No: Sabīne Ālmane <sabine.almane@fm.gov.lv>

Nosūtīts: piektdiena, 24. maijs. 2024. gada 15:19

Kam: Ilze Grīnberga

Kopija: Andžela Aperčoje; Agija Leitāne-Šķēle

Tēma: RE: Ilgtspējas ziņošanas grozījumi Pārvaldības likumā

INFORMĀCIJAI: E-pasta vēstules sūtītājs ir ārējais adresāts.

Labdien!

Paldies! Ņemot vērā, ka no veiktajiem precizējumiem izriet, ka regulējums neattieksies uz mazajām kapitālsabiedrībām (piemēram, VSIA “Latvijas proves birojs”), saskaņojam precizētā likumprojekta tālāko virzību.

Ar cieņu
Sabīne Ālmane
Juridiskā departamenta direktora vietniece
E-pasts: sabine.almane@fm.gov.lv
Tālr.: 25403893
Sazinies MS Teams

From: Ilze Grīnberga <Ilze.Grinberga@mk.gov.lv>
Sent: ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 16:28
To: Sabīne Ālmane <sabine.almane@fm.gov.lv>
Subject: FW: Ilgtspējas ziņošanas grozījumi Pārvaldības likumā

You don't often get email from ilze.grinberga@mk.gov.lv. Learn why this is important

Labdien!

Izvērtējot Finanšu ministrijas izteikto iebildumu, esam izdarījuši precizējumu likumprojektā “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”(23-TA-3235) un papildinājuši Anotācijas skaidrojumu attiecībā uz izmaksām.

Piedāvājam saskaņošanai šādu 58.² panta redakciju (anotācijas 2. sadaļa papildināta) un anotācijas aprakstu.

Lūdzu sniegt viedokli līdz rītdienas (24.05.2024.)  plkst. 10:00, lai būtu iespējams iekļaut mūsu likumprojektu kopējā paketē un virzīt reizē.

(Ar zilu atzīmēts precizētais teksts).

Likumprojekts (grozījumi)

"58.² pants. Ilgtspējas ziņu sniegšanas kārtība

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, kura ir liela sabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, sagatavo ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām prasībām, kas attiecināmas uz lielām sabiedrībām.

(2) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, kura ir vidēja sabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, sagatavo ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām prasībām, kas attiecināmas uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem subjektiem.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai, kura ir liela sabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem un ir koncerna mātes sabiedrība, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ir pienākums konsolidētajā vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas informāciju saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 7. un 8. panta prasībām."

Anotācija:

Risinājuma apraksts

Lai nodrošinātu, ka publiskas personas kapitālsabiedrības pēc Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma stāšanās spēkā sniedz ilgtspējas informāciju atbilstoši minētajā likumā noteiktajai kārtībai, un novērstu iespējamu vispārīgā ziņu sniegšanas pienākuma dublēšanu speciālajās normās un regulējuma kolīzijas, Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto nefinanšu paziņojuma sniegšanas pienākumu paredzēts aizstāt ar norādi uz pienākumu sniegt ilgtspējas ziņojumu Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Ar grozījumiem no Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma  58. panta 1.² daļas tiek paredzēts izslēgt kritērijus attiecībā uz subjektiem, kam jāsniedz ilgtspējas ziņojums, saglabājot pienākumu kapitālsabiedrībai savā mājaslapā internetā publicēt arī ilgtspējas ziņojumus vai konsolidētos ilgtspējas ziņojumus par pēdējiem pieciem gadiem un šādu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma ziņojumus. Turpmāk publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību  loks, uz kuriem attiecināms ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pienākums, tiks noteikts 58.² pantā.
Grozījumi Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.² panta pirmajā daļā paredz, ka turpmāk lielas publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī lielas koncerna mātes sabiedrības ilgtspējas ziņojumus sniegs atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām prasībām, kas attiecināmas uz lielām kapitālsabiedrībām un lielām koncerna mātes sabiedrībām. Šajā kategorijā pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma paaugstināto kritēriju spēkā stāšanās ietilps 21 valsts kapitālsabiedrība, 2 valsts kontrolētas kapitālsabiedrības un 9 valsts kapitālsabiedrībām piederošas vai to kontrolētas meitassabiedrības un 9 pašvaldību kapitālsabiedrība, 4 pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības.
Vienlaikus Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.² panta otrajā daļā paredzēts paplašināt ilgtspējas ziņojuma sniegšanas pienākumu attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, paredzot, ka kapitālsabiedrība, kura ir vidēja sabiedrība vai maza sabiedrība, kas nav mikrosabiedrība, atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, sagatavo ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām prasībām, kas attiecināmas uz sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
Šajā grupā pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma paaugstināto kritēriju spēkā stāšanās ietilps 19 valsts un valsts kontrolētas kapitālsabiedrības un 56 pašvaldību kapitālsabiedrības un 4 pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā attiecībā uz mazām un vidējām sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ir noteiktas atvieglotas informācijas sniegšanas prasības, paredzot, ka tās var savas ilgtspējas informācijas sniegšanu ierobežot, sagatavo ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar mazo un vidējo sabiedrību ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, norādot tikai šādu informāciju:
1) īsu likuma subjekta darbības modeļa un stratēģijas aprakstu;
2) aprakstu par likuma subjekta politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;
3) informāciju par likuma subjekta galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un jebkuru likuma subjekta veikto darbību, lai novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi;
4) likuma subjekta būtiskāko ar ilgtspējas jautājumiem saistīto risku aprakstu un ziņas par likuma subjekta īstenoto attiecīgo risku vadības procesu;
5) galvenos rādītājus, kas vajadzīgi šīs rindkopas 1., 2., 3. un 4. apakšpunktā minētās informācijas atklāšanai.

Ņemot vērā samazināto ilgtspējas informācijas saturu mazām un vidējām sabiedrībām, pienākuma paplašināšanai nevajadzētu radīt būtiskas papildu administratīvās izmaksas tiem subjektiem, kas līdz šim nefinanšu paziņojumus nesniedza. Turklāt pienākums sniegt ilgtspējas informāciju paplašināts attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām tādēļ, lai ievērotu ESAO Vadlīnijās par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību ietverto principu, ka vēlams nodrošināt, lai valsts uzņēmumi attiecībā pret plašu sabiedrību rīkojas vismaz tikpat atbildīgi, cik biržas sarakstā iekļautajām sabiedrībām jābūt atbildīgām pret saviem akcionāriem. Skaidrojot šā principa tvērumu, ESAO Vadlīnijās par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību norādīts, ka vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana pret akcionāriem ietver vienlīdzīgu pieeju uzņēmuma informācijai, tātad arī ilgtspējas informācijai.
Līdz ar to pienākuma paplašināšana attiecībā uz mazām un vidējām publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām uzskatāma par instrumentu, kas nepieciešams kapitālsabiedrības un sabiedrības interešu sabalansēšanai.

Vērtējot ar likumprojektu saistīto administratīvo izmaksu apmēru, izmantots Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekta (23-TA-3235) anotācijas 2.3.sadaļā sniegtais Finanšu ministrijas indikatīvs administratīvo izmaksu aprēķins. Finanšu ministrija skaidrojusi, ka cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums nav precīzi aprēķināms, jo ilgtspējas ziņojuma vai konsolidētā ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas kārtības izstrāde katrai sabiedrībai ir individuāla, ņemot vērā tās lielumu, darbības jomu, iekšējās sistēmas tehniskos risinājumus u.tml.

Finanšu ministrija norādījusi, ka sabiedrībām, kurām saskaņā ar šā brīža normatīvo regulējumu ir pienākums sagatavot un iesniegt gada pārskatu, tai skaitā arī nefinanšu paziņojumu, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju par 2022. gada finanšu pārskata revīziju, vidējais provizoriskais izcenojuma aprēķins ir*:
Lielām sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras EUR 40’000.00 – 120’000.00
Vidējām sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras EUR 20’000.00 – 40’000.00
Mazām sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras EUR 4’000.00 – 20’000.00

Tā kā visas publisku personu kapitālsabiedrības, to meitas sabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības jau šobrīd atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. panta prasībām nodrošina, ka to sagatavotos gada pārskatus revidē (pārbauda) zvērināts revidents un sniedz revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem, tad vidēju kapitālsabiedrību izmaksas paplašināto ziņošanas prasību izpildei, palielināsies tikai par revidenta pārbaudes nodrošināšanu vadības ziņojumā iekļautās ilgtspējas informācijas pārbaudei.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekta 16. pants nosaka, ka zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība reizi gadā - gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzijas laikā, apliecina:

1) ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) atbilstību šā likuma un ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu prasībām;

2) ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) formāta un tajos ietverto ziņu iezīmēšanas (marķēšanas) prasību atbilstību šā likuma 12. pantam, kā arī atbilstību Regulas (ES) Nr. 2020/8528.pantam.

Līdz ar norādīto, tā kā vidējas kapitālsabiedrības var savas ilgtspējas informācijas sniegšanu ierobežot, sniedzot tikai galvenos rādītājus, revīzijas pārskata izmaksu palielinājums nebūs būtisks.

Galvenās izmaksas, kas saistās ar ilgtspējas informācijas atklāšanu publisku personu kapitālsabiedrībās, veido ilgtspējas informācijas ziņojuma sagatavošana atbilstoši ziņošanas prasībām, jo saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/815 vadības ziņojums jāsagatavo XHTML (Extensible Hypertext Markup Language) formātā, savukārt ilgtspējas ziņojums jāiezīmē izmantojot XBRL (eXtensible Business Reporting Language) iezīmēšanas valodu. Šāds - digitalizēts ziņojums sniegšanas risinājums rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju, kā arī sniedz iespēju datus centralizēt Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī atvērtā un pieejamā formātā, kas atvieglo lasīšanu un ļauj datus salīdzināt. Aptuvenās izmaksas atbilstoši Direktīvā 2022/2464/ES noteiktajām prasībām sagatavot ilgtspējas ziņojumu vienotā elektroniskā ziņošanas formātā programmas/licenču iegādei: EUR 5’000.00 – 20’000.00

Jāņem vērā, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.panta (1.²) daļā norādītās publisku personu kapitālsabiedrības jau sniedz nefinanšu paziņojumu. Par 2022.gadu nefinanšu ziņojumus iesniedza 16 valsts kapitālsabiedrības un 6 pašvaldību kapitālsabiedrības (Publiskais pārskats  par valsts kapitālsabiedrībām, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām 2022. gadā. chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/GP2022_LV_Parskats-par-valsts-un-pasvaldibu-kapitalsabiedribam-un-dalam-2022-gada.pdf)

Ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.³ pants ietver prasības konsolidētā nefinanšu paziņojuma sniegšanai, kas tiks noteiktas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, paredzēts no Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izslēgt 58.³ pantu.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā izveidotā ilgtspējas informācijas sniegšanas kārtība attiecībā uz lielām sabiedrībām un lielām koncerna mātes sabiedrībām stāsies spēkā, sākot ar 2025. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2025. gada 1. janvārī vai 2025. kalendāra gada laikā), bet attiecībā uz mazām un vidējām sabiedrībām (izņemot mikrosabiedrības), kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, – sākot ar 2026. pārskata gadu.
Ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā jau ir noteiktas prasības nefinanšu paziņojumu iesniegšanai, tad, lai Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozīto normu stāšanās spēkā neatceltu nefinanšu ziņojumu iesniegšanas pienākumu, tiek paredzēts Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu papildināt ar pārejas noteikumu 35. punktu, kurā paredzēts, ka līdz brīdim, kad publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai kļūs saistošs pienākums sniegt ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto kārtību, tā sniedz nefinanšu paziņojumu saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju.

