25-TA-1023: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Latvijas invazīvo sugu saraksts" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izstrādāts saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4. panta 21. un 22. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts "Latvijas invazīvo sugu saraksts" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts ar mērķi noteikt Latvijā sugas, kas rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēka veselībai vai ekonomikai, bet nav iekļautas Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstā. Noteikumu projekts nosaka Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris kā invazīvu svešzemju sugu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kā pirmā invazīvā suga Latvijā 2008. gadā tika noteikta invazīvā augu suga - Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi Manden (Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 468 “Invazīvo augu sugu saraksts” (zaudējis spēku 01.03.2025.)). Šobrīd minētā suga ir iekļauta Eiropas Savienības (turpmāk – ES) invazīvo sugu sarakstā, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību.
Spānijas kailgliemezis ir viena no nozīmīgākajām invazīvo dzīvnieku sugām un ir ierindota starp simt visinvazīvākajām sugām Eiropā. Spānijas kailgliemezis atbilst galvenajiem invazīvas sugas kritērijiem: apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, izraisa Arion kailgliemežu ģints sugu ģenētisko eroziju (dabā krustojas ar Arion rufus). Sugai ir negatīva ekonomiskā ietekme (lauksaimniecības kaitēklis), tā samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai. Arī kaimiņvalstīs šī suga ir invazīva suga. Cilvēku darbība palīdz sugai aktīvi izplatīties (galvenokārt dārzkopības ceļā), to ievazājot jaunās teritorijās, tāpēc sugas izplatīšanās nav saistāma ar dabisku areāla paplašināšanos. Vietās, kur suga īpaši savairojas, tai raksturīgas masveida populācijas, tā ieņem savu ekoloģisko nišu un izrāda tālākas invāzijas pazīmes. (Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 5.lpp.).
Latvijā suga ir ienākusi relatīvi nesen – pirmo reizi konstatēta 2009. gadā Pastendē. Turpmākos gadus īpaša izplatība netika novērota, taču 2020. gadā notika Spānijas kailgliemeža ekspansija. Šobrīd Latvijā, iekļaujot sabiedrības novērojumus, jau ir identificētas 662 (2025.g. 1.aprīļa dati) atradnes.
Straujo izplatīšanos galvenokārt veicina brīva stādu ievešana no citām valstīm un nekontrolēta stādu tirdzniecība ar invadētiem stādiem. Kopš 20. gadsimta vidus Spānijas kailgliemezis ir parādījies gandrīz visās Eiropas valstīs (Weidema 2006, Slotsbo 2014). Baltijas valstis ir vienas no pēdējām, kurās šī suga ir parādījusies, tāpēc ietekme vēl ne visos gadījumos ir pamanīta (Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 7.lpp.). Līdz ar to īpaši būtiska ir stādu audzētavu un tirgotāju kontrole, lai novērstu un neturpinātu šādu ienākšanas ceļu papildus jau esošajai sugas izplatībai.
Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – Dienests) kaitīgo organismu sarakstā: https://registri.vaad.gov.lv/reg/kaitigie_organismi.aspx
Labvēlīgos apstākļos kailgliemeža savairošanās var nodarīt būtiskus zaudējumus kultūraugiem.
Arī citās boreālā bioģeogrāfiskā reģiona valstīs[1] Spānijas kailgliemezis rada problēmas un gan Igaunija[2;3], gan Lietuva[4] velta nozīmīgas pūles kailgliemeža ierobežošanai un iznīcināšanai.
Par Spānijas kailgliemezi Latvijā ir sagatavoti vairāki zinātniskie pētījumi, sākot no 2016. gada, kad tika sagatavotas Spānijas kailgliemeža faktu lapas, ietverot sugas morfoloģisko raksturojumu, izplatību, ekoloģiju, ietekmi un ierobežošanas pasākumus[5;6].
Sugas ietekme var izpausties dažādi, tā jāvērtē kompleksi, ne tikai vērtējot tiešu kailgliemežu ietekmi uz dabiskajām ekosistēmām. Masveidīgas savairošanās gadījumā lauksaimnieki ir spiesti izmantot dažādus ķīmiskos ierobežošanas līdzekļus, kas rezultējas ar netiešu kailgliemežu ietekmi uz vides kvalitāti, citu gliemežu sugu iznīcināšanu, produkcijas kvalitāti un pašizmaksu. Suga var netieši radīt problēmas sociāli ekonomiskajās jomās. Neatkarīgi no tā – tiek vai netiek veikta kailgliemežu skaita un izplatības ierobežošana, jau šobrīd suga ietekmē pagaidām salīdzinoši nelielas daļas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un dzīves dārdzību. Masveida savairošanās gadījumā, suga var ietekmēt ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, samazināt uzņēmēju ienākumus, zemes un īpašumu vērtību (skat.: Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 19.lpp.).
