26-TA-983
Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"
Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Latvijas Vēstnesis, ) šādus grozījumus:
1.
38. pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas. Minimālais likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības un ne mazāk par 50 euro gadā. Maksāšanas paziņojuma izmaksas gadā katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz ne vairāk kā 15 euro apmērā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas un maksāšanas paziņojuma izmaksu apmēru. Šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam. Būves īpašniekam ir arī pienākums zemes īpašniekam kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu faktiskajā apmērā par likumiskajā lietošanā esošo zemi, ja zemes īpašnieks attiecībā uz konkrēto zemi saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs.";
"Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas. Minimālais likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības un ne mazāk par 50 euro gadā. Maksāšanas paziņojuma izmaksas gadā katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz ne vairāk kā 15 euro apmērā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas un maksāšanas paziņojuma izmaksu apmēru. Šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam. Būves īpašniekam ir arī pienākums zemes īpašniekam kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu faktiskajā apmērā par likumiskajā lietošanā esošo zemi, ja zemes īpašnieks attiecībā uz konkrēto zemi saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"Lietošanas maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu. Maksāšanas paziņojuma izmaksas pēc tā saņemšanas sedz kopā ar nākamo lietošanas maksas maksājumu. Būves īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli norādītajā apmērā un termiņos. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var vienoties par citādāku lietošanas maksas samaksas, maksāšanas paziņojuma izmaksu segšanas, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanas kārtību. Pienākums maksāt lietošanas maksu un kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu zemes īpašniekam par attiecīgo laiku atkrīt, ja zemes lietošanas tiesības nav bijis iespējams izmantot nepārvaramas varas dēļ.";
"Lietošanas maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu. Maksāšanas paziņojuma izmaksas pēc tā saņemšanas sedz kopā ar nākamo lietošanas maksas maksājumu. Būves īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli norādītajā apmērā un termiņos. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var vienoties par citādāku lietošanas maksas samaksas, maksāšanas paziņojuma izmaksu segšanas, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanas kārtību. Pienākums maksāt lietošanas maksu un kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu zemes īpašniekam par attiecīgo laiku atkrīt, ja zemes lietošanas tiesības nav bijis iespējams izmantot nepārvaramas varas dēļ.";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"Ja ir iestājies lietošanas maksas samaksas nokavējums, parādnieks zemes īpašniekam atlīdzina radītos zaudējumus, ja vien zemes īpašnieks pats nav vainojams nokavējumā.";
"Ja ir iestājies lietošanas maksas samaksas nokavējums, parādnieks zemes īpašniekam atlīdzina radītos zaudējumus, ja vien zemes īpašnieks pats nav vainojams nokavējumā.";
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"Ministru kabinets nosaka gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem saskaņā ar šā panta otro daļu.";
"Ministru kabinets nosaka gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem saskaņā ar šā panta otro daļu.";
izteikt astoto daļu šādā redakcijā:
"Prasījumi par likumiskās lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem, kā arī par nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanu noilgst triju gadu laikā."
"Prasījumi par likumiskās lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem, kā arī par nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanu noilgst triju gadu laikā."
2.
42. pantā:
papildināt ar astoto daļu šādā redakcijā:
"Šā likuma 38. panta otrajā daļā noteiktā minimālā likumiskās lietošanas maksa ir spēkā līdz 2031. gada 31. decembrim. Pēc šī datuma būves īpašnieks turpina maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu tādā apmērā, kādu tas maksāja uz 2031. gada 31. decembri, līdz brīdim, kad puses ir vienojušās vai tiesā ir izskatīts strīds par zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru.";
"Šā likuma 38. panta otrajā daļā noteiktā minimālā likumiskās lietošanas maksa ir spēkā līdz 2031. gada 31. decembrim. Pēc šī datuma būves īpašnieks turpina maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu tādā apmērā, kādu tas maksāja uz 2031. gada 31. decembri, līdz brīdim, kad puses ir vienojušās vai tiesā ir izskatīts strīds par zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru.";
papildināt ar devīto daļu šādā redakcijā:
"Kamēr saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu ir spēkā divas kadastrālās vērtības, šā likuma 38. panta otrajā daļā minētā kadastrālā vērtība ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1 punkta 2. apakšpunktā minētā universālā kadastrālā vērtība."
"Kamēr saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu ir spēkā divas kadastrālās vērtības, šā likuma 38. panta otrajā daļā minētā kadastrālā vērtība ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1 punkta 2. apakšpunktā minētā universālā kadastrālā vērtība."
papildināt ar desmito daļu šādā redakcijā:
"Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1. panta otrās daļas 1.2 punkts, kas nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek pašvaldībai piederošo zemi (tās daļu), uz kuru pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības, nav piemērojams līdz brīdim, kad tiek izdarīti grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", izslēdzot minētā likuma 1. panta otrās daļas 1.2 punktu."
"Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1. panta otrās daļas 1.2 punkts, kas nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek pašvaldībai piederošo zemi (tās daļu), uz kuru pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības, nav piemērojams līdz brīdim, kad tiek izdarīti grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", izslēdzot minētā likuma 1. panta otrās daļas 1.2 punktu."
papildināt ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"Šā likuma 38. pantā noteikto likumiskās lietošanas maksas apmēru, ja zemes īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, aprēķina no likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības pēc stāvokļa uz attiecīgā gada 1. janvāri."
"Šā likuma 38. pantā noteikto likumiskās lietošanas maksas apmēru, ja zemes īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, aprēķina no likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības pēc stāvokļa uz attiecīgā gada 1. janvāri."
Likums stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Ministrs V. Uzvārds