26-TA-1489: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrijas iniciatīva.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (turpmāk - likumprojekts) mērķis ir pilnveidot apdraudējuma nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām novēršanas mehānismu, mazinot valsts pārvaldes un privātpersonu administratīvo slogu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nacionālās drošības likuma VI nodaļa “Apdraudējuma novēršana nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem” uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem nosaka nozares, kuras ir īpaši nozīmīgas nacionālajai drošībai un kuras ir nepieciešams uzraudzīt, lai novērstu apdraudējumu nacionālajai drošībai, un attiecīgo uzraudzības mehānismu. Nacionālās drošības likums nosaka un definē nacionālajai drošībai nozīmīgus subjektus – komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, kas ir reģistrētas Latvijā un kas atbilst noteiktiem nosacījumiem (konstatē saikni ar nozarēm, kas ir īpaši svarīgas nacionālajai drošībai).
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma VI nodaļā ietvertajam regulējumam nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu uzraudzība tiek īstenota, kontrolējot izmaiņas nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu īpašumtiesību struktūrā vai kontrolē. Attiecībā uz kapitālsabiedrībām ir paredzēts, ka, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, Ministru kabinets lemj par atļauju šādām darbībām: būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšana, uzņēmuma pāreja, akcionāra vai dalībnieka statusa saglabāšana vai tiesību izmantot netiešo līdzdalību saglabāšana, ja mainās patiesais labuma guvējs vai ja nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju un ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir cits patiesais labuma guvējs – kontroles ķēdē pēdējā juridiskā persona, kurai var konstatēt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā (turpmāk – netiešās ietekmes ieguvējs), aizdevuma saņemšana.
Pieteikumu Ministru kabineta atļaujas saņemšanai būtiskās līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanai iesniedz tā persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā. Savukārt, pieteikumu akcionāra vai dalībnieka statusa saglabāšanai vai tiesību izmantot netiešo līdzdalību saglabāšanai, ja mainās patiesais labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs, iesniedz attiecīgais nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrības dalībnieks, akcionārs vai persona, kura izmanto netiešo līdzdalību, piecu darbdienu laikā no dienas, kad notikusi patiesā labuma guvēja vai netiešās ietekmes ieguvēja maiņa.
Nacionālās drošības likums nosaka, ka, izvērtējot, vai attiecīgās darbības var radīt apdraudējumu nacionālajai drošībai, Ministru kabineta lēmums tiek pieņemts mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 311 “Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība” Ekonomikas ministrija pēc pieteikuma saņemšanas nosūta to valsts drošības iestādēm (atkarībā no kompetencēm) atzinuma sniegšanai. Tāpat Ekonomikas ministrija pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz valsts drošības iestāžu pieprasījumu, var pieprasīt papildu informāciju, skaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai vai informācijas sniegšanai Eiropas Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulas (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (turpmāk – Regula), 6. panta 6. punktu. Pēc drošības iestāžu atzinuma saņemšanas Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu un iesniedz to saskaņošanai ar citām institūcijām. Pēc Ministru kabineta rīkojuma saskaņošanas Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabineta rīkojuma projektu Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma VI nodaļā ietvertajam regulējumam nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu uzraudzība tiek īstenota, kontrolējot izmaiņas nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu īpašumtiesību struktūrā vai kontrolē. Attiecībā uz kapitālsabiedrībām ir paredzēts, ka, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, Ministru kabinets lemj par atļauju šādām darbībām: būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšana, uzņēmuma pāreja, akcionāra vai dalībnieka statusa saglabāšana vai tiesību izmantot netiešo līdzdalību saglabāšana, ja mainās patiesais labuma guvējs vai ja nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju un ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir cits patiesais labuma guvējs – kontroles ķēdē pēdējā juridiskā persona, kurai var konstatēt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā (turpmāk – netiešās ietekmes ieguvējs), aizdevuma saņemšana.
