24-TA-521
Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma
5.panta desmitās daļas 5.punktu
5.panta desmitās daļas 5.punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.
2.
Noteikumi neattiecas:
2.1.
uz virszemes ūdensobjektiem, kas atrodas viena īpašuma robežās - strautiem, urgām un dīķiem;
2.2.
uz vēsturiskā militārā piesārņojuma likvidāciju Liepājas Karostas kanālā;
2.3.
uz meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, ja tās atbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmām un to hidrotehniskām būvēm, izņemot šo noteikumu 5. punktā un 25.3. apakšpunktā minētos gadījumus.
3.
Noteikumos lietoti šādi termini:
3.1.
ostas akvatorijas kapitālā padziļināšana – gultnes grunts izņemšana projektētā dziļuma vai citu parametru palielināšanai vai zemūdens būvju ierīkošanai, ievietošanai vai izņemšanai;
3.2.
ostas akvatorijas remonta padziļināšana – grunts vai sanesu materiāla (ūdens darbības rezultātā akumulējies jaukta tipa materiāls) izņemšana vai pārvietošana sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai pēc plūdiem, vētrām vai citiem dabas procesiem, kā arī pēc ūdens transportlīdzekļu kuģošanas ostu akvatorijā, kuru rezultātā izmainīti ostas akvatorijas dziļuma parametri;
3.3.
virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas tīrīšana – peldošu un nogrimušu atkritumu izvākšana, ūdensaugu pļaušana, ūdensaugu un apauguma likvidēšana, kritušu un peldošu koku un to sanesumu likvidēšana, bebru aizsprostu un citu mākslīgi radītu šķēršļu likvidēšana, nogrimušu priekšmetu izcelšana, lai novērstu ūdens caurvadīšanas spēju samazināšanos;
3.4.
virszemes ūdensobjekta attīrīšana – alternatīvu tīrīšanas metožu ar piesārņotāju saistīšanu nešķīstošos savienojumos izmantošana, lai uzlabotu virszemes ūdensobjekta kvalitāti;
3.5.
virszemes ūdensobjekta padziļināšana – gultnes grunts izņemšana vai gultnes pārveidošana dziļuma un citu parametru palielināšanai;
3.6.
jūras krasta piebarošana – padziļināšanas darbu rezultātā iegūtās grunts un sanesu materiāla izvietošana pludmalē vai seklūdens daļā;
3.7.
darbības ierosinātājs – virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas tīrīšanas, virszemes ūdensobjekta attīrīšanas vai virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas padziļināšanas darbības ierosinātājs.
4.
Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjekta padziļināšanai, ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai un virszemes ūdensobjekta attīrīšanai, ja attiecīgajai darbībai saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.
5.
Ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā vai tas ir reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, virszemes ūdensobjektu tīrīšanas, attīrīšanas vai padziļināšanas darbus veic saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī ar attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīviem aktiem un sugu un biotopu aizsardzību regulējošiem normatīviem aktiem.
6.
Ja virszemes ūdensobjekts neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un tas nav reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, par virszemes ūdensobjekta tīrīšanu informē vietējo pašvaldību.
7.
Ja padziļināšanas darbos paredzēts iegūt dabas resursus vairāk nekā 1000 kubikmetru apjomā un tos paredzēts izmantot saimnieciskajā darbībā, normatīvajos aktos par dabas resursu lietošanu noteiktajā kārtībā papildus nepieciešams saņemt Valsts vides dienesta izsniegtu dabas resursu lietošanas atļauju, izņemot gadījumus, ja ostas akvatorijas kapitālās vai remonta padziļināšanas laikā iegūto grunti vai sanesu materiālu novieto grunts novietnē jūrā, izmanto jūras krasta piebarošanai vai iegūto grunti vai sanesu materiālu izmanto attiecīgās ostas pārvaldes infrastruktūras izbūvē ostas teritorijā.
8.
Ja virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto grunti paredzēts izvietot grunts novietnē jūrā, darbības ierosinātājs nodrošina grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veikšanu atbilstoši Valsts vides dienesta noteiktai ķīmisko un ekotoksikoloģisko analīžu veikšanas darbu programmai.
9.
Ja ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto grunti paredzēts izvietot pagaidu vai pastāvīgās novietnēs sauszemē vai zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemtajās platībās, vai izmantot jūras krasta piebarošanai, darbības ierosinātājs nodrošina grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veikšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par augsnes un grunts kvalitāti.
10.
Lai saņemtu ķīmisko un ekotoksikoloģisko analīžu veikšanas darbu programmu, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā informāciju par padziļināšanai paredzētā objekta atrašanās vietu un robežām, dziļumu, līdz kādam ir plānots objektu padziļināt, izņemamās grunts apjomu un raksturojumu, kā arī pievieno paredzēto darbu rajona hidrogrāfisko karti mērogā, ne lielākā par 1:2000, kurā atzīmētas objekta robežas, un ostas karti mērogā 1:10000 vai lielākā, kurā atzīmētas objekta robežas.
11.
Grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes var neveikt, ja ir paredzēta ostas kuģu pieejas kanālu padziļināšana, kur grunts sanesas uzkrājušās jūras straumju darbības rezultātā.
12.
Grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes nav nepieciešamas ostas akvatorijas remonta padziļināšanas darbiem, kurus veic saskaņā ar šo noteikumu 43. punktu pēc dabas stihijas un kuru laikā iegūto grunti vai sanesu materiālu nenovieto grunts novietnē jūrā, kā arī gadījumos, kad padziļināšanas darbi tiek veikti kuģu pieejas kanālos no moliem ārējā reidā.
13.
Grunts ķīmiskās analīzes ostas akvatorijas remonta padziļināšanas darbiem veic reizi trīs gados, ja iepriekš veikto analīžu rezultāti apliecina, ka piesārņojošo vielu koncentrācija attiecīgajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē nepārsniedz šo noteikumu pielikumā norādītās grunts kvalitātes pirmo robežlielumu vai normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitāti norādītos piesardzības robežlielumus, kā arī ja šo triju gadu laikā attiecīgajā teritorijā vai tās tuvākajā apkārtnē nav notikušas piesārņojumu izraisošas darbības vai avārijas.
14.
Grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veic laboratorija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēta laboratorija.
15.
Polihlorbifenilu (PHB), poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) un tributilalvas (TBA) savienojumu un to sairšanas produktu saturu gruntī nav nepieciešams noteikt, ja spēkā ir viens no šādiem nosacījumiem:
15.1.
līdz šim veiktās analīzes liecina, ka padziļināšanai paredzētajā teritorijā nav minēto vielu;
15.2.
padziļināšanai paredzētajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē nav nozīmīgu punktveida vai difūzā piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt minēto vielu klātbūtni gruntī;
15.3.
izņemamā gruntī daļiņas ar izmēru < 63 µm ir mazāk nekā 10%;
15.4.
izņemamā gruntī organisko vielu saturs nepārsniedz 1%.
16.
Dihlordifeniltrihloretāna (DDT), dihlordifenildihloretilēna (DDE), dihlordifenildihloretāna (DDD), kā arī dioksīnu un furānu (PCDD un PGDF) saturu gruntī nav nepieciešams noteikt, ja Valsts vides dienesta rīcībā ir informācija, ka padziļināšanai paredzētajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē nav piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt minēto vielu klātbūtni gruntī.
17.
Izvērtējot iespēju grunti novietot grunts novietnē jūrā, Valsts vides dienests ņem vērā grunts kvalitātes robežlielumus atbilstoši šo noteikumu 21. un 22. punktam un pielikumam.
18.
No virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas iegūto grunti, kuras kvalitāte atbilst vides vai veselības aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, var izmantot saimnieciskām vajadzībām, tajā skaitā hidrotehnisko būvju būvniecībai, zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemto platību aizpildīšanai, attiecīgās ostas pārvaldes infrastruktūras izbūvei ostas teritorijā, teritorijas uzbēršanai, novietot vietējās pašvaldības noteiktās pastāvīgās vai pagaidu novietnēs (līdz trīs gadiem) vai grunts novietnēs jūrā, izmantot jūras krasta piebarošanai.
19.
Virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto piesārņoto grunti vai sanesu materiālu novieto īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā, kuram ir A vai B kategorijas atļauja šādu atkritumu apglabāšanai.
20.
Ja ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto grunti paredzēts novietot grunts novietnē jūrā, Valsts vides dienests, pamatojoties uz darbības ierosinātāja iesniegumu, izsniedz atļauju grunts novietošanai jūras novietnē atbilstoši normatīvo aktu par Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību prasībām.
21.
Grunts novietnē jūrā aizliegts novietot padziļināšanas laikā iegūto grunti, ja vismaz vienas piesārņojošās vielas koncentrācija gruntī ir lielāka par šo noteikumu pielikumā norādītās grunts kvalitātes otro robežlielumu.
22.
Ja atbilstoši grunts ķīmisko analīžu rezultātiem vienas vai vairāku piesārņojošo vielu koncentrācija izņemamajā gruntī pārsniedz šo noteikumu pielikumā norādīto grunts kvalitātes pirmo robežlielumu, bet ir mazāka par otro robežlielumu, Valsts vides dienests var pieprasīt darbības ierosinātājam veikt grunts ekotoksikoloģiskās analīzes. Ja ekotoksikoloģisko analīžu rezultāti apliecina, ka šādai gruntij nav kaitīgas ietekmes uz dzīvajiem organismiem, to drīkst apglabāt grunts novietnē jūrā.
23.
Grunts novietošana grunts novietnē jūrā ir atļauta tikai saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas apstiprinātajām grunts novietņu robežām.
24.
Attiecīgā ostas pārvalde veic monitoringu grunts novietnē jūrā, kurā tiek izvietota padziļināšanas laikā iegūtā grunts. Ostas pārvalde monitoringu veic atbilstoši programmai, kas saskaņota ar Valsts vides dienestu.
II.Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība
25.
Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi nav nepieciešami šādām darbībām:
25.1.
virszemes ūdensobjekta, tajā skaitā mākslīga ūdensobjekta, tīrīšanai;
25.2.
virszemes ūdensobjekta padziļināšanai, ja:
25.2.1.
virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot gadījumus, ja tiek veikti valsts nozīmes ūdensnotekas atjaunošanas un pārbūves darbi;
25.2.2.
darbi tiek veikti saskaņā ar ūdensobjekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumiem, kas ir izstrādāti un saskaņoti normatīvajos aktos par ūdensobjektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanu noteiktajā kārtībā un šajos noteikumos ir paredzēta attiecīgā ūdensobjekta padziļināšana;
25.2.3.
darbi tiek veikti publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstecēs, ja attiecīgajam ūdensobjektam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko ūdeņu nomu ir izstrādāts ūdenstilpes apsaimniekošanas dokuments, kur paredzēta attiecīgā ūdensobjekta padziļināšana;
25.2.4.
ūdensobjekta padziļināšanas darbu ietvaros tiek atjaunotas zivju nārsta vietas ar valsts un Eiropas Savienības atbalstu;
25.3.
mākslīga ūdensobjekta padziļināšanai, ja attiecīgais ūdensobjekts atbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmām un to hidrotehniskām būvēm, izņemot gadījumus, ja:
25.3.1.
mākslīgam ūdensobjektam piekļaujas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops;
25.3.2.
mākslīgs ūdensobjekts ir saistīts ar virszemes ūdensobjektu vai ūdensobjektu, kas dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops;
25.4.
zivju dīķa padziļināšanai (sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai), ja dīķis neatrodas uz dabiskas ūdensteces.
26.
Lai saņemtu tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjekta attīrīšanai vai padziļināšanai, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:
26.1.
iesniegšanas datums un vieta;
26.2.
iesniedzēja vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, iesniedzēja personas kods vai juridiskās personas vai iestādes reģistrācijas numurs, adrese un tālruņa numurs;
26.3.
attīrīšanai vai padziļināšanai paredzētā virszemes ūdensobjekta nosaukums un atrašanās vieta;
26.4.
teritorijas platība, kuru paredzēts attīrīt vai padziļināt, izmantojamā tehnoloģija un darbu veikšanas termiņi;
26.5.
paredzētais izņemamās grunts veids un apjoms un apjoma aprēķina metodes;
26.6.
