21-TA-691: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Zvejniecības likuma 11. panta 4.2 daļa.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir zvejas limitu izmaiņu noteikšana jūras piekrastes ūdeņos Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai 2022. gadam, kā arī teritoriālā iedalījuma saskaņošana ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” (turpmāk – noteikumi Nr. 1375) 11. punktu pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam valsts zinātniskajā institūtā “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” (turpmāk – institūts “BIOR”) var iesniegt priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu. Institūts “BIOR” mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā (turpmāk – ZM) zinātniski pamatotu rekomendāciju (turpmāk – rekomendācija) par pašvaldību priekšlikumiem zvejas limitu maiņai. ZM, ievērojot noteikumu Nr. 1375 12. punkta prasības, apkopo institūta “BIOR” izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām un iesniedz Ministru kabinetā noteikumu projektu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar noteikumu Nr. 1375 11. punktu Jūrmalas pilsētas dome, Salacgrīvas novada dome un Saulkrastu novada dome institūtā “BIOR” iesniedza priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts “BIOR” tos izvērtēja un iesniedza ZM 30.07.2021. rekomendāciju (pieejama ZM). Rekomendācijā ir sniegta arī informācija un skaidrojums par pašvaldību priekšlikumiem, kas netika atbalstīti. Institūta “BIOR” rekomendācijā daļēji atbalstītais Jūrmalas pilsētas domes priekšlikums par zvejas limitu izmaiņām ir iekļauts sagatavotajā noteikumu projektā.
Risinājuma apraksts
Jūrmalas pilsētas dome izteica priekšlikumu palielināt tai piešķirto reņģu tīklu limitu par 12 tīkliem.
Institūts “BIOR” rekomendācijā norāda, ka ar reņģu tīkliem Jūrmalas administratīvajā teritorijā pamatā tiek zvejotas reņģes un salakas: laikposmā no 2013. līdz 2021. gadam šīs sugas katru gadu kopā veidoja vairāk nekā 99 % no reņģu tīklu kopējās nozvejas Jūrmalas piekrastē. Ziemas mēnešos (decembris–marts) salaka bija dominējošā suga reņģu tīklu lomos un tās nozveja svārstījās no 2 līdz 20 tonnām gadā, savukārt reņģu nozveja ir svārstījusies no 7 līdz 37 tonnām gadā.
Saskaņā ar Starptautiskās jūras pētniecības padomes (turpmāk – ICES) jaunāko novērtējumu Rīgas līča reņģes krājums pēdējos gados ir pieaudzis, un ICES rekomendē nozveju 2022. gadā palielināt par 26 %, tāpēc institūts “BIOR” neiebilst pret Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piešķirtā reņģu tīklu limita palielinājumu par 12 tīkliem. Atbilstoši jāgroza noteikumu Nr. 1375 2. pielikuma 5. punkts, lai Jūrmalas valstspilsētai pašreizējo 115 reņģu tīklu vietā noteiktu 127 tīklus.
Institūts “BIOR” rekomendācijā norāda, ka ar reņģu tīkliem Jūrmalas administratīvajā teritorijā pamatā tiek zvejotas reņģes un salakas: laikposmā no 2013. līdz 2021. gadam šīs sugas katru gadu kopā veidoja vairāk nekā 99 % no reņģu tīklu kopējās nozvejas Jūrmalas piekrastē. Ziemas mēnešos (decembris–marts) salaka bija dominējošā suga reņģu tīklu lomos un tās nozveja svārstījās no 2 līdz 20 tonnām gadā, savukārt reņģu nozveja ir svārstījusies no 7 līdz 37 tonnām gadā.
Saskaņā ar Starptautiskās jūras pētniecības padomes (turpmāk – ICES) jaunāko novērtējumu Rīgas līča reņģes krājums pēdējos gados ir pieaudzis, un ICES rekomendē nozveju 2022. gadā palielināt par 26 %, tāpēc institūts “BIOR” neiebilst pret Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piešķirtā reņģu tīklu limita palielinājumu par 12 tīkliem. Atbilstoši jāgroza noteikumu Nr. 1375 2. pielikuma 5. punkts, lai Jūrmalas valstspilsētai pašreizējo 115 reņģu tīklu vietā noteiktu 127 tīklus.
Problēmas apraksts
2021. gada 18. martā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", kas paredz Skultes pagasta pievienošanu Limbažu novadam (stājās spēkā 20.03.2021.).
