Anotācija (ex-ante)

Kopš programmas īstenošanas sākuma 2022.gadā, situācija tirgū attiecībā uz pieejamu mājokļu trūkumu un mājsaimniecību maksātspēju reģionos nav mainījusies - joprojām lielai daļai mājsaimniecību nav pietiekami ienākumi, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu mājokļa iegādei vai īres mājokli par tirgus cenu ("neatbalstītais vidusslānis", kas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām). Savukārt finanšu tirgū nav atbilstošu instrumentu, kas sniegtu iespējas nekustamā īpašuma attīstītājiem realizēt dzīvotspējīgus zemas īres maksas projektus reģionos. Tādēļ, ņemot vērā pieejamu mājokļu trūkumu reģionos, zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas līdzšinējos rezultātus un nepietiekamu finansējumu atbalsta programmas turpmākai īstenošanai, ir nepieciešams nodrošināt papildus finansējumu. 

Zemas īres maksas mājokļu būvniecības projektu finansēšanai 3.1.1.7.investīcijas ietvaros tiek novirzīts papildus finansējums 18 438 617 euro apmērā, tajā skaitā no 3.1.1.4.i. investīcijas 952 409 euro apmērā. Attiecīgi zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmai MK noteikumos Nr.459 kopējais papildus piesaistītais finansējums ir 17 486 208 euro.
Atbilstoši 2025.gada 4.novembra Ministru kabineta sēdē apstiprinātajam Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešajam papildinājumam (25-TA-2302) un Eiropas Komisijas 2025.gada 12.decembrī apstiprinātajam Pielikumam Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmumam par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izvērtējuma apstiprināšanu, uz 3.1.1.7.investīciju tiek pārdalīts AF finansējums 9 246 743 euro apmērā, tajā skaitā 7 639 224 euro no 3.1.2.3.i. investīcijas “Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām” un 1 607 519 euro no 1.2.1.2.i investīcijas “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))” (1. pasākuma). 
Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 28. augusta sēdes ietvaros pieņemto lēmumu par finansējuma (ietaupījumu) pārdali, uz 3.1.1.7.i. investīciju tiek pārdalīts AF ietaupījums 9 191 874 euro apmērā no šādām investīcijām:
1) no 3.1.1.4.i. investīcijas 952 409 euro apmērā. 3.1.1.4.i. investīcijas ietvaros šobrīd ir pieejams AF finansējums 42 900 000 euro, tajā skaitā finansējums investīcijām 41 613 000 euro un finansējums uzraudzības funkcijas nodrošināšanai 3 % jeb 1 287 000 euro. 3.1.1.4.i. investīcijā ir noslēgti 8 aizdevumu līgumi par AF finansējumu 40 660 591 euro, attiecīgi neizmantotais finansējums investīcijām ir 952 409 euro. Ņemot vērā, ka zemas īres maksas mājokļu būvniecības projekti ir finansiāli ietilpīgi, vērtēšanā un iesniegti nav projekti par šādu mazu atlikušo finansējumu, kā arī MK noteikumu Nr.459 4.2 apakšpunkts liedz apvienot viena projekta ietvaros 3.1.1.4.i. investīcijas un 3.1.1.7.i. investīcijas finansējumu, turklāt 3.1.1.4.i. investīcijas ietvaros ir sasniegts mērķis attiecībā uz projektos apstiprināto dzīvokļu skaitu (mērķis -  467 dzīvokļi, faktiski sasniegts – 476 dzīvokļi), tad 3.1.1.4.i. investīcijā neizmantotais AF finansējums 952 409 apmērā kā ietaupījums tiek novirzīts 3.1.1.7.i. investīcijas īstenošanai.  
2) no 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” pirmās kārtas 473 223 euro.
3) no 2.3.1.2.i. investīcijas “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” 127 838 euro.
4) no 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi personām ar invaliditāti” 333 084 euro.
5) no 1.2.1.3.i. investīcijas  “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” 253 362 euro (šis finansējuma apmērs ir saskaņots ar Finanšu ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru).
6) no 6.1.2.2.i. investīcijas “Muitas laboratorijas kapacitātes stiprināšana” 3 953 euro.
7) no 6.1.2.3.i. investīcijas “Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP” 223 300 euro.
8) no 2.4.1.2.i. investīcijas “Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībā” 12 893 euro.
9) no 7.1.1.1.i investīcijas "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija" 3 348 512 euro un no 7.1.1.2.i investīcijas "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" 3 463 300 euro, kopā 6 811 812 euro.
3.1.1.7.investīcijas ietvaros par papildus AF finansējumu un AF ietaupījuma finansējumu 18 438 617 euro var tik nodrošināta 206 dzīvokļu būvniecība.
Ekonomikas ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija, kuru pārziņā ir augstāk minētās investīcijas un kuru ietvaros ir konstatēts AF finansējuma ietaupījums, neuzņemas turpmākas saistības par AF finansējuma ietaupījumu augstāk minētajās investīcijās noteiktajā apmērā.
Saskaņā ar noteikumu projektu un tā ietvaros 3.1.1.7.i. investīcijai novirzīto papildus finansējumu un izmaiņām 3.1.1.4.i. investīcijas finansējuma apmērā, tiks veikti atbilstoši grozījumi 2022.gada 28.oktobra Līgumā par Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas un uzraudzību kārtību un noteikto rādītāju uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Līgums), kas noslēgts starp Ekonomikas ministriju un AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - Altum). Attiecībā uz 3.1.1.4.i. investīcijas AF finansējuma ietaupījuma atbrīvošanu un novirzīšanu uz 3.1.1.7.i. investīciju, tad, ņemot vērā, ka minētās investīcijas tiek īstenotas viena Līguma ietvaros un finansējumu pārvalda Altum, tad 3.1.1.4.i. investīcijas AF finansējuma ietaupījums tiks pārgrāmatots un pārskaitīts uz 3.1.1.7.i. investīcijas bilanci pēc Līguma grozījumu veikšanas.  
Projektu izmaksas veido gan MK noteikumos Nr.459 noteiktās attiecināmās izmaksas, kuru finansēšanā tiek izmantots AF finansējums, gan pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) izmaksas. Ņemot vērā, ka tiek palielināts 3.1.1.7.i. investīcijā attiecināmajām izmaksām pieejamais AF finansējums, tad projektu dzīvotspējas nodrošināšanai ir būtiski nodrošināt arī finansējumu PVN izmaksu finansēšanai, saglabājot 3.1.1.7.i. investīcijā iesniegtajiem un vērtēšanā esošajiem projektiem vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz PVN izmaksu finansēšanas iespējām. Līdz ar to noteikumu projekts paredz palielināt PVN finansēšanai pieejamo finansējumu par 3 000 000 euro, to nosakot kopumā līdz 19 500 000 euro apmērā.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.459 17.2.apakšpunktam sabiedrības "Possessor" uzraudzības funkcijas nodrošināšanas izmaksas ir noteiktas līdz 3 % no 3.1.1.4.i. investīcijā pieejamā finansējuma, kas attiecīgi ir līdz 1 287 000 euro. Noteikumu projekta ietvaros tiek samazināts 3.1.1.4.i. investīcijā pieejamais AF finansējums, kas ietekmē uzraudzības izmaksām pieejamo aprēķinu un attiecīgi finansējuma apmēru, proti, to samazina. Ņemot vērā, ka 3.1.1.4.i. investīcijā AF finansējuma samazinājums ir neliels - 2.2 % un tas neietekmē apstiprināto projektu skaitu un apmēru un attiecīgi uzraudzības apjomu, tad ir būtiski nodrošināt uzraudzības izmaksām sākotnēji paredzēto finansējumu līdz 1 287 000 euro. Tādēļ noteikumu projektā ir veikti precizējumi 17.2. apakšpunktā. 
Lai ievērotu Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešās daļas prasības, protokollēmuma projekts paredz noteikt, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Altum izstrādā un ekonomikas ministrs mēneša laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās iesniedz Ministru kabinetā programmas rādītāju un sagaidāmo zaudējumu novērtējumu.
Noteikumu projektā paredzētie grozījumi nodrošina labvēlīgākus nosacījumus projektu iesniedzējiem, jo nodrošina papildus finansējuma pieejamību projektu apstiprināšanai un projektu realizēšanai.