Anotācija

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir nepietiekošs ģimeņu skaits, kuras vēlas uzņemties bērna aprūpi, kad viņš tiek šķirts no ģimenes, kā arī iedzīvotāju, jo īpaši ģimeņu ar bērniem, kopumā zemo materiālo nodrošinātības līmeni, finansiāls apsvērums var būt šķērslis, lai pieņemtu lēmumu kļūt par uzņemošo ģimeni un pienācīgi nodrošinātu bērna, kurš nonāk ārpusģimenes aprūpē, individuālās vajadzības. Šos apstākļus īpaši ietekmē, ja ģimenē jau ir savi bioloģiskie bērni. Tāpat būtiski ietekmējošs faktors personu izvēlei uzņemties ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpi ir apstāklis, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni ir piedzīvojuši emocionāli smagas situācijas savā pagātnē, viņiem nepieciešams specifisks, tai skaitā dažādu speciālistu, sniegts atbalsts.

Nepietiekošs atbalsts aprūpētājam, tostarp audžuģimenei, var novest pie situācijas, ka tā pārvērtē savas iespējas pildīt audžuģimenes pienākumu, tādejādi  bērnam var nākties mainīt aprūpes formu. Atkārtota ārpusģimenes aprūpes formas maiņa bērnam var radīt būtisku emocionālu kaitējumu un kavēt viņa spēju veidot veselīgas attiecības un integrēties sabiedrībā. Katrs nākamais aprūpes maiņas gadījums var padziļināt bērna traumu, izjaucot veidojošās emocionālās saites ar jauno aprūpētāju. Jāuzsver, ka no ģimenēm šķirtie bērni ir pakļauti īpaši lielam ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas riskam, tāpēc audžuģimenes ir jo sevišķi svarīgas bērnu aizsardzības nodrošināšanā. Tāpēc būtiski ir atbalstīt esošās vai potenciālās audžuģimenes, lai tās spētu ilgtermiņā nodrošināt bērnam aprūpi.

Atlīdzības palielināšana ļaus motivēt uzņemties audžuģimenes pienākumu pildīšanu, ja atteikšanās to veikt bija finansiālu apsvērumu dēļ. Veicinot audžuģimeņu skaita palielināšanos ar samērīgu atlīdzību, iespējams samazināt bērnu nonākšanu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs. 

Vienlaikus nevar pieļaut situāciju, kurā ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu trūkuma dēļ audžuģimenēs tiek ievietots audžuģimenes reālo kapacitāti pārsniedzošs bērnu skaits, tādējādi radot risku, ka bērnu vajadzību ievērošanai neatliek pietiekami daudz laika, emecionālo un citu resursu, jo būtiski ir nodrošināt, ka bērnu ievietošana audžuģimenēs notiktu, balstoties uz bērna interesēm un ģimenes spējām sniegt bērna vajadzībām atbilstošu atbalstu, nevis finansiāliem apsvērumiem. Audžuģimenes primārais uzdevums ir nodrošināt stabilu, drošu un individuāli piemērotu vidi, kurā katrs bērns var saņemt atbalstu un uzmanību. Ja bērnu skaits ģimenē pārsniedz audžuvecāku faktisko spēju nodrošināt kvalitatīvu aprūpi, tas praksē var radīt būtiskas sekas arī bērnu emocionālajai un sociālajai attīstībai. Pārslodze audžuģimenēs var izraisīt aprūpes kvalitātes pasliktināšanos, audžuvecāku izdegšanu un nespēju pietiekami reaģēt uz katra bērna individuālajām vajadzībām. Līdz ar to tiek plānots tuvākā laikā vērtēt finansiālā atbalsta pārskatīšanas ietekmi uz bērna ievietošanu audžuģimenēs, lai nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem pārskatītu esošos nosacījumus maksimālajam bērnu skaitam, kas atrodas ikdienas aprūpē audžuģimenē, kādu saskaņā ar MK 2018. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" ir atļauts ievietot audžuģimenē.

Ja viena audžuģimene aprūpē trīs, četrus, piecus bērnus, tad šobrīd atlīdzība ir paredzēta vienā apmērā kā par trīs un vairāk bērnu aprūpi. Tomēr praksē audžuģimenē pie noteiktiem nosacījumiem ievieto lielāku bērnu skaitu, turklāt šķirot no vecākiem vienas ģimenes bērnus, prioritāri tiek meklētas iespējas visus ievietot vienuviet. Līdz ar to ir nepieciešams paredzēt papildu koeficientus arī par lielāku bērnu skaita aprūpi, vienlaikus pārliecinoties par to, ka audžuģimenē vienlaikus var atrasties tās kapacitātei atbilstošs bērnu skaits. Saskaņā ar VSAA 2023.gada decembra statistikas datiem audžuģimenes ar 1 bērnu bija 40%, ar 2 bērniem - 26%, ar 3 bērniem - 19%, ar 4 bērniem - 9%, ar 5 bērniem - 4%, ar 6 un vairāk bērniem - 2%.

Vienlaikus spēkā esošajā MK noteikumu redakcijā ir nepieciešami tehniska rakstura grozījumi. MK noteikumu 4.³ punktā norādīta vairs neeksistējoša VSAA tīmekļvietnes adrese, kā arī 4.punktā norādītā prasība iesniegt informāciju par deklarētās dzīvesvietas adresi vairs nav aktuāla, jo šo informāciju VSAA elektronisku datu apmaiņas veidā saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Tāpat MK noteikumos nav ietverti visi šobrīd atlīdzības pieprasītājam pieejamie pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanāli. Līdz ar to ir nepieciešams veikt tehniska rakstura grozījumus MK noteikumu 4. punktā, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju, un precizēt 4.¹ punktu, nosakot visus atbilstošos atlīdzības pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, vienlaikus svītrojot 4.³ punktu.

Grozījumi paredz no 2026.gada atteikties no atlīdzības apmēra sasaistes ar bērna kopšanas pabalsta apmēru un tā vietā noteikt atlīdzības apmēru 35% apmērā no ienākumu mediānas, atlīdzības apmēru pārrēķinot reizi divos gados. Vienlaikus paredzēts saglabāt esošos koeficientus par divu bērnu aprūpi un trīs bērnu aprūpi, kā arī noteikt koeficientus par lielāka skaita bērnu aprūpi.

Līdz ar to grozījumi MK noteikumos paredz noteikt, ka par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu atlīdzības apmērs mēnesī ir 35 procentu apmērā (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Ja audžuģimenē ir ievietoti divi bērni, atlīdzības apmēram piemēro koeficientu 1,3, ja trīs bērni – koeficientu 1,6, ja četri bērni - koeficientu 1,7, ja pieci bērni - koeficientu 1,8, ja seši bērni un vairāk – koeficientu 1,9.  Atlīdzības apmēru pārrēķina katru otro gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārrēķina gadā piemērojamā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, atlīdzības apmērs paliek iepriekš noteiktajā apmērā.

Tādējādi 2026.gadā atlīdzības apmērs par viena bērna aprūpi palielināsies no 171 euro uz 298 euro mēnesī, par 2 bērniem - no 222,30 euro uz 387 euro mēnesī, par 3 bērniem - no 273,60 euro uz 477 euro mēnesī, par 4 bērniem - no 273,60 euro uz 507 euro mēnesī, par 5 bērniem - no 273,60 euro uz 536 euro mēnesī, par 6 un vairāk bērniem - no 273,60 euro uz 566 euro mēnesī (piemērojot faktisko Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālās ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī apmēru - 850,02 euro - atlīdzības apmēra noteikšanai 2026. un 2027.gadā).
Nākamā atlīdzības apmēra pārrēķināšana notiek ar 2028. gada 1. janvāri, piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (apmēra pārrēķināšanai piemērojamais  ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī apmērs plānots 1002,41 euro).

Grozījumi MK noteikumos paredz tehniski precizēt noteikumu 3. punktu attiecībā uz atlīdzības pārskatīšanas nosacījumiem, atbilstoši kādiem ekonomiskajiem rādītājiem valstī vai atkarībā no citiem faktoriem tā var tikt pārskatīta. Proti, atlīdzības apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma pārskata Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, kā arī ņemot vērā valsts budžeta iespējas un Centrālās statistikas pārvaldes noteikto aktuālo minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.

Vienlaikus tiek veikti tehniska rakstura grozījumi MK noteikumu 4. punktā, nosakot atlīdzības pieprasīšanai VSAA iesniedzamo informāciju, kā arī 4.¹ punktā, nosakot visus atbilstošos atlīdzības pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, vienlaikus svītrojot 4.³ punktu.