Atzinums

Lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma pielikuma (IP) tabulas 2.4.1.apakšpunktā Satiksmes ministrijai doto uzdevumu:
"2.4.1. Satiksmes ministrijai pirms jaunās graudu ražas sezonas sākuma – augusta, septembra, oktobra – nodrošināt Latvijas ražotājus ar nepieciešamo infrastruktūru graudu eksportam, apzinot nepieciešamo vagonu skaitu un pārējās infrastruktūras nepieciešamību”.
Norādām, ka Satiksmes ministrijas kompetencē nav nodrošināt vagonus graudu pārvadājumiem. Ar to nodarbojas nozarē strādājošie komersanti.
Pirms katras graudu pārvadājumu sezonas SIA “LDZ CARGO” organizē kopējas tikšanās ar Latvijas graudu ražotājiem, kur tiek saskaņots paredzamais graudu pārvadājumu apjoms, plāns un tam paredzētais vagonu skaits. 2023. gadā tie bija aptuveni 600-650 vagoni. Pirms Krievijas uzsāktā kara tie bija aptuveni 850-900 vagoni, Ukrainas teritorijā šobrīd atrodas 250 SIA “LDZ CARGO” hopervagoni. Vidējais viena vagona aprites laiks 7-7,5 diennaktis. SIA “LDZ CARGO” sadarbība ar Latvijas graudu ražotājiem vērtējama kā laba, vienmēr atrodot abām pusēm pieņemamus risinājumus. 2023. gadā graudu iekraušana pa mēnešiem: augustā – 2705 vagonu, septembrī – 2085 vagonu, oktobrī – 1262 vagonu. Sākot ar 2023. gada septembra mēnesi, vagoni netika izmantoti par 100%, pieprasījums pēc graudu vagoniem no graudu ražotājiem samazinājās, ņemot vērā laika apstākļus un graudu cenu biržā.

-

Lūdzam izteikt informatīvā ziņojuma pielikuma (IP) otrās rindkopas trešo teikumu (2.lpp.) jaunā redakcijā.

Iebilstam pret apgalvojumu, ka lauksaimnieki nespēj Latvijā laicīgi piekļūt nepieciešamajai transporta loģistikai Krievijas izcelsmes produkcijas pārvadājumu noslodzes dēļ. Nekas neliecina par ostu infrastruktūras nepieejamību un/vai dzelzceļa infrastruktūras nepietiekamību graudu pārvadājumiem. Gluži pretēji, saskaņā ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošajiem datiem, graudu kravu pārvadājumu apjoms iekšzemes pārvadājumos Latvijā ir ar augošu tendenci - 2022. gadā tas bija 0,8 milj. t, savukārt 2023. gada 11 mēnešos tas jau sasniedza 0,8 milj. t. Vienlaicīgi labības un labības produktu kravu apgrozījums kapināts arī Latvijas ostās, 2023. gada 11 mēnešos pārkrauts 6,2 milj. t, kas ir palielinājums par 9,6% (0,5 milj. t).
Pirms katras graudu pārvadājumu sezonas SIA “LDZ CARGO” organizē kopējas tikšanās ar Latvijas graudu ražotājiem, kur tiek saskaņots paredzamais graudu pārvadājumu apjoms, plāns un tam paredzētais vagonu skaits. 2023. gadā tie bija aptuveni 600-650 vagoni. Pirms Krievijas uzsāktā kara tie bija aptuveni 850-900 vagoni, Ukrainas teritorijā šobrīd atrodas 250 SIA “LDZ CARGO” hopervagoni. Vidējais viena vagona aprites laiks 7-7,5 diennaktis. SIA “LDZ CARGO” sadarbība ar Latvijas graudu ražotājiem vērtējama kā laba, vienmēr atrodot abām pusēm pieņemamus risinājumus.
2023. gadā graudu iekraušana pa mēnešiem: augustā – 2705 vagonu, septembrī – 2085 vagonu, oktobrī – 1262 vagonu. Sākot ar 2023. gada septembra mēnesi, vagoni netika izmantoti par 100%, pieprasījums pēc graudu vagoniem no graudu ražotājiem samazinājās, ņemot vērā laika apstākļus un graudu cenu biržā.

Graudu pārvadājumiem (importa un tranzīta kopējie apjomi) no Krievijas 2023. gadā, kas ienāca Latvijas teritorijā un veido vairāk nekā 80 % no visa Latvijas graudu kopražas apjoma (2023. gada graudu kopraža ir 2,799 milj. tonnas) - ir graujoša ietekme uz Latvijas lauksaimniecību un pārtikas ražotajiem, kas tiek izkonkurēti ar zemajām Krievijas produkcijas cenām.

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 1.2. apakšpunkta priekšpēdējo rindkopu ar tekstu šādā redakcijā.

Pirms katras graudu pārvadājumu sezonas SIA “LDZ CARGO” organizē kopējas tikšanās ar Latvijas graudu ražotājiem, kur tiek saskaņots paredzamais graudu pārvadājumu apjoms, plāns un tam paredzētais vagonu skaits. 2023. gadā tie bija aptuveni 600-650 vagoni. Pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, tie bija aptuveni 850-900 vagoni, Ukrainas teritorijā šobrīd atrodas 250 SIA “LDZ CARGO” hopervagoni. Vidējais viena vagona aprites laiks 7-7,5 diennaktis. SIA “LDZ CARGO” sadarbība ar Latvijas graudu ražotājiem vērtējama kā laba, vienmēr atrodot abām pusēm pieņemamus risinājumus.
2023. gadā graudu iekraušana pa mēnešiem: augustā – 2705 vagonu, septembrī – 2085 vagonu, oktobrī – 1262 vagonu. Sākot ar 2023. gada septembra mēnesi, vagoni netika izmantoti par 100%, pieprasījums pēc graudu vagoniem no graudu ražotājiem samazinājās, ņemot vērā laika apstākļus un graudu cenu biržā.

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 1.2. apakšpunkta "Krievijas izcelsmes graudu importa pieaugums" teikumu “Saskaņā ar graudkopības nozares pausto informāciju, šāda novirze radās dēļ tā, ka 2023. gada augustā, kad tradicionāli tiek uzsākta jaunās ražas aktīva tirdzniecība, tirgus bija piesātināts ar piedāvājumu un Latvijas izcelsmes graudiem nebija pieejama ostu infrastruktūra, priekšroku dodot citiem tranzītā pārvadājamiem produktiem” (7.lpp.), izsakot to jaunā redakcijā.
           
Iebilstam pret apgalvojumu, ka Latvijas izcelsmes graudiem, nebija pieejama ostu infrastruktūra, priekšroku dodot citiem tranzītā pārvadājamiem produktiem. Nekas neliecina par ostu infrastruktūras nepieejamību un/vai dzelzceļa infrastruktūras nepietiekamību graudu pārvadājumiem. Gluži pretēji, saskaņā ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošajiem datiem, graudu kravu pārvadājumu apjoms iekšzemes pārvadājumos Latvijā ir ar augošu tendenci - 2022. gadā tas bija 0,8 milj. t, savukārt 2023. gada 11 mēnešos tas jau sasniedza 0,8 milj. t. Vienlaicīgi labības un labības produktu kravu apgrozījums kapināts arī Latvijas ostās, 2023.gada gada 11 mēnešos pārkrauts 6,2 milj. t, kas ir palielinājums par 9,6% (0,5 milj. t).

Saskaņā ar graudkopības nozares pausto informāciju, šāda novirze radās dēļ tā, ka 2023. gada augustā, kad tradicionāli tiek uzsākta jaunās ražas aktīva tirdzniecība, tirgus bija piesātināts ar piedāvājumu.

Lūdzam precizēt informatīvajā ziņojuma 1.2. apakšpunkta "Krievijas izcelsmes graudu importa pieaugums" pirmspēdējās rindkopas otro teikumu (8.lpp.), izsakot to jaunā redakcijā.

Graudkopības nozares rīcībā esošā lauksaimniecības produkcijas uzglabāšanas kapacitāte ir tikai aptuveni 30 % no nozarei nepieciešamā apjoma, līdz ar to, eksportam paredzētais produkcijas apjoms ražas novākšanas sezonas laikā aktīvi tiek transportēts uz Latvijas ostām, un transporta nodrošināšanai, kā efektīvākais un ekonomiski pamatotākais tiek izmantots dzelzceļš.

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma ceturtās rindkopas pirmo teikumu (1.lpp.), izsakot to jaunā redakcijā.

Tieši informācijas karš ir licis ES institūciju vadītājiem neskaitāmas reizes atkārtot un uzsvērt to, ka ES pārtikas produktus nav pakļāvuši sankcijām.