Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojektā iekļauts Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomē atbalstītais priekšlikums, kas paredz atbrīvot no kriminālatbildības nepilngadīgas personas par narkotisko vielu lietošanu, lai veicinātu nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju, aizstāvot sabiedrības intereses un kavējot narkotisko un psihotropo vielu pieprasījuma pieaugumu Latvijā.
Mērķa apraksts
Likumprojekts veicina nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju, atbrīvojot no kriminālatbildības nepilngadīgas personas par narkotisko vielu lietošanu.
Politikas jomas
Sociālā iekļaušana; Tieslietu politika; Veselības politika
Teritorija
-
Norises laiks
27.01.2025. - 10.02.2025.
Informācija
Publiskās apspriešanas nodrošināšana atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Ginta Ozola (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
27.01.2025. 10:21
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Jānis Barkāns - Partija SV
Plānotā likuma izmaiņa, kas paredz narkotisko vielu aprites dekriminalizēšanu nepilngadīgajiem, manuprāt, ir nopietns risks gan jauniešu drošībai, gan sabiedrībai kopumā. Es esmu kategoriski pret šo priekšlikumu vairāku būtisku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, narkotiku pieejamības atvieglošana jauniešiem var radīt milzīgas sekas nākotnei. Psiholoģiski un fizioloģiski nepilngadīgie vēl attīstās, un jebkura vielu lietošana var neatgriezeniski ietekmēt smadzeņu attīstību, kognitīvās spējas un emocionālo stabilitāti. Valsts uzdevums ir aizsargāt jauniešus, nevis atvieglot apstākļus, kas var novest pie atkarībām.
Otrkārt, dekriminalizācija de facto normalizē narkotiku lietošanu, kas var novest pie plašākas izplatības skolās un jauniešu vidū. Tā vietā, lai mazinātu problēmu, šis likums varētu radīt vidi, kur narkotiku lietošana kļūst par normu, nevis izņēmumu. Tas ir tiešs apdraudējums gan jauniešu fiziskajai, gan mentālajai veselībai.
Treškārt, jebkādi sodi par narkotisko vielu apriti nepilngadīgo vidū ir jāpiemēro adekvāti un mērķtiecīgi, lai novērstu atkārtotu iesaisti šādās darbībās. Sodam nevajadzētu būt tikai represīvam, bet tam ir jābūt arī preventīvam – nodrošinot izglītību, rehabilitāciju un atbalsta mehānismus tiem jauniešiem, kas jau ir iesaistīti narkotisko vielu lietošanā vai izplatībā.
Narkotiku aprite jauniešu vidū ir nopietna sociāla problēma, kas prasa stingru rīcību, nevis mīkstinātus likumus. Tāpēc es uzskatu, ka dekriminalizācija šajā jautājumā nav pieļaujama – tā vietā ir jāpastiprina preventīvie pasākumi, jānodrošina atbilstoši sodi izplatītājiem un jāveicina veselīga, atbildīga vide jauniešu vidū.
Pirmkārt, narkotiku pieejamības atvieglošana jauniešiem var radīt milzīgas sekas nākotnei. Psiholoģiski un fizioloģiski nepilngadīgie vēl attīstās, un jebkura vielu lietošana var neatgriezeniski ietekmēt smadzeņu attīstību, kognitīvās spējas un emocionālo stabilitāti. Valsts uzdevums ir aizsargāt jauniešus, nevis atvieglot apstākļus, kas var novest pie atkarībām.
Otrkārt, dekriminalizācija de facto normalizē narkotiku lietošanu, kas var novest pie plašākas izplatības skolās un jauniešu vidū. Tā vietā, lai mazinātu problēmu, šis likums varētu radīt vidi, kur narkotiku lietošana kļūst par normu, nevis izņēmumu. Tas ir tiešs apdraudējums gan jauniešu fiziskajai, gan mentālajai veselībai.
Treškārt, jebkādi sodi par narkotisko vielu apriti nepilngadīgo vidū ir jāpiemēro adekvāti un mērķtiecīgi, lai novērstu atkārtotu iesaisti šādās darbībās. Sodam nevajadzētu būt tikai represīvam, bet tam ir jābūt arī preventīvam – nodrošinot izglītību, rehabilitāciju un atbalsta mehānismus tiem jauniešiem, kas jau ir iesaistīti narkotisko vielu lietošanā vai izplatībā.
