MK vēstules projekts

Ministru kabinets, atbildot uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas (turpmāk – Komisija) vēstuli (reģ. Nr. 142.1.9/9-9-14/24 ''Par komisijas sēdē nolemto''), sniedz šādu skaidrojumu.

Pacientu intereses un kvalitatīvu veselības aprūpi valstī noteikt kā prioritāti.

Ministru kabinets norāda, ka veselības aprūpe ir viena no Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītās valdības prioritātēm. Tādējādi kā viens no Veselības ministrijas pamatuzdevumiem ir veikt nozīmīgas pārmaiņas veselības aprūpes organizēšanā, lai ilgtermiņā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem būtu savlaicīgi pieejami un kvalitatīvi, tostarp nodrošinot veselības aprūpes sistēmas ilgtspējību un noturīgumu. Lai izvērtētu investīciju vajadzības un to ietekmi uz tautsaimniecību, ir jāņem vērā Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam, kura ir izstrādāta, pamatojoties uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam identificētajām tautsaimniecības vajadzībām un noteiktajiem uzdevumiem.

Kā vienu no augstākajām prioritātēm Veselības ministrija ir izvirzījusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – Slimnīca) lielā projekta ''Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība'' (turpmāk – A2) pabeigšanu, jo pretējā gadījumā tiks negatīvi ietekmēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kas skartu ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus.

Ņemot vērā, ka Slimnīcas A2 projektu[1] ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pabeigt nebija iespējams un ka papildu finansējums ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā slimnīcu infrastruktūras attīstībai jau ir ticis iezīmēts līdz pat projektu līmenim, vienīgais iespējamais A2  projekta pabeigšanai nepieciešamais finansējums var tikt piesaistīts tikai no Slimnīcai plānotā 4.1.1.2. pasākumam ''P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība''[2] (turpmāk – 4.1.1.2. pasākums) iezīmētā finansējuma, attiecīgi:

1) 2023. gada 14. martā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu ''Par VSIA ''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca'' A ēkas otrās kārtas attīstību'' (23-TA-498) (Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes prot. Nr. 14 30. §) un atbalstīja, ka A2 ēkas pabeigšanai tiks piesaistīts finansējums 16 290 890 euro no 4.1.1.2. pasākuma;

2) 2024. gada 6. februārī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu ''Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda lielā projekta "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība" īstenošanu'' (24-TA-208) (Ministru kabineta 06.02.2024. sēdes prot. Nr. 6 47. §) un atbalstīja, ka A2 ēkas pabeigšanai un pilnīgas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamais finansējums 67 891 730,18 euro (t. sk. sadārdzinājums 16 290 890 euro) tiks piesaistīts no 4.1.1.2. pasākuma.

A2 projekta pabeigšana ir Veselības ministrijas un Slimnīcas augstākā prioritāte. Jau šobrīd A2 projekta pabeigšanai ir pieejami 67 891 730,18 euro un secīgi tiek organizēti neatliekamie būvdarbi un organizēts jauns iepirkums A2 projekta būvniecības darbu pabeigšanai. Slimnīca plāno, ka A2 korpuss varētu sākt funkcionēt provizoriski 2026. gadā.

Kā otra prioritāte ir noteikta Slimnīcas 4.1.1.2. pasākuma īstenošana, t. i., B ēkas attīstība. B ēkas attīstība paredzēta atbilstoši Slimnīcas Infrastruktūras attīstības plānam, kas izstrādāts, ievērojot Vidējā termiņa darbības stratēģijas 2022.–2027. gadam ieceri/projektu. Slimnīcas B ēkā 59 844 m² platībā plānots izvietot šādas ārstnieciskās disciplīnas un funkcijas: Ambulatorais centrs, Diagnostikas nodaļa, Neatliekamās medicīnas centrs, Kardioloģijas bloks, Sirds ķirurģijas centrs, Torakālā ķirurģija, Asinsvadu ķirurģija, Operāciju bloks, Hibrīda operāciju telpa, Kardioreanimācija, Aptieka, pacientu virtuve, šūnu transplantācijas laboratorija, darbnīcas, kā arī atbalsta telpas. Lai veiksmīgi nodrošinātu B ēkas attīstības projekta ieviešanu, Slimnīca jau 2021. gadā ir uzsākusi nepieciešamās tehniskā projekta izstrādes iepirkuma dokumentācijas izstrādi. Sākotnēji Slimnīcas B korpusa attīstības projekta īstenošanai bija paredzēts ES fondu  2021.–2027. gada plānošanas perioda iezīmētais finansējums 151 185 240 euro apmērā. Ņemot vērā to, ka 67 891 730 euro tiek novirzīti Slimnīcas A2 projekta īstenošanai, šobrīd Slimnīcas B ēkas īstenošanai pieejamais finansējuma apmērs ir 83 293 509 euro.

Veselības ministrija 2024. gada 5. martā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu tematiskās komitejas sēdē uzsvēra, ka Slimnīcas B korpusa attīstība veselības nozarei ir prioritāra, līdz ar to pieejamo finansējumu 4.1.1.2. pasākuma ietvarā, t. i., 83 293 509 euro, būtu jāsaglabā Slimnīcas B ēkas būvniecības īstenošanai. Tāpat atbalsts par Slimnīcas B ēkas būvniecību kā stratēģiski svarīgu attīstības projektu, lai veicinātu ilgtspējīgu slimnīcas turpmāko attīstību, tika apstiprināts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2024. gada 6. marta sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par Slimnīcas B ēkas finansējuma izlietojumu.

Izvērtēt, kā būvniecības procesa virzību padarīt straujāku, ātrāku un vienkāršāku gan nacionālā, gan Eiropas Savienības fondu līmenī.

Ministru kabinets informē, ka atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajām ziņām ir nodrošināta iespējami ātra koordinācija un saskaņota rīcība ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) un Eiropas Investīciju bankas ekspertiem JASPERS Advisory, un EK tehniskās palīdzības atbalstītajiem neatkarīgajiem ekspertiem JASPERS IQR lielā projekta grozījumu saskaņošanai ar EK, pamatojoties uz Slimnīcas un Veselības ministrijas sniegto informāciju. Šobrīd Slimnīca sadarbībā ar JASPERS  konsultantiem strādā pie projekta grozījumu veikšanas. Termiņi turpmākajām aktivitātēm saistībā ar A2 lielā projekta grozījumiem ir šādi:

1) 2024. gada 16. aprīlī tiks saņemts JASPERS konsultanta ziņojums (ACN[3]);

2) indikatīvi līdz 2024. gada 7. maijam Finanšu ministrija iesniegs projekta grozījumus vērtēšanai JASPERS IQR;

3) indikatīvi līdz 2024. gada 7. augustam gaidāms JASPERS IQR atzinums (3 mēnešu laikā no projekta grozījumu iesniegšanas Jaspers IQR);

4) EK lēmums gaidāms 3 mēnešu laikā no projekta grozījumu iesniegšanas apstiprināšanai EK[4];

5) Slimnīca 2024. gada 15. februārī ir iesniegusi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā A2 lielā projekta grozījumus, un šobrīd notiek grozījumu precizēšanas process.

Darīt nepieciešamo, lai netiktu zaudēts ES fondu piešķirtais finansējums slimnīcas jauno korpusu būvniecībai.

Lai novērstu ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda finansējuma apguves riskus un plānotu efektīvus un savlaicīgus investīciju projektus, t. sk. veicinātu EK noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (turpmāk – n+3 princips) izpildi, dalībvalstij katrā darbības programmas prioritātes projektā ir jānosaka n+3 apguves mērķis līdz 2025. gadam. Ja noteiktais n+3 princips netiek izpildīts, tad atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa sēdes protokollēmuma Nr. 22 28. §. ''Informatīvais ziņojums "Par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums)'''' 2. punktā noteiktajam valdība var lemt par atbalsta novirzīšanu mazāk riskantiem projektiem.

Ministru kabinets uzsver, ka Slimnīcas infrastruktūras attīstības apturēšana jeb šobrīd īstenošanā esošo projektu apdraudēšana ir kritiska ne vien Slimnīcas turpmākajai attīstībai, bet arī Latvijas valsts veselības aprūpes sistēmai kopumā. Neturpinot vai kavējot mērķtiecīgus ieguldījumus Slimnīcas A2, B, 24. un 25. ēkas attīstībā, tuvākajos gados ēku kritiskā tehniskā stāvokļa dēļ var tikt apdraudēta medicīnisko pakalpojumu sniegšana tādos unikālos profilos, kas nav pieejami citās ārstniecības iestādēs, kā kardioloģija, orgānu transplantācija, endovazālā asinsvadu ķirurģija, grūtnieču patoloģijas (tajā skaitā jaundzimušo intensīvā terapija), mutes, sejas un žokļu ķirurģija, Arodu un radiācijas medicīnas centrs (kurš sniedz palīdzību Latvijas valsts arodslimniekiem un Černobiļas AES avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļautajām personām). Plānojot Slimnīcas B korpusa attīstību, jāņem vērā ne tikai finansējuma nepietiekamība, kas pašlaik ir ~83 milj. euro, bet arī vairāki savstarpēji saistoši apstākļi, proti, lai uzsāktu B korpusa būvniecību, ir nepieciešams demontēt pilnībā 32. korpusu (ēkas lietderīgās un drošās izmantošanas laiks plānots tikai līdz 2026. gadam), savukārt 32. korpusa struktūrvienības (t. sk. uzņemšanas nodaļu) daļēji paredzot pārcelt uz A2 korpusu. Attiecīgi tiek darīts viss, lai turpinātu īstenot A2 projektu un nodrošinātu tā pilnīgu funkcionalitāti 2026. gadā.

Lai arī B ēkas attīstībai pieejamais finansējuma apjoms tiek samazināts ar mērķi pabeigt A2 korpusu, tomēr jāuzsver, ka, neattīstot B ēkas projektu pilnībā, būtiski tiek apdraudēta iecere par plānveidīgu Slimnīcas attīstības īstenošanu. Tāpēc, ņemot vērā gan Slimnīcas kā kritiskās infrastruktūras objektu, nacionālo interešu objektu un stratēģisko izvietojumu, gan Slimnīcas statusu kā vienai no Latvijas vadošajām daudzprofilu slimnīcām, nepieciešams rast risinājumu slimnīcas B ēkas attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaistei, lai izveidotu pacientu un darbinieku vajadzībām atbilstošu mūsdienīgu slimnīcas infrastruktūru.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 14. marta sēdē (Ministru kabineta protokollēmums Nr. 14 30. §  23-TA-498) izskatītā informatīvā ziņojuma ''Par VSIA ''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca'' protokollēmuma 8. punktu, Veselības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz būvdarbu līguma ar B korpusa būvdarbu veicēju noslēgšanai atbilstoši iepirkuma Nr. PSKUS 2022/192 ''B korpusa būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana, medicīniska aprīkojuma un iebūvēto mēbeļu piegāde un uzstādīšana'' nosacījumiem turpinās risināt jautājumu par papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu, kas skatāms Ministru kabinetā konkrētā gada likumprojekta par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Attiecīgi, veicot visas minētās darbības, tiek nodrošināts, ka B korpuss šī plānošanas perioda ietvaros ir īstenojams vismaz daļēji, atstājot jautājumu risināšanai par papildu investīciju piesaisti.

Atslogot slimnīcas no tādu jautājumu risināšanas, kas saistīti ar būvniecību.

Slimnīcas stratēģija ir vērsta uz to, lai būtiski celtu stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes pieejamību, pakalpojumu kvalitāti, resursu pārvaldību un efektīvu funkciju nodrošināšanu, veicinātu Slimnīcas ilgtspējīgu attīstību, konkurētspēju un nodrošinātu stabilus finanšu pamata rādītājus, pilnveidojot infrastruktūru un īstenojot iniciatīvu – jaunu korpusu būvniecību. Pie aizvien pieaugoša pacientu skaita un sabiedrības veselības sarežģījumiem Slimnīcas infrastruktūras attīstības mērķis ir realizēt uz pacientu centrētas, integrētas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšanu, pakalpojumu efektivitātes celšanu un ambulatoro pakalpojumu stiprināšanu, tajā skaitā pacientu plūsmas nodalīšanu un gatavību tūlītēji reaģēt uz krīzes situācijām, kā arī nodrošināt kvalitatīvu atbalstu darbam ar krīzes sekām.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas sniegtajam skaidrojumam, vērtējot situāciju Latvijas valstī kopumā, šobrīd publiskās infrastruktūras īstenošanas procesā ir nepilnības, kas kavē efektīvu un kvalitatīvu publiskās infrastruktūras būvniecību, jo īpaši kritiskās infrastruktūras objektos. Pie publiskās infrastruktūras objektiem ir pieskaitāmas arī lielās klīniskās universitātes slimnīcas, kuru infrastruktūras attīstība pārsvarā tiek īstenota ES finansējuma ietvaros, ar stingriem uzraudzības un īstenošanas nosacījumiem. Tādējādi viens no iemesliem, kāpēc kritiskās infrastruktūras projektu īstenošana ir laikietilpīga un sarežģīta, ir nepieciešamība īstenot projektus īsā laikā ar stingriem ES finansējuma izlietojuma ierobežojumiem un piemērojot publiskajam sektoram pilnu nacionālo regulējumu.

Papildus Ekonomikas ministrija skaidro, ka iemesls, lai risinātu jautājumu par būvniecības nodalīšanu no veselības aprūpes sniedzējiem, varētu būt nepietiekamas pasūtītāja zināšanas būvprojekta ieceres plānošanas un sagatavošanas posmā, kas ir tikpat svarīgi posmi kā būvdarbu posms, ņemot vērā to, ka klīnisko universitāšu slimnīcu pamatuzdevums ir ārstniecība, aprūpe, pētniecība un izglītība, nevis būvprojektu izstrāde un īstenošana. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas viedoklim neatkarīgi no izvēlētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas modeļa Slimnīcai kā nekustamā īpašuma gala lietotājam ir būtiska loma būvniecības ieceres īstenošanas procesā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 191. panta pirmo daļu būvniecības ierosinātājs būvprojekta izstrādei piesaista normatīvajiem aktiem atbilstošus būvspeciālistus vai būvkomersantus (izņemot speciālajos būvnoteikumos noteiktos gadījumus), kā arī projektēšanas uzdevumā nosaka paredzētās būves lietotāja prasības. Neapšaubāmi profesionālais nekustamā īpašuma attīstītājs spēj noteikt kvalifikācijas prasības pakalpojuma sniedzējiem, kā arī izvēlēties kompetentus un atbilstošus būvniecības procesa dalībniekus, vienlaikus būves lietošanas aspektus un lietojamības prasības pārzina un kompetenti var noteikt tikai būves lietotājs. Rūpīgi pārdomātas un detalizētas lietotāja prasības ir priekšnosacījums kvalitatīvam būvprojektam un attiecīgi arī kvalitatīvam gala rezultātam – uzbūvētai būvei. Vēlamies uzsvērt, ka arī, izvēloties uzticēt Slimnīcas ēkas attīstīšanas procesa nodrošināšanu profesionālam attīstītājam, slimnīcas amatpersonām būs aktīvi jāiesaistās, lai pārliecinātos, ka projekts pilnībā atbilst slimnīcas vajadzībām.

Jāņem vērā, ka pasūtītājam var nebūt pietiekamu zināšanu un prasmju, lai novērtētu kādas sagatavošanas darbības, kas ir objektīvi nepieciešamas kvalitatīvai būvprojektēšanai, kā arī novērtētu būvprojekta detalizāciju un risinājumu kvalitāti. Līdz ar to nekustamā īpašuma attīstīšana ir jāuztic profesionālam attīstītājam, kas spēj kompetenti vadīt un uzraudzīt projekta īstenošanu un efektīvi pārvaldīt saistītus riskus. Vienlaikus Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka, lai uzlabotu būvniecības procesa kvalitāti, Būvniecības likumā ir ietverts regulējums inženierkonsultanta institūtam, kas, darbojoties kā būvniecības ierosinātāja pilnvarotā persona, būvniecības ierosinātāja vārdā nodrošina būvniecības ieceres vadību un uzraudzību. Inženierkonsultantam būvniecības procesā var tikt uzticēti visdažādākie pienākumi, piemēram, būvniecības ieceres finanšu analīze, realizācijas vietas izpēte un kartēšana, ar būvniecības ieceri saistīto risku novērtēšana un līgumu izpildes kontrole, strīdu risināšana. Inženierkonsultantu vēlams iesaistīt būvniecības ieceres plānošanas un sagatavošanas posmā, uzticot tam būvprojektēšanas procesa uzraudzību, kā arī saņemot tā atbalstu būvdarbu iepirkuma sagatavošanā un būvdarbu veicēja izvēlē.  

Ministru kabinets vērš uzmanību, ka pēdējos gados jau ir veikti būtiski uzlabojumi būvniecības administratīvajā procesā. Sākot ar 2020. gadu, ir nodrošināta elektroniskā platforma būvniecības ierosināšanai, būvniecības ieceres dokumentu iesniegšanai, būvatļaujas saņemšanai, tehnisko un speciālo noteikumu pieprasīšanai un izsniegšanai, būvprojekta saskaņošanai un akceptēšanai. 2021. gadā būvniecības informācijas sistēmā ir nodrošināta pilna funkcionalitāte arī elektroniskai būvdarbu fiksēšanai, t. sk. elektroniskais būvdarbu žurnāls, un būvju nodošanai ekspluatācijā. Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitātes izmantošana veicina procesa kvalitāti, nodrošina vienkopus pieejamu visu ar būvniecības ieceres īstenošanu saistītu dokumentāciju, atvieglo būvniecības procesa vadību, uzraudzību un kontroli. Tāpat ir veikti grozījumi normatīvajos aktos, pilnveidojot būvniecības administratīvo procesu, mazinot birokrātiju un uzlabojot procesu efektivitāti. Lai uzlabotu līgumtiesisko regulējumu un līdzsvarotu pušu tiesības un pienākumus publiskajos būvdarbu iepirkumos, ir pieņemti Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 419 ''Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu'', regulējums ir piemērojams publiskiem būvdarbu iepirkumiem, kas ir izsludināti, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

Ņemot vērā minētos faktus, Veselības ministrijas ieskatā, šādu nacionāli lielu kritiskās infrastruktūras objektu būvniecība, t. sk. veselības aprūpes būvniecības attīstība, būtu nododama īstenošanai atbilstošiem jomas profesionāļiem, taču tas būtu jārealizē horizontāli visā nozarē, nevis sporādiski tikai slimnīcu sektorā.

Pamatojoties uz minēto informāciju, Slimnīcas pilnvērtīgai infrastruktūras attīstībai šobrīd tiek atbalstīts novirzīt ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda iezīmēto finansējumu A2 korpusam, savukārt B korpusam – atbilstoši  Ministru kabineta 2023. gada 14. marta protokollēmumā Nr. 14 30. §, 23-TA-498 noteiktajam.

[1] Saskaņā ar Regulas Nr. 1303/2013 100. pantu ''Lielais projekts'', kura kopējās attiecināmās izmaksas >50 milj. euro vai 75 milj. euro (transporta jomā), var saņemt ES līdzfinansējumu, ja ir EK pozitīvs lēmums. Finanšu instrumenti nav lielie projekti Regulas izpratnē.

[2] Plānotais iezīmētais finansējums B ēkas attīstībai.

[3] Action Completion Note

[4] Saskaņā ar Regulas Nr. 1303/2013 102. pantu tiek uzskatīts, ka EK ir apstiprinājusi finanšu ieguldījumu dalībvalsts atlasītā lielā projektā, ja trīs mēnešos pēc paziņojuma ar īstenošanas aktu nav pieņemts lēmums, ar ko noraida attiecīgo finanšu ieguldījumu. EK finanšu ieguldījumu noraida, tikai pamatojoties uz to, ka tā konstatējusi būtiskas nepilnības neatkarīgu ekspertu veiktajā kvalitātes pārbaudē.