Pieteikumu Ministru kabineta atļaujas saņemšanai būtiskās līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanai iesniedz tā persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā. Savukārt, pieteikumu akcionāra vai dalībnieka statusa saglabāšanai vai tiesību izmantot netiešo līdzdalību saglabāšanai, ja mainās patiesais labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs, iesniedz attiecīgais nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrības dalībnieks, akcionārs vai persona, kura izmanto netiešo līdzdalību, piecu darbdienu laikā no dienas, kad notikusi patiesā labuma guvēja vai netiešās ietekmes ieguvēja maiņa.
Nacionālās drošības likums nosaka, ka, izvērtējot, vai attiecīgās darbības var radīt apdraudējumu nacionālajai drošībai, Ministru kabineta lēmums tiek pieņemts mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 311 “Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība” Ekonomikas ministrija pēc pieteikuma saņemšanas nosūta to valsts drošības iestādēm (atkarībā no kompetencēm) atzinuma sniegšanai. Tāpat Ekonomikas ministrija pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz valsts drošības iestāžu pieprasījumu, var pieprasīt papildu informāciju, skaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai vai informācijas sniegšanai Eiropas Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulas (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (turpmāk – Regula), 6. panta 6. punktu. Pēc drošības iestāžu atzinuma saņemšanas Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu un iesniedz to saskaņošanai ar citām institūcijām. Pēc Ministru kabineta rīkojuma saskaņošanas Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabineta rīkojuma projektu Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Praksē ir novērojams, ka gadījumos, kad tiek veiktas izmaiņas savstarpēji saistīto sabiedrību kopuma īpašnieku ķēdēs, kuru starpā ir arī vairākas nacionālajai drošībai nozīmīgas kapitālsabiedrības, viena darījuma īstenošanai mēdz būt nepieciešamas vairākas Ministru kabineta atļaujas.
Piemēram, ja nacionālajai drošībai nozīmīgas kapitālsabiedrības “A” vienīgais īpašnieks ir cita nacionālajai drošībai nozīmīga kapitālsabiedrība “B”, kurā mainās persona, kura īsteno izšķirošu ietekmi un līdz ar to arī patiesais labuma guvējs, ir nepieciešamas divas Ministru kabineta atļaujas:
1.izšķirošas ietekmes iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā “B” saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. pantu, un
2.līdzdalības saglabāšanai nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā “A”, jo mainās patiesais labuma guvējs, saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 41. pantu.
Pirmo pieteikumu iesniedz persona, kas iegūst izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā “B”, bet otro – pati nacionālajai drošībai nozīmīga kapitālsabiedrība “B”.
Piemēram, ja nacionālajai drošībai nozīmīgas kapitālsabiedrības “A” vienīgais īpašnieks ir cita nacionālajai drošībai nozīmīga kapitālsabiedrība “B”, kurā mainās persona, kura īsteno izšķirošu ietekmi un līdz ar to arī patiesais labuma guvējs, ir nepieciešamas divas Ministru kabineta atļaujas:
1.izšķirošas ietekmes iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā “B” saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. pantu, un
2.līdzdalības saglabāšanai nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā “A”, jo mainās patiesais labuma guvējs, saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 41. pantu.
Pirmo pieteikumu iesniedz persona, kas iegūst izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā “B”, bet otro – pati nacionālajai drošībai nozīmīga kapitālsabiedrība “B”.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu nepamatotu valsts pārvaldes noslodzi un administratīvo slogu nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām un personām, kuras plāno iegūt izšķiršu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, jāparedz, ka, ja persona iegūst tiešu izšķirošu ietekmi un vienlaikus vismaz vienu netiešu izšķirošu ietekmi vai būtisku līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā, tad pirms šādas ietekmes iegūšanas šī persona iesniedz vienu pieteikumu Ministru kabinetam par atļaujas saņemšanu iegūt izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā un atļauju nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrības dalībniekam vai akcionāram, ar kura starpniecību pieteicējs iegūs netiešo būtisko līdzdalību vai izšķirošo ietekmi, saglabāt līdzdalību, jo mainās tās patiesais labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. panta pirmo daļu Ministru kabineta atļauja ir nepieciešama, pirms persona vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūst par biedru nacionālajai drošībai nozīmīgā personālsabiedrībā vai biedrībā, vai arī iegūst ietekmi Latvijas Republikā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kura ir nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības vai biedrības biedrs. Proti, attiecīgais Nacionālās drošības likuma VI nodaļā noteiktais uzraudzības mehānisms, tiek attiecināts uz izmainām tiešajā vai netiešajā līdzdalībā vai izšķirošajā ietekmē nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā, kas aptver vismaz 10 procentus, neatkarīgi no tā vai līdz ar to mainās vai nemainās tās patiesie labuma guvēji vai netiešās ietekmes ieguvēji. Piemērojot to praksē, tika konstatēts, ka, gadījumos, kad pieteikuma par būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanu nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā pamats ir reorganizācija vai darījums, kura rezultātā nemainās patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs, tā kā ietekmi sabiedrībā realizē patiesais labuma guvējs nevis juridiskie veidojumi ar kuru starpniecību patiesai labuma guvējs to veic, tad nav lietderīgi vērtēt līdzdalības maiņu, ja darījuma vai reorganizācijas ietvaros nemainās komercsabiedrības patiesā labuma guvējs.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu nepamatotu valsts pārvaldes noslodzi un administratīvo slogu nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām un personām, kuras plāno iegūt būtisko līdzdalību vai izšķiršu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, jāparedz, ka Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama gadījumos, kad būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā tiek iegūta reorganizācijas vai darījuma rezultātā, bet patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs nemainās. Attiecīgi, nepieciešams papildināt Nacionālās drošības likuma 43. pantu ar punktu par attiecīgo ietekmes iegūšanas ierobežojumu izņēmumu.
Problēmas apraksts
Ekonomikas ministrija norāda, ka praksē bieži vien nav iespējams ievērot Nacionālās drošības likuma 44. panta pirmajā daļā noteikto termiņu, piemēram, gadījumos, kad pieteikums ir saistīts ar ārvalstu tiešo ieguldījumu un ir nepieciešama papildu informācija, lai sagatavotu paziņojumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, ievērojot Regulas 6. panta 1. punkta prasības, vai ir nepieciešams veikt padziļinātu pieteikuma izvērtēšanu. Līdz ar to šādos gadījumos ir nepieciešams virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē rīkojuma projektu par pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarinājumu, kas uzliek papildu administratīvo slogu gan Ekonomikas ministrijai, gan nozaru ministrijām, gan Ministru kabinetam.
Risinājuma apraksts
Lai optimizētu valsts pārvaldes resursus un mazinātu administratīvo slogu, likumprojektā ir paredzēts papildināt Nacionālās drošības likuma 44. panta astoto daļu ar deleģējumu Ministru kabineta noteiktai institūcijai nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumu par pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarināšanu līdz četriem mēnešiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Personas, kurām jāsaglabā izšķiroša ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, tāda darījuma rezultātā, kura ietvaros cita persona no īpašnieku grupas iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi citā nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā.
- Personas, kuras plāno iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā reorganizācijas vai darījuma rezultātā, ja nemainās patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs.
Ietekmes apraksts
1. Nacionālai drošībai nozīmīgo kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri atsevišķos gadījumos tiek atbrīvoti no pienākuma sagatavot un iesniegt pieteikumu Ministru kabineta atļaujas saņemšanai līdzdalības saglabāšanai nacionālai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā.
2. Personas, kuras plāno iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā reorganizācijas vai darījuma rezultātā, tiek atbrīvotas no pienākuma lūgt attiecīgo Ministru kabineta atļauju saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. panta pirmo daļu, ja nemainās patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs.
2. Personas, kuras plāno iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā reorganizācijas vai darījuma rezultātā, tiek atbrīvotas no pienākuma lūgt attiecīgo Ministru kabineta atļauju saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. panta pirmo daļu, ja nemainās patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Personas, kurām jāsaglabā izšķiroša ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, tāda darījuma rezultātā, kura ietvaros cita persona no īpašnieku grupas iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi citā nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā.
samazinās
Vērtības nozīme:
10,93
Saskaņā ar CSP datiem 2025. gada ceturtajā ceturksnī vidējā darba samaksa bija 1861,00 EUR mēnesī, kas ir 1861 X 3 / 511 = 10,93 EUR / stundā
2,00
stundas
1
Atbilstoši 2025.gada datiem viens subjekts
1,0
Neregulāri veicama darbība
-21,86
Likumprojekta 2. pantā paredzētais administratīvā sloga samazinājums var būt attiecināms uz ierobežotu juridisko personu loku, kam piemīt noteikta īpašnieku grupas struktūra. Līdz ar to, nosakot subjektu skaitu, tika ņemta vērā līdzšinējā prakse, nevis visas nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrības.
Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 311 "Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība" 2.punktu, kurai ir iesniedzami attiecīgie pieteikumi, 2025. gada ceturtajā ceturksnī konstatēja vienu darījumu, kura rezultātā juridiska persona, iegūstot izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. pantu, ietekmēja īpašnieku grupu, radot nepieciešamību vienam no tās dalībniekiem saņemt atļauju līdzdalības saglabāšanai citās nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 41. pantu, jo mainījās to patiesais labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs. Līdz ar to juridiskajām personām bija nepieciešams iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā divus pieteikumus saistībā ar vienu un to pašu darījumu.
Pieteikums saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 41. pantu ir sagatavojams atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 311 "Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība" 7. punktam. Pieteikumā ir iekļaujamā visparīga informācija par iesniedzēju, nacionālajai drošībai nozīmīgu kapitālsabbiedrību, un īpašnieku grupas struktūru pirms un pēc izmaiņu veikšanas. Pieteikums ir sagatavojams brīvajā formā (vēstules formā). Parasti pieteikums tiek parakstīts ar elektronisko parakstu un iesniegts ar elektroniskā pasta starpniecību. Izvērtējot pieteikumā iekļaujamās informācijas apjomu, tika secināts, ka šāda pieteikuma sagatavošana vidēji var aizņemt divas stundas.
Ņemot vērā Oficiālās statistikas portālā pieejamo informāciju par vidējo darba samaksu Latvijā 2025. gada ceturtajā ceturksnī, kas bija 1861,00 EUR, tika aprēķināts, ka vidējā stundas likme attiecīgajā periodā bija 10,93 EUR stundā.
Ņemot vērā, ka pieteikuma iesniegšana Ministru kabineta atļaujas saņemšanai nav regulāri veicama darbība, biežuma vērtība ir norādīta "1".
Personas, kuras plāno iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā reorganizācijas vai darījuma rezultātā, ja nemainās patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs.
samazinās
Vērtības nozīme:
10,90
Saskaņā ar CSP datiem 2026. gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa bija 1831,00 EUR mēnesī, kas ir 1831 X 3 / 504 = 10,90 EUR / stundā
2,00
stundas
4
Atbilstoši 2025.gada datiem 4 subjekti
1,0
Neregulāri veicama darbība
-87,20
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 40.pantam Ministru kabineta atļauja ir nepieciešama, pirms persona vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā.
Saskaņā ar likumprojekta 3. pantu attiecīgās personas tiek atbrīvotas no pienākuma saņemt Ministru kabineta atļauju būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, ja tā tiek iegūta reorganizācijas vai darījuma rezultātā, bet patiesais labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs nemainās.
Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 311 "Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība" 2.punktu, kurai ir iesniedzami attiecīgie pieteikumi, 2025. gadā saņēma četrus pieteikumus Ministru kabineta atļaujas saņemšanai būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā tādas reorganizācijas vai darījuma rezultātā, kura ietvaros patiesais labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs nemainījās. Ņemot vērā minēto vidēji četri pieteikumi gadā var veidot administratīvo izmaksu samazinājuma novērtēšanai izmantojamo populāciju.
Pieteikums saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 41. pantu ir sagatavojams atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 311 "Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība" 6. punktam. Pieteikumā ir iekļaujamā visparīga informācija par iesniedzēju, nacionālajai drošībai nozīmīgu kapitālsabiedrību, plānoto darījumu un īpašnieku grupas struktūru pirms un pēc izmaiņu veikšanas. Pieteikums ir sagatavojams brīvajā formā (vēstules formā). Parasti pieteikums tiek parakstīts ar elektronisko parakstu un iesniegts ar elektroniskā pasta starpniecību. Izvērtējot pieteikumā iekļaujamās informācijas apjomu, tika secināts, ka šāda pieteikuma sagatavošana vidēji var aizņemt divas stundas.
Ņemot vērā pēdējos pieejamos Oficiālās statistikas portāla datus par vidējo darba samaksu Latvijā 2026. gada pirmajā ceturksnī, kas bija 1831,00 EUR, tika aprēķināta vidējā stundas likme - 10,90 EUR stundā.
Ņemot vērā, ka pieteikuma iesniegšana Ministru kabineta atļaujas saņemšanai nav regulāri veicama darbība, biežuma vērtība ir norādīta "1".
Kopā
-109,06
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 311 "Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 311 "Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība", tai skaitā, nosaka pieteikumā Ministru kabineta atļaujas saņemšanai saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. pantu un 41. pantu ietveramās informācijas apjomu. Ņemot vērā to, ka ar likumprojektu tiek precizēta pieteikumu iesniegšanas kārtība atsevišķos gadījumos, ir nepieciešami attiecīgie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satversmes aizsardzības birojs
- Valsts drošības dienests
- Militārās izlūkošanas un drošības dienests
- Ārlietu ministrija
- Ministru kabinets
- Tieslietu ministrija
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Šobrīd Ministru kabinets izskata un apstiprina rīkojuma projektus par pieteikumu izskatīšanas termiņa pagarinājumu. Ņemot vērā to, likumprojekta 4.pantā ir paredzēts, ka lēmumu par termiņa pagarināšanu pieņem Ekonomikas ministrija, Ekonomikas ministrijas funkcijas tiks paplašinātas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Ekonomikas ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 311 "Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība" 14.punktu nosūta saņemto pieteikumu valsts drošības iestādēm atzinuma sniegšanai atbilstoši kompetencei. Gadījumā, kas pieteikums ir saistīts ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 311 "Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība" 13.2.punktu pieteikums Ministru kabineta atļaujas saņemšanai tiek nosūtīts arī Ārlietu ministrijai.
Ministru kabinets izskata un apstiprina sagatavoto rīkojuma projektu saistībā ar pieteikumu Ministru kabineta atļaujas saņemšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 52.1.2.punktu rīkojuma projekts jāsaskaņo ar Tieslietu un Finanšu ministriju pirms iesniegšanas Valsts kancelejā. Tāpat, ja darījums ir saistīts ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem rīkojuma projekts tiek saskaņots arī ar Ārlietu ministriju.
Ņemot vērā to, ka likumprojekta 2. un 3.pantā paredzēto izmaiņu rezultātā samazināsies iesniegto pieteikumu skaits, attiecīgi samazināsies arī valsts drošības iestādēm atzinumu sniegšanai nosūtāmo pieteikumu skaits, Ministru kabineta sēdē izskatāmo rīkojumu skaits un ar Tieslietu, Finanšu un Ārlietu ministriju saskaņojamo rīkojumu projektu skaits.
Ministru kabinets izskata un apstiprina sagatavoto rīkojuma projektu saistībā ar pieteikumu Ministru kabineta atļaujas saņemšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 52.1.2.punktu rīkojuma projekts jāsaskaņo ar Tieslietu un Finanšu ministriju pirms iesniegšanas Valsts kancelejā. Tāpat, ja darījums ir saistīts ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem rīkojuma projekts tiek saskaņots arī ar Ārlietu ministriju.
Ņemot vērā to, ka likumprojekta 2. un 3.pantā paredzēto izmaiņu rezultātā samazināsies iesniegto pieteikumu skaits, attiecīgi samazināsies arī valsts drošības iestādēm atzinumu sniegšanai nosūtāmo pieteikumu skaits, Ministru kabineta sēdē izskatāmo rīkojumu skaits un ar Tieslietu, Finanšu un Ārlietu ministriju saskaņojamo rīkojumu projektu skaits.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi