Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Covid-19 pandēmija, globālie ilgtspējīgas attīstības jautājumi, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā kontekstā ar daudzu mūsdienu sabiedrības problēmu sarežģītību, pieaugošām autoritārisma un populisma tendencēm ir kļuvuši par galvenajiem izaicinājumiem demokrātiskām valdībām un politikas veidotājiem visā pasaulē. Mūsdienu valdībām jāspēj risināt arvien sarežģītākas pārnozaru problēmas un jāīsteno arvien kompleksāki pasākumi. Acīmredzamāks ir kļuvis pieprasījums pēc izlēmīgas, noturībspējīgas un inovatīvas izpildvaras, kura savā darbībā un politiku izstrādē ir balstīta uz zinātni, spēj plānot un modelēt procesus un ir gatava operatīvi pārvarēt visdažādākās krīzes.

Pārvarot apjomīgās pandēmijas krīzes sekas, ir iezīmējusies arī valsts pārvaldes jaunā būtiskā loma - valsts pārvaldei politikas un regulējuma izstrādē un ieviešanā jākļūst novatoriskākai, adaptīvākai, digitālai, balstītai pierādījumos un datos. Īpaša loma ir iezīmējusies tādām publiskās pārvaldes funkcijām kā krīžu novēršanas un vadības plānošanai  un spējai operatīvi un kvalitatīvi nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus,  kā arī īstenot publiskās pārvaldes digitālo transformāciju.

Pandēmija ir radījusi pieprasījumu arī pēc koordinētākas un saskaņotākas valsts  pārvaldes, lai sekmētu lielāku sabiedrības saliedētību un labāk reaģētu uz jebkurām nākotnes krīzēm. Ir izveidojies pieprasījums pēc valsts pārvaldes elastīguma, spējas adaptēties un savlaicīgas reaģēšanas, lai pielāgotos mainīgajiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Eiropas Savienības līmenī efektīva politikas izstrāde starp dalībvalstīm veicina arī ES vispārējo efektivitāti, kas ir atkarīga no izpildinstitūciju, struktūru un procesu ātruma un kvalitātes. Minēto izaicinājumu pārvarēšanai dažādās politikas jomās un valsts pārvaldes institūcijās ir paaugstinājusies nepieciešamība pēc modernas, efektīvas un inovatīvas valsts pārvaldes, ar efektīviem, labi izstrādātiem un digitalizētiem publiskiem pakalpojumiem, profesionāla un mobila civildienesta, elastīgas darba vides un administratīvā nodrošinājuma.
Mērķa apraksts
Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam ir izstrādāts, lai turpinātu, padziļinātu un paplašinātu Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 iesāktās reformas. Ja iepriekšējās reformas valsts pārvaldē bija vērstas uz valsts pārvaldes iekšējo sakārtošanu, meklējot resursu ekonomiju, pārskatot un vienkāršojot procesus, uzlabojot horizontālo starpresoru sadarbību tādās jomās kā komunikācija un audits, tad Modernizācijas plānā ir paredzēta pāreja uz jaunas kvalitātes valsts pārvaldi, attīstot jaunas vadības un pārvaldības pieejas, izmantojot jaunās tehnoloģijas un prasmes, lai nodrošinātu efektīvākus, kvalitatīvākus un pieejamākus pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot valsts pārvaldes resursu racionālu un efektīvu izmantošanu.

Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam mērķis ir veidot atvērtu, gudru un efektīvu valsts pārvaldi, kas nodrošina iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām atbilstošus, kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus, darbu sabiedrības labā, caurskatāmību un atvērtību sabiedrībai, efektīvāku valsts pārvaldes darba organizāciju, inovatīvu pieeju regulējuma un politiku izstrādē,  kā arī pierādījumos balstītu un kopradē veidotu regulējumu un politiku. Valsts pārvaldes modernizācija sasniedzama, izmantojot inovatīvas, politikas un pakalpojumu dizainā balstītas pieejas, īstenojot efektīvu valsts pārvaldes procesu un sistēmu digitālo transformāciju, kā arī nodrošinot kvalitatīvu pārmaiņu vadību reformas ieviešanas procesā.
Politikas jomas
Cilvēkresursu attīstība; Digitālās transformācijas politika; Inovāciju attīstība; Labāka regulējuma politika; Publiskās pārvaldes politika; Valsts īpašumu pārvaldība; Valsts pārvaldes attīstība; Valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības sistēma; Valsts pārvaldes pakalpojumu politika
Teritorija
-
Norises laiks
07.11.2022. - 22.11.2022.
Informācija
Jautājumu un neskaidrību gadījumā sazināties ar Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultanti Annu Deksni (anna.deksne@mk.gov.lv, 67082909).
Fiziskās personas
Juridiskās personas
Sagatavoja
Anna Deksne (VK)
Atbildīgā persona
Jānis Citskovskis (VK)
Izsludināšanas datums
07.11.2022. 10:17

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Iveta Kažoka - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Domnīca Providus pateicas par iespēju komentēt Valsts pārvaldes modernizācijas plāna projektu 2023.-2027.gadam.

