23-TA-243: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 419 "Noteikumi par informācijas apmaiņas un uzraudzības kārtību Iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un Eiropas profesionālās kartes izdošanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 419 "Noteikumi par informācijas apmaiņas un uzraudzības kārtību Iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un Eiropas profesionālās kartes izdošanas kārtību" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts, lai pilnveidotu Latvijas regulējumu attiecībā uz Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (turpmāk – IMI sistēma) kompetento iestāžu funkcijām, tiesībām un pienākumiem, kā arī veiktu tehniskus precizējumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt IMI sistēmas kompetento iestāžu lomas un atbildības sadalījumu saskaņā ar Latvijas nacionālajā likumdošanā noteiktajām kompetencēm un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (turpmāk - IMI regula).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2016. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 419 "Noteikumi par informācijas apmaiņas un uzraudzības kārtību Iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un Eiropas profesionālās kartes izdošanas kārtību" (turpmāk - noteikumi Nr. 419) ietver ne tikai noteikumus par Eiropas profesionālās kartes izdošanas kārtību, bet arī noteikumus par IMI sistēmu un tās moduļiem, kas tika pievienoti laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam. IMI sistēmas darbības pamatā ir IMI regula, savukārt katram IMI sistēmas modulim ir atsevišķs juridiskais pamats un šī informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/internal_market/imi-net/library/index_lv.htm. Līdz ar to, tiesību akts ir papildināms ar attiecīgo IMI sistēmas moduļu koordinatoriem un piekļuves pārvaldniekiem. Noteikumu projektā minētas iestādes nodrošināja, ka attiecīgo moduļu ieviešanas procesā IMI sistēmā ir reģistrētas Latvijas valsts pārvaldes iestādes, kurām tiek nodrošinātas koordinatoru un piekļuves pārvaldnieku funkcijas.
Vienlaikus noteikumos Nr. 419 ir nepieciešams veikt tehniskus grozījumus, atjaunojot Eiropas profesionālās kartes pieteikšanas tīmekļvietnes saiti un precizējot atsauci uz Pašvaldību likumu.
Vienlaikus noteikumos Nr. 419 ir nepieciešams veikt tehniskus grozījumus, atjaunojot Eiropas profesionālās kartes pieteikšanas tīmekļvietnes saiti un precizējot atsauci uz Pašvaldību likumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 419 6. punkta saite uz Eiropas profesionālās kartes pieteikumu tīmekļvietni vairs nesatur informāciju par pieteikumu iesniegšanu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 6. punktā tiek atjaunota Eiropas profesionālās kartes pieteikšanas tīmekļvietnes saite.
Problēmas apraksts
No 2008. gada tika aktīvi uzsākta IMI sistēmas tvēruma paplašināšana – no trim profesionālās kvalifikācijas atzīšanas moduļiem līdz 30 pastāvīgiem dažādu politikas jomu moduļiem. Līdz ar to, noteikumos Nr. 419 nav norādīti visi aktīvo IMI sistēmas moduļu koordinatori un piekļuves pārvaldnieki.
Piekļuves pārvaldnieks (arī nacionālais IMI sistēmas koordinators) pārvalda iestādes piekļuvi noteiktai likumdošanas jomai un ar to saistītajām darbplūsmām. Piekļuves pārvaldnieks var pārbaudīt un vajadzības gadījumā mainīt datus, kas raksturo iestādes uzdevumus likumdošanas jomā, kā arī norādīt un mainīt ar darbplūsmu saistītos iestatījumus. IMI sistēmas koordinatori (arī nacionālais IMI sistēmas koordinators) ir iestādes, kas autentificē iestādes, kurām jālieto IMI, un kas nodrošina IMI sistēmas darbību savā valstī vai reģionā noteiktajā jomā. Nacionālais IMI sistēmas koordinators ir iestāde, kas pārrauga IMI sistēmas darbību kopumā un nodrošina, lai informācijas apmaiņa notiktu ātri un efektīvi. Nacionālais IMI sistēmas koordinators var reģistrēt un apstiprināt visa veida iestādes un pārvaldīt to piekļuvi jebkurai likumdošanas jomai un darbplūsmai sistēmā.
Ņemot vērā to, ka koordinatora un piekļuves pārvaldnieka tiesības un pienākumi atšķiras, kā arī to, ka atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde IMI sistēmā vienlaicīgi var būt gan IMI sistēmas moduļu koordinators, gan Nacionālais IMI sistēmas koordinators, gan piekļuves pārvaldnieks, būtu lietderīgi norādīt pilnīgāku informāciju. Piekļuves pārvaldnieka tiesības un pienākumi ir uzskaitīti noteikumu Nr. 419 10. un 23. punktā, savukārt koordinatora tiesības un pienākumi – 11., 12., 28., 29., 33.1 un 34. punktā. Turklāt, norādot IMI sistēmas koordinatorus un pārvaldniekus, tiek nodrošināta lielāka IMI sistēmas caurskatāmība.
IMI sistēmas koordinatoru un piekļuves pārvaldnieku kompetences sadalījums izriet no moduļu juridiskā pamata, kā arī atbilst Latvijas iestāžu kompetenču sadalījumam saskaņā ar nacionālo likumdošanu:
1. Saskaņā ar MK 2003. gada 16. septembra noteikumu Nr. 528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 5.17. punktu, Izglītības un zinātnes ministrija koordinē profesionālo kvalifikāciju atzīšanu reglamentēto profesiju jomā.
2. Saskaņā ar MK 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 187 “Zemkopības ministrijas nolikums” 4.2. punktu, Zemkopības ministrija organizē un koordinē politikas īstenošanu lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības jomās. Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumu Nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās” 1. pielikumu, reglamentētās profesijas ciltsdarba jomā informācijas iestāde ir Zemkopības ministrija;
3. Saskaņā ar Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 21. pantu, šā likuma mērķa īstenošanai Latvijas Republikas atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes atbilstoši šā likuma 22. panta otrajā daļā minētajai kārtībai sadarbojas un konsultējas ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm pakalpojumu sniedzēju un to sniegto pakalpojumu kontroles un uzraudzības jautājumos.
4. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 49 “Labklājības ministrijas nolikums” 4.2. punktu, Labklājības ministrija organizē un koordinē darba politikas īstenošanu.
5. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 11. panta otro daļu, Valsts darba inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kas uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Šāda sadarbība īpaši attiecas uz informācijas sniegšanu sakarā ar darbinieku nosūtīšanu uz konkrētu Eiropas Savienības dalībvalsti.
6. Saskaņā ar MK 2004. gada 13. aprīļa noteikumu Nr. 286 “Veselības ministrijas nolikums” 4.2. punktu, Veselības ministrija organizē un koordinē veselības politikas īstenošanu.
7. Saskaņā ar MK 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums” 4.1.4. punktu, Ekonomikas ministrija izstrādā, organizē un koordinē iekšējā tirgus politiku.
8. Saskaņā ar MK 2004. gada 9. novembra noteikumu Nr. 916 “Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums” 1. punktu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde īsteno valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.
9. Saskaņā ar likuma Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 56. panta trešo daļu, Akadēmiskās informācijas centrs sadarbojas ar kompetentajām institūcijām un nodrošina, ka informācija par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām Latvijas Republikā ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā, iekšējā tirgus informācijas sistēmā tiek saņemta un nosūtīta Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu kompetentajām institūcijām.
10. Saskaņā ar MK 2009. gada 26. maija noteikumu Nr. 485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” 5.2. punktu, Eiropas Padomes Regulā Nr. 834/2007 un Komisijas Regulā Nr. 889/2008 noteiktās kontroles organizāciju funkcijas un Padomes Regulas Nr. 834/2007 28. panta 1. punkta “a” apakšpunktā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprinātajās jomās veic sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs” Bioloģiskās lauksaimniecības sektors.
11. Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 3. pantu, Datu valsts inspekcija ir datu uzraudzības iestāde datu regulas izpratnē un pilda datu regulā un šajā likumā noteiktos uzdevumus datu apstrādes jomā.
12. Saskaņā ar MK 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4.1. punktu, Iekšlietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē sabiedriskās kārtības un drošības politiku, kā arī noziedzības novēršanas un apkarošanas politiku.
13. Saskaņā ar MK 2017. gada 16. augusta noteikumu Nr. 474 “Tieslietu ministrijas nolikums” 4.1. punktu, Tieslietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē tiesību sistēmas politiku, kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmu politiku, kā arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Patentu valdes vestus publiskus reģistrus.
14. Saskaņā ar MK 2005. gada 18. janvāra noteikumu Nr. 46 “Valsts policijas nolikums” 1. punktu, Valsts policija īsteno valsts politiku noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībā, kā arī personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā.
15. Saskaņā ar MK 2006. gada 1. augusta noteikumu Nr. 632 “Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums” 2. punktu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, tirgus uzraudzību, kā arī bīstamo iekārtu un reglamentētās metroloģijas uzraudzību.
16. Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 5.1 pantu, Autotransporta direkcija, ieviešot pasažieru un kravu autopārvadājumu normatīvo aktu prasības, atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām nodrošina ar autopārvadājumiem saistīto darbību kvalitāti un attīstību; autopārvadātāju informatīvās datu bāzes veidošanu un administrēšanu; valsts pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju autotransporta nozarē; starptautiskajos starpvaldību un starpministriju līgumos paredzētās darbības; atļauju izsniegšanu starptautiskajiem pasažieru un kravas pārvadājumiem ar autotransportu; speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu izsniegšanu pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem, vieglajiem automobiļiem un kravas pārvadājumiem; pasažieru un kravas pašpārvadājumu sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu; regulas Nr. 1071/2009 16. pantā noteiktā valsts elektroniskā reģistra uzturēšanu Autopārvadātāju informatīvās datu bāzes ietvaros. Savukārt saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 52.7 pantu, lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas sistēmas funkcionēšanu un sadarbību ar ārvalstu kompetentajām institūcijām, piekļuve IMI sistēmai ir šādām institūcijām: Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Valsts darba inspekcijai un Autotransporta direkcijai.
Piekļuves pārvaldnieks (arī nacionālais IMI sistēmas koordinators) pārvalda iestādes piekļuvi noteiktai likumdošanas jomai un ar to saistītajām darbplūsmām. Piekļuves pārvaldnieks var pārbaudīt un vajadzības gadījumā mainīt datus, kas raksturo iestādes uzdevumus likumdošanas jomā, kā arī norādīt un mainīt ar darbplūsmu saistītos iestatījumus. IMI sistēmas koordinatori (arī nacionālais IMI sistēmas koordinators) ir iestādes, kas autentificē iestādes, kurām jālieto IMI, un kas nodrošina IMI sistēmas darbību savā valstī vai reģionā noteiktajā jomā. Nacionālais IMI sistēmas koordinators ir iestāde, kas pārrauga IMI sistēmas darbību kopumā un nodrošina, lai informācijas apmaiņa notiktu ātri un efektīvi. Nacionālais IMI sistēmas koordinators var reģistrēt un apstiprināt visa veida iestādes un pārvaldīt to piekļuvi jebkurai likumdošanas jomai un darbplūsmai sistēmā.
Ņemot vērā to, ka koordinatora un piekļuves pārvaldnieka tiesības un pienākumi atšķiras, kā arī to, ka atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde IMI sistēmā vienlaicīgi var būt gan IMI sistēmas moduļu koordinators, gan Nacionālais IMI sistēmas koordinators, gan piekļuves pārvaldnieks, būtu lietderīgi norādīt pilnīgāku informāciju. Piekļuves pārvaldnieka tiesības un pienākumi ir uzskaitīti noteikumu Nr. 419 10. un 23. punktā, savukārt koordinatora tiesības un pienākumi – 11., 12., 28., 29., 33.1 un 34. punktā. Turklāt, norādot IMI sistēmas koordinatorus un pārvaldniekus, tiek nodrošināta lielāka IMI sistēmas caurskatāmība.
IMI sistēmas koordinatoru un piekļuves pārvaldnieku kompetences sadalījums izriet no moduļu juridiskā pamata, kā arī atbilst Latvijas iestāžu kompetenču sadalījumam saskaņā ar nacionālo likumdošanu:
1. Saskaņā ar MK 2003. gada 16. septembra noteikumu Nr. 528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 5.17. punktu, Izglītības un zinātnes ministrija koordinē profesionālo kvalifikāciju atzīšanu reglamentēto profesiju jomā.