paredzētā rīcība ar grunti, ūdensaugiem un atkritumiem, kas radīsies padziļināšanas darbu laikā, un paredzētā to pagaidu vai pastāvīgās izvietošanas vieta un tās platība (uz sauszemes vai grunts novietnē jūrā);
26.7.
teritorijas kartes (mērogs 1 : 10000 vai lielāks) vai plāni, kuros attēlota virszemes ūdensobjekta attīrīšanas vai padziļināšanas vieta un iegūtās grunts novietne;
26.8.
virszemes ūdensobjekta plāns, kurā norādītas attīrīšanas vai padziļināšanas darbu robežas;
26.9.
grunts ķīmiskās analīzes, ja iegūto grunti paredzēts izvietot grunts novietnē jūrā.
27.
Ja virszemes ūdensobjekta attīrīšanas vai padziļināšanas darbi paredzēti īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā vai pastāv negatīvas ietekmes risks uz īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, zivīm, uz padziļināšanai paredzēto ūdensobjektu, darbības ierosinātājs papildus šo noteikumu 26. punktā minētajam, pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma iesniedz:
27.1.
sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjekta padziļināšanas iespējamo ietekmi uz zivju resursiem. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs;
27.2.
sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjekta padziļināšanas iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī iespējamo ietekmi uz padziļināmo ūdensobjektu. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa Dabas aizsardzības pārvaldei izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs.
28.
Ja paredzēts tīrīt:
28.1.
publisku ūdensteci vai ūdenstilpi, darbības ierosinātājs saņem attiecīgās ūdensteces vai ūdenstilpes tiesiskā valdītāja rakstisku piekrišanu;
28.2.
privātu ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības pieder valstij, vai privātu ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības nepieder valstij, darbības ierosinātājs saņem attiecīgās ūdensteces vai ūdenstilpes īpašnieka rakstisku piekrišanu;
28.3.
virszemes ūdensobjektu pie valsts aizsardzības nozīmes objektiem, darbības ierosinātājs saņem Aizsardzības ministrijas rakstisku piekrišanu.
29.
Ja paredzēts attīrīt vai padziļināt:
29.1.
publisku ūdensteci vai ūdenstilpi, darbības ierosinātājs saņem attiecīgās ūdensteces vai ūdenstilpes tiesiskā valdītāja rakstisku piekrišanu, kuru pievieno šo noteikumu 26. punktā minētajam iesniegumam;
29.2.
privātu ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības pieder valstij vai privātu ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības nepieder valstij, pirms tehnisko noteikumu saņemšanas darbības ierosinātājs saņem attiecīgās ūdensteces vai ūdenstilpes īpašnieka rakstisku piekrišanu, kuru pievieno šo noteikumu 26. punktā minētajam iesniegumam;
29.3.
virszemes ūdensobjektu pie valsts aizsardzības nozīmes objektiem, pirms tehnisko noteikumu saņemšanas darbības ierosinātājs saņem Aizsardzības ministrijas rakstisku piekrišanu, kuru pievieno šo noteikumu 26. punktā minētajam iesniegumam.
30.
Rakstiska piekrišana virszemes ūdensobjekta tīrīšanai, attīrīšanai vai padziļināšanai nav nepieciešama, ja darbības ierosinātājs ir virszemes ūdensobjekta tiesiskais valdītājs vai īpašnieks.
31.
Valsts vides dienesta tehniskajos noteikumos virszemes ūdensobjekta attīrīšanai vai padziļināšanai papildus vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām iekļauj šādus nosacījumus:
31.1.
plānotās darbības izpildes laiks un vieta;
31.2.
ūdensobjekta attīrīšanas vai padziļināšanas apjoms, teritorija un robežas;
31.3.
veicamo darbu veidi un secība;
31.4.
no ūdensobjekta iegūtās grunts un šo noteikumu 3. punktā minēto cita veida materiālu pagaidu vai pastāvīgā novietojuma vieta, uzglabāšana un izmantošana;
31.5.
pasākumi, kas saistīti ar ūdensobjekta hidroloģiskā režīma maiņu darbu veikšanas laikā;
31.6.
ūdensobjekta krastu ainaviskā sakopšana pēc darbu pabeigšanas;
31.7.
pasākumi kaitējuma ūdens bioloģiskajiem resursiem un vides piesārņojuma novēršanai.
