Anotācija (ex-ante)

Par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2. panta sestajā daļā un 4. panta 8.¹ un 8.² daļā un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta papildināšanu ar 8.⁵, 8.⁶ un 8.⁷ daļu.

1) Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2. panta sestajā daļā un 4. panta 8.¹ un 8.² daļā noteiktais regulējums rada šķēršļus personām, kuras veic saimniecisko darbību neregulāri un atkārtoti vēlas reģistrēties par MUN maksātāju. Tāpat minētais regulējums negatīvi ietekmē to iedzīvotāju grupu, kurai objektīvu apstākļu dēļ nav iespējas veikt saimniecisko darbību, piemēram, personas, kuras slimības dēļ ilgstoši nevar veikt saimniecisko darbību, vai vecākus bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, jo šajā periodā mikrouzņēmumam nav apgrozījuma (saimnieciskās darbības ieņēmumu) un tas attiecīgi zaudē MUN maksātāja statusu, kā arī noteiktu laika periodu tam ir ierobežojums atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju.

2) Šobrīd lēmumi par MUN maksātāja statusa zaudēšanu tiek pieņemti manuāli, kā rezultātā MUN maksātāju izslēgšana no MUN maksātāju reģistra notiek ar laika nobīdi, nevis uzreiz, kad Valsts ieņēmumu dienestam kļūst zināms, ka mikrouzņēmumam nav apgrozījuma (nav iesniegtas MUN deklarācijas ne par vienu no taksācijas perioda ceturkšņiem). Turklāt, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta praksi, ja mikrouzņēmums zaudē MUN maksātāja statusu saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 8.¹ un 8.² daļu, jo MUN maksātājam nav bijis apgrozījuma (nav iesniegtas MUN deklarācijas ne par vienu no taksācijas perioda ceturkšņiem), mikrouzņēmumam joprojām paliek reģistrēta saimnieciskā darbība un tas kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju, kuram nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) jāmaksā vispārējā kārtībā. Tādējādi mikrouzņēmumam, kurš zaudējis MUN maksātāja statusu un faktiski neveic saimniecisko darbību, rodas pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un samaksāt minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokli 50 euro apmērā. Minētā prakse rada administratīvo un finansiālo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.

Par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2. panta sestajā daļā un 4. panta 8.¹ un 8.² daļā un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta papildināšanu ar 8.⁵, 8.⁶ un 8.⁷ daļu.

1) Lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu MUN režīmu un padarītu to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri veic neregulāru saimniecisko darbību, kā arī nodokļu maksātājiem, kuriem objektīvu apstākļu dēļ nav iespējas veikt saimniecisko darbību, nepieciešams:
- precizēt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikto regulējumu, kas paredz MUN maksātāja statusa zaudēšanu, ja MUN maksātājam nav apgrozījuma;
- atļaut MUN maksātājam (kas ir pārtraucis saimniecisko darbību un MUN maksāšanu taksācijas periodā un nav izvēlējies tajā pašā taksācijas periodā veikt saimniecisko darbību citā nodokļu režīmā) atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju.

