Noteikumu (grozījumu) projekts

Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 90. nr.; 2010, 65. nr.) šādus grozījumus:

Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Nosakot applūstošo teritoriju, nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās (teritorijās, kur pastāv vai var rasties nozīmīgs plūdu risks atbilstošo sākotnējam plūdu riska novērtējumam) izmanto valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – Centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību, kas izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu."

Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Ārpus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām applūstošo teritoriju nosaka, izmantojot sekojošas metodes:
10.1. hidrodinamisko modelēšanu, pieņemot, ka applūšanas varbūtība ir 10%. Modelēšanā izmanto Centra caurplūduma Q (m3/s) un ūdens līmeņa H (m) datus laika periodam no 1961. gada vai vismaz 30 gadus garu datu rindu, informāciju par šķēršļiem upēs (dambji, tilti, caurplūdes caurules), gultnes un krastu raupjumu koeficientus un upes gultnes šķērsprofilu mērījumus, kas veikti ne retāk kā ik pa 1 km lauku teritorijās un ne retāk kā ik pa 0,5 km apdzīvotās vietās;
10.2. inženiertehniskos aprēķinus pieņemot, ka applūšanas varbūtība ir 10%. Aprēķiniem izmanto digitālo virsmas modeli un topogrāfisko informāciju ar mēroga noteiktību, kas nav mazāka par attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādei izmantoto, ievērojot šajā nodaļā un šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās prasības;
10.3. ņem vērā applūstošo teritoriju robežas, kas izveidojušās tiešas ūdens iedarbības vai saimnieciskās darbības dēļ, piemēram, upes paliene, attekas un vecupes, izteikta robeža reljefā, dambis, valnis, uzbērums, kā arī esošās infrastruktūras, hidrotehniskās un civilo aizsardzības būvju radīto ietekmi uz palienes mitruma režīmu un dabīgo veģetāciju teritorijās, kurās ir daļēji vai pilnīgi izmanījies mitruma režīms. Šādos gadījumos aizsargjoslu nosaka līdz izteikti norobežojošai būvei (piemēram, ceļam, dzelzceļam, dambim) vai citam šķērslim, kas pārtrauc dabīgo palieni (piemēram, uzbērtas teritorijas malai). "

Svītrot 11. punktu.

Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Ja Centra hidroloģiskie aprēķini, kas veikti, izmantojot matemātiskās statistikas metodes, nav precīzi nepietiekamo novērojumu dēļ vai šādi novērojumi vispār nav veikti, virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas noteikšanai izmanto aprēķina metodes atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam un, ja nepieciešams, veic pagaidu ūdens līmeņa papildu novērojumus datu precizēšanai, kā arī platību papildu uzmērīšanu."

Papildināt ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

"12.¹ Izstrādājot teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, iepriekš noteiktās applūstošās teritorijas robežas tiek saglabātas nemainīgas, ja ir konstatēts, ka applūstošās teritorijas daļā ir veiktas nesaskaņotas vai nelikumīgas reljefa izmaiņas."

Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

Pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-1712 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-1712 Nr]

"1. pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 3.jūnija

noteikumiem Nr. 406

Aprēķina metodes ūdensobjekta applūstošās teritorijas noteikšanai

1. Virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas noteikšanai var izmantot aprēķina metodes saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 329 “LBN 224-15 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves””.

2. Virszemes ūdensobjektu applūstošās teritorijas noteikšanas aprēķinos izmanto aplēses caurplūdumu Q (m³/s), ūdens līmeņus H (m), straumes ātrumus v (m/s) un noteces moduļus (l/s x ha), ņemot vērā ikgadējo pārsniegšanas varbūtību procentos.

3. Virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas applūduma aplēses ūdens līmeni nosaka ar vismaz 10 % applūduma varbūtību.

4. Ja Centra rīcībā ir matemātiski pietiekama ar statistikas metodēm apstrādāta hidrometrisko novērojumu tiešā datu rinda par virszemes ūdens objektā konkrētās pašvaldības robežās novērotajiem ūdens līmeņiem pie dažādiem caurplūdumiem, to var lietot tieši, nosakot applūstošās teritorijas appludinājuma līmeni un to pārnesot pašvaldības plānojumā (izmanto atbilstošu augstuma atzīmes soli un ūdens virsmas slīpumu).

5. Ja Centra rīcībā nav matemātiski pietiekamas ar statistikas metodēm apstrādātas hidrometrisko novērojumu tiešo datu rindas:

5.1. un nav datu par virszemes ūdens objektā konkrētās pašvaldības robežās novērotajiem ūdens līmeņiem pie dažādiem caurplūdumiem, bet šādi novērojumi ir veikti augšpus vai lejpus konkrētās vietas vai augšpus un lejpus no pašvaldības teritorijas, ūdens līmeņus pie dažādiem caurplūdumiem pašvaldības teritorijā var iegūt interpolācijas ceļā, izmantojot kartes un ūdens virsmas slīpumu un to pārnesot pašvaldības plānojumā (izmanto atbilstošu augstuma atzīmes soli);

5.2. un ja tiešie hidrometriskie novērojumi sateces baseinā nav veikti, ierīko pagaidu novērošanas posteņus vai izmanto empīriskās formulas un izolīniju kartes, kas sastādītas, apkopojot visā Latvijā veikto novērojumu rezultātus.

6. Ja virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas robežu nosaka, izmantojot aprēķinu, nepieciešami dati par pamatgultnes un palienes topogrāfiju, gultnes raupjumu, ūdens plūsmas raksturu (vienmērīga, nestacionāra vai turbulenta), kā arī informācija par dažādām hidrotehniskajām būvēm un to darbības ietekmi.

7. Sarežģītām gultnēm un gultņu sistēmām hidrauliskos aprēķinus veic, izmantojot matemātisko modelēšanu (piemēram, hidrodinamiskais modelis MIKE FLOOD ir piemērots applūstošo teritoriju modelēšanai un applūduma karšu sagatavošanai, tajā skaitā ar ESRI ArcGIS savietojamos formātos)."