Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 419 6. punkta saite uz Eiropas profesionālās kartes pieteikumu tīmekļvietni vairs nesatur informāciju par pieteikumu iesniegšanu.

Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 6. punktā tiek atjaunota Eiropas profesionālās kartes pieteikšanas tīmekļvietnes saite.

No 2008. gada tika aktīvi uzsākta IMI sistēmas tvēruma paplašināšana – no trim profesionālās kvalifikācijas atzīšanas moduļiem līdz 30 pastāvīgiem dažādu politikas jomu moduļiem. Līdz ar to, noteikumos Nr. 419 nav norādīti visi aktīvo IMI sistēmas moduļu koordinatori un piekļuves pārvaldnieki.

Piekļuves pārvaldnieks (arī nacionālais IMI sistēmas koordinators) pārvalda iestādes piekļuvi noteiktai likumdošanas jomai un ar to saistītajām darbplūsmām. Piekļuves pārvaldnieks var pārbaudīt un vajadzības gadījumā mainīt datus, kas raksturo iestādes uzdevumus likumdošanas jomā, kā arī norādīt un mainīt ar darbplūsmu saistītos iestatījumus. IMI sistēmas koordinatori (arī nacionālais IMI sistēmas koordinators) ir iestādes, kas autentificē iestādes, kurām jālieto IMI, un kas nodrošina IMI sistēmas darbību savā valstī vai reģionā noteiktajā jomā. Nacionālais IMI sistēmas koordinators ir iestāde, kas pārrauga IMI sistēmas darbību kopumā un nodrošina, lai informācijas apmaiņa notiktu ātri un efektīvi. Nacionālais IMI sistēmas koordinators var reģistrēt un apstiprināt visa veida iestādes un pārvaldīt to piekļuvi jebkurai likumdošanas jomai un darbplūsmai sistēmā.

Ņemot vērā to, ka koordinatora un piekļuves pārvaldnieka tiesības un pienākumi atšķiras, kā arī to, ka atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde IMI sistēmā vienlaicīgi var būt gan IMI sistēmas moduļu koordinators, gan Nacionālais IMI sistēmas koordinators, gan piekļuves pārvaldnieks, būtu lietderīgi norādīt pilnīgāku informāciju. Piekļuves pārvaldnieka tiesības un pienākumi ir uzskaitīti noteikumu Nr. 419 10. un 23. punktā, savukārt koordinatora tiesības un pienākumi – 11., 12., 28., 29., 33.1 un 34. punktā. Turklāt, norādot IMI sistēmas koordinatorus un pārvaldniekus, tiek nodrošināta lielāka IMI sistēmas caurskatāmība.

IMI sistēmas koordinatoru un piekļuves pārvaldnieku kompetences sadalījums izriet no moduļu juridiskā pamata, kā arī atbilst Latvijas iestāžu kompetenču sadalījumam saskaņā ar nacionālo likumdošanu:

1. Saskaņā ar MK 2003. gada 16. septembra noteikumu Nr. 528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 5.17. punktu, Izglītības un zinātnes ministrija koordinē profesionālo kvalifikāciju atzīšanu reglamentēto profesiju jomā.

2. Saskaņā ar MK 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 187 “Zemkopības ministrijas nolikums” 4.2. punktu, Zemkopības ministrija organizē un koordinē politikas īstenošanu lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības jomās. Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumu Nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās” 1. pielikumu, reglamentētās profesijas ciltsdarba jomā informācijas iestāde ir Zemkopības ministrija;

3. Saskaņā ar Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 21. pantu, šā likuma mērķa īstenošanai Latvijas Republikas atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes atbilstoši šā likuma 22. panta otrajā daļā minētajai kārtībai sadarbojas un konsultējas ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm pakalpojumu sniedzēju un to sniegto pakalpojumu kontroles un uzraudzības jautājumos.

4. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 49 “Labklājības ministrijas nolikums” 4.2. punktu, Labklājības ministrija organizē un koordinē darba politikas īstenošanu.

5. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 11. panta otro daļu, Valsts darba inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kas uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Šāda sadarbība īpaši attiecas uz informācijas sniegšanu sakarā ar darbinieku nosūtīšanu uz konkrētu Eiropas Savienības dalībvalsti.

6. Saskaņā ar MK 2004. gada 13. aprīļa noteikumu Nr. 286 “Veselības ministrijas nolikums” 4.2. punktu, Veselības ministrija organizē un koordinē veselības politikas īstenošanu.

7. Saskaņā ar MK 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums” 4.1.4. punktu, Ekonomikas ministrija izstrādā, organizē un koordinē iekšējā tirgus politiku.

8. Saskaņā ar MK 2004. gada 9. novembra noteikumu Nr. 916 “Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums” 1. punktu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde īsteno valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.

9. Saskaņā ar likuma Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 56. panta trešo daļu, Akadēmiskās informācijas centrs sadarbojas ar kompetentajām institūcijām un nodrošina, ka informācija par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām Latvijas Republikā ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā, iekšējā tirgus informācijas sistēmā tiek saņemta un nosūtīta Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu kompetentajām institūcijām.

10. Saskaņā ar MK 2009. gada 26. maija noteikumu Nr. 485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” 5.2. punktu, Eiropas Padomes Regulā Nr. 834/2007 un Komisijas Regulā Nr. 889/2008 noteiktās kontroles organizāciju funkcijas un Padomes Regulas Nr. 834/2007 28. panta 1. punkta “a” apakšpunktā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprinātajās jomās veic sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs” Bioloģiskās lauksaimniecības sektors.

11. Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 3. pantu, Datu valsts inspekcija ir datu uzraudzības iestāde datu regulas izpratnē un pilda datu regulā un šajā likumā noteiktos uzdevumus datu apstrādes jomā.

12. Saskaņā ar MK 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4.1. punktu, Iekšlietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē sabiedriskās kārtības un drošības politiku, kā arī noziedzības novēršanas un apkarošanas politiku.

13. Saskaņā ar MK 2017. gada 16. augusta noteikumu Nr. 474 “Tieslietu ministrijas nolikums” 4.1. punktu, Tieslietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē tiesību sistēmas politiku, kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmu politiku, kā arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Patentu valdes vestus publiskus reģistrus.

14. Saskaņā ar MK 2005. gada 18. janvāra noteikumu Nr. 46 “Valsts policijas nolikums” 1. punktu, Valsts policija īsteno valsts politiku noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībā, kā arī personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā.

15. Saskaņā ar MK 2006. gada 1. augusta noteikumu Nr. 632 “Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums” 2. punktu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, tirgus uzraudzību, kā arī bīstamo iekārtu un reglamentētās metroloģijas uzraudzību.

16. Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 5.1 pantu, Autotransporta direkcija, ieviešot pasažieru un kravu autopārvadājumu normatīvo aktu prasības, atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām nodrošina ar autopārvadājumiem saistīto darbību kvalitāti un attīstību; autopārvadātāju informatīvās datu bāzes veidošanu un administrēšanu; valsts pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju autotransporta nozarē; starptautiskajos starpvaldību un starpministriju līgumos paredzētās darbības; atļauju izsniegšanu starptautiskajiem pasažieru un kravas pārvadājumiem ar autotransportu; speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu izsniegšanu pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem, vieglajiem automobiļiem un kravas pārvadājumiem; pasažieru un kravas pašpārvadājumu sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu; regulas Nr. 1071/2009 16. pantā noteiktā valsts elektroniskā reģistra uzturēšanu Autopārvadātāju informatīvās datu bāzes ietvaros. Savukārt saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 52.7 pantu, lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas sistēmas funkcionēšanu un sadarbību ar ārvalstu kompetentajām institūcijām, piekļuve IMI sistēmai ir šādām institūcijām: Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Valsts darba inspekcijai un Autotransporta direkcijai.

Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 7. punktā tiek saglabāta informācija par piekļuves pārvaldnieku Latvijā, kas ir Ekonomikas ministrija, kā arī tiek pievienoti 7.¹ un 7.² punkti, kuros tiek uzkaiti IMI sistēmas moduļu koordinatori un piekļuves pārvaldnieki atbilstoši kompetencei. Tāpat tiek precizēts noteikumu projekta 22. punkts, jo iestādi IMI sistēmā var reģistrēt ne tikai nacionālais IMI sistēmas koordinators, bet arī piekļuves pārvaldnieks.

Noteikumu Nr. 419 45. punktā ir atsauce uz likumu “Par pašvaldībām”, kas zaudējis spēku 2023. gada 1. janvārī.

Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 45. punktā tiek precizēta atsauce uz Pašvaldību likumu.

Noteikumu Nr. 419 47. punktā tiek minēts termins “preces”, savukārt MK 2010. gada 23. februāra instrukcijā Nr. 1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem” tiek lietots termins “produkts”, kas attiecas uz rūpnieciski ražotām precēm vai lauksaimniecības produktiem.

Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 47. punktā vārds “preces” tiek aizstāts ar vārdu “produkts”.