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam jāgroza noteikumu Nr. 1375 2. pielikuma 1. un 2. punkts, saskaņojot normatīvajos aktos noteikto teritoriālo vienību piederību konkrētam novadam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Zvejnieki, kas zvejo Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos
Ietekmes apraksts
Reņģu tīklu limits tiks palielināts par 12, tā palielinot arī zvejas iespējas.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
848 333
0
848 333
85
848 333
85
85
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
254 500
0
254 500
25
254 500
25
25
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
593 833
0
593 833
60
593 833
60
60
2. Budžeta izdevumi
848 333
0
848 333
0
848 333
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
254 500
0
254 500
0
254 500
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
593 833
0
593 833
0
593 833
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
85
0
85
85
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
25
0
25
25
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
60
0
60
60
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
85
85
85
5.1. valsts pamatbudžets
0
25
25
25
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
60
60
60
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 918) 2.1 pielikumā ir noteikta pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu.
Ievērojot MK noteikumos Nr. 918 noteikto zvejas rīku limitu pamatmaksu, noteikumu projektā ietvertie grozījumi radīs nenozīmīgu finansiālu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem no zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (zvejas limiti).
Noteikumu projektā paredzēts palielināt kopējo reņģu tīklu limitu par 12 gab. Valsts un pašvaldību budžetā ienākumi kopumā palielināsies par 85,32 EUR (12 x 7,11 EUR);
Kopējā noteikumu projekta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu būs pozitīva, jo kopējie ieņēmumi palielināsies par 85,32 EUR.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 918 96. punktu pašvaldībai paliek 70 % ieņēmumu no zvejas tiesību nomas, bet 30 % tiek ieskaitīti valsts budžetā.
Ievērojot MK noteikumos Nr. 918 noteikto zvejas rīku limitu pamatmaksu, noteikumu projektā ietvertie grozījumi radīs nenozīmīgu finansiālu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem no zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (zvejas limiti).
Noteikumu projektā paredzēts palielināt kopējo reņģu tīklu limitu par 12 gab. Valsts un pašvaldību budžetā ienākumi kopumā palielināsies par 85,32 EUR (12 x 7,11 EUR);
Kopējā noteikumu projekta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu būs pozitīva, jo kopējie ieņēmumi palielināsies par 85,32 EUR.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 918 96. punktu pašvaldībai paliek 70 % ieņēmumu no zvejas tiesību nomas, bet 30 % tiek ieskaitīti valsts budžetā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior", Zemkopības ministrija, Jūrmalas pilsētas domeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Biedrība “Kurzemes Zvejnieku Asociācija” (turpmāk – KZA) ierosināja izvērtēt iespēju zivju tīklus aizvietot ar apaļā jūrasgrunduļa tīkliem ar linuma acs izmēru 60–70 mm laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. 04.11.2021. notika tiešsaistes sanāksme, kurā piedalījās institūta "BIOR", ZM un KZA pārstāvji, kā arī citi ieinteresētie piekrastes zvejnieki. Sanāksmes laikā institūts "BIOR" sniedza zinātniski pamatotu skaidrojumu, kāpēc KZA ierosinājums nevar tikt atbalstīts.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projekts ir atbalstīts Latvijas iekšējo un piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes 26.10.2011. sēdē.
KZA ierosināja izvērtēt iespēju zivju tīklus aizvietot ar apaļā jūrasgrunduļa tīkliem ar linuma acs izmēru 60–70 mm laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. 04.11.2021. notika tiešsaistes sanāksme, kurā piedalījās institūta "BIOR", ZM un KZA pārstāvji, kā arī citi ieinteresētie piekrastes zvejnieki. Sanāksmes laikā institūts "BIOR" sniedza zinātniski pamatotu skaidrojumu, kāpēc KZA ierosinājums nevar tikt atbalstīts.
Publiskās apspriešanas laikā par noteikumu projektu iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
KZA ierosināja izvērtēt iespēju zivju tīklus aizvietot ar apaļā jūrasgrunduļa tīkliem ar linuma acs izmēru 60–70 mm laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. 04.11.2021. notika tiešsaistes sanāksme, kurā piedalījās institūta "BIOR", ZM un KZA pārstāvji, kā arī citi ieinteresētie piekrastes zvejnieki. Sanāksmes laikā institūts "BIOR" sniedza zinātniski pamatotu skaidrojumu, kāpēc KZA ierosinājums nevar tikt atbalstīts.
Publiskās apspriešanas laikā par noteikumu projektu iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīgas līča piekrastes ūdeņos, iespējams, palielināsies reņģu nozveja, tomēr, ņemot vērā institūta "BIOR" sniegto vērtējumu, reņģu nozvejas palielināšanās RĪgas līča piekrastes ūdeņos neradīs būtisku ietekmi uz Rīgas līča reņģu krājuma stāvokli.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi