Atzinums

Kopumā LDDK un tās biedri atbalsta informatīvā ziņojuma konceptu, kas vērsts uz Krievijas produktu importa samazināšanu Eiropas Savienībā un  biedri ir gatavi iesaistīsities aktīvā darbā, lai kopīgi rastu risinājumu, kas mazina Krievijas produktu importu, negraujot Latvijas tautsaimniecību.
Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību uz neprecizitātēm informatīvajā ziņojumā, kuras nevaram saskaņot, un lūdzam informatīvo ziņojumu rediģēt atbilstoši mūsu komentāriem un skaidrojumiem:
Informatīvā ziņojuma 8.lpp pirmajā rindkopā minēts, ka “Saskaņā ar graudkopības nozares pausto informāciju, šāda novirze radās dēļ tā, ka 2023.gada augustā, kad tradicionāli tiek uzsākta jaunās ražas aktīva tirdzniecība, tirgus bija piesātināts ar piedāvājumu un Latvijas izcelsmes graudiem nebija pieejama ostu infrastruktūra, priekšroku dodot citiem tranzītā pārvadājamiem produktiem”. Šāds apgalvojums ir kritiski nepareizs – lauksaimniecības nozares uzņēmēji laicīgi iesniedz ostām apjomus, kurus plānots pārvadāt caur Latvijas ostām, un uz savstarpējas vienošanās pamata ostās tiek nodrošināta infrastruktūra produktu transportēšanai. LDDK biedru organizācijas ir veikušas saziņu ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (turpmāk tekstā - LOSP) pārstāvjiem ar lūgumu precizēt, kuram uzņēmumam nav pieticis infrastruktūras, taču nav atbildes. Ostu rīcībā nav informācijas par uzņēmumu, kuram nebūtu nodrošināti eksporta pakalpojumi 2023.gada augustā. Ostas rūpīgi plāno infrastruktūras noslodzi un regulāri komunicē ar graudaugu ražotājiem, lai aprēķinātu ostās nepieciešamo pieejamo kapacitāti apjomu. Attiecīgi apgalvojums, ka brīdī, kad graudaugu ražotāji vēlējās produktus eksportēt, nebija pieejamas infrastruktūras ostās, ir nepatiess, un pierāda to, cik būtiski ir veicināt iekšēju komunikācijuDDK savu biedru vārdā var apliecināt, ka ar graudaugu ražotājiem tika runāts regulāri, arī 2023.gada augustā, tāpēc lūdzam Zemkopības ministriju izdzēst šo teikumu no informatīvā ziņojuma, lai neradītu maldīgu iespaidu par Latvijas graudaugu transporta plūsmām.
Informatīvā ziņojuma 8.lpp otrajā rindkopā minēts, ka “Turklāt arī līdz 2023.gadam Zemkopības ministrija ir vērsusies Satiksmes ministrijā un SIA “LDZ Cargo” par lauksaimnieku izteiktajām bažām par dzelzceļa vagonu trūkumu un par nepieciešamību nodrošināšanu Latvijas graudu eksportētājus ar graudu hopervagonieniem saražotās produkcijas (graudi, rapsis, zirņi, pupas un citas laukaugu kultūras) transportēšanai uz Latvijas ostām to tālākam eksportam.” Arī šādu ierakstu LDDK nevar atbalstīt, jo SIA “LDZ Cargo” nav pienākuma nodrošināt vagonus graudu eksportam. Apzinoties situāciju ar vagonu pieejamību un noslodzi, lauksaimniecības nozares pārstāvjiem ir aktīvi jādiskutē ar dzelzceļa un ostu uzņēmumiem par plānoto nepieciešamo infrastruktūru eksporta nodrošināšanai (vagoni nepieciešami transportēšanai līdz Latvijas ostām). Uzņēmumiem ir iespēja pašiem iegādāties vagonus speficisku preču pārvadāšanai, vai arī laicīgi vienoties par konkrēta apjoma vagonu izmantošanu no SIA “LDZ Cargo”. Transporta nozare viennozīmīgi atbalsta Latvijas eksporta noteikšanu par prioritāro darbības virzienu, taču, ņemot vērā infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un to, cik rūpīgi transporta nozare plāno savu darbu, lai spētu finansiāli uzturēt uzņēmumus, ir ļoti svarīgi uzturēt aktīvu dialogu starp ieinteresētajām pusēm par infrastruktūras izmantošanas plānošanu. Šādi pārmetumi ar atpakaļejošu datumu ir nepieņemami – LDDK  lūdz šo teikumu izdzēst, jo tajā neobjektīvi atspoguļots tikai vienas puses viedoklis. LDDK biedri ir gatavi konstruktīvi risināt infrastruktūras pieejamības jautājumus, sēžoties pie viena galda gan ar transporta, gan lauksaimniecības nozares pārstāvjiem. Atbalstām preventīvu darbu, plānojot apjomus, izmaksas un izaicinājumus, lai rastu risinājumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, lai neatkārtotos šādi starpnozaru pārmetumi bez iniciatīvas meklēt kopīgus risinājumus. Turklāt atkārtoti vēršam uzmanību, ka gan ostu, gan dzelzceļa uzņēmumi regulāri pārrunā infrastruktūras noslodzes plānus ar lauksaimniecības nozares pārstāvjiem, tāpēc šāds apgalvojums par trūkstošu kapacitāti un vagoniem ir neizprotams un neatbalstāms.  Otrkārt, teikumā ir kļūda – “[…] par dzelzceļa vagonu trūkumu un par nepieciešamību nodrošinātšanu Latvijas graudu eksportētājus ar graudu hopervagonieniem saražotās produkcijas (graudi, rapsis, zirņi, pupas un citas laukaugu kultūras) transportēšanai uz Latvijas ostām to tālākam eksportam.”
Informatīvā ziņojuma 13.lpp minēti izdevumi, kas aprēķināti par katru ostā apkalpoto kravas tonnu, un tur teikts, ka ostu pakalpojumi vidēji izmaksā 5 eur par tonnu. LDDK biedrs, Latvijas Stividor asociācija, aptaujājot savus biedrus par izmaksu apmēriem, nevar piekrist šādam aprēķinam. Vidēji ostu pakalpojumi maksā vismaz 7 eur par tonnu – tieši šāda ir graudu pārkraušanas cena par tonnu. 5eur par tonnu aprēķins tika veikts pirms vairākiem gadiem, taču pasaulē cenas ir kāpušas un izmaksas ir palielinājušās. Precīziem aprēķiniem vajadzētu vairāk laika, taču jau šobrīd, apzinot lielākas kravu grupas Latvijas ostās, ir skaidrs, ka vidējās izmaksas noteikti ir virs 7 eur/tonnā, jo mazākas izmaksas nav par gandrīz nevienu kravas veidu. Lūgums izlabot ostu pakalpojumu izmaksas uz 7 eur par tonnu, attiecīgi pārrēķinot arī kopējo tranzīta izmaiņu ietekmes apmēru. 
LDDK apliecina tās biedru gatavību sadarboties un detalizētāk skaidrot situāciju, kā arī iesaistīties situācijas ar Krievijas graudu importu un tranzītu Latvijā  risināšanā, lai Latvijas interesēm atbilstoši varētu plānot turpmākas darbības, tostarp Krievijas produktu importa mazināšanu Latvijā.
 

-