Lai salāgotu Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības attiecībā uz padomes veidošanu publisku personu kapitālsabiedrībās ar grozījumiem Gada pārskatu likuma normās (Likumprojekts (grozījumi) 23-TA-3181), likumprojekta grozījumos ietverta norma, kas precizē 78.panta otrajā un trešajā daļā noteiktos padomes veidošanas priekšnosacījumus. Paredzēts, ka publiskas personas kapitālsabiedrībā ar ierobežotu atbildību ir jāveido padome, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem un sabiedrībai ir tiesības izveidot padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem vidējas sabiedrības kritērijiem." Pienākums veidot padomi skars 4 valsts kapitālsabiedrības un 4 pašvaldību kapitālsabiedrības, kam šobrīd padome nav izveidota.

Likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Saeimā likumprojektu paketē vienlaikus ar likumprojektu "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums" (23-TA-3235).

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Nē

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekta (23-TA-3235) anotācijas 2.3.sadaļā sniegts Finanšu ministrijas indikatīvs administratīvo izmaksu aprēķins, skaidrojot, ka cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums nav precīzi aprēķināms, jo ilgtspējas ziņojuma vai konsolidētā ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas kārtības izstrāde katrai sabiedrībai ir individuāla, ņemot vērā tās lielumu, darbības jomu, iekšējās sistēmas tehniskos risinājumus u.tml.

Visas publisku personu kapitālsabiedrības, to meitas sabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības jau šobrīd atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. panta prasībām nodrošina, ka to sagatavotos gada pārskatus revidē (pārbauda) zvērināts revidents un sniedz revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem, tad vidēju kapitālsabiedrību izmaksas paplašināto ziņošanas prasību izpildei, palielināsies tikai par revidenta pārbaudes nodrošināšanu vadības ziņojumā iekļautās ilgtspējas informācijas pārbaudei. Tā kā vidējas kapitālsabiedrības var savas ilgtspējas informācijas sniegšanu ierobežot, sniedzot tikai galvenos rādītājus, revīzijas pārskata izmaksu palielinājums nebūs būtisks.

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Sabiedrības grupa	Vai ietekmē?	Izmaksas par vienību - euro	Vienību skaits	Atbilstības izmaksas - euro	Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas		Kopā (juridiskās personas)		0,00
Publisku personu kapitālsabiedrības, kuras ir lielas sabiedrības un lielas koncerna mātes sabiedrības un vidējas sabiedrības	Jā Vērtības nozīme:				Aptuvenās izmaksas atbilstoši Direktīvā 2022/2464/ES noteiktajām prasībām sagatavot ilgtspējas ziņojumu vienotā elektroniskā ziņošanas formātā programmas/licenču iegādei: EUR 5’000.00 – 20’000.00

Saudzē dabu – padomā, pirms izdrukā šo e-pastu!

Please consider the environment before printing!

Šis e-pasta ziņojums ir paredzēts tikai augstāk norādītajam adresātam. Tas var saturēt informāciju, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu. Ja Jūs neesat šī ziņojuma adresāts, Jūs nedrīkstat izmantot, pavairot, izplatīt, atklāt tajā iekļauto informāciju citām personām, izņemot tā adresātu. Ja esat kļūdaini saņēmis šo e-pasta ziņojumu, lūdzam nekavējoties sazināties ar sūtītāju, nosūtot atbildi, un pēc tam e-pasta ziņojumu un visus tam pievienotos pielikumus neatgriezeniski dzēst.

This e-mail message is intended for the above mentioned addressee only. It may contain information intended for a limited circle of persons with respect to fulfilment of the job or service duties. If you are not the intended addressee of this message, you may not use, copy, distribute, disclose the information contained therein to other persons, except for the intended addressee thereof. If you have received this e-mail message in error, please contact the sender immediately, by sending a reply message, and afterwards permanently delete the e-mail message and all attachments enclosed thereto.