[1] https://ias.eea.europa.eu/products/european-statistics/dashboard-ias-of-member-state-concern (2014.-2018.)
[2] https://keskkonnaamet.ee/en/alien-slug-species
[3] https://experience.arcgis.com/experience/6fbdb2e24dcb4c67b8b1bb57f8cf839f/?draft=true
[4] https://madeinvilnius.lt/lv/zi%C5%86as/Lietuvas-zi%C5%86as/Vides-ministrija-l%C5%ABgs-iedz%C4%ABvot%C4%81jus-re%C4%A3istr%C4%93t-invaz%C4%ABv%C4%81s-sl%C5%AB%C5%BEas%2C-tiks-pie%C5%A1%C4%B7irtas-dot%C4%81cijas/#google_vignette
[5] https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas
[6] https://www.daba.gov.lv/lv/materiali
Spānijas kailgliemezis ir viena no nozīmīgākajām invazīvo dzīvnieku sugām un ir ierindota starp simt visinvazīvākajām sugām Eiropā. Spānijas kailgliemezis atbilst galvenajiem invazīvas sugas kritērijiem: apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, izraisa Arion kailgliemežu ģints sugu ģenētisko eroziju (dabā krustojas ar Arion rufus). Sugai ir negatīva ekonomiskā ietekme (lauksaimniecības kaitēklis), tā samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai. Arī kaimiņvalstīs šī suga ir invazīva suga. Cilvēku darbība palīdz sugai aktīvi izplatīties (galvenokārt dārzkopības ceļā), to ievazājot jaunās teritorijās, tāpēc sugas izplatīšanās nav saistāma ar dabisku areāla paplašināšanos. Vietās, kur suga īpaši savairojas, tai raksturīgas masveida populācijas, tā ieņem savu ekoloģisko nišu un izrāda tālākas invāzijas pazīmes. (Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 5.lpp.).
Latvijā suga ir ienākusi relatīvi nesen – pirmo reizi konstatēta 2009. gadā Pastendē. Turpmākos gadus īpaša izplatība netika novērota, taču 2020. gadā notika Spānijas kailgliemeža ekspansija. Šobrīd Latvijā, iekļaujot sabiedrības novērojumus, jau ir identificētas 662 (2025.g. 1.aprīļa dati) atradnes.
Straujo izplatīšanos galvenokārt veicina brīva stādu ievešana no citām valstīm un nekontrolēta stādu tirdzniecība ar invadētiem stādiem. Kopš 20. gadsimta vidus Spānijas kailgliemezis ir parādījies gandrīz visās Eiropas valstīs (Weidema 2006, Slotsbo 2014). Baltijas valstis ir vienas no pēdējām, kurās šī suga ir parādījusies, tāpēc ietekme vēl ne visos gadījumos ir pamanīta (Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 7.lpp.). Līdz ar to īpaši būtiska ir stādu audzētavu un tirgotāju kontrole, lai novērstu un neturpinātu šādu ienākšanas ceļu papildus jau esošajai sugas izplatībai.
Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – Dienests) kaitīgo organismu sarakstā: https://registri.vaad.gov.lv/reg/kaitigie_organismi.aspx
Labvēlīgos apstākļos kailgliemeža savairošanās var nodarīt būtiskus zaudējumus kultūraugiem.
Arī citās boreālā bioģeogrāfiskā reģiona valstīs[1] Spānijas kailgliemezis rada problēmas un gan Igaunija[2;3], gan Lietuva[4] velta nozīmīgas pūles kailgliemeža ierobežošanai un iznīcināšanai.
Par Spānijas kailgliemezi Latvijā ir sagatavoti vairāki zinātniskie pētījumi, sākot no 2016. gada, kad tika sagatavotas Spānijas kailgliemeža faktu lapas, ietverot sugas morfoloģisko raksturojumu, izplatību, ekoloģiju, ietekmi un ierobežošanas pasākumus[5;6].
Sugas ietekme var izpausties dažādi, tā jāvērtē kompleksi, ne tikai vērtējot tiešu kailgliemežu ietekmi uz dabiskajām ekosistēmām. Masveidīgas savairošanās gadījumā lauksaimnieki ir spiesti izmantot dažādus ķīmiskos ierobežošanas līdzekļus, kas rezultējas ar netiešu kailgliemežu ietekmi uz vides kvalitāti, citu gliemežu sugu iznīcināšanu, produkcijas kvalitāti un pašizmaksu. Suga var netieši radīt problēmas sociāli ekonomiskajās jomās. Neatkarīgi no tā – tiek vai netiek veikta kailgliemežu skaita un izplatības ierobežošana, jau šobrīd suga ietekmē pagaidām salīdzinoši nelielas daļas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un dzīves dārdzību. Masveida savairošanās gadījumā, suga var ietekmēt ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, samazināt uzņēmēju ienākumus, zemes un īpašumu vērtību (skat.: Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 19.lpp.).
[1] https://ias.eea.europa.eu/products/european-statistics/dashboard-ias-of-member-state-concern (2014.-2018.)
[2] https://keskkonnaamet.ee/en/alien-slug-species
[3] https://experience.arcgis.com/experience/6fbdb2e24dcb4c67b8b1bb57f8cf839f/?draft=true
[4] https://madeinvilnius.lt/lv/zi%C5%86as/Lietuvas-zi%C5%86as/Vides-ministrija-l%C5%ABgs-iedz%C4%ABvot%C4%81jus-re%C4%A3istr%C4%93t-invaz%C4%ABv%C4%81s-sl%C5%AB%C5%BEas%2C-tiks-pie%C5%A1%C4%B7irtas-dot%C4%81cijas/#google_vignette
[5] https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas
[6] https://www.daba.gov.lv/lv/materiali
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem Spānijas kailgliemezim ir būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem un vietējiem organismiem, negatīva ekonomiskā ietekme, kā arī tas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību (piem., lietojot pārtikā augļus un dārzeņus, kas bijuši saskarē ar Spānijas kailgliemezi, bet nepietiekami attīrīti no tā gļotām).
Veģetācijas sezonā no dažādām vietām Latvijā tiek saņemtas sūdzības gan no pašvaldībām, gan organizācijām, gan atsevišķām privātpersonām par problēmām, ko rada Spānijas kailgliemeža invāzija un savairošanās, kā arī lūgumi veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai pašvaldībām būtu iespēja noteikt Spānijas kailgliemeža ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
Normatīvā regulējuma trūkums liedz pilnvērtīgu apsaimniekošanas pasākumu piemērošanu invāzijas skartajās teritorijās – ja suga nav iekļauta invazīvo sugu sarakstā. Ja pasākumi netiek veikti, invāzija turpinās, pārņemot visu iespējamo teritoriju un turpinot izplatību. Spānijas kailgliemezis ļoti labi iedzīvojas un izplatās pilsētās, invāzijai pārņemot gan privātmāju un mazdārziņu rajonus, gan pilsētu zaļās teritorijas. Šobrīd gan preventīvo pasākumu ievērošana, gan izplatības ierobežošana atstāta kā mazdārziņu un zemju īpašnieku brīvprātīga iniciatīva. Arī bez normatīvā regulējuma daudzas personas savā īpašumā veic teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, iznīcinot Spānijas kailgliemezi. Tomēr, ja īpašumam pieguļošajās teritorijās šādi pasākumi netiek veikti, bieži iznīcināšanas pasākumi ir nesekmīgi vai mazefektīvi, jo invāzija atkārtojas no apkārtējām invadētajām teritorijām.
ES invazīvo sugu sarakstā iekļautajām sugām profilakses un pārvaldības pasākumi ir jāpiemēro obligāti. Sugām, kam Latvijā ir invazīva ietekme, bet, kuras nav iekļautas ES sarakstā, tas būtu vēlams. Pasākumu neveikšana rada kumulatīvās izmaksas, kas ilgtermiņā var pieaugt daudzas reizes, salīdzinot ar pasākumu izmaksām [1], neatkarīgi no tā vai suga iekļauta ES vai Latvijas invazīvo sugu sarakstā.
[1] “Managing biological invasions: the cost of inaction” https://link.springer.com/article/10.1007/s10530-022-02755-0
Veģetācijas sezonā no dažādām vietām Latvijā tiek saņemtas sūdzības gan no pašvaldībām, gan organizācijām, gan atsevišķām privātpersonām par problēmām, ko rada Spānijas kailgliemeža invāzija un savairošanās, kā arī lūgumi veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai pašvaldībām būtu iespēja noteikt Spānijas kailgliemeža ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
Normatīvā regulējuma trūkums liedz pilnvērtīgu apsaimniekošanas pasākumu piemērošanu invāzijas skartajās teritorijās – ja suga nav iekļauta invazīvo sugu sarakstā. Ja pasākumi netiek veikti, invāzija turpinās, pārņemot visu iespējamo teritoriju un turpinot izplatību. Spānijas kailgliemezis ļoti labi iedzīvojas un izplatās pilsētās, invāzijai pārņemot gan privātmāju un mazdārziņu rajonus, gan pilsētu zaļās teritorijas. Šobrīd gan preventīvo pasākumu ievērošana, gan izplatības ierobežošana atstāta kā mazdārziņu un zemju īpašnieku brīvprātīga iniciatīva. Arī bez normatīvā regulējuma daudzas personas savā īpašumā veic teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, iznīcinot Spānijas kailgliemezi. Tomēr, ja īpašumam pieguļošajās teritorijās šādi pasākumi netiek veikti, bieži iznīcināšanas pasākumi ir nesekmīgi vai mazefektīvi, jo invāzija atkārtojas no apkārtējām invadētajām teritorijām.
ES invazīvo sugu sarakstā iekļautajām sugām profilakses un pārvaldības pasākumi ir jāpiemēro obligāti. Sugām, kam Latvijā ir invazīva ietekme, bet, kuras nav iekļautas ES sarakstā, tas būtu vēlams. Pasākumu neveikšana rada kumulatīvās izmaksas, kas ilgtermiņā var pieaugt daudzas reizes, salīdzinot ar pasākumu izmaksām [1], neatkarīgi no tā vai suga iekļauta ES vai Latvijas invazīvo sugu sarakstā.
[1] “Managing biological invasions: the cost of inaction” https://link.springer.com/article/10.1007/s10530-022-02755-0
Risinājuma apraksts
Ir sagatavots Noteikumu projekts, kurā iekļauta Latvijai neraksturīgā suga – Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris. Noteikumu projekts attiecas uz sekojošām teritorijām, atbilstoši teritorijas plānojumiem: pilsētām, ciemu un lauku teritorijās noteiktām savrupmāju apbūves teritorijām, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām, daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām, publiskās apbūves teritorijām, jauktas centra apbūves teritorijām, rūpnieciskās apbūves teritorijām, labiekārtotām publiskām ārtelpām, transporta infrastruktūras teritorijām (kuras robežojas ar iepriekš minētajām teritorijām), atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi".
Iekļaujot Spānijas kailgliemezi normatīvajā regulējumā, būs iespējams piemērot pasākumus, lai samazinātu šīs sugas izplatību un, iespējams, novērstu izplatīšanos uz tiem Latvijas reģioniem, kur kailgliemezis vēl nav ieviesies.
Lai mazinātu birokrātisko slogu, Sugu un biotopu aizsardzības likumā pašvaldībām ir paredzēta izvēles iespēja – pašām izlemt vai pašvaldības teritorijā nepieciešami pasākumi Spānijas kailgliemežu ierobežošanai vai prevencijai.
Noteikumu projekts paredz pasākumus un pienākumus zemes īpašniekiem un lietotājiem, lai novērstu invazīvās sugas tālāku izplatību.
Tāpat noteikumu projekts ietver arī pasākumus un metodes pašvaldībām invazīvās sugas izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai, kā arī pasākumus cietušo ekosistēmu atjaunošanai, kurus pašvaldības var piemērot pašvaldības teritorijā vai teritorijas daļā. Noteikumu projekts paredz arī pienākumus būvvaldēm un uzdevumus ceļu uzturēšanai, lai ierobežotu Spānijas kailgliemeža izplatību.
Ņemot vērā, ka Spānijas kailgliemeža ienākšanas ceļš Latvijā saistīts gk. ar podoto stādu tirdzniecību, nepieciešams stādaudzētavās kontrolēt Spānijas kailgliemeža klātbūtni, lai novērstu tā turpmāko izplatīšanos. Latvijā stādaudzētavas kontrolē Dienests, noteikumu projekts paredz, ka audzēšanas, turēšanas un tirdzniecības vietu kontroli un tirgotāju uzraudzību par Spānijas kailgliemeža klātbūtni veic Dienests.
Atbilstoši Augu aizsardzības likuma 4.panta trešajai daļai Dienesta uzdevums ir laikus konstatēt kaitīgo organismu parādīšanos, prognozēt to attīstību, noteikt augu karantīnas pasākumus konkrētos gadījumos un vietās, kā arī veicināt augu aizsardzības pasākumu veikšanu tādā apjomā, lai likvidētu vai ierobežotu kaitīgo organismu izplatīšanos un samazinātu to negatīvo ietekmi. Savukārt augu aizsardzība ir tiesisko, tehnisko, organizatorisko un praktisko pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu.