2) Lai novērstu, ka MUN maksātāju izslēgšana no MUN maksātāju reģistra notiek ar laika nobīdi, nevis uzreiz, kad Valsts ieņēmumu dienestam kļūst zināms, ka mikrouzņēmumam nav apgrozījuma (nav iesniegtas MUN deklarācijas ne par vienu no taksācijas perioda ceturkšņiem), kā arī novērstu lieku administratīvo un nodokļu slogu nodokļu maksātājiem un lieku administratīvo slogu nodokļu administrācijai, ja mikrouzņēmums zaudē MUN maksātāja statusu, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā nepieciešams noteikt regulējumu, kas paredz automātisku Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieņemšanu par mikrouzņēmuma izslēgšanu no MUN maksātāju reģistra uzreiz pēc tam, kad iestājies MUN ceturtā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas termiņš, kā arī noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests vienlaikus izslēdz mikrouzņēmumu –  fizisko personu, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, arī no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra.
MUN maksātājiem (fiziskajām personām, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji), kuri ilgstoši neveic saimniecisko darbību, nav vajadzības ilgstoši atrasties MUN maksātāju reģistrā un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, savukārt tiem nebūs šķēršļu atkārtoti reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējiem un MUN maksātājiem.
Ja mikrouzņēmums (fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs) zaudēs MUN maksātāja statusu un tiks izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra, jo tam nav apgrozījuma (nav iesniegtas MUN deklarācijas ne par vienu no taksācijas perioda ceturkšņiem) un tomēr izrādīsies, ka mikrouzņēmums faktiski bija veicis saimniecisko darbību, bet nebija izpildījis pienākumu iesniegt MUN ceturkšņa deklarācijas, nodokļu maksātājam būs pienākums iesniegt neiesniegtās MUN ceturkšņa deklarācijas un samaksāt MUN, kā arī iestāsies pārējās sekas atbilstoši nodokļu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Arī šajā gadījumā mikrouzņēmumam nebūs šķēršļu atkārtoti reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un izvēlēties MUN maksātāja statusu.
Savukārt attiecībā uz mikrouzņēmumiem – individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā, ja tie saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 8.¹ un 8.² daļu zaudēs MUN maksātāja statusu, tiem paliks reģistrēta saimnieciskās darbība un tie attiecīgi kļūs par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kam nodokļi (uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) jāmaksā vispārējā kārtībā.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz precizēt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2. panta sesto daļu un noteikt, ka MUN maksātājs, kurš ir pārtraucis saimniecisko darbību un MUN maksāšanu taksācijas periodā un tajā pašā taksācijas periodā atkārtoti reģistrē saimniecisko darbību, kļūstot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju, nevar atkārtoti izvēlēties maksāt MUN tajā pašā taksācijas periodā un pēctaksācijas periodā. Attiecīgi, ja MUN maksātājs taksācijas periodā būs pārtraucis MUN maksāšanu un saimniecisko darbību un tajā pašā taksācijas periodā nebūs izvēlējies veikt saimniecisko darbību citā nodokļu režīmā, tam būs tiesības atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju.
Tāpat likumprojekts paredz precizēt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 8.¹ un 8.² daļu un noteikt, ka, ja MUN maksātājam nav apgrozījuma divus taksācijas periodus pēc kārtas, tas ar nākamo taksācijas periodu zaudē MUN maksātāja statusu. Savukārt, ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā MUN maksātājs, sākot ar taksācijas perioda otro ceturksni, un tam nav apgrozījuma trīs taksācijas periodus pēc kārtas (ieskaitot taksācijas periodu, kurā tas ir reģistrēts kā MUN maksātājs), ar nākamo taksācijas periodu tas zaudē MUN maksātāja statusu.
Vienlaikus Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. pants tiek papildināts ar 8.⁵ daļu, kas paredz, ka, ja mikrouzņēmums – fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, – zaudē MUN maksātāja statusu saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 8.¹ vai 8.² daļu, Valsts ieņēmumu dienests to vienlaikus izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra.
Savukārt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 8.⁶ daļa paredz, ka piemērojot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 8.¹, 8.² un 8.⁵ daļu, lēmumu par MUN maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra Valsts ieņēmumu dienests pieņem automātiski piecu darba dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda ceturtā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas termiņa un lēmumu paziņo likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.
Tādējādi, ja MUN maksātājam attiecīgajos taksācijas periodos nav apgrozījuma, Valsts ieņēmumu dienests piecu darba dienu laikā pēc Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktā MUN deklarācijas par ceturto ceturksni iesniegšanas termiņa pieņem lēmumu par MUN maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra. Lēmumu par MUN maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra paziņo likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā, vienlaikus informāciju publicējot Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.
Šāds automatizēti pieņemts lēmums ir derīgs bez Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas paraksta. Lēmumā norāda, ka tas ir pieņemts, pamatojoties uz automātisku datu apstrādi, un ietver informāciju par to, kā nodokļu maksātājs var saņemt skaidrojumu par lēmuma automatizēto pieņemšanu un tā apstrīdēšanas kārtību.
Ieviešot normu par automatizēto lēmumu pieņemšanu par MUN maksātāja statusa zaudēšanu, lēmumi tiktu pieņemti savlaicīgi, īsā laika posmā (t.i., piecu darba dienu laikā) un vienlaicīgi visiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir iestājušies apstākļi gala lēmuma pieņemšanai.
Lēmumu pieņemšanu Valsts ieņēmumu dienests veic, ievērojot Administratīvā procesa likuma 67. panta prasības par administratīvā akta obligāto sastāvdaļu ietveršanu lēmumos. Pārskatot lēmumu pieņemšanas praksi, Valsts ieņēmumu dienests secināja, ka ne visos gadījumos, kad pieņemami lēmumi administratīvā procesa ietvaros, pastāv objektīva nepieciešamība izvērsti lēmumā ietvert visas rakstveida administratīvā akta sastāvdaļas. Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot Administratīvā procesa likuma 69. pantā minētos gadījumus, proti, administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67. panta noteikumus, ja tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā.
Analizējot tiesisko regulējumu, Valsts ieņēmumu dienests secināja, ka nepieciešams izstrādāt atbilstošu regulējumu, paredzot gadījumus, kad būtu iespējams atteikties no administratīvā akta rakstveida formas un administratīvo aktu izdot citādi, piemērojot Administratīvā procesa likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu.
Līdz ar to Mikrouzņēmumu nodokļa likums tiek papildināts ar normu, kas paredz atšķirīgu konkrētu lēmumu izdošanas kārtību.
Turpmāk lēmums par MUN maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra tiks izdots Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā.
Papildus tiek noteikts, ka lēmums, kas pieņemts (izdots) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā, ir citādi izdots administratīvais akts un tajā ietver tikai Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 8. punktā minēto informāciju, proti, lēmumā tiek norādīts adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67. panta noteikumus, ja tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 69. panta otro daļu, ja administratīvais akts izdots citādi, nevis rakstveidā vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā likuma 67.panta prasībām, procesa dalībniekam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā atbilstoši minētā panta prasībām. Iestāde šo administratīvo aktu noformē 14 dienu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas un paziņo to adresātam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Apstrīdēšanas termiņš sākas pēc šā akta vai atteikuma paziņošanas.
Tā kā apstrīdēšanas termiņš sākas tikai pēc rakstveidā noformēta administratīvā akta paziņošanas, regulējums neietekmē mikrouzņēmuma – fiziskās personas tiesības aizsargāt savas likumīgās intereses.
Attiecīgi MUN maksātāja statuss būs zaudēts ar pēctaksācijas gada 1. janvāri, kā arī ar pēctaksācijas gada 1. janvāri mikrouzņēmums – fiziskā persona, kas veica saimniecisko darbību, būs izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests pēctaksācijas gada 20. janvārī pieņem lēmumu ar kuru fiziskā persona zaudē MUN maksātāja statusu un tiek izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra ar pēctaksācijas gada 1. janvāri.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi un oficiālo elektronisko adresi, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina, ka nodokļu maksātājam no oficiālās elektroniskās adreses konta ir piekļuve Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmai un tajā paziņotajiem administratīvajiem aktiem (arī nelabvēlīgiem administratīvajiem aktiem) un citiem lēmumiem, dokumentiem un informācijai.
Ņemot vērā nepieciešamās izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 8.⁶ un 8.⁷ daļu plānots ieviest ar 2026. gada 1. janvāri.

Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta papildināšanu ar 3.¹ daļu.

Pašlaik fiziskā persona, kas saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta trešo daļu reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs un izvēlas būt MUN maksātājs, iegūst MUN maksātāja statusu uz nenoteiktu laika periodu. Taču ir situācijas, ka fiziskās personas veic saimniecisko darbību neregulāri un attiecīgi gūst saimnieciskās darbības ieņēmumus reti un neregulāri. Attiecīgi šīm personām ilgstoši ir neaktīva saimnieciskā darbība, kā rezultātā tās saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 8.¹ un 8.² daļu zaudē MUN maksātāja statusu.

Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta papildināšanu ar 3.¹ daļu.

Mikrouzņēmumu nodokļa likumā nepieciešams noteikt regulējumu, kas paredz iespēju fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri un attiecīgi gūst saimnieciskās darbības ieņēmumus reti un neregulāri, reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējiem un iegūt MUN maksātāja statusu uz terminētu laika periodu.
Tādējādi likumprojekts paredz papildināt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. pantu ar 3.¹ daļu, kas nosaka, ka, piemērojot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta trešo daļu, ja fiziskā persona prognozē, ka tā saimniecisko darbību veiks neregulāri, tai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un pieteikties MUN maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas perioda ietvaros.
Terminēts laika periods – viens vai vairāki ceturkšņi taksācijas perioda (kalendāra gada) ietvaros ir izvēlēts, ņemot vērā to, ka MUN deklarācija tiek sniegta par ceturksni, kā arī taksācijas perioda ietvaros tiek vērtēts, vai MUN maksātāja apgrozījums nepārsniedz pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni.
Piemērojot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 3.¹ daļu, fiziskā persona varēs reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs un izvēlēties MUN maksātāja statusu arī ceturkšņa vidū. Piemēram, fiziskā persona 2025. gada 15. februārī izvēlas reģistrēt saimniecisko darbību un MUN maksātāja statusu uz diviem ceturkšņiem. Attiecīgi šī persona būs reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja un MUN maksātāja līdz 2025. gada 30. jūnijam, bet ar 2025. gada 1. jūliju tā zaudēs MUN maksātāja statusu un tiks izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra. Ja tomēr fiziskā persona izvēlēsies, ka tā pēc šī terminētā laika perioda vēlas reģistrēt saimniecisko darbību un maksāt MUN neierobežotu laika periodu, tā saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma regulējumu varēs vispārējā kārtībā reģistrēt saimniecisko darbību un izvēlēties maksāt MUN.
Ņemot vērā nepieciešamās izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 3.¹ daļu plānots ieviest ar 2026. gada 1. janvāri.