21-TA-1420
Gaisa aizsardzības likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
antropogēnā emisija - tāda gaisu piesārņojošo vielu emisija atmosfērā, kas ir saistīta ar cilvēku darbību;
2)
emisija - gaisu piesārņojošās vielas izdalīšanās atmosfērā no punktveida vai difūzā piesārņojuma avota;
3)
gaisa kvalitātes novērtēšana – jebkuras metodes izmantošana, ko lieto, lai mērītu, aprēķinātu, prognozētu vai novērtētu gaisa piesārņojuma līmeni;
4)
gaisa kvalitātes monitoringa stacija - vieta, kurā ar tehnisko iekārtu palīdzību tiek veikti sistemātiski, ilgtermiņa gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumi, lai noteiktu gaisa piesārņojuma līmeni noteiktā teritorijā.
5)
gaisa piesārņojums — gaisu piesārņojošo vielu emisija gaisā, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, un kas var radīt kaitējumu īpašumam;
6)
gaisa piesārņojuma līmenis - gaisu piesārņojošas vielas koncentrācija gaisā vai gaisa piesārņojuma dēļ radušies piesārņojošas vielas nosēdumi uz virsmas noteiktā laikposmā;
7)
gaisu piesārņojoša viela – gaisā esoša viela, kas var kaitīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, un kas var radīt kaitējumu īpašumam. Siltumnīcefekta gāzes neuzskata par gaisu piesārņojošām vielām;
8)
gaiss - ārtelpu gaiss troposfērā, kas neietver iekštelpu gaisu un gaisu, kas ir darba vidē, kas nav regulāri pieejama sabiedrības locekļiem un uz kuru attiecas darba aizsardzības jomas normatīvie akti.
9)
individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas - apkures iekārtas, kas tiek izmantotas mājoklī, kurā dzīvo viena vai vairākas personas, un apkures iekārtas, ko izmanto publiskajās ēkās un uzņēmumos, izņemot iekārtas, kas tiek regulētas Piesārņojuma novēršanas likuma ietvaros. Par individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu uzskata arī plīti, kur iekārtas apkures funkcija ir apvienota ar ēdiena gatavošanai paredzētu plītsvirsmu vai cepeškrāsni, vai abām, un kurai ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai.
10)
references laboratorija - laboratorija, kura ar šo likumu ir pilnvarota references laboratorijas funkciju gaisa kvalitātes novērtēšanas jomā veikšanai un kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību.
11)
sēra emisiju samazināšanas paņēmiens - jebkurš materiāls, ierīce vai aparatūra, ar ko paredzēts aprīkot kuģi, vai citāda procedūra, alternatīva degviela vai atbilstības metode, ko izmanto kā alternatīvu noteiktajām prasībām atbilstīgai flotes degvielai ar samazinātu sēra saturu un kas ir pārbaudāma, kvantificējama un īstenojama;
12)
traucējoša smaka - tāda smaka, kas negatīvi ietekmē cilvēka labsajūtu.
13)
valsts monitoringa tīkls – gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, kuras izvietotas visā valsts teritorijā, lai noteiktu, kāda ir esošā gaisa kvalitāte un vai tā atbilst noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, uzlabošanas mērķiem un novērtēšanas rādītājiem, kā arī sniegtu sabiedrībai, kā arī starptautiskajām sadarbības organizācijām ticamu un reprezentatīvu informāciju par gaisa kvalitāti Latvijā.
14)
zemo emisiju zona - pilsētas teritorija, kurā tiek ierobežota vai aizliegta tādu transportlīdzekļu iebraukšana, kas rada lielāko gaisa piesārņojumu, un kas tiek noteikta ar mērķi samazināt transportlīdzekļu radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir aizsargāt vidi un cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma un traucējošu smaku negatīvās ietekmes.
3.
pants.
Likuma darbības joma
(1)
Likums nosaka:
1)
gaisa aizsardzības mērķus un rīcības dažādu avotu radītā gaisa piesārņojuma novēršanai, ierobežošanai un samazināšanai;
2)
prasības gaisa kvalitātes novērtēšanas un gaisu piesārņojošo vielu emisiju uzskaites veikšanai;
3)
prasības traucējošu smaku ierobežošanai;
4)
prasības šajā likumā minētās informācijas sagatavošanai un publiskošanai.
(2)
Likums neattiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, iekštelpu gaisa kvalitāti, kā arī gaisa kvalitāti darba vidē, kas nav regulāri pieejama sabiedrības locekļiem un kuru regulē normatīvie akti darba aizsardzības jomā.
IInodaļaGaisa kvalitātes novērtēšana un emisiju uzskaite
4.
pants.
Gaisa kvalitātes pārvaldības teritorijas
(1)
Gaisa kvalitātes atbilstību cilvēka veselības aizsardzībai noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem pārbauda teritorijās, kuras sabiedrības locekļiem ir pieejamas un kuru tuvumā atrodas arī pastāvīgas dzīvesvietas vai publiskās ēkas. Gaisa piesārņojuma līmeni nevērtē rūpnīcu teritorijās vai rūpnieciskajos objektos, uz kuriem attiecas normatīvie akti darba aizsardzības jomā, kā arī uz ceļu brauktuvēm un ceļu sadalošajām joslām, kur nav paredzēta gājēju vai velosipēdistu piekļuve.
(2)
Lai novērtētu gaisa kvalitāti un nodrošinātu tās pārvaldību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija valsts teritoriju iedala gaisa kvalitātes pārvaldības teritorijās, kuras nosaka ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu. Rīkojumā iekļauj informāciju par valsts monitoringa tīklā esošajām gaisa kvalitātes monitoringa stacijām un to izvietojumu gaisa kvalitātes pārvaldības teritorijās. Šo staciju novietojumu var mainīt vai šo staciju darbību pārtraukt tikai veicot izmaiņas rīkojumā.
(3)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – Centrs) vismaz reizi piecos gados veic gaisa kvalitātes novērtējumu šā panta otrajā daļā noteiktajās gaisa kvalitātes pārvaldības teritorijās vai biežāk, ja tajās ir notikušas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz esošo gaisa piesārņojuma līmeni. Pamatojoties uz veikto novērtējumu Centrs rosina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt izmaiņas esošajā gaisa kvalitātes pārvaldības teritoriju iedalījumā.
(4)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija viena mēneša laikā no Centra sagatavotā gaisa kvalitātes novērtējuma publiskošanas veic izmaiņas šī panta otrajā daļā minētajā rīkojumā, ja atbilstoši Centra veiktajam gaisa kvalitātes novērtējumam konstatētas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz esošo gaisa kvalitāti dažādās Latvijas teritorijās.
5.
pants.
Gaisa kvalitātes novērtēšana
(1)
Gaisa kvalitātes novērtējumu veic, lai:
1)
noteiktu, kāda ir esošā gaisa kvalitāte un vai tā atbilst noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, mērķiem un citiem rādītājiem;
2)
iegūtu informāciju par piesārņojuma avotu ietekmi uz gaisa kvalitāti;
3)
identificētu piesārņojuma avotu ietekmes būtiskumu, mērogu un noskaidrotu cēloņus, kas traucē sasniegt gaisa kvalitātes normatīvus;
4)
sniegtu sabiedrībai, starptautiskajām sadarbības organizācijām un Eiropas Komisijai ticamu un reprezentatīvu informāciju par gaisa kvalitāti Latvijā.
(2)
Ministru kabinets nosaka mērāmās gaisu piesārņojošās vielas, gaisa kvalitātes novērtēšanas paņēmienus un mērījumu metodes, novērtēšanas veikšanas biežumu, kritērijus gaisa kvalitātes monitoringa staciju skaita un atrašanās vietas izvēlei, kā arī citas prasības, kas jāievēro veicot gaisa kvalitātes novērtēšanu.
6.
pants.
Valsts monitoringa tīkls
(1)
Centrs pilda references laboratorijas funkcijas gaisa kvalitātes novērtēšanas jomā un ir atbildīgs par:
1)
valsts monitoringa tīkla izveidi un uzturēšanu;
2)
gaisa kvalitātes novērtēšanu izveidotajā valsts monitoringa tīklā;
3)
valsts monitoringa tīklā lietojamo mērījumu sistēmu apstiprināšanu;
4)
novērtējuma metožu analīzi un izmantoto metožu līdzvērtīguma pierādīšanas procesu organizēšanu;
5)
mērījumu precizitātes nodrošināšanu;
6)
sadarbības nodrošināšanu ar Eiropas Komisijas izveidoto Nacionālo references laboratoriju Eiropas tīklu un Kopīgo pētniecības centru, kā arī Eiropas Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju Latvijā;
(2)
Centrs nodrošina, ka valsts monitoringa tīklā iekļautajās gaisa kvalitātes monitoringa stacijās mērījumus veic akreditēta laboratorija, kas ir akreditēta attiecībā uz mērījumu metodēm gaisa piesārņojošajām vielām, kurām tas noteikts atbilstoši šī likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajai kārtībai.
(3)
Ja Centrs veic metožu savstarpējo salīdzināšanu valsts mērogā, Centram jābūt akreditētam saskaņā ar attiecīgo standartu gaisa kvalitātes monitoringa veikšanas prasmju pārbaužu jomā.
(4)
Ministru kabinets nosaka prasības, kas jāievēro references laboratorijai, veicot gaisa kvalitātes mērījumus valsts monitoringa tīklā esošajās gaisa kvalitātes monitoringa stacijās.
7.
pants.
Pašvaldību, valsts iestāžu un operatoru veiktie mērījumi
(1)
Valsts un pašvaldības iestādes, kā arī operatori var veikt gaisa kvalitātes mērījumus, kas papildina valsts monitoringa tīklā veiktos mērījumus.
(2)
Lai publiskotu sabiedrībai gaisa kvalitātes mērījumu rezultātus, kā arī tos izmantotu gaisa aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzībai un kontrolei vai pašvaldību gaisa kvalitātes plānu izstrādei, ja šāda kompetence iestādei vai operatoram noteikta gaisa kvalitātes vai piesārņojuma novēršanas jomas normatīvajos aktos, valsts un pašvaldības iestādes vai operators ievēro šādus nosacījumus:
1)
mērījumus veic laboratorija, kas ir akreditēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, kā arī ievēro gaisa aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz gaisa kvalitātes monitoringa veikšanu.
2)
iestāde vai operators var veikt gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus, kas nav veikti atbilstoši gaisa aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vienlaikus publiskojot iegūtos mērījumu rezultātus norāda, ka tiem ir zema ticamības pakāpe.
8.
pants.
Gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķini un prognozes
(1)
Centrs, valsts zinātniskais institūts "Fizikālās enerģētikas institūts", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Satiksmes ministriju, veic valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu izstrādi, kā arī novērtē gaisa piesārņojuma politikas ietekmi uz gaisu piesārņojošo vielu emisijām.
(2)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kārtību, kādā izveido un uztur valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu sagatavošanas nacionālo sistēma un atbildīgo iestāžu pienākumus emisiju ziņojumu un prognožu izstrādē;
2)
prasības un aprēķinu metodes, kas jāņem vērā, sagatavojot emisijas aprēķinus un emisijas prognozes;
3)
uzdevumus, ko veic iestādes, kas ir atbildīgas par emisijas aprēķinu veikšanu;
4)
kārtību, kādā tiek novērtēta gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām.
IIInodaļaGaisa aizsardzības mērķi un rīcības plāni
9.
pants.
Gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi
Lai Latvijā kopumā samazinātu dažādu tautsaimniecības nozaru radītās antropogēnās emisijas, Ministru kabinets nosaka sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu (izņemot metāna), amonjaka un daļiņu PM2,5 emisijas samazināšanas mērķus laikposmam līdz 2029. gadam un sākot ar 2030. gadu, kā arī gadījumus, kad var atkāpties no noteiktajiem emisijas samazināšanas mērķiem.
10.
pants.
Valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns
(1)
Lai nodrošinātu gaisa piesārņojuma samazināšanos un normatīvajos aktos noteikto antropogēno emisiju samazināšanas un gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķu izpildi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizē valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu. Šo plānu izstrādā sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, kā arī citām iestādēm, ja to pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai pakārtota ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu emisijām.
(2)
Valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plānu apstiprina Ministru kabinets. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to aktualizē reizi četros gados vai biežāk, ja nav izpildīti saskaņā šī likuma 9.pantu noteiktie emisiju samazināšanas mērķi vai pastāv risks, ka tie netiks izpildīti.
(3)
Lai īstenotu gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā noteiktos pasākumus un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto emisiju samazināšanas un gaisa kvalitātes mērķu izpildi, Ministru kabinets nosaka papildu prasības dažādu tautsaimniecības nozaru radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanai. Ministru kabinets papildu prasības nosaka, ja tiek pārsniegti šī likuma 9.pantā noteiktie gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi vai ir nopietns risks tos pārsniegt un ja šāda regulējuma izstrādi paredz šajā pantā minētais gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns.
(4)
Ministru kabinets nosaka valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna saturu, kā arī kārtību, kādā plāns izstrādājams un sniedzami pārskati par tā izpildi.
11.
pants.
Gaisa kvalitātes normatīvi un citi rādītāji
(1)
Gaisa kvalitātes normatīvus iedala gaisa kvalitātes robežlielumos un mērķlielumos.
(2)
Gaisa kvalitātes robežlielums ir zinātniski pamatots gaisa piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai nepieļautu, novērstu vai mazinātu piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz cilvēku veselību un vidi, un kas jāsasniedz normatīvajos aktos noteiktā termiņā, un ko nedrīkst pārsniegt pēc šī termiņa.
(3)
Gaisa kvalitātes mērķlielums ir gaisa piesārņojuma līmenis, kuru pēc iespējas jānodrošina noteiktā termiņā, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu gaisu piesārņojošo vielu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
(4)
Trauksmes līmenis ir gaisa piesārņojuma līmenis, kura īslaicīga pārsniegšana apdraud cilvēku veselību un, kuru sasniedzot, veicami tūlītēji pasākumi.
(5)
Lai noteiktu pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni, kā arī prasības attiecībā uz nepieciešamo mērījumu veikšanu un sabiedrības informēšanu, Ministru kabinets nosaka gaisa kvalitātes normatīvus, gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķus un novērtēšanas rādītājus.
12.
pants.
Gaisa kvalitātes uzlabošanas pamatprincipi
(1)
Valsts un pašvaldību iestādes īsteno pasākumus, lai teritorijās, kurās netiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, tiktu saglabāts labākais iespējamais gaisa kvalitātes stāvoklis, kas atbilst ilgtspējīgai attīstībai.
(2)
Ja kādā teritorijā ir pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, valsts un pašvaldību iestādes īsteno pasākumus, kas noteikti pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā.
13.
pants.
Pašvaldības ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns
(1)
Pašvaldība uz piecu gadu periodu izstrādā ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu visai pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai un īsteno tajā noteiktos pasākumus, ja atbilstoši Centra veiktajam gaisa kvalitātes novērtējumam pašvaldības teritorijā vai tās daļā kādai no gaisu piesārņojošajām vielām ir:
1)
pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs;
2)
pārsniegta augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pēdējo triju gadu perioda gada vidējā vērtība.
(2)
Pašvaldība var brīvprātīgi izstrādāt ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu arī gadījumos, ja netiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi un nepastāv risks tos pārsniegt nākotnē.
(3)
Pašvaldības ilgtermiņa gaisa kvalitātes plānā ietver tādus pasākumus, kuri nodrošina atbilstību noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem pēc iespējas īsākā laikposmā vai labākā iespējamā gaisa kvalitātes stāvokļa saglabāšanu.
(4)
Pašvaldība ilgtermiņa gaisa kvalitātes plānu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados, ja tiek konstatēts kāds no zemāk minētajiem gadījumiem:
1)
plāna īstenošanas laikā vēl aizvien pastāv šī panta pirmajā daļā minētā situācija;
2)
plāns netiek īstenots atbilstoši noteiktajiem laika grafikiem vai ir pasliktinājusies esošā gaisa kvalitāte.
14.
pants.
Pašvaldības īstermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns
(1)
Ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt trauksmes līmeni, pašvaldība izstrādā un īsteno īstermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu. Ja nepieciešams plānu izstrādā arī gadījumos, kad tiek pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs.
(2)
Plānu izstrādā uz noteiktu laika posmu līdz tiek novērsts trauksmes līmeņa vai attiecīgā gaisa kvalitātes normatīva pārsniegums.
(3)
Plānā ietver neatliekamus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai un tas var paredzēt pasākumus, lai kontrolētu vai nekavējoties pārtrauktu tādas darbības, kas palielina attiecīgā gaisa kvalitātes normatīva vai trauksmes līmeņa pārsniegšanas iespēju.
15.
pants.
Pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrāde
(1)
Pašvaldība izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām iestādēm, kuras iesaistītas plāna īstenošanā.
(2)
Ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, trauksmes līmeni vai ozonam noteikto ilgtermiņa mērķi un galvenais pārsnieguma iemesls ir saistīts ar gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi no citas kaimiņos esošas valsts, pašvaldība plānu var izstrādāt kopīgi ar valsti, kuras teritorijā veiktās darbības rada būtisku gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi uz Latvijas teritoriju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesaistās plāna izstrādē un saskaņošanā ar valsti, kuras teritorijā veiktās darbības rada būtisku gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi uz Latvijas teritoriju.
(3)
Blakus esošas pašvaldības var izstrādāt vienotu ilgtermiņa vai īstermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu.
(4)
Ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un galvenais pārsnieguma iemesls ir saistīts ar gaisa piesārņojuma pārnesi no citas kaimiņos esošas pašvaldības, plānu izstrādā kopīgi ar pašvaldību, kuras teritorijā veiktās darbības rada būtisku gaisa piesārņojuma pārnesi uz attiecīgās pašvaldības teritoriju.
(5)
Īstermiņa un ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu apstiprina pašvaldības dome, pirms apstiprināšanas to saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām iestādēm, kas iesaistītas plānā iekļauto pasākumu īstenošanā.
(6)
Ja izstrādātais īstermiņa un ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns ietver pasākumus, kuru īstenošana nav pašvaldības kompetencē, šo pasākumu īstenošanu koordinē ministrija, kuras pārziņā ir attiecīgās nozares politikas izstrāde.
(7)
Ministru kabinets nosaka pašvaldības ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna saturu un tajā iekļaujamo informāciju, plāna izstrādāšanas kārtību un kārtību, kādā sniedz pārskatu par plāna izpildi.
IVnodaļaDažādu darbību radītā gaisa piesārņojuma un traucējošu smaku samazināšana
16.
pants.
Gaisa piesārņojuma un traucējošu smaku izvērtēšana teritorijas attīstības plānošanas procesā
(1)
Pašvaldība, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ņem vērā gaisa kvalitātes normatīvus, kā arī kompetento valsts iestāžu sniegto informāciju un nosacījumus.
(2)
Teritorijās, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt, pašvaldība, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, veic gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu un novērtē paredzamās satiksmes intensitātes pieaugumu, ko nākotnē var radīt jauni transporta infrastruktūras objekti vai izmaiņas teritorijā atļautajos izmantošanas veidos.