2. Saskaņā ar MK 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 187 “Zemkopības ministrijas nolikums” 4.2. punktu, Zemkopības ministrija organizē un koordinē politikas īstenošanu lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības jomās. Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumu Nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās” 1. pielikumu, reglamentētās profesijas ciltsdarba jomā informācijas iestāde ir Zemkopības ministrija;
3. Saskaņā ar Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 21. pantu, šā likuma mērķa īstenošanai Latvijas Republikas atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes atbilstoši šā likuma 22. panta otrajā daļā minētajai kārtībai sadarbojas un konsultējas ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm pakalpojumu sniedzēju un to sniegto pakalpojumu kontroles un uzraudzības jautājumos.
4. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 49 “Labklājības ministrijas nolikums” 4.2. punktu, Labklājības ministrija organizē un koordinē darba politikas īstenošanu.
5. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 11. panta otro daļu, Valsts darba inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kas uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Šāda sadarbība īpaši attiecas uz informācijas sniegšanu sakarā ar darbinieku nosūtīšanu uz konkrētu Eiropas Savienības dalībvalsti.
6. Saskaņā ar MK 2004. gada 13. aprīļa noteikumu Nr. 286 “Veselības ministrijas nolikums” 4.2. punktu, Veselības ministrija organizē un koordinē veselības politikas īstenošanu.
7. Saskaņā ar MK 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums” 4.1.4. punktu, Ekonomikas ministrija izstrādā, organizē un koordinē iekšējā tirgus politiku.
8. Saskaņā ar MK 2004. gada 9. novembra noteikumu Nr. 916 “Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums” 1. punktu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde īsteno valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.
9. Saskaņā ar likuma Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 56. panta trešo daļu, Akadēmiskās informācijas centrs sadarbojas ar kompetentajām institūcijām un nodrošina, ka informācija par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām Latvijas Republikā ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā, iekšējā tirgus informācijas sistēmā tiek saņemta un nosūtīta Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu kompetentajām institūcijām.
10. Saskaņā ar MK 2009. gada 26. maija noteikumu Nr. 485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” 5.2. punktu, Eiropas Padomes Regulā Nr. 834/2007 un Komisijas Regulā Nr. 889/2008 noteiktās kontroles organizāciju funkcijas un Padomes Regulas Nr. 834/2007 28. panta 1. punkta “a” apakšpunktā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprinātajās jomās veic sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs” Bioloģiskās lauksaimniecības sektors.
11. Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 3. pantu, Datu valsts inspekcija ir datu uzraudzības iestāde datu regulas izpratnē un pilda datu regulā un šajā likumā noteiktos uzdevumus datu apstrādes jomā.
12. Saskaņā ar MK 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4.1. punktu, Iekšlietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē sabiedriskās kārtības un drošības politiku, kā arī noziedzības novēršanas un apkarošanas politiku.
13. Saskaņā ar MK 2017. gada 16. augusta noteikumu Nr. 474 “Tieslietu ministrijas nolikums” 4.1. punktu, Tieslietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē tiesību sistēmas politiku, kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmu politiku, kā arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Patentu valdes vestus publiskus reģistrus.
14. Saskaņā ar MK 2005. gada 18. janvāra noteikumu Nr. 46 “Valsts policijas nolikums” 1. punktu, Valsts policija īsteno valsts politiku noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībā, kā arī personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā.
15. Saskaņā ar MK 2006. gada 1. augusta noteikumu Nr. 632 “Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums” 2. punktu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, tirgus uzraudzību, kā arī bīstamo iekārtu un reglamentētās metroloģijas uzraudzību.
16. Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 5.1 pantu, Autotransporta direkcija, ieviešot pasažieru un kravu autopārvadājumu normatīvo aktu prasības, atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām nodrošina ar autopārvadājumiem saistīto darbību kvalitāti un attīstību; autopārvadātāju informatīvās datu bāzes veidošanu un administrēšanu; valsts pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju autotransporta nozarē; starptautiskajos starpvaldību un starpministriju līgumos paredzētās darbības; atļauju izsniegšanu starptautiskajiem pasažieru un kravas pārvadājumiem ar autotransportu; speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu izsniegšanu pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem, vieglajiem automobiļiem un kravas pārvadājumiem; pasažieru un kravas pašpārvadājumu sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu; regulas Nr. 1071/2009 16. pantā noteiktā valsts elektroniskā reģistra uzturēšanu Autopārvadātāju informatīvās datu bāzes ietvaros. Savukārt saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 52.7 pantu, lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas sistēmas funkcionēšanu un sadarbību ar ārvalstu kompetentajām institūcijām, piekļuve IMI sistēmai ir šādām institūcijām: Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Valsts darba inspekcijai un Autotransporta direkcijai.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 7. punktā tiek saglabāta informācija par piekļuves pārvaldnieku Latvijā, kas ir Ekonomikas ministrija, kā arī tiek pievienoti 7.1 un 7.2 punkti, kuros tiek uzkaiti IMI sistēmas moduļu koordinatori un piekļuves pārvaldnieki atbilstoši kompetencei. Tāpat tiek precizēts noteikumu projekta 22. punkts, jo iestādi IMI sistēmā var reģistrēt ne tikai nacionālais IMI sistēmas koordinators, bet arī piekļuves pārvaldnieks.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 419 45. punktā ir atsauce uz likumu “Par pašvaldībām”, kas zaudējis spēku 2023. gada 1. janvārī.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 45. punktā tiek precizēta atsauce uz Pašvaldību likumu.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 419 47. punktā tiek minēts termins “preces”, savukārt MK 2010. gada 23. februāra instrukcijā Nr. 1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem” tiek lietots termins “produkts”, kas attiecas uz rūpnieciski ražotām precēm vai lauksaimniecības produktiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 47. punktā vārds “preces” tiek aizstāts ar vārdu “produkts”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Valsts pārvaldes iestādes
Ietekmes apraksts
Noteikumi Nr. 419 ietekmē iestādes, kas ir reģistrētas IMI sistēmā un pārvalda informācijas apmaiņu profesionālās kvalifikācijas un Eiropas profesionālās kartes, pakalpojumu, darba ņēmēju norīkošanas, pacientu tiesību, SOLVIT, kultūras priekšmetu, autoceļiem neparedzētas mobilā tehnikas, Vispārīgās datu aizsardzības regulas, publisko dokumentu, šaujamieroču, patērētāju aizsardzības, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla un autotransporta jomās. IMI sistēmā reģistrēto iestāžu funkciju, tiesību un pienākumu sadalījuma apraksts noteikumos Nr. 419 uzlabos informācijas apmaiņas kvalitāti un efektivitāti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Saskaņā ar IMI regulas 28. pantu, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to IMI dalībnieki efektīvi piemēro šo regulu.
Ar noteikumu projekta grozījumiem netiek pārņemti ES tiesību akti.
Ar noteikumu projekta grozījumiem netiek pārņemti ES tiesību akti.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tā kā noteikumu projekts nemaina esošu regulējumu, kā arī neparedz ieviest jaunu politikas iniciatīvu, tad atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam, sabiedrības līdzdalības kārtība nav piemērojama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ekonomikas ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Zemkopības ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Finanšu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Kultūras ministrija
- Labklājības ministrija
- Satiksmes ministrija
- Tieslietu ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Veselības ministrija
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Valsts darba inspekcija
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
- Nodibinājums "Akadēmiskās informācijas centrs"
- Datu valsts inspekcija
- Valsts policija
- VSIA "Autotransporta direkcija"
- Ārlietu ministrija
- Rīgas pilsētas pašvaldība
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas un testēšanas centrs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Kompetento iestāžu funkciju, tiesību un pienākumu sadalījuma apraksts noteikumos Nr. 419 uzlabos informācijas apmaiņas kvalitāti un efektivitāti starp Latvijas un citiem ES un EEZ valstu iestādēm.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
IMI sistēma atvieglo informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, kas iesaistītas ES tiesību aktu praktiskajā īstenošanā. IMI sistēma palīdz iestādēm pildīt pārrobežu administratīvās sadarbības pienākumu daudzās vienotā tirgus politikas jomās. Pašlaik tā īsteno 95 administratīvās sadarbības procedūras 19 dažādās politikas jomās. Ar minimālām (vai pat nekādām) izstrādes izmaksām IMI sistēmu var pielāgot jebkuras politikas jomas atbalstam. Tā ir sekmīgi modernizējusi pārrobežu administratīvo sadarbību un nodrošinājusi ES vienotā tirgus darbību. Lai arī IMI sistēmas galalietotājas ir valsts pārvaldes iestādes, ieguvēji no šīs uzlabotās sadarbības ir uzņēmēji un iedzīvotāji.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi