Anotācija (ex-ante)

-

Noteikumu projekts nodrošinās ELFLA finansējuma piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai 2023. - 2027. gada plānošanas periodā, vienlaicīgi risinot Eiropas  Savienības izvirzīto kopīgo mērķu vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības jomu sasniegšanā.

Noteikumu projekta 1. nodaļā (1. – 11. punkts) ietverti vispārīgi jautājumi, kas nosaka gan atbalsta intervenču sasaisti ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, gan to, kādas atbalsta intervences tiks īstenotas un būs pieejamas atbalsta pretendentiem 2023. - 2027. gada plānošanas periodā. Ir norādīts, par ko tiek piešķirts atbalsts, – par platību vai par dzīvnieku, par lauksaimniecības vai meža zemi. Kādas pazīmes izvirzītas atbalsttiesīgajai platībai, katrā no intervencēm. Tā pat noteiktas prasības un atsevišķi vispārīgie nosacījumi, kas attiecas uz atbalsta pretendentu vai tā saimniecību, lai saņemtu ELFLA platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo atbalstu, piemēram, noteikumu projekta 10. punts nosaka, ka atbalstu vides, klimata un citu pārvaldības saistību intervenču īstenošanai var saņemt arī tāds lauksaimnieks, kas nesaņem tiešos maksājumus lauksaimniekiem un neatbilst normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteiktajam aktīvā lauksaimnieka statusam. Šāda norma ir iekļauta, lai ikviens atbalsta saņēmējs droši varētu uzņemties paaugstināto prasību daudzgadu saistības agrovidē, nebaidoties no tā, ka nav aktīvs lauksaimnieks tiešo maksājumu izpratnē.  Tā pat projekta 11. punktā ir noteikts, ka ja šī atbalsta saņēmējs kādā no daudzgadu saistību gadiem nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ daļēji vai pilnībā nav izpildījis kādu no atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tam par notikušo jāinformē Lauku atbalsta dienesta dienests, kas izvērtējot faktus var nenoteikt sankcijas un atļaut turpināt agrovides saistības.

Noteikumu projekta 2. nodaļā noteikti visu platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo intervenču atbalsta saņemšanas nosacījumi. Nodaļu veido vairākas apakšnodaļas, kas izklāsta gan kopīgās intervenču īstenošanas prasības, gan specifiskās. 2.1. apakšnodaļā "Vides, klimata un citu pārvaldības saistību īstenošana" ietilpst tai pakārtotas 7 apakšnodaļas, kur: 
2.1.1. apakšnodaļā "Pamatprasības vides, klimata un citu pārvaldības saistību īstenošanai" (12. - 28. punkts) ir noteiktas to 6 vides, klimata un citu pārvaldības saistību intervenču īstenošanas kopīgās prasības, kas izstrādātas saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 70. pantu:
- LA10.1. "Zaļās joslas";
- LA10.2. "Vidi saudzējošā dārzkopība";
- LA10.3. "Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība";
- LA10.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām";
- LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana";
- LA11. "Bioloģiskā lauksaimniecība".     
Noteikumu projekta 12. un 13. punktā noteikts, ka gan platībatkarīgo, gan dzīvniekatkarīgo atbalsta intervenču saistību ilgums ir pieci gadi, sākot ar pirmo maksājuma apstiprināšanas gadu. Ar projekta 14. punktu tiek skaidrots, ka visas saistības ir spēkā un jāsāk pildīt ne vēlāk kā ar to brīdi, kad atbalsta pretendents iesniedzis Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ģeotelpisko iesniegumu, ar ko pirmo reizi piesakās uz izvēlēto intervences atbalstu.
Projekta 15. punkts nosaka kuras no intervencēm var īstenot vienā un tajā pašā laukā vienlaicīgi.
Ar projekta 16. punktu ir noteikts, ka ikvienam atbalsta pretendentam piecu gadu saistību periodā ir jāapgūst kvalifikācijas celšanas kursi lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Noteikts periods, kurā šādi kursi ir jāapgūst, kā arī skaidrots kā jārīkojas situācijās, ja atbalsta pretendents īsteno vairākas agrovides  intervences. Skaidro kā   kursus var apgūt atbalsta pretendenta pilnvarotā persona. 
Noteikumu 18. un 19. punkts nosaka pretendenta rīcību gadījumos, kad kādā no gadiem saistību platība svārstās 10 procentu robežās un kā, ja saistības palielinās vairāk nekā par 20 procentiem. Ja saistību platība svārstās 10 procentu robežās, tad uzskata, ka atbalstam pieteiktā platība nemainās. Savukārt, ja kādā no daudzgadu saistību gadiem platība palielinās vairāk par 20 procentiem, tad atbalsta pretendentam sākas jauns daudzgadu saistību periods par visu palielināto platību.
Projekta 20. - 25. punktā atrunāta specifiskā rīcība par citām situācijām, ja kādā no saistību gadiem atbalsta pretendents pielāgo, pārveido, nodod vai pārtrauc savas saistības pirms termiņa.
Noteikumu projekta 26. un 27. punkts ietver klauzulu, kas paredz iespēju atbalsta pretendentiem pielāgot savu saimniecību (saistības), ja kādā no saistību gadiem tiek pastiprinātas obligātās pārvaldības prasības un lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarti (pamatprasības, kas jāievēro arī agrovides atbalsta saņēmējiem kā pamatnosacījumi). 
Noteikumu projekta 28. punktā ietverta klauzula attiecībā uz tiem lauksaimniekiem, kuriem 2023. un 2024. gadā ir spēkā daudzgadu saistības, kas uzņemtas vēl iepriekšējā plānošanas periodā (atbilstoši Latvijas Lauku attīstības programmai 2014.-2020. gadam), kuriem atbilstoši šiem noteikumiem ir dota iespēja esošās saistības pielāgot jaunā plānošanas perioda agrovides un pamatnosacījumiem (obligātās pārvaldības prasības un lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarti) ievērojot, ka līdz ar piekrišanu pielāgotās saistības tiek attiecīgi uzņemtas vai nu intervences  LA10.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām", vai intervences LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana" īstenošanai. 

2.1.2. apakšnodaļā (29. - 34. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA10.1. "Zaļās joslas" īstenošanai, kur noteikumu projekta punktos nr.:
29. noteikts, ka šīs intervences mērķteritorija ir īpaši jutīgā teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un risku ūdens objektu sateces baseinu teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem. Tā kā prioritāri zaļās joslas būtu  veicināms ierīkot tieši mērķteritorijā, tad projekta 33.1. un 33.3 apakšpunktā ir noteikta šim mērķim atbilstoša atbalsta likme, savukārt pārējā valsts daļā atbalsta likme ir zemāka (projekta 33.2. un 33.4. apakšpunkts);
30. nosaka atbilstības kritērijus zaļajām joslām: kā tās ierīko aramzemē, kādas atšķirības ir laukmalei (tās ierīko gar jebkādas aramzemes lauka malu t.sk. starp konvencionālā un bioloģiskā lauksaimnieka apsaimniekotājām platībām)  no buferjoslas (tās ierīko gar konkrētiem ūdens objektiem), kā tās atšķirt un kādus augus var tajās audzēt, kā arī noteikts minimālais zaļo joslu garums;
31. nosaka atbalsta pretendenta daudzgadu saistību prasības: kā jāapsaimnieko zaļās joslas, cik stundu kvalifikācijas celšanas kursi jāapgūst.

2.1.3. apakšnodaļā (35. - 39. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA10.2. "Vidi saudzējošā dārzkopība" īstenošanai, kur noteikumu projekta punktā nr.:
35. noteikts, ka šīs intervences mērķteritorija ir īpaši jutīgās teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un risku ūdens objektu sateces baseinu teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem, kā arī platības, kurās audzē krūmmellenes (mellenes, zilenes), lielogu dzērvenes, zilenes, avenes vai kazenes. Tā kā prioritāri vidi saudzējošā dārzkopība būtu veicināms īstenot tieši mērķteritorijā, tad projekta 38.1., 38.2. un 38.3. ir noteikta šim mērķim atbilstoša atbalsta likme, savukārt pārējā valsts daļā atbalsta likme ir zemāka (projekta 38.4., 38.5. un 38.6. apakšpunkts);
39. ir skaidrots, kuri atbalsta veidi vienā laukā ir kumulatīvi un kuri nav. Noteikts, ka dārzeņu un kartupeļu laukos ierīkojot zaļās joslas, var saņemt tikai vienu maksājumu t.i. par zaļo joslu aizņemto platību netiks maksāts šīs intervences atbalsts;
36. nosaka atbilstības kritērijus platībai, par kuru var saņemt šīs intervences atbalstu: lauku platību, ka tai jābūt reģistrētai Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā ar izpildītām vides saudzējošām metodēm dārzkopībā, norādos atbasttiesīgos kultūraugus (tai skaitā ilggadīgos augļu un ogu dārzus, dārzeņus un kartupeļus);
37. nosaka atbalsta pretendenta daudzgadu saistību prasības: kā jāapsaimnieko dārzi, ka informācija par veiktajām darbībām dārzos ir jāuzkrāj un par katru atbalsttiesīgo lauku šo darbību vēsturi ir jāpārnes uz elektronisko Valsta augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu, kā arī cik stundu kvalifikācijas celšanas kursi jāapgūst;
 39. skaidro, kurus atbalsta veidus var īstenot vienā un tajā pašā laukā, saņemot kumulatīvus atbalstus, un kurus var īstenot, bet saņemt tikai vienu no atbalsta veidiem (nekumulējot vairāku intervenču atbalsta likmes).

2.1.4. apakšnodaļā (40. - 49. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA10.3. "Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība" īstenošanai, kur noteikumu projekta punktā Nr.: 
40. ir noteikts, ka šajā intervencē nevar pieteikt tādus dzīvniekus, kas ir iekļauti bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā  (šādiem dzīvniekiem ir paredzēts cits intervences atbalsts - LA11 "Bioloģiskā lauksaimniecība"), kā arī tādus, kas nav reģistrēti un apzīmēts atbilstoši Lauksaimniecības datu centra piešķirtajam identifikācijas numuram;
41. uzskaitīts kādās četrās atsevišķās intervences darbībās ir iespējams saņemt atbalstu: 
- piena liellopu turēšana novietnē visu gadu vai ziemas periodā, kas vecāki par sešiem mēnešiem;
- tādu gaļas liellopu turēšana āra apstākļos visu gadu, kas vecāki par sešiem mēnešiem;
- pagarinātās ganīšanas īstenošanu piena liellopiem, to kumulējot ar pirmo darbību t.i. piena liellopu turēšanu novietnē visu gadu vai ziemas periodā, kas vecāki par sešiem mēnešiem;
- jaunlopu turēšana līdz sešu mēnešu vecumam slaucamo govju saimniecībā.
42. paskaidro, ka atbalsta pretendents daudzgadu saistību periodā aktivitātes (iepriekšējās četras) ikgadu var mainīt, ja tas ir nepieciešams, izpildot ilgtermiņa saistības kopumā;
43. un 44. ir noteikti atbilstības kritēriji, kas jāizpilda, lai saņemtu intervences atbalstu, kur īpaši svarīgi ievērot, ka šim atbalstam kopumā jāpiesaka vismaz astoņas liellopu vienības, kuras pieteikuma gada griezumā var veidot dažāda vecuma liellopi (43.punkts).
45. nosaka atbalsta pretendenta daudzgadu saistību prasības, kuras ir jāizpilda uz saimniecību kopumā, tai skaitā cik stundu kvalifikācijas celšanas kursi jāapgūst, savukārt, 46., 47. un 48. punktā jau tiek konkretizētas saistību prasības katrai no intervences četrām atšķirīgajām darbībām: kādas prasības ir jāvēro, lai samazinātu amonjaka un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, lai kopumā uzlabotu dzīvnieku labturību, atkarībā no saimniecības profila (piena vai gaļas liellopi), ņemot vērā jaunākās zinātniskās atziņas lopkopībā. 

2.1.5. apakšnodaļā (50. - 54. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA10.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" īstenošanai, kur noteikumu projekta punktā Nr.:
50. nosaka atbilstības kritērijus platībai, kuru var pieteikt apputeksnēšanas pakalpojuma sniegšanai un attiecīgi šīs intervences atbalsta saņemšanai: ka laukam ir jābūt iekļautam Lauku atbalsts dienesta lauku blokā un noteikts, vienlaicīgi ievērojot, ka ir atšķirības kopējai platībai cik vismaz ir jāpiesaka atbalstam, lai sasniegtu šīs intervences mērķi, proti, - kopējā atbalstam pieteiktā platība ir ne mazāk kā 10 hektāri, ja bites ir iekļautas bioloģiskā saimniekošanas sistēmā, bet 15 hektāri - pārējiem. Lai šo prasību izpildītu arī tādi biškopji, kuriem pašiem nav savas lauksaimniecības zemes vai tā ir nepietiekošā apjomā, noteikumu projekta vispārīgo jautājumu daļā tika noteikta rīcība šādās situācijās (noteikumu projekta 3. un 4. punktā noteikts, ka LA10.4.atbalstu var saņemt arī par cita lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā esošu platību, ja ir saņemts attiecīgā zemes īpašnieka vai valdītāja piekrišana apputeksnēšanas pakalpojuma saņemšanai, ko uzrāda pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma);
51. un 52. nosaka atbalsta pretendenta daudzgadu saistību prasības: ganību periodā nodrošina apputeksnēšanas pakalpojumu – vismaz divi bišu stropi uz atbalsttiesīgo hektāru, turklāt, lai sniegtu šo apputeksnēšanas pakalpojumu ir noteikts minimālās bišu stropu skaits saimniecībā t.i. ne mazāk kā 20 bioloģiskā saimniekošanas sistēmā un ne mazāk kā 30 - pārējiem. Tiek noteikts kādas obligātās darbības atbalsta pretendentam ir jāveic ceļojošā dravniecībā pārvietojot bišu stropus uz ganībām t.i. ka minimālais attālums no novietnes uz stropu pārvietoto platību ir trīs kilometri (bišu produktīvā lidojuma attālums) un minimālais pārvietoto stropu skaits ir ne mazāk kā divi stropi uz hektāru, turklāt Lauksaimniecības datu centra datubāzē  ir jāpaziņo par bišu stropu pagaidu pārvietošanu, norādot bišu stropu skaitu, pārvietošanas sākuma un beigu datumu un vietu (kadastra numuru), to izpildot ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc notikuma (52.2. apakšpunkta saistību prasība). Tā pat ir noteikts cik stundu kvalifikācijas celšanas kursi jāapgūst.
53. nosaka atbalsta pretendenta daudzgadu saistību prasības, tai skaitā skaidrojot, ka bioloģiskajā kontroles sistēmā iekļauta saimniecība ievēro normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktos bišu saimju turēšanas apstākļus un ir saņemts biškopības jomai izdots atbilstošs sertifikāts par bioloģiskā vai pārejas perioda produktu. Ja kādā no saistību gadiem šāds atbalsta pretendents neiegūts vai zaudē biškopības jomā izdoto sertifikātu (par iemeslu, ka citu lauksaimnieku intensīvi apsaimniekotās komerckultūru platības ir tuvāk nekā trīs kilometri no bišu stropu novietnes), atbalsta pretendents saistības turpina līdz pilnīgai daudzgadu saistības perioda pabeigšanai, bet, ne vēlāk kā nākamajā gadā pēc šī fakta, izpildot prasības kādas ir noteiktas par minimālo bišu stropu skaitu un uz atbalstu pieteikto platību konvencionālajām saimniecībām, lai kopumā nodrošinātu šīs intervences mērķu sasniegšanu.

2.1.6. apakšnodaļā (55. - 60. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana" īstenošanai, kur noteikumu projekta punktā Nr.:
55. nosaka atbilstības kritērijus zālāju biotopiem: atbalstam piesaka lauku, kas ir vismaz 0,1 ha, bet kopējā atbalstam pieteiktā platība ir ne mazāk kā 0,3 ha, turklāt atbalsts tiek maksāts gan par botāniskajiem zālāju biotopiem, gan putnu dzīvotnēm (izceļot tādu nozīmīgu sugu kā ķikuts), tai skaitā tādiem ārpus lauksaimniecības platības esošiem zālāju biotopiem (4. klase), kas ir agromežsaimniecības platības un nevar pastāvēt bez lauksaimnieciskās darbības īstenošanas;
56. nosaka atbalsta pretendenta daudzgadu saistību prasības: kāda ir atļautā lauksaimnieciskā darbība, cik intensīva tā var būt, lai nekaitētu zālāju biotopu kvalitātei (nosakot, ka visus zālājus var ne biežāk kā vienu reizi sezonā nopļaut līdz 15. septembrim (putnu dzīvotnēm ir noteikts atļautais pļaušanas sākuma datums 1. jūlijs) vai ekstensīvi noganīt (57. punktā skaidroti ekstensīvā ganīšanas nosacījumi, - zālēdāju dzīvnieku blīvums ne vairāk kā 0,9 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru vidēji ganību sezonā)), kā arī noteikts cik stundu kvalifikācijas celšanas kursi jāapgūst;
59. skaidrota rīcība, ja vienā un tajā pašā laukā ir gan Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops (botāniskais), gan putnu dzīvotne zālājā vai trīskārša (ar botānisko zālāju biotopu pārklājas gan ķikuta, gan cita putna dzīvotne) to pārklāšanās, - tad atbalsta pretendentam ir jāizpilda stingrākais nosacījums attiecībā uz pļaušanas datuma sākumu (ne agrāk kā no kārtējā gada 1. jūlija), bet atbalsts tiek maksāts gan par atbilstošo botāniskā zālāja klasi (no 1. līdz 4), gan putna dzīvotni (ja pārklājas ķikuta dzīvotne un citu puntu dzīvotne, tad atbalstu izmaksā par ķikuta dzīvotni, kas ir lielāks). Šāda rīcība ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka par vienu un to pašu darbību vienas intervences ietvaros vienā laukā nav izmaksāts kumulatīvs atbalsts (botāniskā zālāja atbalsta likmju aprēķis neietver putnu dzīvotņu atbalsta likmju aprēķinā ietvertās izmaksu pozīcijas).

2.1.7. apakšnodaļā (61. - 69. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA11. "Bioloģiskā lauksaimniecība" īstenošanai, kur noteikumu projekta punktā Nr.:
61. noteikts, ka šīs intervences atbalsta saņēmēji var būt dažādi lauksaimnieki t.i. gan tādi, kuru saimniecības pirmo reizi tiks iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā un atbalsta pretendents ar šo apņemas pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm, gan tādas, kas jau ir bioloģiskās lauksaimniecības lietpratēji un turpina strādāt ar bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm. Turklāt, ir atļauts, ka uz šo intervences atbalstu var pretendēt saimniecības, kas īsteno paralēlo ražošanu (vienā saimniecībā ir gan bioloģiskās, gan nebioloģiskās ražošanas vienības);
62. noteikti atbilstības kritēriji platībai, lai saņemtu bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu šajā intervencē: viena lauka platība ir vismaz 0,1 hektārs, bet kopējā atbalstam pieteiktā platība ir ne mazāk kā 1,0 hektārs, un tā ir iekļauta Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, un uz tās tiek nodrošinātas prasības saskaņā ar Regulu nr. 848/2018.
63. nosaka atbalsta pretendenta daudzgadu saistību prasības: par pirmajā saistību gadā apstiprināto kopējo saistību platību visu daudzgadu saistības periodu ir jāievēro Regulas Nr. 848/2018 un uz tās pamata izdoto saistīto nacionālo normatīvo aktu prasības. Informāciju par katru atbalsttiesīgo lauku vēsturi (tajā veiktajām darbībām) ir jāpārnes uz elektronisko Valsta augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu. Lai saņemtu atbalstu par zālāju platību, ir jābūt lopkopības saimniecībai. Projekta 63.3. un 63.4. apakšpunkts, kā arī 67. punkts nosaka kādas prasības ir jāizpilda, lai lopkopības saimniecības saņemtu par zālāju platību primāri paredzēto agronomisko atbalstu, gan mērķtiecīgo lopkopības atbalstu t.i., ka Lauku atbalsta dienests aprēķinot atbalstu vispirms noteiks to zālāju platības daļu, par kuru ganību periodā (no 15. maija līdz 15. septembrim) izpilda 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru, un pēc tam – to zālāju platības daļu, par kuru izpilda 1,0 piena vai citu dzīvnieku veidu nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru; 
63.5. apakšpunktā noteiktas prasības kvalifikācijas celšanas kursus apguvei t.i., ka apgūst 160 stundu kursu, ja līdz 2023. gada 1. janvārim šādi kursi nav apgūti, vai 40 stundu apjomā – pārējos gadījumos;
64. nosaka, ka tie atbalsta pretendenti, kas audzē kaņepes, ir jāievēro normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteiktās papildu prasības maksājuma piešķiršanai t.i. atbalstam pieteiktās platības ir iekļautas kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā un izpilda tā izvirzītos nosacījumus;
66. noteikta kārtība, kā aprēķināt intervences atbalsttiesīgo platību papuvei, ja atbalsta pretendents izvēlējies ierīkot papuvi pamatnosacījuma labas lauksaimniecības un vides stāvokļa ceturtā standarta (4 procenti no saimniecības aramzemes platības atstāt neražojošiem elementiem t.sk. papuves) izpildei t.i. šajos gadījumos par šo platību intervences atbalstu nepiešķir. Ja papuves platība ir vairāk nekā nepieciešams šī standarta nosacījumu izpildei, tad par to tiek izmaksāts intervences atbalsts, bet ne vairāk kā par 25 procentiem no kopējās saimniecības aramzemes platības, kura aprēķinā standarta izpildei iekļautā platība netiek ieskaitīta;
69. skaidro, kurus atbalsta veidus var īstenot vienā un tajā pašā laukā, saņemot kumulatīvus atbalstus, un kurus var īstenot, bet saņemt tikai vienu no atbalsta veidiem (nekumulējot vairāku intervenču atbalsta likmes).

2.2. apakšnodaļā (70. - 81. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA12. "Natura 2000 maksājums mežiem" īstenošanai, kas izstrādāta saskaņā ar regulas nr. 2021/2115 72. pantu un paredzēta platībatkarīgo traucēkļu novēršanai, kas izriet no obligātajām prasībām. Šīs apakšnodaļas noteikumu projekta punkts Nr.:
70. un 73. nosaka, kas var būt šī atbalsta pretendents t.i. persona, kas apsaimnieko meža zemes platību (izņemot pašvaldībai vai valstij piederošu vai piekritīgu meža zemes platību) un ir tās īpašnieks vai apsaimniekotājs (turpmāk – tiesiskais valdītājs), tiesisko valdītāju kooperatīvs, tiesisko valdītāju apvienība. Ja atbalstam pieteiktais meža zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties, pilnvaro vienu personu iesniegt atbalsta pieteikumu.
71., 72. un 78. nosaka atbalsta platības kritērijus t.sk. ka pieteiktā platība ir vismaz viens hektārs, ko veido vismaz 0,1 hektāru lieli lauki, un minētie lauki ir kartogrāfiski identificējami un iekļauti Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā
un tajos atbilstoši normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu vai sugu un biotopu aizsardzību pēc stāvokļa kārtējā gada 1. martā ir spēkā kāds no šādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem:
- aizliegta mežsaimnieciskā darbība;
- aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;
- aizliegta galvenā cirte;
- aizliegta kailcirte; 
Noteikts, ka atbalstu, nosaka, pamatojoties uz Meža valsts reģistra un Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra datiem un ņemot vērā Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Ja konstatē atšķirību starp deklarēto platību un minēto reģistru datiem, atbalstu piešķir par mazāko noteikto platību. Meža zemes platībās, kurās ir vairāki saimnieciskās darbības ierobežojumi, to pārklāšanās gadījumā ņem vērā stingrāko ierobežojumu;
74. nosaka atbalsta saņemšanas nosacījumus: meža zemes platībā ir veikta inventarizācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību, un inventarizācijas dati līdz kārtējā gada 1. martam ir iekļauti meža valsts reģistrā. Tā pat šajā punktā noteikti gadījumi kad atbalstu nepiešķir t.sk. ja ir jau saņemta kāda cita veida kompensācija no  valsts budžeta līdzekļiem vai ja atbalsta pretendentam pēc stāvokļa lēmuma pieņemšanas brīdī ir konstatēta kāda no grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm (74.3. apakšpunkts un 75., 76. un 77. punkts));
80. nosaka, ka šis atbalst tiks uzsākts īstenot tikai sākot ar 2026. gadu vai agrāk, ja tiks piešķirts papildus finansējums no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", vai ja būs izlietots viss  Lauku attīstības programmas finansējuma atlikums, īstenojot šo noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā minēto atbalsta aktivitāti, kas aprakstīta šo noteikumu 2.3. apakšnodaļā;
81. noteikts, ka ja šīs intervences atbalsttiesīgajā platībā ir Eiropas Savienības zālāju biotops (agromežsaimniecības platība), kas atbilst šī noteikumu projekta 2.1.5. apakšpunktā minētās intervences atbalstam, tad par vienu un to pašu platību var saņemt kumulatīvu atbalstu, jo kompensācijas maksājumam par mežsaimnieciskajiem ierobežojumiem virsmērķis ir saglabāt mežaudzi un, ja tiek veikta papildus darbība - zālāja biotopa meža zemē apsaimniekošana, kas atkarīgs no lauksaimnieciskajām darbībām/traucējumiem, proti – zemsedzes mērķtiecīga un regulēta noganīšana vai nopļaušana siena ieguvei, tad ir uzskatāms, ka agrovides maksājums ir nodalīts veicamo darbību un sasniedzamo mērķu līmenī.

2.3. apakšnodaļā (82. - 93. punkts) ir noteikti īpašie nosacījumi aktivitātei M12.2 "Kompensācijas maksājums par Natura 2000 maksājumi meža teritorijām", ko īsteno atbilstoši Latvijas Lauku attīstības programmai 2014.-2020. gadam un kas izstrādāta saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 30. pantu, kur noteikumu projekta 92. punktā ir noteikts, ka intervenci faktiski uzsāk īstenot 2023. gadā un to turpina līdz brīdim, kamēr pieejams atlikušais iepriekšējā plānošanas perioda ELFLA finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros 2014. - 2020. gadam, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31.decembrim. Tādējādi ir paredzēts, ka tiklīdz tiks izlietos šajā aktivitātē pieejamais finansējums, tā ir iespējams bez pārtraukuma īstenots 2.2. apakšnodaļā aprakstīto intervenci LA10.12., jo to atbalsta saņemšanas nosacījumi un prasības, tai skaitā atbalsta likmes ir identiskas.

Noteikumu projekta 3. nodaļā (94. – 107. punkts) noteikta atbalsta pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība, kur noteikumu projekta punktā Nr.: 
94. noteikts, ka atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz ģeotelpisko iesniegumu un to paskaidrojošo informāciju šo noteikumu 2. punktā minētajām intervencēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem;
95., 96., 97., 99. un 100. ir noteikta Lauku atbalsta dienesta rīcība, ja atbalsta pretendents nav ievērojis kādu no šajā noteikumu projektā minētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
101. noteikts, ka Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 2. punktā minēto pasākumu atbalsta administrēšanā izmanto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem;
Pārējos nodaļas punktos noteikta kārtība par atbalsta apmēru aprēķināšanu, ieturēšanu vai nepiešķiršanu, kā arī Lauku atbalsta dienesta amatpersonu lēmumu apstrīdēšana.

Noteikumu projekta 4. nodaļā (108. – 113. punkts)  noteikti nosacījumi kādā veicamas pārbaudes atbalsta pretendenta saimniecībā, kur noteikumu projekta punktā Nr.:  
109., 110 noteikts atbalsta pretendenta pienākums nodrošināt Lauku atbalsta dienestam veikt pārbaudi tā saimniecībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, kā arī ļaut citām šo atbalstu administrēšanā iesaistītajām  kontroles institūciju amatpersonām apzīmogot un datēt pārbaudes laikā izvērtētos atbalsta pretendenta dokumentus;
112. noteiktas atbalsta pretendenta tiesības iepazīties ar kontroles ziņojumu un papildināt to.

Noteikumu projekta 5. nodaļā (114. – 122. punkts)  noteikta kārtība, kādā noris sadarbība starp Lauku atbalsta dienestu, kas ir galvenā atbalsta maksājumu administrējošā iestāde, un citām institūcijām, kas īsteno dažādu atbalsta nosacījumu pārbaudes, kur noteikumu projekta punktā Nr.: 
114. un 115. ir noteikts ziņošanas pienākumi kontroles institūcijām, kas sertificē saimniecības atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības praksei un principiem;
116. ir noteikts ziņošanas pienākums Valsts augu aizsardzības dienestam, kas uzrauga lauksaimniecības produktu integrētu audzēšanu;
117. ir noteikts ziņošanas pienākums Valsts vides dienestam, kas uzrauga minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības;
118. ir noteikti Lauksaimniecības datu centra pienākumi, attiecībā uz informācijas sagatavošanu, ziņu sniegšanu par informāciju, kas iekļauta dzīvnieku reģistra centrālajā datubāzē;
119. ir noteikti Pārtikas veterinārā dienesta pienākumi, attiecībā uz kontroļu veikšanu saimniecībās un ziņu sniegšanu, kas ir iekļautas Pārtikas veterinārā dienesta informācijas sistēmā, kas izveidota, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK, 57.pantā noteikto pienākumu dalībvalstīm vākt  un apkopot būtiskus un salīdzināmus datus par antimikrobiālu zāļu lietošanu produktīvajiem dzīvniekiem saimniecību līmenī;
121. noteikts, ka Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina Lauku atbalsta dienestam autorizētu pieeju Dabas datu pārvaldības sistēmai "OZOLS", atbalsta administrēšanas nodrošināšanai intervencē LA10.5."Zālāju biotopu apsaimniekošana";
122. noteikts, ka Lauku atbalsta dienests sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts meža dienestu, Valsts zemes dienestu un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāju nodrošina intervences LA12 un aktivitātes M12.2. atbalsta administrēšanu saskaņā ar likumu Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijā.

Atbilstoši noteikumu projekta pamattekstam, ir sagatavoti arī šādi  6 pielikumi:
1. pielikums "Minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un citas obligātās prasības";
2. pielikums "Tematisko kvalifikācijas celšanas kursu jomu saraksts lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā";
3. pielikums "Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi un putnu dzīvotnes zālājos intervencē ar kodu LA10.5.";
4. pielikums "Atbilstošie Ministru kabineta 2023. gada ____. janvāra noteikumu Nr. ___"Kārtība kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" punkti, kuros noteiktas atbalsta pretendentam izpildāmās prasības
atbalsta saņemšanai katrā intervencē";
5. pielikums "Atzinuma minimālās satura prasības intervencei ar kodu LA11
Bioloģiskās lauksaimniecība";  
6. pielikums "Atzinuma minimālās satura prasības intervencei ar kodu LA10.2 Vidi saudzējošā dārzkopība".