(3)
Teritorijās, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt, kā arī, kur jaunu objektu būvniecība var radīt smaku robežlielumu pārsniegumus, pašvaldība, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:
1)
ierobežo tādu ražošanas uzņēmumu un tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošanu, kas publiski pieejamās teritorijās var radīt vēl lielāku gaisa piesārņojumu un traucējošas smakas, vai šajās teritorijās nosaka papildus prasības vai ierobežojumus, lai maksimāli samazinātu esošu vai jaunu avotu radīto gaisa piesārņojumu un traucējošās smakas.
2)
ierobežo jaunu dzīvojamo ēku un publisko ēku izvietošanu.
(4)
Pašvaldība var izņēmuma gadījumā pieņemt lēmumu atkāpties no šī panta 16. panta trešajā daļā noteikto prasību ievērošanas. Šādā gadījumā pašvaldība sniedz pamatojumu šāda izņēmuma noteikšanai.
17.
pants.
Apkures radītā gaisa piesārņojuma ierobežošana
(1)
Apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā:
1)
ierobežo vai aizliedz tādu individuālo un lokālo siltumapgādes iekārtu izmantošanu, kas rada gaisa piesārņojumu un negatīvi ietekmē sabiedrības veselību;
2)
ierobežo vai aizliedz tādu kurināmā veidu izmantošanu, kas rada gaisa piesārņojumu un negatīvi ietekmē sabiedrības veselību;
3)
fiziskām un juridiskām personām nosaka pienākumu sniegt informāciju par izmantotajām individuālajām un lokālajām siltumapgādes iekārtām un tajās izmantoto energoresursu veidu un apjomu.
(2)
Pašvaldība pirms šajā pantā minēto saistošo noteikumu izsludināšanas Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā nosūta tos atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī citām iestādēm, ja saistošajos noteikumos ietvertās prasības un ierobežojumi skar šo iestāžu kompetenci.
(3)
Šajā pantā noteikto prasību izpildes kontroli veic pašvaldības.
18.
pants.
Zemo emisiju zona
(1)
Transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai valstspilsētas pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, lai pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā izveidotu zemo emisiju zonu.
(2)
Pašvaldība izstrādā pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā pamato, ka šī panta pirmajā daļā minētās zemo emisijas zonas noteikšana konkrētās pašvaldības teritorijā palīdzēs atrisināt esošās gaisa kvalitātes problēmas.
(3)
Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt atvieglojumus un atbrīvojumus no pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajām vispārīgajām prasībām;
(4)
Zemo emisiju zonas administrēšanas un transportlīdzekļu iebraukšanas kontroles nodrošināšanai pašvaldība var izmantot datus no šādām valsts un pašvaldības informācijas sistēmām:
1)
valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārziņā esošā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra;
2)
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra;
3)
Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas;
4)
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pārziņā esošās Invaliditātes informatīvās sistēmas;
5)
valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" pārziņā esošās informācijas sistēmas;
6)
valsts izglītības informācijas sistēmas.
(5)
Lai īstenotu šī likuma pirmajā daļā noteiktos noteikumus, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā zemo emisiju zonā:
1)
notiek transportlīdzekļu iebraukšana;
2)
tiek veikta iebraucošo transportlīdzekļu kontrole;
3)
tiek administrēti atvieglojumi un atbrīvojumi.
(6)
Pašvaldība Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā nosūta šajā pantā minētos saistošos noteikumus atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī citām iestādēm, ja saistošajos noteikumos ietvertās prasības un ierobežojumi skar šo iestāžu kompetenci.
(7)
Šajā pantā noteikto prasību izpildes kontroli veic pašvaldības.
19.
pants.
Traucējošu smaku ierobežošana
(1)
Ministru kabinets nosaka prasības traucējošo smaku ierobežošanai, traucējošu smaku kontroles kārtību un šo smaku noteikšanas metodes.
(2)
Lai ierobežotu dažādu darbību radīto smaku izplatīšanos un to radītos traucējumus, pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kas noteiktās teritorijās nosaka stingrākas prasības smaku monitoringa veikšanai, kā arī papildu pasākumu īstenošanu traucējošo smaku ierobežošanai.
(3)
Pašvaldība pirms šajā pantā minēto saistošo noteikumu izsludināšanas Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā nosūta tos atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un citām iestādēm, ja saistošajos noteikumos ietvertās prasības un ierobežojumi skar šo iestāžu kompetenci.
(4)
Šī panta pirmajā daļā minēto noteikumu izpildes kontroli veic Valsts vides dienests atbilstoši Piesārņojuma novēršanas likumam. Lai īstenotu smaku normatīvo aktu izpildes kontroli, Valsts vides dienestam ir tiesības veikt smaku mērījumus, izmantojot indikatīvās novērtēšanas metodes.
20.
pants.
Emisiju ierobežošana no krāsām, lakām un transportlīdzekļu galīgās apdares materiāliem
(1)
Jebkura persona, kas laiž tirgū krāsas, lakas un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālus (turpmāk – krāsas un lakas) nodrošina, ka šajos produktos netiek pārsniegts noteiktais pieļaujamais gaistošo organisko savienojumu saturs.
(2)
Ministru kabinets nosaka:
1)
pieļaujamo gaistošo organisko savienojumu saturu krāsās un lakās un citas prasības gaistošo organisko savienojumu emisiju ierobežošanai, gaistošo organisko savienojumu noteikšanas metodes un prasības krāsu un laku marķējumam;
2)
krāsu un laku veidus, uz kuriem attiecas noteiktās prasības gaistošo organisko savienojumu ierobežošanai.
(3)
Tirgotājs drīkst pārdot un pircējs drīkst iegādāties krāsas un lakas, kas pārsniedz Ministru kabineta atļauto gaistošo organisko savienojumu saturu, ja attiecīgās krāsas un lakas nepieciešamas, lai atjaunotu vēsturiskā spēkrata pārklājumu vai restaurētu, atjaunotu vai uzturētu valsts aizsargājamu arhitektūras un mākslas pieminekli. Šādā gadījumā tirgotājam un pircējam ir jāsaņem licenci tādu krāsu un laku tirdzniecībai vai iegādei, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs (turpmāk – licence).
(4)
Lai saņemtu licenci, tirgotājs un pircējs iesniedz iesniegumu Valsts vides dienesta informācijas sistēmā, izmantojot speciālu tiešsaistes formu. Licenci izsniedz Valsts vides dienests noteikta apjoma krāsu un laku tirdzniecībai un iegādei.
(5)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kārtību, kādā iesniedz iesniegumu licences saņemšanai, licences iesniegumā iekļaujamo informāciju;
2)
kārtību licences izsniegšanai un prasības par licences anulēšanu;
3)
iestādes, kas izsniedz apliecinājumu par objekta atbilstību vēsturiskā spēkrata vai valsts aizsargājama arhitektūras un mākslas pieminekļa statusam un kārtību, kādā notiek šī apliecinājuma saņemšana.
(6)
Veselības inspekcija kontrolē tirdzniecībā esošās krāsas un lakas.
(7)
Valsts vides dienests kontrolē krāsas un lakas, kas tiek ražotas laišanai tirgū, un krāsu un laku profesionālo lietošanu.
21.
pants.
Sēra emisiju ierobežošana atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem
(1)
Šā panta izpratnē ar atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem saprot smago degvieleļļu, gāzeļļu un flotes degvielu, tajā skaitā, flotes dīzeļdegvielu un flotes gāzeļļu.
(2)
Lai ierobežotu gaisa piesārņojumu no atsevišķu šķidrās degvielas veidu izmantošanas, Ministru kabinets nosaka:
1)
parametrus šā panta pirmajā daļā minētajiem šķidrās degvielas veidiem;
2)
prasības atsevišķu šķidrās degvielas veidu izmantošanai, laišanai tirgū un piegādei, kā arī maksimāli pieļaujamās sēra satura vērtības šiem degvielas veidiem;
3)
prasības sēra satura noteikšanai atsevišķos šķidrās degvielas veidos;
4)
prasības sēra emisiju samazināšanas paņēmienu izmantošanai kuģošanas līdzekļos un šo paņēmienu izmēģinājumiem, kā arī kārtību, kādā apstiprina sēra emisiju samazināšanas paņēmienu izmēģinājumus;
5)
kārtību jaunu sēra emisiju samazināšanas paņēmienu izmēģinājumu atļauju izsniegšanai un prasības šādu atļauju anulēšanai;
6)
iestādes un to uzdevumus saistībā ar ikgadējā ziņojuma par konkrētu šķidrās degvielas veidu izmantošanu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai;
7)
flotes degvielas piegādātāju reģistrācijas kārtību un reģistrā iekļaujamās informācijas prasības, kārtību, kādā degvielas piegādātājus izslēdz no flotes degvielas piegādātāju reģistra, un informācijas sniegšanas prasības Eiropas Komisijai par flotes degvielas pieejamību ostās un termināļos.
(3)
Valsts ieņēmumu dienests, pildot 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978. gada Protokolu, VI pielikuma “Noteikumi par gaisa piesārņojuma novēršanu no kuģiem” 18. noteikumā noteiktos pienākumus:
1)
savā tīmekļa vietnē nodrošina flotes degvielas piegādātāju reģistra publisku pieejamību;
2)
veic flotes degvielas, kā arī gāzeļļas ikgadējo monitoringu, kura biežumu nosaka, balstoties uz degvielas piegādātāju riska analīzi.
(4)
Valsts vides dienests kontrolē pieļaujamo sēra saturu un izmantošanas prasību ievērošanu lietošanā esošajā smagajā degvieleļļā, gāzeļļā un flotes degvielā, tajā skaitā, veic flotes degvielas monitoringu uz kuģiem.
(5)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" izsniedz un anulē jaunu emisiju samazināšanas paņēmienu izmēģinājumu atļaujas, kontrolē emisiju samazināšanas paņēmienu izmantošanu un, veicot ārvalstu kuģu ostas valsts kontroli un Latvijas kuģu karogvalsts kontroli, pārbauda nepieciešamo dokumentāciju un piegādātās degvielas parauga noformējuma atbilstību prasībām.
22.
pants.
Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto emisiju ierobežošana
(1)
Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes radīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanu un motora tipa vai motora saimes apstiprināšanu veic atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regulā (ES) Nr. 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (turpmāk - Regula Nr. 2016/1628) noteiktajām prasībām.
(2)
Apstiprinātājiestāde Regulas Nr. 2016/1628 3. panta 55. apakšpunkta izpratnē ir privāto tiesību juridiska persona, ar kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir noslēgusi deleģējuma līgumu un kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību.
(3)
Potenciālais deleģējuma līguma slēdzējs iesniedz izvērtēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā rakstveida pieteikumu deleģējuma līguma slēgšanai. Ar potenciālo deleģējuma līguma slēdzēju, kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izraudzījusi, deleģējuma līgumu slēdz ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.
(4)
Privāto tiesību juridiska persona, pildot deleģējuma līgumā noteiktos uzdevumus un Regulā Nr. 2016/1628 noteiktos apstiprinātājiestādes uzdevumus, tostarp izdodot šā panta piektajā daļā minētos administratīvos aktus, atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā.
(5)
Apstiprinātājiestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta - Eiropas Savienības tipa apstiprinājuma sertifikāta - izsniegšanu, grozīšanu un anulēšanu.
(6)
Izdevumus, kas saistīti ar motora tipa apstiprināšanu vai kas saistīti ar grozījumu apstiprināšanu motora tipa informācijas dokumentā, sedz motora tipa apstiprinājuma vai tā grozījumu pieteicējs (ražotājs), kas iesniedzis dokumentus apstiprinātājiestādei.
(7)
Regulā Nr. 2016/1628 paredzēto tirgus uzraudzību veic:
1)
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra attiecībā uz traktortehniku un citiem šajā aģentūrā reģistrējamās tehnikas motoriem;
2)
valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" attiecībā uz kuģu reģistrā reģistrējamo iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem;
3)
Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija attiecībā uz motorvagoniem vai vilces līdzekļos uzstādītajiem motoriem;
4)
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs attiecībā uz tirdzniecības vietās esošajiem motoriem, kuru kontroli neveic citas šajā panta daļā minētās iestādes, kā arī motoriem, kas uzstādīti tikai profesionālai lietošanai paredzētās iekārtās.
23.
pants.
Dažādu piesārņojuma avotu radītā gaisa piesārņojuma ierobežošana
(1)
Ministru kabinets nosaka prasības gaisa piesārņojuma ierobežošanai no lauksaimnieciskajām darbībām, kā arī atbildīgās iestādes šo prasību īstenošanai un kontrolei.
(2)
Ministru kabinets var izdot instrukciju, kurā nosaka prasības par pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni, kuru drīkst emitēt centrālo valsts iestāžu un to padotībā esošo iestāžu nomātie un iegādātie vieglie automobiļi.
(3)
Rūpniecisko darbību radītā gaisa piesārņojuma samazināšanu veic atbilstoši Piesārņojuma novēršanas likumā noteiktajām prasībām.
24.
pants.
Licences un atļaujas apstrīdēšana
(1)
Šā likuma 20. panta ceturtajā daļā paredzēto lēmumu par licences tādu krāsu un laku tirdzniecībai vai iegādei, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs, izsniegšanu un anulēšanu var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
(2)
Šā likuma 21. panta piektajā daļā paredzēto lēmumu par jaunu emisiju samazināšanas paņēmienu izmēģinājumu atļaujas izsniegšanu, grozīšanu un anulēšanu var apstrīdēt Satiksmes ministrijā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
VnodaļaInformācija un ziņojumi
25.
pants.
Informācija par gaisa kvalitāti
(1)
Centrs apkopo un uzkrāj informāciju par gaisa kvalitāti, kas iegūta veicot gaisa kvalitātes novērtēšanu, kā arī nodrošina sabiedrības informēšanu par gaisa kvalitāti Latvijā.
(2)
Centrs sadarbībā ar Veselības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, vietējo pašvaldību un Valsts vides dienestu informē sabiedrību par trauksmes līmeņa pārsniegumiem.
(3)
Informācija par gaisa kvalitāti, kuru mēra valsts un pašvaldību tīkla monitoringā esošajās gaisa kvalitātes monitoringa stacijās ir pieejama bezmaksas un tiek publiskota attiecīgo iestāžu tīmekļvietnēs. Pēc pieprasījuma operators sniedz sabiedrībai informāciju par veikto gaisa kvalitātes monitoringu, ja tāds tam jāveic atbilstoši gaisa aizsardzības vai piesārņojuma jomas normatīvo aktu, A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas vai C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācijas prasībām.
(4)
Veselības inspekcija ir atbildīgā iestāde par gaisa piesārņojuma radītās ietekmes uz cilvēku veselību un dzīves kvalitāti novērtēšanu un sabiedrības informēšanu par gaisa piesārņojuma radītajiem veselības riska faktoriem.
26.
pants.
Sabiedrības un starptautisko institūciju informēšana
(1)
Pašvaldības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savlaicīgi iesaista sabiedrību valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna un pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādē, kā arī publisko izstrādātos rīcības plānus un atskaites par to izpildi.
(2)
Lai nodrošinātu sabiedrību, kā arī vides un veselības aizsardzības organizācijas, plašsaziņas līdzekļus un ieinteresētās puses ar informāciju par gaisa piesārņojuma līmeni valstī, Ministru kabinets nosaka valsts un pašvaldības iestāžu pienākumus attiecībā uz nepieciešamās informācijas par gaisa piesārņojumu sagatavošanu un publicēšanu.
(3)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek sagatavota informācija Eiropas Savienības un citām starptautiskajām institūcijām par šajā likumā minēto regulējumu īstenošanu.
VInodaļaAdministratīvie pārkāpumi gaisa piesārņojuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
27.
pants.
Administratīvā atbildība par pašvaldību saistošajos noteikumos noteikto prasību pārkāpšanu
(1)
Par iebraukšanu zemo emisiju zonā ar neatbilstošu transportlīdzekli piemēro naudas sodu fiziskajai personai desmit naudas soda vienību apmērā, bet juridiskajai personai septiņpadsmit naudas soda vienību apmērā.
(2)
Par neatbilstoša kurināmā izmantošanu individuālajā un lokālajā siltumapgādes iekārtā un citu attiecībā uz šo iekārtu izmantošanu noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz trīsdesmit naudas soda vienībām un juridiskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(3)
Par neatļautu individuālo un lokālo siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu un darbināšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no trīsdesmit divām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
28.
pants.
Administratīvā atbildība krāsu un laku tirdzniecības un izmantošanas jomā
(1)
Par krāsu un laku tirdzniecību vai profesionālo lietošanu bez licences piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(2)
Par tādu krāsu un laku tirdzniecību un ražošanu laišanai tirgū, kuras pārsniedz normatīvajos aktos atļautās maksimālās gaistošo organisko savienojumu satura robežvērtības vai kuras nav atbilstoši marķētas, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
29.
pants.
Administratīvā atbildība flotes degvielas izmantošanas un piegādes jomā
(1)
Par flotes degvielas izmantošanas noteikumu pārkāpumiem vai ar to saistīto emisijas samazināšanas paņēmienu izmantošanas vai jaunu emisiju samazināšanas paņēmienu izmēģinājumiem noteikto prasību neievērošanu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, teritoriālajā jūrā, iekšējos jūras ūdeņos, ostu akvatorijās, piestātnēs un upju grīvās piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrsimt līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
(2)
Par degvielas piegādes pavaddokumentā norādītajai degvielai neatbilstošas vai prasībām neatbilstošas flotes degvielas piegādi piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrsimt līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
30.
pants.
Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 27. pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības pilnvarota institūcija vai amatpersona.
(2)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 28. pantā minētajiem pārkāpumiem saistībā ar krāsu un laku ražošanu laišanai tirgū un profesionālo lietošanu, veic Valsts vides dienests, bet par pārkāpumiem saistībā ar neatbilstošu krāsu un laku tirdzniecību - Veselības inspekcija.
(3)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 29. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests, bet par 29. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.
Pārejas noteikumi
1.
Līdz šā likuma 5.panta otrajā daļā, 6.panta ceturtajā daļā, 8. panta otrajā daļā, 9.pantā, 10.panta ceturtajā daļā, 11.panta piektajā daļā, 15.panta piektajā daļā, 19.panta pirmajā daļā, 20.panta otrajā un piektajā daļā, 21.panta otrajā daļā, 23.panta pirmajā daļā, 26.panta otrajā un trešajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
2.
“Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030. gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam") ir spēkā līdz tā termiņa beigām.
Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra Direktīvas 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem;
3)
Komisijas 2015. gada 28. augusta Direktīvas (ES) 2015/1480, ar kuru groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/107/EK un 2008/50/EK, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz standartmetodēm, datu validēšanu un paraugu ņemšanas vietu izvietojumu gaisa kvalitātes novērtēšanai;
4)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza direktīvu 2003/35/EK un atceļ direktīvu 2001/81/EK;
5)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza direktīvu 1999/13/EK;
6)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/802, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem.
Likums stājas spēkā 2025.gada 1.martā.
Ministrs V. Uzvārds