Narkotiku aprite jauniešu vidū ir nopietna sociāla problēma, kas prasa stingru rīcību, nevis mīkstinātus likumus. Tāpēc es uzskatu, ka dekriminalizācija šajā jautājumā nav pieļaujama – tā vietā ir jāpastiprina preventīvie pasākumi, jānodrošina atbilstoši sodi izplatītājiem un jāveicina veselīga, atbildīga vide jauniešu vidū.
04.02.2025. 10:29
Jānis Barkāns - Partija SV
Plānotā likuma izmaiņa, kas paredz narkotisko vielu aprites dekriminalizēšanu nepilngadīgajiem, manuprāt, ir nopietns risks gan jauniešu drošībai, gan sabiedrībai kopumā. Es esmu kategoriski pret šo priekšlikumu vairāku būtisku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, narkotiku pieejamības atvieglošana jauniešiem var radīt milzīgas sekas nākotnei. Psiholoģiski un fizioloģiski nepilngadīgie vēl attīstās, un jebkura vielu lietošana var neatgriezeniski ietekmēt smadzeņu attīstību, kognitīvās spējas un emocionālo stabilitāti. Valsts uzdevums ir aizsargāt jauniešus, nevis atvieglot apstākļus, kas var novest pie atkarībām.
Otrkārt, dekriminalizācija de facto normalizē narkotiku lietošanu, kas var novest pie plašākas izplatības skolās un jauniešu vidū. Tā vietā, lai mazinātu problēmu, šis likums varētu radīt vidi, kur narkotiku lietošana kļūst par normu, nevis izņēmumu. Tas ir tiešs apdraudējums gan jauniešu fiziskajai, gan mentālajai veselībai.
Treškārt, jebkādi sodi par narkotisko vielu apriti nepilngadīgo vidū ir jāpiemēro adekvāti un mērķtiecīgi, lai novērstu atkārtotu iesaisti šādās darbībās. Sodam nevajadzētu būt tikai represīvam, bet tam ir jābūt arī preventīvam – nodrošinot izglītību, rehabilitāciju un atbalsta mehānismus tiem jauniešiem, kas jau ir iesaistīti narkotisko vielu lietošanā vai izplatībā.
Narkotiku aprite jauniešu vidū ir nopietna sociāla problēma, kas prasa stingru rīcību, nevis mīkstinātus likumus. Tāpēc es uzskatu, ka dekriminalizācija šajā jautājumā nav pieļaujama – tā vietā ir jāpastiprina preventīvie pasākumi, jānodrošina atbilstoši sodi izplatītājiem un jāveicina veselīga, atbildīga vide jauniešu vidū.
Pirmkārt, narkotiku pieejamības atvieglošana jauniešiem var radīt milzīgas sekas nākotnei. Psiholoģiski un fizioloģiski nepilngadīgie vēl attīstās, un jebkura vielu lietošana var neatgriezeniski ietekmēt smadzeņu attīstību, kognitīvās spējas un emocionālo stabilitāti. Valsts uzdevums ir aizsargāt jauniešus, nevis atvieglot apstākļus, kas var novest pie atkarībām.
Otrkārt, dekriminalizācija de facto normalizē narkotiku lietošanu, kas var novest pie plašākas izplatības skolās un jauniešu vidū. Tā vietā, lai mazinātu problēmu, šis likums varētu radīt vidi, kur narkotiku lietošana kļūst par normu, nevis izņēmumu. Tas ir tiešs apdraudējums gan jauniešu fiziskajai, gan mentālajai veselībai.
Treškārt, jebkādi sodi par narkotisko vielu apriti nepilngadīgo vidū ir jāpiemēro adekvāti un mērķtiecīgi, lai novērstu atkārtotu iesaisti šādās darbībās. Sodam nevajadzētu būt tikai represīvam, bet tam ir jābūt arī preventīvam – nodrošinot izglītību, rehabilitāciju un atbalsta mehānismus tiem jauniešiem, kas jau ir iesaistīti narkotisko vielu lietošanā vai izplatībā.
Narkotiku aprite jauniešu vidū ir nopietna sociāla problēma, kas prasa stingru rīcību, nevis mīkstinātus likumus. Tāpēc es uzskatu, ka dekriminalizācija šajā jautājumā nav pieļaujama – tā vietā ir jāpastiprina preventīvie pasākumi, jānodrošina atbilstoši sodi izplatītājiem un jāveicina veselīga, atbildīga vide jauniešu vidū.