Plāna projektā iekļauti daudzi valsts pārvaldes nākotnei svarīgi uzdevumi, no kuriem īpaši vēlamies izcelt septiņu punktu noderību un augstu pievienoto vērtību visas pārvaldes darba efektivitātei un jēpilnumam: 1)  valdības centrs, kas spēj efektīvi koordinēt valsts stratēģisko plānošanu,  analītisko kapacitāti un krīžu vadību, kā arī cilvēkresursu stratēģisko vadību (1.1. uzdevums); 2) Obligāta jauno ierēdņu mācību "starta" programma (1.4. punkts); 3) Valsts finansēto lietišķo pētījumu uzraudzības un kvalitātes kontroles pilnveidošana (2.6.punkts); 4) Projektu komandu pieejas  izveide starpresoru jautājumu risināšanai (2.8.punkts); 5)  Ietekmes novērtējuma plānošanas un uzraudzības sistēmas izveidošana (2.9.punkts); 6) Konceptuālais ziņojums par valsts civildienesta turpmāko attīstību (5.1. uzdevums); 7) datus uzturošo informācijas sistēmu pieslēgšana valsts vienotai datu telpai  (8.1.punkts).

Vienlaikus, plānā šobrīd kā apzinātas problēmas un tās risinājumu piedāvājumi šobrīd neparādās trīs nākotnes valsts pārvaldei svarīgi tēmu bloki vai jautājumi. Atbildēm uz šiem izaicinājumiem būtu jābūt daļai no plāna:
1) Tēmu bloks, kas saistīts ar labākām konsultācijām ar iedzīvotājiem - proti, kādā veidā valsts pārvalde gatavojas nākotnē labāk īstenot pilsonisko dialogu?  
2) Domājot par cilvēkresursu attīstību, pagaidām nav pat iezīmēta atbilde uz jautājumu, kādā veidā valsts pārvalde var pāriet uz reāli vienotu atlīdzības sistēmu, kur nav turīgo un trūcīgo resoru.
3) Pagaidām vispār nav domāts par to, kā valsts pārvalde pati varētu rīkoties sociāli atbildīgi, piemēram, īpaši atbalstot cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu valsts pārvaldē, biežāk īstenojot sociāli atbildīgus iepirkumus (vērtējot iepirkumu pretendentus, papildus punktus piešķirt par pretendenta apņemšanos īstenot kādu papildus sociāli atbildīgu rīcību), pārstrādāt atkritumus, u.tml.

Papildus ierosināmām precizēt šos divus plāna aspektus:
1) 17.lpp ir vizuāli attēlota valsts varas organizācijas shēma, kur KNAB nav apvilkts ar sarkanu līniju, šādi norādot, ka birojs nav MK ietekmes sfērā. Tas nav pareizi, jo birojs atrodas MK sistēmā. MK sistēmā ir vairākas iestādes, kurām ir specifiskas autonomijas prasības, piemēram, Datu valsts inspekcija, Sabiedrības integrācijas fonds, Satversmes aizsardzības birojs - būtu svarīgi šo plānu attiecināt arī uz šīm iestādēm.
2) 1.2. plāna punkts paredz veidot valsts pārvaldes darba izpildes informācijas sistēmu. Šobrīd šis punkts ir formulēts ļoti šauri - rada iespaidu, ka jaunajā resursā atradīsies tikai iestāžu rezultatīvie rādītāji un gada pārskati. Skaidrojošajā daļā piesauktais Francijas portāls www.fonction-publique.gouv.fr attiecas uz visa veida informāciju par civildienestu (uzbūve, karjera, pieteikšanās, pētījumi, u.tml.). Arī Latvijā trūkst interneta resursa, kas vienkopus apkopotu visu svarīgāko informāciju par MK sistēmu, kur informācija par rezultātiem būtu viena no vairākām sadaļām. Tādēļ ierosinām paplašinār 1.2. punkta tvērumu.




 
21.11.2022. 08:13
Artis Zaļūksnis - Latvijas Pilsoniskā alianse
Latvijas Pilsoniskā alianse ir iepazinusies ar Valsts kancelejas izstrādāto Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.-2027. gadam (turpmāk – Plāns). Lai arī Plāns ir attiecināms uz valsts pārvaldes efektivizēšanu, tomēr atsevišķi tā punkti ir saistīti ar sabiedrības, tai skaitā, nevalstiskā sektora iesaisti. Vērtējot Plānā noteiktos pasākumus un darbības rezultātus, var secināt, ka iztrūkts sasniedzamie kvantitatīvie rādītāji. Piemēram, Plāna 1.3. pasākums paredz uzlabot valsts pārvaldes komunikāciju ar sabiedrību, balstoties vienotos principos; kā darbības rezultāts norādīts, ka valsts pārvaldes komunikāciju sabiedrība uztver kā atbilstošu noteiktajiem principiem un aug pozitīvs vērtējums. Tiek paredzēts, ka plāna punktā noteikto darbību rezultātā ir uzlabojies sabiedrības vērtējums valsts pārvaldes komunikācijai ar sabiedrību (apmierinātības pētījums), tomēr LPA ieskatā, iztrūkst rezultatīvie rādītāji, lai saprastu, kādā apmērā ir uzlabojies vērtējums. Līdzīgi arī par Plāna 1.6. pasākumu jāmin, ka  rezultatīvais rādītājs "Izstrādāts Valsts pārvaldes gada balvas nolikums un organizēts gadskārtējs pasākums" nenorāda uz darbības rezultāta "Izcilības un darba sabiedrības labā novērtējums valsts pārvaldē. Pozitīva komunikācija par sasniegumiem ar sabiedrību" rezultatīvo rādītāju.

