvprātīgi pieteicās valsts aizsardzības dienestam, nodrošināt ar veselības aprūpi aizsardzības ministrijas normatīvo aktu ietvaros.

[_{1] Global Strategy for Women's and Children's Health. United Nations Secretary-General, 2010.
[2] European startegy for child and adolescent health development. WHO, 2005.}

-