04.02.2025. 10:31
Jānis Barkāns - Partija SV
Pret
04.02.2025. 10:42
Jānis Barkāns - Sv
Pret
04.02.2025. 10:44
Jānis Barkāns - Partija SV
Pret
04.02.2025. 10:49
*******
Esmu PRĒT dekriminalizācijas.
Narkotikas lietošanas dekriminalizācija noņems pēdējo barjeru lai "tikai izmēģināt" jo par to "nekas nebūs".
Gan uz to fokusēs arī narokotiskas vielas izplatītāji.
Ar dekriminalizāciju narkotikas lietotājus skaits tikai palielināsies!
Narkotikas lietošanas dekriminalizācija noņems pēdējo barjeru lai "tikai izmēģināt" jo par to "nekas nebūs".
Gan uz to fokusēs arī narokotiskas vielas izplatītāji.
Ar dekriminalizāciju narkotikas lietotājus skaits tikai palielināsies!
04.02.2025. 12:44
Inna Djeri - Inna Djeri
Kategorisko iebilstu pret ierosinātajiem grozījumiem Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā, kas paredz atbrīvot nepilngadīgas personas no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu. Lai gan likumprojekta mērķis ir veicināt nepilngadīgo resocializāciju un mazināt narkotisko vielu pieprasījumu, uzskatu, ka šāda pieeja radīs pilnīgi pretēju efektu un pasliktinās situāciju ar narkotiku lietošanu jauniešu vidū.
1. Narkotiku lietošanas normalizācijas risks:
Atbrīvojot nepilngadīgos no kriminālatbildības par narkotiku lietošanu, pastāv risks, ka sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, tiks radīts priekšstats par narkotiku lietošanas pieņemamību. Tas var veicināt narkotiku lietošanas izplatību un mazināt jauniešu motivāciju atturēties no šo vielu lietošanas.
2. Nepietiekama rehabilitācijas un prevencijas pasākumu sistēma:
Likumprojekts neparedz konkrētus pasākumus rehabilitācijas un prevencijas jomā. Bez adekvātas atbalsta sistēmas, kas ietver pieejamus ārstniecības pakalpojumus, speciālistu piesaisti un finansējumu, pastāv risks, ka jaunieši netiks motivēti meklēt palīdzību, kas var novest pie atkarības padziļināšanās un sociālās atstumtības.
3. Juridiskas neskaidrības un likuma piemērošanas sarežģījumi:
Grozījumi paredz atbrīvot no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu, bet saglabāt atbildību par šo vielu iegādi un glabāšanu. Praksē šo darbību nodalīšana var radīt sarežģījumus tiesībsargājošām iestādēm, mēģinot noteikt, kur beidzas glabāšana un sākas lietošana. Tas var radīt juridiskas neskaidrības un iespējas manipulācijām ar likumu.
4. Nepilnīga normatīvā regulējuma pakete:
Likumprojekts tiek virzīts bez vienlaicīgām izmaiņām citos saistītajos normatīvajos aktos, piemēram, Krimināllikumā. Šāda fragmentāra pieeja var radīt nesaskaņas tiesību sistēmā un apgrūtināt likuma piemērošanu praksē. Lai nodrošinātu efektīvu un taisnīgu tiesisko regulējumu, nepieciešams vienlaicīgi pārskatīt un saskaņot visus saistītos normatīvos aktus.
5. Sabiedrības informētības trūkums:
Dekriminalizācijas ieviešana bez plašas sabiedrības informēšanas kampaņas var radīt nepareizu priekšstatu, ka narkotiku lietošana ir pieņemama vai nekaitīga. Ir būtiski nodrošināt, lai sabiedrība, īpaši jaunieši, apzinātu narkotiku lietošanas riskus un sekas, kā arī pieejamās palīdzības iespējas.
Secinājums:
Llikumprojekts tā pašreizējā redakcija rada vairākus būtiskus riskus un neatrisina problēmas sakni. Tā vietā būtu jāfokusējas uz visaptverošas rehabilitācijas un prevencijas sistēmas izveidi, nodrošinot pieejamus ārstniecības pakalpojumus, speciālistus un nepieciešamo finansējumu. Tikai tādā veidā mēs varēsim efektīvi cīnīties ar narkotiku lietošanas problēmu jauniešu vidū un veicināt viņu veselīgu attīstību.
04.02.2025. 21:16
Vladislavs Sokaļskis
Kā ārsts esmu viennozīmīgi PRET narkotiku legalizāciju!
06.02.2025. 19:09
Fiziska persona
Latvijas veselības nozare nav sagatavota. Pie tam prokuratūra var izmantot savas pilnvaras lai mīkstinātu sodu, ja lietotājs apņemās nelietot narkotikas.
06.02.2025. 22:21
Fiziska persona
Viennozīmīgi pret!
07.02.2025. 01:07
Arvīds Žurzdins
Iebilstu pret ierosinātajiem grozījumiem Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā, kas paredz atbrīvot nepilngadīgas personas no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu
09.02.2025. 20:08
Fiziska persona
pret
10.02.2025. 18:24
r.a. "Siltumnīca"
Par projektu Nr. 24-TA-1808 “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” tiek izteikti šādi iebildumi.
1.Grozījumi paredzēti 48.pantā, paredzot, ka nepilngadīgās personas netiks brīdinātas par kriminālatbildību šajā pantā minēto vielu lietošanas konstatēšanas gadījumā. Nepieciešams motivēts skaidrojums, kāpēc līdzīgi grozījumi netiek virzīti (atšķirīgs kaitīgums, papildus izpētes nepieciešamība) attiecībā uz likuma 49.pantu, proti, attiecībā uz jaunu psihoaktīvu vielu vai tās saturošu izstrādājumu lietošanu.
Minētais liecina, ka piesauktais Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes darbs nav bijis visaptverošs vai arī tā rezultāti nav atbilstoši izprasti, izstrādājot šo likumprojektu. Ņemot vērā minēto šāda nepilnvērtīga likumprojekta virzība nav atbalstāma.
2. Viens no nodarījuma kriminalizēšanas pamatiem ir tā kaitīgums. Ja narkotiskās vielas lieto nepilngadīgais, tas nevar tikt atzīts par mazāk kaitīgu nodarījumu salīdzinājumā ar gadījumu, ja narkotiskās vielas lieto pilngadīga persona. Likumprojekts un anotācija nesniedz skaidrojumu attiecībā uz vienlīdz kaitīga vai pat kaitīgāka nodarījuma dekriminalizēšanu. Ņemot vērā minēto šāda nepilnvērtīga likumprojekta virzība nav atbalstāma.
3. Anotācijā izdarīta atsauce uz 2 avotiem, kas nav uzskatāms par pietiekamu un vispusīgu pētījumu, ciktāl nav skatīti argumenti ne tikai par, bet arī pret dekriminalizēšanu. Turklāt šāda veida grozījumi tiek virzīti bez jebkādas statistikas datu analīzes. Tieši statistikas datu analīze ļautu likumprojekta autoriem saprast loģisko kļūdu, kas pieļauta, par mērķi izvirzot resocializāciju un pārdozēšanas gadījumu mazināšanu.
Resocializācija saistās ar brīvības atņemšanas sodu izcietušo personu atgriešanu sabiedrībā. Ņemot vērā Krimināllikuma 253.2 panta un 66.1 panta regulējumu – nepilngadīgais par šāda nodarījuma izdarīšanu nevar tikt sodīts ar brīvības atņemšanu.
Tiek spekulēts ar vienu gadījumu, kad nepilngadīgais gājis bojā pārdozēšanas dēļ, jo apkārtējie nobijās no atbildības un neziņoja mediķiem. Ar grozījumu pieņemšanu tiks veidota situācija, ka nepilngadīgais bailēs no kriminālatbildības par glabāšanu izlietos pie viņa esošās narkotiskās vielas (piemēram, ja tuvosies policists vai skolas direktore gribēs pārbaudīt somu). Tas tieši palielinās pārdozēšanas risku.
4. Tieši šābrīža sistēma ļauj daudz pilnvērtīgāk izvērtēt konkrētā nepilngadīgā situāciju, jo vēl administratīvā pārkāpuma (pieķerts lietojam pirmo reizi) gadījumā viņam var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Ja ar tiem ir par maz, var piemērot administratīvo sodu (piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli nepilngadīgais netiek sodīts un tāpēc arī netiek brīdināts par kriminālatbildību). Arī atkārtota pieķeršana lietojam nenozīmē kriminālsoda piemērošanu, jo arī Krimināllikums paredz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, kas nav sods. Soda (kas nekādā gadījumā nebūs brīvības atņemšana, ņemot vērā Krimināllikuma 66.1 panta regulējumu) piemērošana ir tikai izņēmuma gadījums, kad neviens cits līdzeklis vairs nesasniedz mērķi. Dekriminalizācija atņems valstij būtisku daļu instrumentu, kā ietekmēt nepilngadīgos, kas lieto narkotiskās vielas, neskatoties uz administratīvo sodu piemērošanu.
5.Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18.4. pēc tiešās mērķgrupas (vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu) pieprasījuma vai pēc institūcijas iniciatīvas, ja iespējams, nodrošina ar publisko apspriešanu saistītās informācijas pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formā.
Ņemot vērā minēto, tiek pieprasīta šādas informācijas publiskošana: Sniedzama šāda informācija par situāciju kopš Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 48. un 49.panta spēkā stāšanās:
cik gadījumos, ir uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi par minētajās normās paredzēto pārkāpumu izdarīšanu;
cik gadījumos, ir uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi par minētajās normās paredzēto pārkāpumu izdarīšanu pret nepilngadīgu personu;
kādi soda veidi un kādā apmērā (cik gadījumos piemērots brīdinājums un cik gadījumos piemērots noteikta apmēra naudas sods) tika noteikti par minētajās normās paredzēto pārkāpumu izdarīšanu;
kādi soda veidi un kādā apmērā (cik gadījumos piemērots brīdinājums un cik gadījumos piemērots noteikta apmēra naudas sods) tika noteikti nepilngadīgām personām par minētajās normās paredzēto pārkāpumu izdarīšanu;
cik gadījumos administratīvā pārkāpuma procesi tika izbeigti un kāds bija iemesls;
cik gadījumos par minētajās normās paredzēto pārkāpumu izdarīšanu tika piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi un kādi.
cik gadījumos ir uzsākts kriminālprocess par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu pēc KL 253.2 panta kopš 2020.gada.
cik gadījumos pret nepilngadīgām personām ir uzsākts kriminālprocess par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu pēc KL 253.2 panta kopš 2020.gada
kādi soda veidi tika piemēroti nepilngadīgām personām par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu pēc KL 253.2 panta kopš 2020.gada un kāds ir bijis to apmērs
cik gadījumos kriminālprocesi nepilngadīgām personām par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu pēc KL 253.2 panta kopš 2020.gada tika izbeigti un kāds bija iemesls
cik gadījumos nepilngadīgām personām par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu pēc KL 253.2 panta kopš 2020.gada tika piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi un kādi.
Minētie materiāli ir padarāmi publiski pieejami tiešsaistē, informējot Sabiedrības līdzdalībā iesaistītos par to atrašanās vietu.
1.Grozījumi paredzēti 48.pantā, paredzot, ka nepilngadīgās personas netiks brīdinātas par kriminālatbildību šajā pantā minēto vielu lietošanas konstatēšanas gadījumā. Nepieciešams motivēts skaidrojums, kāpēc līdzīgi grozījumi netiek virzīti (atšķirīgs kaitīgums, papildus izpētes nepieciešamība) attiecībā uz likuma 49.pantu, proti, attiecībā uz jaunu psihoaktīvu vielu vai tās saturošu izstrādājumu lietošanu.
Minētais liecina, ka piesauktais Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes darbs nav bijis visaptverošs vai arī tā rezultāti nav atbilstoši izprasti, izstrādājot šo likumprojektu. Ņemot vērā minēto šāda nepilnvērtīga likumprojekta virzība nav atbalstāma.
2. Viens no nodarījuma kriminalizēšanas pamatiem ir tā kaitīgums. Ja narkotiskās vielas lieto nepilngadīgais, tas nevar tikt atzīts par mazāk kaitīgu nodarījumu salīdzinājumā ar gadījumu, ja narkotiskās vielas lieto pilngadīga persona. Likumprojekts un anotācija nesniedz skaidrojumu attiecībā uz vienlīdz kaitīga vai pat kaitīgāka nodarījuma dekriminalizēšanu. Ņemot vērā minēto šāda nepilnvērtīga likumprojekta virzība nav atbalstāma.
3. Anotācijā izdarīta atsauce uz 2 avotiem, kas nav uzskatāms par pietiekamu un vispusīgu pētījumu, ciktāl nav skatīti argumenti ne tikai par, bet arī pret dekriminalizēšanu. Turklāt šāda veida grozījumi tiek virzīti bez jebkādas statistikas datu analīzes. Tieši statistikas datu analīze ļautu likumprojekta autoriem saprast loģisko kļūdu, kas pieļauta, par mērķi izvirzot resocializāciju un pārdozēšanas gadījumu mazināšanu.
Resocializācija saistās ar brīvības atņemšanas sodu izcietušo personu atgriešanu sabiedrībā. Ņemot vērā Krimināllikuma 253.2 panta un 66.1 panta regulējumu – nepilngadīgais par šāda nodarījuma izdarīšanu nevar tikt sodīts ar brīvības atņemšanu.
Tiek spekulēts ar vienu gadījumu, kad nepilngadīgais gājis bojā pārdozēšanas dēļ, jo apkārtējie nobijās no atbildības un neziņoja mediķiem. Ar grozījumu pieņemšanu tiks veidota situācija, ka nepilngadīgais bailēs no kriminālatbildības par glabāšanu izlietos pie viņa esošās narkotiskās vielas (piemēram, ja tuvosies policists vai skolas direktore gribēs pārbaudīt somu). Tas tieši palielinās pārdozēšanas risku.
4. Tieši šābrīža sistēma ļauj daudz pilnvērtīgāk izvērtēt konkrētā nepilngadīgā situāciju, jo vēl administratīvā pārkāpuma (pieķerts lietojam pirmo reizi) gadījumā viņam var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Ja ar tiem ir par maz, var piemērot administratīvo sodu (piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli nepilngadīgais netiek sodīts un tāpēc arī netiek brīdināts par kriminālatbildību). Arī atkārtota pieķeršana lietojam nenozīmē kriminālsoda piemērošanu, jo arī Krimināllikums paredz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, kas nav sods. Soda (kas nekādā gadījumā nebūs brīvības atņemšana, ņemot vērā Krimināllikuma 66.1 panta regulējumu) piemērošana ir tikai izņēmuma gadījums, kad neviens cits līdzeklis vairs nesasniedz mērķi. Dekriminalizācija atņems valstij būtisku daļu instrumentu, kā ietekmēt nepilngadīgos, kas lieto narkotiskās vielas, neskatoties uz administratīvo sodu piemērošanu.
5.Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18.4. pēc tiešās mērķgrupas (vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu) pieprasījuma vai pēc institūcijas iniciatīvas, ja iespējams, nodrošina ar publisko apspriešanu saistītās informācijas pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formā.
Ņemot vērā minēto, tiek pieprasīta šādas informācijas publiskošana: Sniedzama šāda informācija par situāciju kopš Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 48. un 49.panta spēkā stāšanās:
cik gadījumos, ir uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi par minētajās normās paredzēto pārkāpumu izdarīšanu;
cik gadījumos, ir uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi par minētajās normās paredzēto pārkāpumu izdarīšanu pret nepilngadīgu personu;
kādi soda veidi un kādā apmērā (cik gadījumos piemērots brīdinājums un cik gadījumos piemērots noteikta apmēra naudas sods) tika noteikti par minētajās normās paredzēto pārkāpumu izdarīšanu;
kādi soda veidi un kādā apmērā (cik gadījumos piemērots brīdinājums un cik gadījumos piemērots noteikta apmēra naudas sods) tika noteikti nepilngadīgām personām par minētajās normās paredzēto pārkāpumu izdarīšanu;
cik gadījumos administratīvā pārkāpuma procesi tika izbeigti un kāds bija iemesls;
cik gadījumos par minētajās normās paredzēto pārkāpumu izdarīšanu tika piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi un kādi.
cik gadījumos ir uzsākts kriminālprocess par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu pēc KL 253.2 panta kopš 2020.gada.
cik gadījumos pret nepilngadīgām personām ir uzsākts kriminālprocess par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu pēc KL 253.2 panta kopš 2020.gada
kādi soda veidi tika piemēroti nepilngadīgām personām par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu pēc KL 253.2 panta kopš 2020.gada un kāds ir bijis to apmērs
cik gadījumos kriminālprocesi nepilngadīgām personām par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu pēc KL 253.2 panta kopš 2020.gada tika izbeigti un kāds bija iemesls
cik gadījumos nepilngadīgām personām par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu pēc KL 253.2 panta kopš 2020.gada tika piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi un kādi.
Minētie materiāli ir padarāmi publiski pieejami tiešsaistē, informējot Sabiedrības līdzdalībā iesaistītos par to atrašanās vietu.
10.02.2025. 20:00
Atlasīti 38 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25