Aicinām Plāna 2.5. un 3.1. pasākumos pie līdzatbildīgajām institūcijām norādīt NVO un Ministru kabineta sadarbības īstenošanas padomi.

Ņemot vērā, ka neparedzot finansējumu Plāna pasākumu īstenošanā, kas saistīti ar sabiedrību, lūdzam paredzēt finansējumu Plāna 1.3. un 2.5. pasākumu īstenošanā. Bez finansējuma piešķiršanas, sadarbība paliks esošajā līmenī, kas nekādi neveicinās attiecīgā plāna punkta darbības kvantitatīvo rādītāju sasniegšanu. 
22.11.2022. 09:33
"EKONOMISKĀ SADARBĪBA UN INVESTĪCIJAS LATVIJAI"
Rīga,
22.11.2022.
Nr.
2022-5-1/17


Valsts kancelejai

Informācijai:
Ārlietu ministrijai
Valsts prezidenta kancelejai
LU Diasporas un migrācijas pētījumu centram


Par priekšlikumiem dokumentam “Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023. –2027.gadam” izsludinātajā sabiedriskajā apspriešanā

Lai Latvija sasniegtu valsts attīstības mērķus un radītu ietvaru katra tās iedzīvotāja labbūtībai, nozīmīga loma ir modernai, efektīvai un inovatīvai valsts pārvaldei, ko tiecas nostiprināt topošais Valsts pārvaldes modernizācijas plāns.

I. Vēlamies paust atbalstu šī plāna mērķiem un piedāvāt sadarbību to sasniegšanā.
Šajā nolūkā rosinām plāna pilnveidošanā un uz tā pamata turpmāk izstrādātajās pārvaldes reformu aktivitātēs (cilvēkresursu, digitalizācijas, u.c. jomās) piesaistīt arī ārvalstīs mītošos Latvijas izcelsmes pētniekus un profesionāļus, īpaši publiskās pārvaldes jomā un starptautiskajās organizācijās strādājošos – tieši vai ar mūsu organizācijas starpniecību kā pilsonisko partneri Latvijas valsts pārvaldes internacionalizācijas un attīstības jautājumos. Šī pilsoniskā kopiena ir vēl mazapzināts neformālais resurss Latvijas diplomātijas jaudas daudzkāršošanai un publiskās pārvaldes attīstībai[1].

II. Topošais Valsts pārvaldes modernizācijas plāns ir garš un daudzpusīgs. Tomēr šajā plānā ir aizmirsta viena neliela lieta – visa pārējā pasaule. Tāpēc ierosinām plānam pievienot jaunu horizontālo rīcības virzienu “Valsts pārvaldes starptautiskā pratība un pārstāvība” un konkrētus rīcības uzdevumus, aktivitātes, atbiildīgās institūcijas/organizācijas un praktiskus formātus tā īstenošanai.

Liela daļa šodienas lielo izaicinājumu, kas jārisina valsts pārvaldei, ir starptautiski. Šie izaicinājumi sniedzas pāri valstu robežām un prasa starptautisko organizāciju ietvarā saskaņotus risinājumus. To skaidri apliecinājušas nesenās krīzes kā finanšu krīze, Covid19, Krievijas agresīvais karš Ukrainā un tā sekas, kā arī migrācijas, starptautiskās noziedzības un arvien akūtākie klimata, vides un enerģētikas problēmjautājumi. Tiek lēsts, ka vismaz 80% Latvijas tiesību normu izriet no Eiropas Savienības reglamentācijas ietvara. Latvijas drošībai, ekonomikai un svaram diplomātiskajā darbā ir nozīmīga arī Latvijas valsts tēla starptautiski efektīva komunicēšana un kontaktu veidošana, t.sk. gatavojot augsni Latvijas kandidatūrai uz nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomē.

Tas rāda, cik liela nozīme Latvijas interešu pārstāvībai un Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvībai ir valsts pārvaldes starptautisko procesu pratībai un pārstāvībai starptautiskos forumos dažādās nozarēs – lai tās būtu iekšlietas, sociālā drošība, tieslietas, klimats, finanses vai enerģētika. Starptautiskā pratība un pārstāvība vairs nav tikai karjeras diplomātu prerogatīva – un tā vien, lai cik izcila, nevar nodrošināt pilna tvēruma Latvijas interešu aizstāvību starptautiskajos forumos un arī ārvalstu pieredzes pārnesi uz Latvijas publisko sektoru.

Valsts pārvaldes internacionalizācija ir būtisks nosacījums arī tam, lai spētu īstenot arī citus Valsts pārvaldes modernizācijas plāna mērķus kā, piemēram, inovāciju un cilvēkresursu attīstība zināšanu pārneses un karjeras mobilitātes ceļā, un lai starptautiski pielietojamā veidā ieviestu horizontālo rīcības virzienu – valsts pārvaldes digitālā transformācija – un tādējādi nodrošinātu efektīvākus, kvalitatīvākus un pieejamākus pakalpojumus Latvijas piederīgajiem visā pasaulē.

Lēmumu pieņemšanas procesu un valsts pārvaldes prasmju internacionalizācija kā nosacījums efektīvai publiskajai pārvaldei, risinot pārrobežu izaicinājumus, uzsvērta arī OECD ietvarā, piemēram, 2022.gada 10.jūnija rekomendācijā OECD/LEGAL/0475 “Recommendation of the Council on International Regulatory Co-operation to Tackle Global Challenges” un 2022.gada 18.novembra Publiskās pārvaldības komitejas ministru sanāksmē pieņemtajā deklarācijā OECD/LEGAL/0484 “Declaration on Building Trust and Reinforcing Democracy” un ziņojumā “Governing Green: Gearing up government to deliver on climate and other environmental challenges”. Šajā ietvarā OECD valstis atzinušas, ka publiskās pārvaldes institūciju un darbinieku spēja paredzēt un vadīt globāla mēroga izaicinājumus ir kritiska demokrātijas nākotnei, un apņēmušās administratīvi nodrošināt šīs spējas. Tas atbilst OECD 2019.gada 17.janvāra Rekomendācijai OECD/LEGAL/0445 par valsts dienesta līderību un kapacitāti, kas paredz dalībvalstīs nodrošināt tāda atsaucīga un pielāgoties spējīga valsts dienesta darbību, kurš spēj risināt esošos un potenciālos izaicinājumus un rīkoties mainīgos apstākļos.

Neskatoties uz to, starptautisko organizāciju cilvēkresursu un administratīvās pārvaldības ziņojumi liecina, ka Latvijas pārstāvība starptautisko organizāciju dienestā nereti ir zemāka nekā tās iedzīvotāju skaita īpatsvars. Tas ir īpaši zems agrīna karjeras posma profesionāļu vidū, kas liecina par tuvojošos  pārstāvības un starptautiskās pieredzes “demogrāfisko bedri”.

Līdz šim Valsts pārvaldes reformu plāns starptautiskās organizācijas pieminējis tikai kā vietu, kurp notiek “kvalificētu speciālistu aizplūšana” (VK, 2017)[2], tā valstiskā līmenī uzsverot tikai negatīvo starptautiskās mobilitātes pusi. Šāds skatījums neļauj starptautiskajās organizācijās strādājošos profesionāļus no Latvijas piesaistīt kā vērtīgu resursu valsts pārvaldes efektivitātei un attīstībai un pilnvērtīgi izmantot tās iespējas Latvijas valsts pārvaldes attīstībā, ko dod starptautiska mobilitāte, pārrobežu sadarbība, pieredzes apmaiņa un kontakti[3]. Tas var pasliktināt Latvijas starptautisko interešu pārstāvību vidējā termiņā un kavēt valsts pārvaldes attīstību, t.sk. efektīvu starptautisko procesu vadību Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Attiecīgi, un balstoties pētījumu datos, ierosinām Valsts pārvaldes modernizācijas plānam pievienot jaunu sadaļu “Horizontālais rīcības virziens – valsts pārvaldes starptautiskā pratība un pārstāvība” un konkrētus rīcības uzdevumus, aktivitātes un formātus, ieviešot pētījuma “Latvijas profesionāļu iesaiste diasporas diplomātijā un tīklojuma diplomātijas potenciāls” rekomendācijas  (70.-78.lpp.), jo īpaši:

1. Latvijas pārstāvības stiprināšanai starptautiskajās organizācijās un starptautiskās mobilitātes potenciāla pilnvērtīgam un efektīvam pielietojumam izstrādāt attiecīgu rīcības plānu ar noteiktiem mērķiem, pasākumiem, atbildīgajām institūcijām un resursu nodrošinājumu to īstenošanai. Definēt Latvijas ilgtermiņa interesēm atbilstošās prioritārās starptautiskās organizācijas, ģeogrāfiskos areālus, nozares un/vai pozīcijas dažādās nozarēs.
2. Lai nodrošinātu saskaņotu pārnozaru pieeju, izvērtēt, ciktāl dažādu nozaru vidēja termiņa plānošanas dokumenti un to īstenošanas plāni ietver diplomātijas dimensiju (zinātnes diplomātija, kultūras diplomātija, sporta diplomātija, AML starptautiskā dimensija u. c.) un kāda vieta tajā atvēlēta vai piemērota sadarbībai ar Latvijas pārvaldības profesionāļiem starptautiskajās organizācijās, un šos aspektus stiprināt.
3. Veikt dziļāku Latvijas pārstāvības analīzi ES un citās starptautiskajās organizācijās: kvantitatīvu izpēti par profesionāļu skaitu no Latvijas dažādos līmeņos, statusā un karjeras posmos (dati un kartēšana), kā arī kvalitatīvu izpēti (Latvijas statuss, veiktās iemaksas u. c.).
4. Īpaša uzmanība pievēršama jauno profesionāļu ievirzei darbam valsts dienestā un starptautiskajās organizācijās – ieguldījumi jauniešu starptautiskās pieredzes un pozīciju uzlabošanā dos atdevi vidējā termiņā. Starptautiskā prakse rāda virkni praktisku mehānismu jauno profesionāļu piesaistei starptautiskam dienestam publiskajā pārvaldē (t.sk. LU DMPC pētījumā norādīti konkrēti piemēri). 
5. Valsts pārvaldes attīstības redzējumā ietvert starptautiskas divvirzienu mobilitātes nepieciešamību un praktiskus risinājumus tās pielietojumam Latvijas interešu pārstāvībā un valsts pārvaldes jaudas stiprināšanā, piemēram: 1) plašāk izmantojot sekondēšanu, stažēšanos un citus starptautiskas pieredzes gūšanas instrumentus; 2) mērķtiecīgi virzot pārvaldības profesionāļus uz Latvijai stratēģiski nozīmīgām starptautiskām pozīcijām; 3) veicinot starptautiskajās organizācijās strādājošo profesionāļu atgriešanos darbā valsts pārvaldē atbilstīgā jomā un līmenī, nodrošinot stāža nepārtrauktību, izstrādājot pārdomātu reintegrāciju. Šajā kontekstā t.sk.:
5.1. Ārpusvērstai mobilitātei: paredzēt formālu un neformālu atbalstu Latvijas valsts dienestā vai starptautiskajā civildienestā strādājošo Latvijas pilsoņu virzībai uz Latvijai stratēģiski nozīmīgiem amatiem; sekmēt svešvalodu apguvi valsts dienestā (tostarp franču valoda u. c. starptautisko organizāciju oficiālās un darba valodas); atbalstīt jauniešu un jauno profesionāļu piesaisti valsts dienestam un sekmēt viņu karjeras attīstību, tostarp starptautisko mobilitāti;
5.2. Iekšupvērstai mobilitātei: saistībā ar atgriešanos Latvijas valsts dienestā (uz noteiktu laiku vai pastāvīgi) apzināt vajadzības pēc konkrētām specializētām nozaru vai pārvaldības zināšanām, ko var sniegt starptautiskajās organizācijās strādājošie profesionāļi no Latvijas. Apzināt ieinteresētos starptautiskajās organizācijās strādājošos un piesaistīt darbam (vai radīt iespējas uz noteiktu laiku strādāt) Latvijas valsts dienestā. Izveidot praktisku mehānismu, kā šādu atgriešanos vadīt, un nodrošināt starptautiski iegūtā stāža un kvalifikācijas atzīšanu/pielīdzināšanu Latvijas valsts dienestā iegūtajam dažādos profesionālā gājuma līmeņos. Starptautiskajās organizācijās strādājošie arī norādījuši uz neseniem plašāk izskanējušiem valsts dienesta pozīciju politizācijas piemēriem Latvijā, kas var starptautiskos profesionāļus atturēt no kandidēšanas.
5.3. Apmaiņa: iesaistīties starptautiskās iniciatīvās (EUPAN ietvaros u.c.), izmantot jau pastāvošas divpusējas iespējas (ar EK u.c.) publiskās pārvaldes un citu valsts dienesta speciālistu apritei starp nacionālo dienestu un starptautisko organizāciju  dienestiem, vai šādu programmu veidot patstāvīgi.
6. Lai stiprinātu Latvijas pārstāvību starptautiskajās organizācijās, diskusijās par šo organizāciju attīstību uzsvērt nepieciešamību īstenot mērķētus pasākumus ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšanā, pievienoties šo organizāciju ietvarā iniciētiem koriģējošiem pasākumiem, citu proaktīvu dalībvalstu iniciatīvām vai tādas rosināt.
7. Lai stiprinātu starptautiski strādājošo publiskās pārvaldes profesionāļu ieguldījumu Latvijas attīstībā, veidot un atbalstīt starptautiskajās organizācijās strādājošo profesionāļu noturīgus tīklošanās, sadarbības un saziņas formātus ar valsts pārvaldi, profesionālās jomas organizācijām, nevalstisko un privāto sektoru Latvijā, un tā veicināt pieredzes pārnesi uz Latvijas valsts pārvaldi un atgriešanos tajā; norīkot koordinatoru šādai sadarbībai valsts pārvaldes pusē, un veidot noturīgu partnerību ar atbilstīgu koordinatoru nevaldības sektorā; turpināt reizi gadā Latvijā rīkot starptautiskajās organizācijās strādājošo profesionāļu forumu.
8. Veicināt starptautisko organizāciju ekspertu specializēto zināšanu pārnesi uz Laviju, pieaicinot starptautiskos profesionāļus kā lektorus vai kuratorus Latvijas valsts dienestā strādājošajiem paredzētos specializētos kursos, vasaras skolās, konferencēs, semināros (t.sk. ar VAS, TMC u.c. partneru iesaisti), kā arī sekmējot šādu sadarbību ar augstākās izglītības un pētniecības institūcijām un nevaldības organizācijām Latvijā;
9. Piesaistīt starptautiskajās organizācijās strādājošos profesionāļus kā novērotājus vai atlases komisijas dalībniekus rekrutēšanā/konkursos uz dažādām amatu vakancēm Latvijas publiskajā pārvaldē. Tas vairotu atklātību un caurskatāmību amatu konkursos, kā arī stiprinātu starptautiskajās organizācijās strādājošo profesionāļu uzticēšanos Latvijas atlases procesiem, līdz ar to iedrošinot arī viņus kandidēt uz atbilstošiem amatiem.
10. Minēto pasākumu izstrādē balstīties uz radniecīga profila valstu pieredzi un prakses piemēriem, kas detalizētāk aprakstīti arī LU DMPC pētījumā (Čehija, Dānija, Polija, Īrija), un veidot praktiskas sadarbības alianses ar citām valstīm, kuras saskaras ar līdzīgiem starptautiskās sazobes izaicinājumiem.

[1]  Pinto, E. (2022). Vēstneši bez portfeļa: diasporas profesionāļu potenciāls Latvijas ārpolitikas jaudas mērogošanā. Broka, S. & Sprūds, A. (red). Latvijas ārējā un drošības politika: Gadagrāmata 2022 (208.–225. lpp.). Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts. ISBN 978-9934-567-75-9.

[2] Valsts kanceleja. 2017. “Valsts pārvaldes reformu plāns 2020”. https://www.mk.gov.lv/lv/valsts-parvaldes-refomu-plans-2020

[3] Bela, B., Mieriņa, I., Pinto. E. Latvijas profesionāļu iesaiste diasporas diplomātijā un tīklojuma diplomātijas potenciāls: pētījuma rezultāti. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 94 lpp.; https://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/Petijums-prof-iesaiste-diasporaa.pdf
 
22.11.2022. 10:21
"Latvijas Izvērtētāju asociācija"
Latvijas izvērtētāju asociācija konceptuāli atbalsta Valsts Kancelejas sagatavoto Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam projektu. Plāna projektā iekļautie valsts pārvaldes modernizācijas pasākumi ir aktuāli un nepieciešami kvalitatīvas, atvērtas un efektīvas valsts pārvaldes izveidei. Īpaši vēlamies izcelt otro rīcības virzienu un tajā ietvertos pasākumus.

Vienlaikus vēlamies izteikt dažus ieteikumus un papildinājumus:
1) Otrā rīcības virziena ‘Politikas regulējums un kvalitāte’ pamatojumā korekti norādīta nepieciešamība pārskatīt ietekmes novērtēšanas sistēmu, ex-post novērtēšanas posma trūkums, metodoloģiskās un kvalitātes problēmas. Tomēr šo korekti identificēto problēmu risināšanai paredzēts tikai viens pasākums, kas tās risina tikai daļēji. Spriežot pēc apraksta, pasākums 2.9. ‘Ietekmes novērtējuma plānošanas un uzraudzības sistēmas izveidošana’ ir primāri vērsts uz kritēriju noteikšanu pēc kuriem plānot un uzraudzīt ietekmes novērtējumus, nodrošināt kvalitātes kontroli un datu saglabāšanu. Uzskatām, ka šāds risinājums ir nepietiekams un neietver virkni būtisku funkciju. 
Ietekmes novērtēšanas sistēmu neveido tikai normatīvi, vadlīnijas un procesu apraksti. Sistēmas galvenie virzītāji un lietotāji ir tajā iesaistītās personas – valsts pārvaldes darbinieki, kas pasūta un arī paši veic izvērtējumus, izvērtētāji, politikas veidotāji, kas pieņem lēmumus un lieto izvērtējumu rezultātus, sabiedrība. Veidojot politikas izvērtēšanas un uzraudzības sistēmu, ir jāņem vērā visu šo iesaistīto pušu kapacitātes vajadzības un intereses. Lai panāktu vēlamās izmaiņas, risinājumam bez procesa plānošanas un uzraudzības būtu jāietver arī labvēlīgu iespēju radīšana (piemēram, atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana, laika (t.sk. darba slodžu atvēlēšana), administratīvu šķēršļu mazināšana izvērtējumu veikšanai) un ierēdņu, institūciju kopumā un politikas veidotāju motivācijas stiprināšana (izglītošana un citi motivatori).
Ieteikumi:
a) Ierosinām papildināt 2.rīcības virzienu un īpaši 2.9 pasākumu, ietverot daudz plašākas ietekmes izvērtējumu atbalsta funkcijas valdības centrā. Piemēram, OECD 2020.gadā publiskotajā salīdzinošajā pētījumā par politiku izvērtēšanas kapacitātes stiprināšanu[1] kā raksturīgākās valstu funkcijas politiku izvērtējumu veicināšanā norādītas vadlīniju izstrāde, izvērtējumu pasūtījumu rīcības kursa noteikšana, izvērtētāju prasmju, kompetenču un kvalifikācijas attīstīšana, ētiskas rīcības standartu izstrāde, izvērtējumu kvalitātes standartu nodrošināšana, ieinteresēto personu iesaistes veicināšana, izvērtējumu plānošanas pārraudzība, izvērtējumu pielietojuma veicināšana, gūto zināšanu uzkrāšana un apmaiņas platformas nodrošināšana, izvērtēšanas ziņojumu pēcpārbaude u.c.
b) Pievērst īpašu uzmanību sistēmas īstenošanā iesaistīto personu – primāri valsts pārvaldes darbinieku – kapacitātes, resursu un motivācijas veidošanai. Tai skaitā nepieciešama ciešas sinerģijas nodrošināšana ar citiem 2.rīcības virziena pasākumiem, īpaši, 2.1, 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.  

2) Valsts pārvaldes modernizācijas plāns aptver kopumā astoņus rīcību virzienus un vairāk kā 60 dažādus pasākumus, kas izstrādāti atšķirīgā detalizācijas pakāpē. Plāna projekts kopumā atstāj sadrumstalotu iespaidu; rīcību virzieni šķiet veidoti izolēti viens no otra, grūti saskatāma savstarpējā saistība un papildinātība ne tikai starp rīcību virzieniem, bet arī starp pasākumiem pat viena rīcību virziena ietvaros. Šāda sadrumstalotība rada risku, ka arī tā īstenošanas gaitā pasākumi tiks ieviesti nesaistīti cits no cita. Uzskatām, ka valsts pārvaldes modernizācijas process būtu jāskata kā vienota sistēma, nevis atsevišķu pasākumu kopums, tai skaitā maksimāli veicinot rīcības virzienu savstarpējo sinerģiju un papildinātību.
Ieteikums: uzlabot Plāna iekšējo integritāti, nosakot rīcību virzienu un pasākumu savstarpējo saistību, sinerģiju un pēctecību, t.sk. kuri pasākumi būtu jāīsteno paralēli, secīgi vai koordinēti, lai paaugstinātu sistēmisku izmaiņu iespējamību.

3) Daļa Plāna pasākumu, spriežot pēc to apraksta, ir vienreizējas, pabeigtas darbības, kurām nav saskatāma tālāka pēctecība un virzība. Tādi, piemēram, ir pasākumi, kuru iznākums ir apmācīti ierēdņi, izstrādātas vadlīnijas vai izveidotas sistēmas. Šādi pasākumi aprobežojas ar kapacitātes radīšanu, bet ne uzturēšanu un tālāku attīstību. Darbinieku apmācības vai dokumentu izstrāde ir pirmais solis, kuram būtu jāseko atbalsts iegūto prasmju vai izveidoto rīku pielietošanai praksē, šo spēju nostiprināšanai un pielietojuma veicināšanai, lai panāktu sistēmas izmaiņas.
Ieteikums: uzlabot pasākumu pēctecību un ilgtspēju, bez zināšanu, prasmju un rīku nodrošināšanas radot arī iespējas un labvēlīgus nosacījumus pārmaiņu veicināšanai.

4) No Plāna satura nav izprotams kādēļ lielākajai daļai tajā iekļauto pasākumu vispār nav paredzēts finansējums īstenošanai. Uzskatām, ka bez atbilstoša finansējuma paredzēšanas, plāna mērķu sasniegšana ir maz ticama. 

[1] OECD (2020), Improving Governance with Policy Evaluation: Lessons From Country Experience, OECD Public Governance Reviews, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/89b1577d-en.
22.11.2022. 19:40
Fiziska persona
Priekšlikumi valsts pārvaldes modernizācijai un turpmākai attīstībai:
1. Veikt valsts pārvaldes iestāžu funkciju un uzdevumu uzskaitījumu, īpaši identificējot uzdevumus, kurus nosaka Latvijas dalība starptautiskajās organizācijās. Izvērtēt prasību, kas neizriet no starptautiskajām saistībām lietderību un pamatotību.
2. Identificēt, kādas informācijas sistēmas Latvijai nodrošina Eiropas Savienības institūcijas.
3. Grupēt valsts pārvaldes funkcijas radniecīgās grupās – valsts uzraudzība un kontrole, monitorings un situācijas analīze, reģistrācijas darbības, fiziskā kontrole objekta vai preces atbilstības noteikšanai, informācijas sniegšana un dokumentu izdošana, u.c. Katrai no šīm grupām iespējams meklēt iespējamos risinājumus, kurus centralizēti varētu ieviest. No pakalpojumu saraksta izņemt funkcijas, kuras neierosina privātpersona.
4. Izvērtēt iespēju informācijas sistēmu risinājumus ieviest vienlaikus ar normatīvo aktu izstrādi. Piemēram, likumi.lv veidot kā daudzpusējas pieejas platformu, kurā privātpersonām ir pieejami normatīvo aktu teksti kā šobrīd, bet iestādēm izstrādāt vienotas pieejas kontroles moduļus normatīvo aktu prasību pārbaudei (pārbaudes aktus, protokolus, u.tml.). Izveidot atsevišķu informācijas tehnoloģiju struktūrvienību vai jau esošai iestādei noteikt funkciju par vienotu informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādi moduļu veidā, iestādēm tālāk nododot jau gatavus moduļus, kurus pielāgot savām vajadzībām. Piemēram, likumi.lv normatīvā akta tekstu pārvērst par interaktīvu moduli, kurā iestāde var atzīmēt prasības, kuru ievērošanu tā kontrolē, savukārt likumi.lv ģenerē moduli pārbaudes aktam saraksta formā.
5. Noteikt, kādi datu slāņi un veidi ir nepieciešami valsts iestāžu darbā, un nodrošināt datu apkopošanai nepieciešamas centralizētas sistēmas. Piemēram, reģistri, kartes, u.c.
6. Centralizēti nodrošināt datu apkopošanu un apstrādi. Valsts pārvaldi kopumā noteikt kā vienu datu pārvaldnieku, atsakoties no fragmentētas pieejas datu aizsardzības normatīvo aktu piemērošanā. Veidot datu grupas ar piekļuves kategorijām, paredzot, ka valsts pārvaldes darbinieka pienākumu veikšanai valsts rīcībā esošie dati ir pieejami, neatkarīgi no tā, kura iestāde tos ir apkopojusi. Veicināt informācijas apriti starp dažādiem reģistriem.
7. Nodrošināt, ka pašvaldības neveido dažādas datu bāzes vienveidīgu datu apkopošanai un uzkrāšanai, bet izmanto kopējus moduļus, tos izstrādājot tikai vienreiz un nodrošinot piekļuvi visām pašvaldībām.
8. Noteikt par pienākumu privātpersonām pieprasījumus un iesniegumus iesniegt tikai elektroniski, jebkādus izņēmumus rūpīgi pamatojot. Valsts pārvaldes darbinieka un privātpersonas tieša saskarsme pieļaujama gadījumos, kurus jomas specifikas dēļ neļauj veikt elektroniski, piemēram, vietas, objekta vai personas apskate secinājumu izdarīšanai. Papīra dokumentu iesniegšana samazināma līdz minimumam. Kritiski ir jāvērtē gadījumi, kad personai nav iespēju saziņai elektroniski, nošķirot tos no gadījumiem, kad persona apzināti nevēlas sazināties elektroniski vai apzināti kavē iestādes darbu un lēmumu pieņemšanu.
9. Pakalpojumu attīstībā jāveicina latvija.lv pārskatāmība un pakalpojumu meklēšana. Vienlaikus, jāuzlabo pakalpojumu datu analīze, nodrošinot, ka informācijas pieprasījumos tiek izmantota tikai jaunākā informācija, un atsakoties no vienveidīgas informācijas pieprasījumiem iestādēm.
10.Nodrošināt, ka tiek izpētīti jau praksē esoši risinājumi citās valstīs, kā arī risinājumi, ko ieviesuši tehnoloģiju uzņēmumi. Jaunus risinājumus veidot, piemērojot jau citur novērotas inovācijas.
11. Plānojot vienotu darbinieku attīstības sistēmu, ņemt vērā, ka vienlaikus ar kopējām iezīmēm, piemēram, inspektora amatam, var būt arī atšķirīgas pazīmes, kas saistītas ar nozares specifiku – agronomija, būvniecība, finanses, utt. Pozitīvs piemērs ir APAS sistēma, kurā dažādi speciālisti un iestādes vienoti ievada informāciju par administratīvo pārkāpumu lietām. Neskatoties uz dažādu jomas specifiku, tiek lietots viens vienots instruments, kas vienlaikus nodrošina arī prakses pārskatāmību un iespēju mācīties no citu iestāžu prakses.
12. Atbalsta funkciju centralizācija automātiski nenozīmē resursu ietaupījumu, jo ārpus iestādes esoša speciālista piesaiste vienmēr prasīs papildus resursus no pašas iestādes speciālistiem. Piemēram, personāla atlasē iestādes darbiniekam būs katru reizi jāskaidro atlases speciālistam jomas specifika un meklētās prasmes, kas prasīs papildus resursus no iestādes. Komunikācijas speciālista atrašanās ārpus iestādes arī prasa papildus iedziļināšanos jomai specifiskos jautājumos, kamēr iestādē esošs speciālists spēj patstāvīgi sabiedrībai skaidrot sarežģītus nozares procesus operatīvāk. Tādējādi, ļoti piesardzīgi ir vērtējama procesa mehāniska pārnese un papildus sloga uzlikšana iestādes pamatfunkciju speciālistiem. Jo īpaši ir jāizvairās no šo procesu nodošanas ārpakalpojumiem, kas var mazināt valsts pārvaldes iestāžu darba efektivitāti, būtisku pamatdarbības speciālistu darba slodzi novirzot papildus komunikācijai ar nozari nepārzinošiem pakalpojuma sniedzējiem.
13. Jāvērtē vai tiešās valsts pārvaldes iestādēm sadarbojoties ar vienoto pakalpojumu centru atbalsta funkciju nodrošināšanā netiks veiktas liekas darbības. Gadījumā, kad iestādē ir nepieciešamas amata vietas, kas sadarbojas ar vienoto pakalpojumu centru, veidojas pienākumu dublēšana, kad vienu un to pašu informāciju apstrādā divās vietās vienlaikus. Tā vietā uzsvars jāliek uz vienotu rīku, metodiku un informācijas sistēmu lietošanu visās iestādēs, nevis garāku informācijas ķēžu radīšanu.
22.11.2022. 22:11