32.
Tīrot virszemes ūdensobjektu, ievēro šādas prasības:
32.1.
tīrīšanu veic, nenodarot kaitējumu:
32.1.1.
zivju resursiem, tajā skaitā ievēro tīrīšanas darbu aizliegumu zivju nārsta, migrācijas un ikru attīstības laikā;
32.1.2.
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem;
32.2.
tīrīšanas darbus neveic putnu ligzdošanas periodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, izņemot peldvietās, kā arī, ja īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos attiecīgajam virszemes ūdensobjektam ir noteikts cits termiņš;
32.3.
ūdensteces tīrīšanu uzsāk un veic virzienā pret straumi;
32.4.
ūdensaugus vispirms pļauj vietās, kur pastiprināti veidojas dūņu slānis, kā arī smilšainās seklūdens vietās, kurām raksturīga pastiprināta aizaugšana;
32.5.
ūdensaugus pļauj, veidojot koridorus, lai nodrošinātu ūdens apmaiņu starp seklūdens un dziļūdens zonām;
32.6.
ūdensaugus pļauj zem ūdens virsmas, iespējami tuvu ūdensobjekta gultnei, izņemot ledus periodā, kad ūdensaugus pļauj virs ledus;
32.7.
nopļautos ūdensaugus savāc, lai novērstu atkārtotu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos;
32.8.
tīrīšanas darbu laikā neizņem grunti un nepārveido ūdensobjekta gultni un krasta līniju;
32.9.
ūdensobjekta tīrīšanas darbu rezultātā radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā;
32.10.
tīrīšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemtos materiālus novieto pagaidu novietojuma vietā ūdensobjekta krastā. Pēc ūdensobjekta tīrīšanas darbu pabeigšanas no virszemes ūdensobjekta izņemtos materiālus no pagaidu novietojuma vietas pārvieto uz pastāvīgu novietojuma, uzglabāšanas vai izmantošanas vietu, lai nepieļautu, ka izņemtie materiāli strauju ūdens līmeņa izmaiņu rezultātā nonāk atpakaļ ūdensobjektā, kā arī novērstu atkārtotu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos;
32.11.
tīrīšanas darbos iesaistītā tehnika ir tehniskā darba kārtībā, nav pieļaujama ūdensobjekta piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām, izmanto tikai tādu tehniku, kas ir aprīkota ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā nodrošināt to savākšanu;
32.12.
ja ūdensobjekta tīrīšanu veic peldvietas izveidošanai, peldvietas vietā pieļaujama izņemtās grunts aizstāšana ar minerālgrunti, izmantojot granti vai rupju smilti bez smalko augsnes frakciju piemaisījuma (māls, dolomīts, melnzeme), lai samazinātu uzduļķojuma rašanos;
32.13.
tīrot ūdensteces, pēc iespējas saglabā:
32.13.1.
par vienu metru garākus lielāku dimensiju koku stumbrus, uz kuru virsmas veidojies patstāvīgs sūnu apaugums, kas liecina par ilgstošu un nemainīgu stumbra atrašanos gaisa un ūdens vidē. Saglabājot šādus koku stumbrus, nodrošina brīvu ūdens plūsmu;
32.13.2.
smiltīs iegrimušus koku stumbrus un to daļas, kā arī gar krastu, paralēli straumei esošus koku stumbrus;
32.13.3.
pāri ūdenstecei pārkritušus kokus, kuru diametrs ir lielāks par 30 centimetriem un kuri atrodas vismaz vienu metru virs ūdensteces gultnes. Šādā gadījumā saglabātajam koka stumbram apzāģē uz leju vērstos zarus;
32.14.
ūdenstecē straujteces posma tīrīšanas darbus veic ar rokas darba instrumentiem un aprīkojumu. Tehnikas izmantošana ir pieļaujama, ja netiek radīti krasta zemsedzes bojājumi un krasta erozija;
32.15.
ja ūdensobjekta krastā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, šajā teritorijā neveido tehnikas un tīrīšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemto materiālu novietni.
33.
Padziļinot virszemes ūdensobjektu, ievēro šādas prasības:
33.1.
padziļināšanu veic, nenodarot kaitējumu:
33.1.1.
zivju resursiem, tajā skaitā ievēro padziļināšanas darbu veikšanas aizliegumu zivju nārsta, migrācijas un ikru attīstības laikā. Ja ir saņemts šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētais atzinums, padziļināšanas darbu gaitā ievēro atzinumā zivju resursu aizsardzībai izvirzītās prasības;
33.1.2.
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem. Ja ir saņemts šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētais atzinums, padziļināšanas darbu gaitā ievēro atzinumā izvirzītās prasības;
33.2.
padziļināšanas darbus ūdensobjektā neveic putnu ligzdošanas periodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, ja īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos vai šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētā sertificēta eksperta atzinumā ir noteikts cits termiņš;
33.3.
ūdensobjekta padziļināšanas darbu rezultātā radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par atkritumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
33.4.
ūdensobjekta padziļināšanas laikā no ūdensobjekta izņemtos materiālus novieto pagaidu novietojuma vietā ūdensobjekta krastā. Pēc ūdensobjekta padziļināšanas darbu pabeigšanas no ūdensobjekta izņemtos materiālus no pagaidu novietojuma vietas pārvieto uz pastāvīgu novietojuma, uzglabāšanas vai izmantošanas vietu, lai nepieļautu, ka izņemtie materiāli strauju ūdens līmeņa izmaiņu rezultātā nonāk atpakaļ ūdensobjektā, kā arī novērstu atkārtotu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos;
33.5.
padziļināšanas darbos iesaistītā tehnika ir tehniskā darba kārtībā, nav pieļaujama ūdensobjekta piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām, izmanto tikai tādu tehniku, kas ir aprīkota ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā nodrošināt to savākšanu;
33.6.
ja ūdensobjekts dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, padziļināšanu iespēju robežās veic no krasta, ar tehniku nepārvietojoties pa virszemes ūdensobjekta gultni;
33.7.
ja ūdensobjekta padziļināšanu veic peldvietas izveidošanai, peldvietas vietā pieļaujama iegūtās grunts aizstāšana ar minerālgrunti, izmantojot granti vai rupju smilti bez smalko frakciju piemaisījuma (māls, dolomīts, melnzeme), lai samazinātu uzduļķojuma rašanos;
33.8.
ja ūdensobjekta krastā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, šajās teritorijās neveido novietni tehnikai un padziļināšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemtajiem materiāliem.
34.
Darbības ierosinātājs par plānoto tīrīšanas, attīrīšanas vai padziļināšanas darbu uzsākšanas vietu, laiku un izpildes termiņu vismaz piecas darbdienas pirms darbu uzsākšanas informē:
34.1.
Valsts vides dienestu;
34.2.
Dabas aizsardzības pārvaldi, ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā;
34.3.
attiecīgā virszemes ūdensobjekta tiesisko valdītāju vai īpašnieku.
III.Ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība
35.
Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi nav nepieciešami ostas akvatorijas remonta padziļināšanai.
36.
Lai saņemtu tehniskos noteikumus ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā rakstisku iesniegumu. Iesniegumā ietver šādu informāciju:
36.1.
iesniegšanas datums un vieta;
36.2.
iesniedzēja vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, iesniedzēja personas kods vai juridiskās personas vai iestādes reģistrācijas numurs, adrese un tālruņa numurs;
36.3.
padziļināšanas darbu izpildītāja nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, ja darbus neveic darbības ierosinātājs, un par darbu izpildi atbildīgās personas vārds, uzvārds un tālruņa numurs, ja šāda informācija ir zināma tehnisko noteikumu pieprasījuma brīdī;
36.4.
padziļināšanai paredzētā objekta (turpmāk - objekts) nosaukums un atrašanās vieta ostas akvatorijā;
36.5.
paredzētās teritorijas platība, izņemamās grunts veids un apjoms, kā arī apjoma aprēķins;
36.6.
plānotie padziļināšanas darbu veikšanas termiņi;
36.7.
paredzētā padziļināšanas metode un izmantojamā tehnoloģija (iekārtas nosaukums, tips, sūkņveida, smēlējveida vai citu veidu tehnoloģija, ja zināms);
36.8.
grunts raksturojums – granulometriskais sastāvs, grunts blīvums, organisko vielu saturs (nav nepieciešams, ja informācija jau ir iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu);
36.9.
paredzētā izņemamās grunts pagaidu vai pastāvīgā izvietošanas vieta (uz sauszemes vai grunts novietnē jūrā).
37.
Lai saņemtu tehniskos noteikumus ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai, iesniegumam pievieno:
37.1.
padziļināšanai paredzētā rajona hidrogrāfisko karti mērogā, ne lielākā par 1:2000, kurā atzīmētas objekta robežas (nav nepieciešama, ja ir jau iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu);
37.2.
ostas karti mērogā 1:10000 vai lielākā, kurā atzīmētas objekta robežas (nav nepieciešama, ja ir jau iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu);
37.3.
ostas hidrotehniskās būves būvniecībai izsniegtu būvatļauju, ja tāda izsniegta tehnisko noteikumu pieprasījuma brīdī;
37.4.
iegūtās grunts novietošanas vietas plānu (tikai novietošanai sauszemē vai mākslīgi izveidotā ūdens teritorijā), kurā norādīta grunts izvietošanas vieta;
37.5.
saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu veikto grunts analīžu rezultātus;
37.6.
sertificēta eksperta atzinumu par ostas akvatorijas kapitālās padziļināšanas iespējamo ietekmi uz zivju resursiem. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs;
37.7.
sertificēta eksperta atzinumu par grunts izvietošanas iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī iespējamo ietekmi uz padziļināmo ūdens objektu, ja iegūto grunti paredzēts izvietot uz sauszemes, izmantot hidrotehnisko būvju būvniecībai, teritorijas uzbēršanai vai jūras krasta piebarošanai. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa Dabas aizsardzības pārvaldei izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs.
38.
Ja grunti paredzēts izvietot uz sauszemes, izmantot hidrotehnisko būvju būvniecībai, teritorijas uzbēršanai vai jūras krasta piebarošanai, iesniegumā norāda:
38.1.
izvietošanas vietu un grunts turpmākās izmantošanas veidu;
38.2.
vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto atļauto teritorijas izmantošanas veidu norādītajā grunts novietošanas vietā.
39.
Ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbu veikšanai jāsaņem:
39.1.
attiecīgās ostas pārvaldes saskaņojums, ja darbu pasūtītājs nav ostas pārvalde;
39.2.
Latvijas Jūras administrācijas saskaņojums ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai.
40.
Tehniskajos noteikumos ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai papildus normatīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības prasībām iekļauj šādas prasības:
40.1.
atļautās padziļināšanas metodes un tehniskais aprīkojums;
40.2.
darbu secība, ja padziļināšanu veic vairākās kārtās;
40.3.
iegūtās grunts izvietošanas vieta;
40.4.
prasības grunts izvietošanai uz sauszemes;
40.5.
pasākumi, kas veicami, lai novērstu vai mazinātu vides piesārņojumu, kā arī kaitējumu ūdens bioloģiskajiem resursiem;
40.6.
kārtība, kādā saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu nosaka un kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.
41.
Plānojot un veicot jebkāda veida ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbus, ievēro šādas vispārējas vides aizsardzības un kuģošanas drošības prasības:
41.1.
ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbos iesaistītajai tehnikai ir jāatbilst kuģošanas drošības prasībām, jābūt tehniskā darba kārtībā, nav pieļaujama ostas akvatorijas piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām, tehnikai jābūt aprīkotai ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā nodrošināt to savākšanu;
41.2.
ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbos radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par atkritumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
41.3.
iegūto grunti vai sanesu materiālu saimnieciskām vajadzībām, hidrotehnisko būvju būvniecībai, zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemto platību aizpildīšanai, novietošanai pastāvīgās vai pagaidu novietnēs (līdz trīs gadiem), novietošanai grunts novietnēs jūrā, jūras krasta piebarošanai izmanto, ja saskaņā ar analīžu rezultātiem grunts kvalitāte atbilst vides vai veselības aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
42.
Darbības ierosinātājs vismaz piecas darbdienas pirms ostas akvatorijas tīrīšanas vai remonta padziļināšanas darbu uzsākšanas informē Valsts vides dienestu par plānoto tīrīšanas vai remonta padziļināšanas darbu uzsākšanas laiku, izpildes vietu un termiņu.
43.
Ja dabas stihijas dēļ ir radušies draudi kuģošanas drošībai un nepieciešama iepriekš neplānota, steidzama ostas akvatorijas daļas projektētā dziļuma atjaunošana – ostas pārvalde nekavējoties informē Valsts vides dienestu par iecerēto darbu uzsākšanas laiku. Ja draudi kuģošanas drošībai vai videi ir radušies kuģu avāriju vai līdzīgu ārkārtas situāciju dēļ, ostas pārvalde šādā gadījumā par dziļuma uzturēšanas darbu veikšanu un to apmēriem nekavējoties informē Valsts vides dienestu.
44.
Ja saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu nepieciešami ostas akvatorijas kapitālās padziļināšanas darbu ierobežojumi zivju nārsta un migrācijas laikā, tie tiek noteikti tikai diennakts tumšajā laikā.
45.
Ostas pārvalde līdz 1. martam informē Valsts vides dienestu par iepriekšējā kalendārajā gadā ostas akvatorijā veiktajiem padziļināšanas darbiem, norādot padziļināto akvatoriju platības, iegūtās grunts apjomus katrā no padziļinātajām akvatorijām, grunts izvietošanas vietas un novietoto grunts apjomu katrā no šīm vietām.
IV.Noslēguma jautājums
46.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumus Nr. 475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība".
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-521 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-521 Nr]
Grunts kvalitātes robežlielumi
| Nr.p.k. | Viela | Mērvienība | Pirmais robežlielums | Otrais robežlielums |
| 1. | Metāli | |||
| 1.1. | arsēns (As) | mg/kg | 20 | 30 |
| 1.2. | cinks (Zn) | mg/kg | 200 | 400 |
| 1.3. | dzīvsudrabs (Hg) | mg/kg | 0,5 | 1,5 |
| 1.4. | hroms (Cr) | mg/kg | 100 | 300 |
| 1.5. | niķelis (Ni) | mg/kg | 20 | 50 |
| 1.6. | kadmijs (Cd) | mg/kg | 1 | 3 |
| 1.7. | svins (Pb) | mg/kg | 100 | 200 |
| 1.8. | varš (Cu) | mg/kg | 100 | 200 |
| 2. | Naftas ogļūdeņraži | mg/kg | 100 | 400 |
| 3. | Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO) |
|||
| 3.1. | naftalēns | mg/kg | 0,01 | 0,1 |
| 3.2. | antracēns | mg/kg | 0,01 | 0,1 |
| 3.3. | fenantrēns | mg/kg | 0,05 | 0,5 |
| 3.4. | fluorantēns | mg/kg | 0,03 | 3 |
| 3.5. | benzo (a) antracēns | mg/kg | 0,03 | 0,4 |
| 3.6. | krizēns | mg/kg | 1,1 | 11 |
| 3.7. | benzo (k) fluorantēns | mg/kg | 0,2 | 2 |
| 3.8. | benzo (a) pirēns | mg/kg | 0,3 | 3 |
| 3.9. | benzo (ghi) perilēns | mg/kg | 0,8 | 8 |
| 3.10. | indeno (123-cd) perilēns | mg/kg | 0,6 | 6 |
| 4. | Polihlorbifenili (PCB) saskaņā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības (IUPAC) numerāciju | |||
| 4.1. | 28 | µg/kg | 1 | 30 |
| 4.2. | 52 | µg/kg | 1 | 30 |
| 4.3. | 101 | µg/kg | 4 | 30 |
| 4.4. | 118 | µg/kg | 4 | 30 |
| 4.5. | 138 | µg/kg | 4 | 30 |
| 4.6. | 153 | µg/kg | 4 | 30 |
| 4.7. | 180 | µg/kg | 4 | 30 |
| 5. | Tributilalva (TBT) | mg/kg | 3 | 30 |
| 6. | Dihlordifeniltrihloretāns (DDT), dihlordifenildihloretilēns (DDE), dihlordifenildihloretāns (DDD) | mg/kg | 0,01 | 0,03 |
| 7. | Dioksīni un furāni (PCDD un PCDF) | ng WHO-EWQ/kg | 20 | 500 |