Atzinums

1.1.3. Finanšu ministrijai stiprināt VID MP darbību, lai nodrošinātu sankciju ierobežojumu ievērošanu, t.sk. izcelsmes valsts izsekošanu.

Piedāvājam papildināt ar jaunu 1.1.3. punktu šādā redakcijā:

1.1.3. Zemkopības ministrijai turpināt aktīvi uzturēt jautājumu par Krievijas izcelsmes graudaugu un citu lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegšanu ES, saglabājot tranzītu uz trešajām valstīm lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes un darba grupu sanāksmēs

1.1.2. Ārlietu minsitrijai inicēt jautājumu par Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu, t.sk. graudu importa aizliegšanu ES, saglabājot tranzītu uz trešajām valstīm, tuvākajās ārlietu ministru padomēs un sanāksmēs par jaunu sankciju kārtu izskatīšanu.


Punktu 1.1.2. piedāvājam izteikt sekojošā redakcijā:

Ārlietu ministrijai, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas sagatavoto materiālu, iniciēt jautājumu par konkrētu (norādot KN kodus) Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu, t.sk. graudu importa aizliegšanu vai ierobežošanu ES, saglabājot tranzītu uz trešajām valstīm, tuvākajās ārlietu ministru padomēs un sanāksmēs par jaunu sankciju kārtu izskatīšanu. 
 

Uzdevumi:
1.1.1. Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kas sagatavo visu nepieciešamo informāciju un analīzi, veicināt ES lēmumus par Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu, t.sk. graudu importa aizliegšanu ES, saglabājot tranzītu uz trešajām valstīm.


Piedāvājam punktu 1.1.1. izteikt sekojošā redakcijā:


 

Zemkopības ministrijai sagatavot visu informāciju un analīzi, kas nepieciešama, lai uzsāku diskusiju ES par Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu, t.sk. graudu importa aizliegšanu vai ierobežošanu ES, saglabājot tranzītu uz trešajām valstīm. 

3) 2023. gada 22. decembrī sanāksmē Zemkopības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un VID speciālisti un lauksaimniecības, pārtikas un transporta nevalstisko organizāciju pārstāvji pārrunāja iespējamos priekšlikumus attiecībā uz rīcībām saistībā ar  Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizlieguma nepieciešamību ES, lai finansiāli neatbalstītu Krievijas īstenoto karu ES.

Sanāksmes laikā Ārlietu ministrija norādīja, ka jāpieturas pie rezolūcijā norādītā tvēruma, savukārt citi sanāksmes dalībnieki neiebilda par rezolūcijas tvēruma paplašināšanu. Ārlietu ministrija rakstiski norādīja, ka būtu jāīsteno pakāpeniska pieeja, domājot par plašāku produktu grupu importa aizliegumu.

Turklāt, institūcijas vienojās priekšlikumos neietvert tranzīta aizliegumu, jo kopš kara Ukrainā sākuma ES, ņemot vērā no Krievijas un Ukrainas lauksaimniecības produkcijas importa atkarīgo pasaules valstu viedokli, ir stingri apņēmusies risināt globālo pārtikas krīzi.


Lai precīzi atspoguļotu Ārlietu ministrijas pozīciju un uzsvērtu taktikas nozīmi ES sankciju lēmuma panākšanai, rosinām dzēst,  3) punkta 2.rindkopas pirmā teikuma pirmo daļu “Sanāksmes laikā Ārlietu ministrija norādīja, ka jāpieturas pie rezolūcijā norādītā tvēruma”, kā arī tās pašas rindkopas 2.teikumu “Ārlietu ministrija rakstiski norādīja, ka būtu jāīsteno pakāpeniska pieeja, domājot par plašāku produktu grupu importa aizliegumu.”.

Vienlaikus, attiecīgi jāpapildina sekojošā rindkopa: 

Attiecībā uz sankciju tvērumu, Ārlietu ministrija rakstiski informēja, ka nevar runāt par visu pārtikas un lauksaimniecības produktu sankcijām, jo vairākās KN (nomenklatūras kodu) pozīcijās tam nav ekonomiskā seguma – to imports ir nulle, attiecīgi to nevar pamatot ar ieņēmumu samazināšanu Krievijai. Primāri būtu jārunā par tām produktu grupām, kas dod vislielāko ekonomisko pienesumu Krievijai (piemēram, zivis un pārtikas lauksaimniecības atliekas). Ar pakāpenisku pieeju Ārlietu ministrijas skatījumā būtu lielākas iespējas sasniegt vēlamo rezultātu.

to izsakot zemāk piedāvātajā redakcijā. 




 

Attiecībā uz sankciju tvērumu, ņemot vērā MP rezolūciju un rezultatīvas taktikas apsvērumus atbalsta veidošanai ES dalībvalstu starpā par sankciju ieviešanu pret Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu importu,  Ārlietu ministrija gan notikušajās sanāksmēs, gan arī rakstiski ir informējusi, ka, primāri būtu jāfokusējas uz Krievijas graudiem un  tām produktu grupām, kas dod vislielāko ekonomisko pienesumu Krievijai (piemēram, zivis un pārtikas lauksaimniecības atliekas). Ar pakāpenisku pieeju Ārlietu ministrijas skatījumā būtu lielākas iespējas sasniegt vēlamo rezultātu.
 

Uzdevumi:
2.1.2. Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu veicināt, lai līdzīga pieeja tiek īstenota arī Igaunijā un Lietuvā attiecībā uz importa kontrolēm ES.

Ierosinām papildināt arī ar Somiju, ņemot vērā nepieciešamību pēc vienotas robežvalstu pieejas.

 

2.1.2. Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu veicināt, lai līdzīga pieeja tiek īstenota arī Igaunijā, Lietuvā un Somijā attiecībā uz importa kontrolēm ES.
 

1.1.3. Finanšu ministrijai stiprināt VID MP darbību, lai nodrošinātu sankciju ierobežojumu ievērošanu, t.sk. izcelsmes valsts izsekošanu.

Piedāvājam esošo punktu 1.1.3. pārveidot par 1.1.4. punktu, atbilstoši nomainot numerāciju. 

 

1.1.4. Finanšu ministrijai stiprināt VID MP darbību, lai nodrošinātu sankciju ierobežojumu ievērošanu, t.sk. izcelsmes valsts izsekošanu.

Uzdevumi:
1.1.1. Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kas sagatavo visu nepieciešamo informāciju un analīzi, veicināt ES lēmumus par Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu, t.sk. graudu importa aizliegšanu ES, saglabājot tranzītu uz trešajām valstīm.



 Kontekstā ar papildinājumu – jauno 1.1.3. punktu rosinām dzēst zemsvītras atsauci. 


 

-

Pozīcijā arī noradīts, ka “jāsāk diskusijas par arvien pieaugošo Krievijas izcelsmes graudu importu un tā ietekmi uz graudu nozari”. Šādu nostāju ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 11.-12. decembra sanāksme pauda zemkopības ministrs Armands Krauze. Pēc Latvijas iniciatīvas ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē arī Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministri pauda vienotu nostāju steidzami sākt diskusiju par Krievijas graudu importa ES aizliegumu. Lauksaimniecības komisārs J.Vojcehovskis atzinīgi novērtēja Latvijas priekšlikumu un aicināja uz tālāku diskusiju šajā jautājumā. Apzinot atsevišķi Polijas nostāju šajā jautājumā, skaidru nostāju Polijas pārstāvji varēs paust vēlākā stadijā, kad Polijas jaunā valdība būs uzsākusi darbu pie detalizētiem jautājumiem. Attiecībā uz Somijas nostāju – līdzīgi kā kopumā pārējās dalībvalstis – ir atbalsts attiecībā uz to, ka jāmazina atkarība no Krievijas un ka ir jāpārtrauc Krievijas ekonomikas un kara iespēju Ukrainā atbalstīšana, taču valstis ir skeptiskas par sankciju piemērošanu pārtikai, ņemot vērā humānos apsvērumus un globālo pārtikas krīzi. 

Piedāvājam papildināt rindkopu ar jaunu teikumu sekojošā redakcijā: 
 

Līdz ar to ir svarīgi turpināt uzturēt aktīvu diskusijas par Krievijas izcelsmes graudaugu un citu lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegšanu ES, saglabājot tranzītu uz trešajām valstīm, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes un darba grupu sanāksmēs.

Priekšlikumi Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegumu vai ierobežošanu Eiropas Savienībā

Ņemot vērā MP rezolūcijas formulējumu, kā arī ievērojot taktiskos apsvērumus rezultatīvai Latvijas puses rīcībai, piedāvājam visur tekstā aizstāt ar sekojošu formulējumu: 
 

Krievijas izcelsmes graudaugu un citu lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegums vai ierobežošana

Aicinām pārbaudīt pareizrakstību, kā arī gramatikas un abreviatūru lietojumu visos informatīvā ziņojuma dokumentos. 

-