MK protokollēmumā ietverts uzdevums Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk - KEM) sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju risināt Spānijas kailgliemeža utilizācijas jautājumu, pārskatot esošo normatīvo regulējumu un, izvērtējot iespējas efektīvai un vienotai pieejai visā Latvijā, sagatavot izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas regulējumā.
Šāds uzdevums nepieciešams, jo pastāv dažādas interpretācijas par to vai iegūtie Spānijas kailgliemeži ir bioloģiskie atkritumi vai dzīvnieku līķi. Tā, piemēram, Latvijas Universitāte, sadarbībā ar Latvijas Malakoloģijas biedrību un Biedrību “Pret Spānijas kailgliemezi”, vēstulē, kas atdresēta Dabas aizsardzības pārvaldei, KEM un Valsts vides dienestam (turpmāk - VVD) norāda: “Uzskatām, ka atbilde uz jautājumu, vai Spānijas kailgliemeži ir vai nav bioloģiskie atkritumi atrodama tieši VVD vēstules frāzē “atkritumu apsaimniekošanā pamatā ir bioloģiskās degradācijas metodes”. Tas ir, šie atkritumi, ieskaitot Spānijas kailgliemežus, tiek bioloģiski degradēti. Līdz ar to, ja Spānijas kailgliemeži (dzīvi vai miruši) nonāk mērķtiecīgi organizētā atkritumu apsaimniekošanā, tas ir, ja tie tiek savākti tīrā vai jauktā veidā ar citiem bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, un tālāk tiek sagatavoti vai ir paredzēti pārvietošanai uz atkritumu savākšanas un pārstrādes, šajā gadījuma kompostēšanas vietām, tie kļūst par bioloģiskajiem atkritumiem atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 41. punktā lietotās definīcijas izpratnei (arī ņemot vērā šī likuma 4. panta un 37. panta otrās un trešās daļas nosacījumus).”
Iekļaujot Spānijas kailgliemezi normatīvajā regulējumā, būs iespējams piemērot pasākumus, lai samazinātu šīs sugas izplatību un, iespējams, novērstu izplatīšanos uz tiem Latvijas reģioniem, kur kailgliemezis vēl nav ieviesies.
Lai mazinātu birokrātisko slogu, Sugu un biotopu aizsardzības likumā pašvaldībām ir paredzēta izvēles iespēja – pašām izlemt vai pašvaldības teritorijā nepieciešami pasākumi Spānijas kailgliemežu ierobežošanai vai prevencijai.
Noteikumu projekts paredz pasākumus un pienākumus zemes īpašniekiem un lietotājiem, lai novērstu invazīvās sugas tālāku izplatību.
Tāpat noteikumu projekts ietver arī pasākumus un metodes pašvaldībām invazīvās sugas izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai, kā arī pasākumus cietušo ekosistēmu atjaunošanai, kurus pašvaldības var piemērot pašvaldības teritorijā vai teritorijas daļā. Noteikumu projekts paredz arī pienākumus būvvaldēm un uzdevumus ceļu uzturēšanai, lai ierobežotu Spānijas kailgliemeža izplatību.
Ņemot vērā, ka Spānijas kailgliemeža ienākšanas ceļš Latvijā saistīts gk. ar podoto stādu tirdzniecību, nepieciešams stādaudzētavās kontrolēt Spānijas kailgliemeža klātbūtni, lai novērstu tā turpmāko izplatīšanos. Latvijā stādaudzētavas kontrolē Dienests, noteikumu projekts paredz, ka audzēšanas, turēšanas un tirdzniecības vietu kontroli un tirgotāju uzraudzību par Spānijas kailgliemeža klātbūtni veic Dienests.
Atbilstoši Augu aizsardzības likuma 4.panta trešajai daļai Dienesta uzdevums ir laikus konstatēt kaitīgo organismu parādīšanos, prognozēt to attīstību, noteikt augu karantīnas pasākumus konkrētos gadījumos un vietās, kā arī veicināt augu aizsardzības pasākumu veikšanu tādā apjomā, lai likvidētu vai ierobežotu kaitīgo organismu izplatīšanos un samazinātu to negatīvo ietekmi. Savukārt augu aizsardzība ir tiesisko, tehnisko, organizatorisko un praktisko pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu.
MK protokollēmumā ietverts uzdevums Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk - KEM) sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju risināt Spānijas kailgliemeža utilizācijas jautājumu, pārskatot esošo normatīvo regulējumu un, izvērtējot iespējas efektīvai un vienotai pieejai visā Latvijā, sagatavot izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas regulējumā.
Šāds uzdevums nepieciešams, jo pastāv dažādas interpretācijas par to vai iegūtie Spānijas kailgliemeži ir bioloģiskie atkritumi vai dzīvnieku līķi. Tā, piemēram, Latvijas Universitāte, sadarbībā ar Latvijas Malakoloģijas biedrību un Biedrību “Pret Spānijas kailgliemezi”, vēstulē, kas atdresēta Dabas aizsardzības pārvaldei, KEM un Valsts vides dienestam (turpmāk - VVD) norāda: “Uzskatām, ka atbilde uz jautājumu, vai Spānijas kailgliemeži ir vai nav bioloģiskie atkritumi atrodama tieši VVD vēstules frāzē “atkritumu apsaimniekošanā pamatā ir bioloģiskās degradācijas metodes”. Tas ir, šie atkritumi, ieskaitot Spānijas kailgliemežus, tiek bioloģiski degradēti. Līdz ar to, ja Spānijas kailgliemeži (dzīvi vai miruši) nonāk mērķtiecīgi organizētā atkritumu apsaimniekošanā, tas ir, ja tie tiek savākti tīrā vai jauktā veidā ar citiem bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, un tālāk tiek sagatavoti vai ir paredzēti pārvietošanai uz atkritumu savākšanas un pārstrādes, šajā gadījuma kompostēšanas vietām, tie kļūst par bioloģiskajiem atkritumiem atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 41. punktā lietotās definīcijas izpratnei (arī ņemot vērā šī likuma 4. panta un 37. panta otrās un trešās daļas nosacījumus).”
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Pasākumu neveikšana rada kumulatīvās izmaksas, kas ilgtermiņā var pieaugt daudzas reizes, salīdzinot ar pasākumu izmaksām.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns.
Apraksts
Plāns ietver Spānijas kailgliemeža izplatību un invāziju Latvijā, ieteikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, ziņošanas un ātras reaģēšanas, izpētes, izglītošanas un informēšanas uzlabošanai. Plānā apskatīta nepieciešamā rīcība un pasākumi gliemežu skaita un izplatības ierobežošanai, apkopota informācija par ierobežošanas metodēm un līdzekļiem.
Nosaukums
Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes. Iveta Jakubāne, Digna Pilāte, Arturs Stalažs, Inese Kivleniece, Dainis Ruņģis. Daugavpils, 2022. ISBN 978-9934-23-684-6
Apraksts
Ierobežošanas metodes.
Nosaukums
Ieteikumi Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin- Tandon, 1855) pārvaldības plānam. Autori: Digna Pilāte, Iveta Jakubāne. Daugavpils 2022.
Apraksts
Spānijas kailgliemeža pārvaldības aktualizēšana.
Nosaukums
D.A.Ahmed, E.J.Hudgins, R.N.Cuthbert, M.Kourantidou, C.Diagne, P.J.Haubrock, B.Leung, C.Liu, B.Leroy, S.Petrovskii, A.Beidas, F.Courchamp.2022.Managing biological invasions: the cost of inaction.
Apraksts
Bezdarbības izmaksu konceptuālais modelis.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemes īpašniekus un personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana.
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma regulāra apsaimniekošana.
Juridiskās personas
- Personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana.
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma regulāra apsaimniekošana.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Noteikumu projekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulas Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību 12. pantam.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvaldeNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/432994b0-54d3-4b94-88d6-15dae56525b1/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana nodrošināta no 2025. gada 24. septembra - 8. oktobrim.
Daļēji ņemti vērā izteiktie viedokļi, precizējot noteikumu projektu.
Daļēji ņemti vērā izteiktie viedokļi, precizējot noteikumu projektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Dabas aizsardzības pārvaldei un Valsts augu aizsardzības dienestam paplašinās kontroles funkcijas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Bez papildu finansējuma funkciju apjoms tiks veikts esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Spānijas kailgliemezis atbilst galvenajiem invazīvas sugas kritērijiem: apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, izraisa Arion ģints sugu ģenētisko eroziju (dabā krustojas ar Arion rufus), tam ir negatīva ekonomiskā ietekme (lauksaimniecības kaitēklis), tas samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti un rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi