Anotācija (ex-ante)

Kā izriet no Direktīvas 2022/2041 preambulas 28. apsvēruma, minimālās algas ir uzskatāmas par adekvātām, ja tās ir taisnīgas attiecībā pret algu sadalījumu attiecīgajā dalībvalstī un ja tās nodrošina pienācīgu dzīves līmeni darba ņēmējiem, kas ir pilna laika darba tiesiskajās attiecībās.

Direktīvas 5. pants nosaka, ka dalībvalstīm, kurās ar normatīvajiem aktiem ir  noteiktas minimālās algas, ir jāizveido procedūras, kas vajadzīgas, lai noteiktu un atjauninātu normatīvajos aktos noteiktās minimālās algas. Šādu  procedūru noteikšanas un atjaunināšanas pamatā ir kritēriji, kas paredzēti, lai veicinātu minimālo algu adekvātumu, nolūkā panākt pienācīgus dzīves standartus, samazināt nodarbināto personu nabadzību, kā arī veicināt sociālo kohēziju un augšupēju sociālo konverģenci un ierobežot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Dalībvalstīm minētie kritēriji ir jānosaka saskaņā ar savu praksi attiecīgajos valsts tiesību aktos, kompetento iestāžu lēmumos vai trīspusējās vienošanās.

Direktīvas 2022/2041 5. panta 4. punkts nosaka, ka dalībvalstīm jāizmanto indikatīvās atsauces vērtības, lai novērtētu normatīvajos aktos noteikto minimālo algu adekvātumu.

Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kura mērķis ir noteikt minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību (veicamos pasākumus, to termiņus un atbildīgās institūcijas).

Ar noteikumu projektu tiks pārizdoti pašreiz spēkā esošie MK noteikumi Nr. 563. Noteikumu projektā tiks noteikti gan Direktīvai 2022/2041 atbilstoši rādītāji minimālās algas noteikšanai, gan arī atsauces vērtība, proti minimālās mēneša darba algas apmērs pret vidējo darba samaksu, ko būs jāņem vērā, lemjot par minimālās algas apmēru.

Noteikumu projekta 2. punkts paredz Labklājības ministrijai reizi gadā izstrādāt priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru (līdz jebkuram veselam skaitlim ar precizitāti līdz vienam euro) nākamajam gadam, ņemot vērā virkni datu, tostarp atsauces vērtību.

Izstrādājot noteikumu projektu, tika organizētas vairākas darba sanāksmes ar Valsts kancelejas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvju dalību.

Kopīgo diskusiju laikā tika izvēlēti tādi minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas un noteikšanas kritēriji, kas atbilst gan 2022. gada 19. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā prasībām, gan arī Latvijas ekonomiskajai situācijai.

Diskusiju laikā izskanēja dažādi viedokļi par atsauces vērtību un par periodu, pret kuru to būtu jāaprēķina.

Jāuzsver, ka sociālajiem partneriem nav vienotas nostājas attiecībā uz atsauces vērtību, līdz ar to, apkopojot visus saņemtos viedokļus, kā arī ņemot vērā bruto minimālās algas attiecību pret vidējo algu citās ES valstīs, un, lai nodrošinātu optimālu, tautsaimniecības un reģionālās attīstības situācijai atbilstošu minimālās mēneša darba algas kāpumu, noteikumu projektā tika iestrādāta atsauces vērtība 45 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni. Tika analizēti arī riski, kas varētu iestāties, nosakot minimālo algu sociālekonomiskajai situācijai neatbilstošā apmērā, tajā skaitā algu skalas saspiestība, līdz ar to zemāki stimuli darba tirgus dalībniekiem iesaistīties darba tirgus produktivitāti paaugstinošās aktivitātēs – izglītībā un mācībās, paaugstināts bezdarbs reģionos un fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetiem.

2023. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 610 euro. Tādējādi 45 procenti no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni ir  724,50 euro. Par pamatu ņemot šo atsauces vērtību un atbilstoši pārējo sociālekonomisko rādītāju un citas minētās informācijas analīzei tiktu pieņemts lēmums par iespējamo minimālās algas apmēru, to nosakot līdz jebkuram veselam skaitlim ar precizitāti līdz vienam euro.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka Finanšu ministrijai pirms kārtējā gada budžeta procesa uzsākšanas un Eiropas Komisijai iesniedzamā fiskāli strukturālā plāna sagatavošanas ir pieejama informācija par nākamajā gadā paredzēto minimālās algas apmēru, noteikumu projektā tika iestrādāts laika grafiks tā, lai lēmums par minimālās algas apmēru nākamajam gadam tiktu pieņemts jau maijā.

Noteikumu projekts paredz atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumus Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība".