21-TA-537: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts „Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē šādus valsts nekustamos īpašumus:
1. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 121 1759) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 1725) 0.0600 ha platībā - Lubānas iela 91A, Rīgā, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000612787 (turpmāk šajā punktā arī – zemes vienība).
Valsts zemes vienība ir neapbūvēta un nav iznomāta.
Valsts zemes vienība izveidota valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 121 0244) 0,1494 ha platībā Lubānas iela 91, Rīga, sadales rezultātā. Sadales rezultātā ir izveidoti divi atsevišķi nekustamie īpašumi, kas ierakstīti zemesgrāmatā atsevišķos zemesgrāmatas nodalījumos.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) zemes vienības kadastrālā vērtība uz 15.03.2021 noteikta 9832 euro; zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis: 0600- neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme .
Saskaņā ar ierakstiem NĪVKIS valsts zemes vienībai noteikts apgrūtinājums- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam 0.0048 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ar 10.05.2021.vēstuli Nr. DA-21-2265-nd sniegtajai informācijai, atbilstoši Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – RTIAN) 15. pielikumam „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”, Zemesgabals visā platībā atrodas dzīvojamās apbūves teritorijā (Dz), kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTIAN 6.2. apakšnodaļas prasībām. Atbilstoši RTIAN 16. pielikumam „Apbūves stāvu skaita plāns” maksimālais apbūves stāvu skaits Zemesgabalā ir 3 stāvi. Pieļaujamais būves augstums nosakāms atbilstoši RTIAN 3.4. apakšnodaļas prasībām. Zemesgabals pieguļ ielu sarkanajām līnijām. Saskaņā ar Rīgas domes 21.04.2015. lēmumu Nr. 2491 apstiprinātā Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam Rīcības plāna un Investīciju plāna 2014.–2016. gadam 4. pielikumu “Degradēto teritoriju un objektu izvietojums Rīgas pilsētā” Zemesgabals neatrodas degradētā teritorijā.
Zemes vienība atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta „a” apakšpunktā noteiktajam nav uzskatāma par zemes starpgabalu, ko apliecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 20.05.2021. vēstulē Nr. DA-21-2479-nd.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegtā informācija.
2. ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2700 026 0120) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 026 0120) 0.0523 ha platībā un būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 2700 026 0120 001, 2700 026 0120 002 un 2700 026 0120 003) - Popes ielā 16, Ventspilī, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000174834.
Nekustamais īpašums Popes ielā 16, Ventspilī, ir kopīpašums. Īpašuma tiesības uz otru domājamo daļu nostiprinātas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000174834 fiziskai personai.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) nekustamā īpašuma Popes ielā 16, Ventspilī, sastāvā esošai zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis: 0601- individuālo dzīvojamo māju apbūve.
Nekustamā īpašuma sastāvā ir reģistrētas šādas būves:
Būve (būves kadastra apzīmējums 2700 0260 120 001)- dzīvojamā māja 132.6 m2 platībā; būves galvenais lietošanas veids: 1122 - triju vai vairāku dzīvokļu māja;
Būve (būves kadastra apzīmējums 2700 0260 120 002) saimniecības ēka 44.6 m2 platībā; būves galvenais lietošanas veids:1274-citas, iepriekš neklasificētas, ēkas;
Būve (būves kadastra apzīmējums 2700 0260 120 003)- ateja 0.9 m2 platībā; būves galvenais lietošanas veids:1274-citas, iepriekš neklasificētas, ēkas.
Visa nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 10981 euro (zemei- 2976 euro; būvēm – 8005 euro).
Nekustamā īpašuma Popes ielā 16, Ventspilī, valstij piederošā ½ domājamā daļa nav iznomāta.
Nekustamajam īpašumam Popes ielā 16, Ventspilī, apgrūtinājumi nav noteikti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu. VNĪ nav saņemts atsavināšanas ierosinājums no nekustamā īpašuma Popes ielā 16, Ventspilī, kopīpašnieka.
Pirmpirkuma tiesības uz uz valstij piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma Popes ielā 16, Ventspilī, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu ir nekustamā īpašuma kopīpašniekam. Personai, vienlaikus ar sludinājumu par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās persona neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā kopīpašnieks būs tiesīgs iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Veicot nekustamā īpašumā apsekošanu dabā 2021. gada 11. maijā, tika konstatēts, ka:
- no būves (dzīvojamā māja) (būves kadastra apzīmējums 2700 026 0120 001) konstruktīvajām daļām dabā saglabājušies tikai pamatu fragmenti;
- no būves (saimniecības ēka) (būves kadastra apzīmējums 2700 026 0120 002) konstruktīvajām daļām dabā saglabājušies tikai pamatu fragmenti;
- būve (ateja) (būves kadastra apzīmējums 2700 026 0120 003) dabā nepastāv.
Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvā inspekcija 2019 .gada 21.jūnijā ir konstatējusi, ka īpašuma sastāvā esošā būve - ateja ar būves kadastra apzīmējumu 2700 026 0120 003 apvidū neeksistē. Par minēto ir izdota izziņa Nr.BIS-BV-23.1-2019-796 par būves neesību.
Ņemot vērā, ka būve dabā nepastāv, to ir nepieciešams dzēst no NĪVKIS un zemesgrāmatas datiem. Saskaņā ar Civillikuma 1068.panta nosacījumiem, rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Ievērojot iepriekš minēto, VNI ar 01.09.2021. vēstuli Nr.2-9/3-8764 ir nosūtījusi vēstuli kopīpašniekam ar lūgumu informēt par iespēju parakstīt sagatavoto iesniegumu Valsts zemes dienestam par būves dzēšanu no NĪVKIS. Ņemot vērā, ka kopīpašnieks nav reaģējis uz uzaicinājumu, sadarbības iespēja ierakstu grozīšanai NIVKIS nav iespējama.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka nekustamais īpašums ir kopīpašums, par nekustamā īpašuma faktisko un tehnisko stāvokli, kā arī par publiskajos reģistros ierakstu neatbilstību faktiskajai situācijai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu Palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā minēto kārtību, ievietojot rīkojuma projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, projekts tiks nosūtīts saskaņošanai viedokļa saņemšanai gan Latvijas Pašvaldību savienībai, gan attiecīgajai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atsavināmais nekustamais īpašums, tādejādi izpildot Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu.
1. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 121 1759) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 1725) 0.0600 ha platībā - Lubānas iela 91A, Rīgā, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000612787 (turpmāk šajā punktā arī – zemes vienība).
Valsts zemes vienība ir neapbūvēta un nav iznomāta.
Valsts zemes vienība izveidota valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 121 0244) 0,1494 ha platībā Lubānas iela 91, Rīga, sadales rezultātā. Sadales rezultātā ir izveidoti divi atsevišķi nekustamie īpašumi, kas ierakstīti zemesgrāmatā atsevišķos zemesgrāmatas nodalījumos.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) zemes vienības kadastrālā vērtība uz 15.03.2021 noteikta 9832 euro; zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis: 0600- neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme .
Saskaņā ar ierakstiem NĪVKIS valsts zemes vienībai noteikts apgrūtinājums- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam 0.0048 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ar 10.05.2021.vēstuli Nr. DA-21-2265-nd sniegtajai informācijai, atbilstoši Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – RTIAN) 15. pielikumam „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”, Zemesgabals visā platībā atrodas dzīvojamās apbūves teritorijā (Dz), kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTIAN 6.2. apakšnodaļas prasībām. Atbilstoši RTIAN 16. pielikumam „Apbūves stāvu skaita plāns” maksimālais apbūves stāvu skaits Zemesgabalā ir 3 stāvi. Pieļaujamais būves augstums nosakāms atbilstoši RTIAN 3.4. apakšnodaļas prasībām. Zemesgabals pieguļ ielu sarkanajām līnijām. Saskaņā ar Rīgas domes 21.04.2015. lēmumu Nr. 2491 apstiprinātā Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam Rīcības plāna un Investīciju plāna 2014.–2016. gadam 4. pielikumu “Degradēto teritoriju un objektu izvietojums Rīgas pilsētā” Zemesgabals neatrodas degradētā teritorijā.
Zemes vienība atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta „a” apakšpunktā noteiktajam nav uzskatāma par zemes starpgabalu, ko apliecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 20.05.2021. vēstulē Nr. DA-21-2479-nd.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegtā informācija.
2. ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2700 026 0120) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 026 0120) 0.0523 ha platībā un būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 2700 026 0120 001, 2700 026 0120 002 un 2700 026 0120 003) - Popes ielā 16, Ventspilī, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000174834.
Nekustamais īpašums Popes ielā 16, Ventspilī, ir kopīpašums. Īpašuma tiesības uz otru domājamo daļu nostiprinātas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000174834 fiziskai personai.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) nekustamā īpašuma Popes ielā 16, Ventspilī, sastāvā esošai zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis: 0601- individuālo dzīvojamo māju apbūve.
Nekustamā īpašuma sastāvā ir reģistrētas šādas būves:
Būve (būves kadastra apzīmējums 2700 0260 120 001)- dzīvojamā māja 132.6 m2 platībā; būves galvenais lietošanas veids: 1122 - triju vai vairāku dzīvokļu māja;
Būve (būves kadastra apzīmējums 2700 0260 120 002) saimniecības ēka 44.6 m2 platībā; būves galvenais lietošanas veids:1274-citas, iepriekš neklasificētas, ēkas;
Būve (būves kadastra apzīmējums 2700 0260 120 003)- ateja 0.9 m2 platībā; būves galvenais lietošanas veids:1274-citas, iepriekš neklasificētas, ēkas.
Visa nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 10981 euro (zemei- 2976 euro; būvēm – 8005 euro).
Nekustamā īpašuma Popes ielā 16, Ventspilī, valstij piederošā ½ domājamā daļa nav iznomāta.
Nekustamajam īpašumam Popes ielā 16, Ventspilī, apgrūtinājumi nav noteikti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu. VNĪ nav saņemts atsavināšanas ierosinājums no nekustamā īpašuma Popes ielā 16, Ventspilī, kopīpašnieka.
Pirmpirkuma tiesības uz uz valstij piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma Popes ielā 16, Ventspilī, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu ir nekustamā īpašuma kopīpašniekam. Personai, vienlaikus ar sludinājumu par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās persona neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā kopīpašnieks būs tiesīgs iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Veicot nekustamā īpašumā apsekošanu dabā 2021. gada 11. maijā, tika konstatēts, ka:
- no būves (dzīvojamā māja) (būves kadastra apzīmējums 2700 026 0120 001) konstruktīvajām daļām dabā saglabājušies tikai pamatu fragmenti;
- no būves (saimniecības ēka) (būves kadastra apzīmējums 2700 026 0120 002) konstruktīvajām daļām dabā saglabājušies tikai pamatu fragmenti;
- būve (ateja) (būves kadastra apzīmējums 2700 026 0120 003) dabā nepastāv.
Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvā inspekcija 2019 .gada 21.jūnijā ir konstatējusi, ka īpašuma sastāvā esošā būve - ateja ar būves kadastra apzīmējumu 2700 026 0120 003 apvidū neeksistē. Par minēto ir izdota izziņa Nr.BIS-BV-23.1-2019-796 par būves neesību.
Ņemot vērā, ka būve dabā nepastāv, to ir nepieciešams dzēst no NĪVKIS un zemesgrāmatas datiem. Saskaņā ar Civillikuma 1068.panta nosacījumiem, rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Ievērojot iepriekš minēto, VNI ar 01.09.2021. vēstuli Nr.2-9/3-8764 ir nosūtījusi vēstuli kopīpašniekam ar lūgumu informēt par iespēju parakstīt sagatavoto iesniegumu Valsts zemes dienestam par būves dzēšanu no NĪVKIS. Ņemot vērā, ka kopīpašnieks nav reaģējis uz uzaicinājumu, sadarbības iespēja ierakstu grozīšanai NIVKIS nav iespējama.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka nekustamais īpašums ir kopīpašums, par nekustamā īpašuma faktisko un tehnisko stāvokli, kā arī par publiskajos reģistros ierakstu neatbilstību faktiskajai situācijai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu Palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā minēto kārtību, ievietojot rīkojuma projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, projekts tiks nosūtīts saskaņošanai viedokļa saņemšanai gan Latvijas Pašvaldību savienībai, gan attiecīgajai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atsavināmais nekustamais īpašums, tādejādi izpildot Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija, jo nekustamie īpašumi nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju
Rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija, jo nekustamie īpašumi nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz rīkojuma projekta 1.punktā iekļauto nekustamo īpašumu, jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
Attiecībā un rīkojuma projektā 2.punktā iekļauto nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma kopīpašnieks. Ja pirmpirkuma tiesīgā persona savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Attiecībā un rīkojuma projektā 2.punktā iekļauto nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma kopīpašnieks. Ja pirmpirkuma tiesīgā persona savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz rīkojuma projekta 1.punktā iekļauto nekustamo īpašumu, jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
Attiecībā un rīkojuma projektā 2.punktā iekļauto nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma kopīpašnieks. Ja pirmpirkuma tiesīgā persona savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Attiecībā un rīkojuma projektā 2.punktā iekļauto nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma kopīpašnieks. Ja pirmpirkuma tiesīgā persona savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2021.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 44. panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Līdzekļi, kas 2021. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2021. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu pirmpirkuma tiesības. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma Popes ielā 16, Ventspilī, kopīpašnieka personas dati apstrādāti, tos iegūstot no nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma, kuru noraksti nepieciešami projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Nekustamā īpašuma Popes ielā 16, Ventspilī, kopīpašnieka personas dati apstrādāti, tos iegūstot no nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma, kuru noraksti nepieciešami projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi