Anotācija (ex-ante)

25-TA-1957: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāti, lai pilngadīgām personām ar invaliditāti noteiktu individuālajai situācijai atbilstošāku asistenta atbalsta intensitātes līmeni un apjomu, kā arī noteiktu labvēlīgākus nosacījumus atkārtota asistenta pakalpojuma vai pavadoņa pakalpojuma pieprasīšanas gadījumā, lai mazinātu pakalpojuma pārrāvuma risku. Tāpat Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai paaugstinātu personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēru 2026.gada februārī un novembrī, tādējādi nodrošinot, ka 2026. gadā pakalpojuma cenā iekļautā atlīdzība par vienu pakalpojuma stundu nevienu mēnesi nav zemāka par minimālo stundas tarifa likmi (minimālās stundas tarifa likmes apmēru darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā, saskaņā ar Darba likuma (DL) 131. panta pirmo daļu, 133. panta otro un trešo daļu).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Pilnveidot  asistenta pakalpojuma nepieciešamības, atbalsta intensitātes un apjoma noteikšanas nosacījumus pilngadīgām personām, lai pakalpojuma apjoms tiktu noteikts mērķētāk un atbilstu personas vajadzībām, kā arī mazinātu risku pārtraukumam asistenta pakalpojuma saņemšanā, ja asistenta pakalpojums tiek piešķirts atkārtoti. Tāpat Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt, lai asistentu un pavadoņu atlīdzība 2026.gadā nevienu mēnesi nav zemāka par valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 01.01.2026 ir paredzēta 780 euro. Attiecīgi tiks palielināta arī minimālā stundas tarifa likme. 2026.gada februārī personu ar invaliditāti asistentiem un pavadoņiem atlīdzība par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu ir jānodrošina lielākā apmērā (6,03 euro), nekā šobrīd nosaka Noteikumu 35.1. apakšpunkts, jo sakarā ar minimālās algas paaugstināšanu atlīdzības apmērs februāra mēnesī vairs nesasniedz minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros. Savukārt pašvaldību sociālajiem dienestiem ir nepieciešams laiks, lai veiktu izmaiņas noslēgtajos līgumos par asistenta vai pavadoņa pakalpojumu sniegšanu saistībā ar atlīdzības apmēru un informētu par to asistentus, pavadoņus un šo pakalpojumu saņēmējus. Līdz ar to ir nepieciešams, lai tiesiskais regulējums stājas spēkā vismaz vienu mēnesi pirms jaunā atlīdzības apmēra.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Asistenta pakalpojuma nepieciešamība pilngadīgām personām ar invaliditāti tiek vērtēta un apjoms noteikts atbilstoši Noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem jeb ar asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu (turpmāk - anketa), un šo novērtējumu veic pašvaldību sociālie dienesti. Atkarībā no personas iesaistes pasākumos (vai persona strādā, mācās, veic brīvprātīgā darbu, saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu u.c.) un novērtēšanas rezultātā noteiktā asistenta atbalsta intensitātes līmeņa (liela asistenta atbalsta nepieciešamība - koeficients 1; ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamība - koeficients 2) tiek noteikts katrai personai piešķiramais asistenta pakalpojuma stundu skaits mēnesī. Atbilstoši anketas algoritmam personas spējas pārvietoties ārpus mājokļa tiek vērtētas punktu sistēma no 0 līdz 3, kur 0 nozīmē maksimālu nespēju, bet 3 maksimālu patstāvību. Anketas jautājumos iegūto punktu vērtība summējas un atkarībā no iegūtā punktu skaita tiek noteikts, vai personai tiek piešķirtas bāzes stundas (koeficients 1), vai palielināts stundu skaits (koeficients 2), vai pakalpojums tiek atteikts. Ja persona ir novērtēta punktu intervālā 0-4, tad tiek noteikts koeficients 1, ja punktu intervālā 5-10, tad tiek noteikts koeficients 2, ja punktu intervālā 11-15, tad personām ar kustību traucējumiem un personām, kurām ir gan kustību, gan garīga rakstura traucējumi (kombinēti traucējumi), tiek noteikts koeficients 1, bet personām, kurām ir tika garīga rakstura funkcionālie traucējumi, asistenta pakalpojums nepienākas. Savukārt iegūstot punktu vērtējumu 16 un vairāk, asistenta pakalpojums nepienākas neatkarīgi no tā, kāds personai ir funkcionālo traucējumu veids. Saskaņā ar Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (turpmāk - SPOLIS) pieejamajiem pašvaldību sociālo dienestu datiem 2025.gada septembrī koeficients 1 bija noteikts 13%, bet koeficients 2 noteikts 87% no pilngadīgajiem asistenta pakalpojuma saņēmējiem. Šāda asistenta atbalsta nepieciešamības intensitātes proporcija saglabājas ilgstoši un ir stabila.
Anketas 4.2. apakšpunktā ir noteikti asistenta pakalpojuma pieprasīšanas mērķi un piešķiramais bāzes stundu skaits (ja novērtējuma rezultātā ir bāzes koeficients 1). Viens no mērķiem, kur tiek piešķirts lielākais stundu skaits, ir "lai strādātu algotu darbu". Asistenta pakalpojumu šim mērķim piešķir, ja persona ir darba tiesiskajās attiecībās (ir aktuāls darba līgums), taču netiek vērtēts, vai persona faktiski strādā. Savukārt mērķim "lai nokļūtu uz dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu vai atgrieztos no tās" asistenta pakalpojuma stundas piešķir, ja persona saņem dienas aprūpes centra vai specializētās darbnīcas pakalpojumu, bet netiek vērtēts, vai persona uz dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu nokļūst patstāvīgi, bez asistenta atbalsta, bet asistenta atbalstu izmanto nokļūšanai uz citām vietām, un vai nokļūšanu dienas aprūpes centrā vai specializētajā darbnīcā nodrošina attiecīgā sociālā pakalpojuma sniedzējs.
Personām ar invaliditāti asistenta un pavadoņa pakalpojumus  piešķir atbilstoši personai noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem. Ja personas statuss, kas nosaka tiesības saņemt asistenta pakalpojumu noteiktā apjomā beidzas ātrāk par invaliditātes periodu vai trim gadiem, tad asistenta pakalpojumu piešķir atbilstoši šim mazākajam periodam. Lai atkārtoti pieprasītu asistenta vai pavadoņa pakalpojumu, personai ir jāiesniedz sociālajā dienestā iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu Noteikumos noteiktajā kārtībā, un sociālais dienests viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšana dienas pieņem lēmumu par asistenta vai pavadoņa pakalpojuma atkārtotu piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzība par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu (iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar minēto pakalpojumu sniegšanu) ir noteikta ne mazāk kā 5,72 euro apmērā. Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 01.01.2026 ir paredzēta 780 euro (Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" (25-TA-2320)). Šobrīd Noteikumos noteiktais atlīdzības apmērs (5,72 euro) 2026.gada februāra un novembra mēnešos nesasniedz minimālās stundas tarifa likmes (minimālās darba algas) apmēru.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Asistenta pakalpojuma nodrošināšanas gaitā ir konstatētas nepilnības esošajā anketā, jo pie esošās novērtējuma pieejas var veidoties situācijas, kad tās personas, kurām vajadzība pēc asistenta pakalpojuma ir lielāka, to saņem mazākā apjomā un otrādi. Tāpat ir identificēts, ka anketas jautājumi un atbilžu izvēles ne vienmēr ir skaidri saprotamas, kas var radīt atšķirīgu pieeju anketas aizpildīšanā starp speciālistiem, radot nelabvēlīgu ietekmi uz personas tiesībām atbilstoša pakalpojuma apjoma saņemšanai. Šādu viedokli ir pauduši gan pašvaldību sociālie dienesti, gan arī atsevišķi asistenta pakalpojuma saņēmēji. Atbilstoši pašvaldību sociālo dienestu novērojumiem īpaši uzskatāmi šī neatbilstošā asistenta atbalsta intensitātes līmeņa noteikšana ir vērojama cilvēkiem, kuri ar anketu tiek novērtēti punktu intervālā no 0 līdz 4, kur tiek noteikts koeficients 1 - liels atbalsts. Šādi cilvēki visbiežāk ir ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, un viņiem ir nepieciešams ļoti liels atbalsts pašaprūpē, taču asistenta atbalsts ārpus mājokļa var būt nepieciešams gan liels (koeficients 1), gan ļoti liels, (koeficients 2), atkarībā no personas individuālajām spējām un vajadzības pārvietoties ārpus mājokļa. Tāpar arī personām, kuras ir novērtētas citā punktu intervālā, asistenta atbalsta intensitāte ne vienmēr tiek noteikta atbilstoši personas spējām.
Risinājuma apraksts
Sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un biedrību “Latvijas Samariešu apvienība”  tika sagatavoti priekšlikumi anketas pilnveidošanai, kā arī izstrādāta pilnveidotā anketa. Tās piemērotību 2024.gada decembrī, 2025.gada janvārī un februārī izmēģināja Rīgas un Liepājas valstspilsētu, kā arī Talsu, Tukuma, Saldus un Ogres novadu pašvaldību sociālie dienesti. Pēc pilnveidotās anketas izmēģināšanas tikai secināts, ka, nosakot asistenta pakalpojuma apjomu ar pilnveidoto anketu, izmaiņas vismazāk skartu personas ar I invaliditātes grupu un personas ar kustību traucējumiem, savukārt izmaiņas visvairāk skartu personas ar II invaliditātes grupu un personas ar garīga rakstura traucējumiem. Tika secināts, ka pilnveidotā anketa ļautu sasniegt atbilstošāku asistenta pakalpojuma piešķiršanu un novērstu konstatēto trūkumu, ka vismazākais asistenta pakalpojuma apjoms pienākas tām personām, kurām faktiski būtu nepieciešams vislielākais asistenta atbalsts. Tādējādi pilnveidotā anketa ir mērķētāka un ļauj precīzāk noteikt asistenta pakalpojuma nepieciešamību un atbalsta intensitāti.
Anketas jautājumi ir precizēti, lai skaidrāk pateiktu, kas tiek vērtēts un kāda ir vērtējuma vērtība, kā arī iekļauti jauni jautājumi personu ar garīga rakstura traucējumiem novērtējumā, lai nepārprotamāk un precīzāk novērtētu personas izpratni par sevi un savām vajadzībām un spēju sazināties. Tāpat veikti precizējumi, lai sabalansētu novērtējuma punktu skalu un svaru, un koeficientu noteikšanu.
Atbilstoši pilnveidotās anketas izmēģinājuma rezultātiem paredzams, ka daļai personu pēc novērtējuma netiks noteikts koeficients 1, bet koeficients 2 (vērtējums dos lielāku pakalpojuma stundu skaitu), savukārt daļai pakalpojuma saņēmēju tieši pretēji, mazāku stundu skaitu. Tāpat būs arī personas, kurām noteiktie koeficienti nemanīsies un tiks noteikts tāds pats pakalpojuma apjoms.
Tāpat grozījumi anketā paredz, ka ir obligāti jāaizpilda piezīmju lauks aiz katra no jautājumiem, lai katra jautājuma atbildes izvēle būtu argumentēta un pamatota.
Precizēto anketu sociālie dienesti piemēros pēc grozījumu Noteikumos spēkā stāšanās tām personām, kuras pieprasīs asistenta pakalpojumu pirmo reizi un pēc iepriekš piešķirtā asistenta pakalpojuma perioda (maksimums 3 gadi) beigām asistenta pakalpojumu pieprasīs atkārtoti (šīm personām novērtējuma rezultāts attiecībā pret iepriekš veikto novērtējumu var būt atšķirīgs arī tad, ja personas spējas nav mainījušās). Personas, kurām asistenta pakalpojuma nepieciešamība un atbalsta intensitāte ir novērtēta, asistenta pakalpojuma apjoms ir noteikts un pakalpojums ir piešķirts līdz grozījumu Noteikumos spēkā stāšanās datumam, asistenta pakalpojumu turpinās saņemt līdzšinējā apjomā līdz atkārtotai asistenta pakalpojuma pieprasīšanai, un šīs personas netiks pārvērtētas ar precizēto anketu.
Problēmas apraksts
Asistenta un pavadoņa pakalpojumu nodrošināšanas gaitā tika konstatētas situācijas, ka atkārtota pakalpojuma pieprasīšanas gadījumā pakalpojuma saņemšanā atsevišķos gadījumos veidojas pakalpojuma saņemšanas pārtraukumi. Šādas situācijas rodas gan tad, ja persona iesniegumu asistenta pakalpojuma pieprasīšanai iesniedz savlaicīgi, vismaz mēnesi pirms iepriekš piešķirtā asistenta vai pavadoņa pakalpojuma periodā beigām, gan arī tad, ja persona iesniegumu iesniedz neilgi pirms iepriekš piešķirtā asistenta vai pavadoņa pakalpojuma periodā beigām. 
Asistenta un pavadoņa pakalpojums tiek piešķirts uz noteiktu periodu, kas nevar pārsniegt 3 gadus (Noteikumu 10.1., 10.2. un 16.1.2. apakšpunkts). Ja persona vēlas saņemt asistenta vai pavadoņa pakalpojumu atkārtoti, tad tā iesniedz iesniegumu sociālajā dienestā Noteikumos noteiktajā kārtībā (Noteikumu 12. un 20. punkts), savukārt pašvaldības sociālais dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par asistenta vai pavadoņa pakalpojuma piešīršanu vai atteikumu to piešķirt (Noteikumu 10. un 16.punkts). Pieprasot asistenta vai pavadoņa pakalpojumu atkārtoti, personai ir jārēķinās arī ar laiku, kas pašvaldības sociālajam ir nepieciešams, lai izvērtētu personas atbilstību attiecīgā pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, tāpēc, lai novērstu pakalpojuma pārtraukuma risku, iesniegumu atkārtota pakalpojuma pieprasīšanai ir jāiesniedz vismaz mēnesi pirms iepriekš piešķirtā pakalpojuma perioda beigām.
Risinājuma apraksts
Papildināt Noteikumu 12. punktu un 20. punktu ar teikumu, kas nosaka, ka situācijā, ja persona iesniedz atkārtotu iesniegumu asistenta pakalpojuma vai pavadoņa pakalpojuma piešķiršanai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņa beigām un sociālajam dienestam ir pamats izdot jaunu administratīvo aktu par asistenta pakalpojuma vai pavadoņa pakalpojuma piešķiršanu, administratīvais akts stājas spēkā ar nākamo dienu, kas seko iepriekš pieņemtā lēmuma termiņa beigu datumam.
Šāds regulējums nodrošinās asistenta pakalpojuma nepārtrauktību situācijās, kad persona savlaicīgi iesniedz iesniegumu asistenta vai pavadoņa pakalpojuma atkārtotai pieprasīšanai, un nodrošinās iespēju pašvaldības sociālajiem dienestiem normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izvērtēt personas vajadzību pēc asistenta vai pavadoņa pakalpojuma.
Situācijas, kad persona pieprasa asistenta pakalpojumu atkārtoti un viena kalendā mēneša ietvarots tiek noteikts cits asistenta pakalpojuma apjoms, reglamentē Noteikumu 29.punkts, sakaņā ar kuru sociālais dienests attiecīgajā kalendāra mēnesī nodrošina pakalpojumu līdzšinējā apjomā vai palielina to atbilstoši aktuālajai faktiskajai situācijai par pilnu kalendāra mēnesi, kurā persona pakalpojumu ir pieprasījusi. Savukārt ja sociālais dienests lēmumu par atkārtotu asistenta pakalpojuma piešķiršanu pieņem nākamajā kalendāra mēnesī, kas seko mēnesim, kurā persona pieprasīja asistenta pakalpojumu atkārtoti, tad šajā kalendāra mēnesī piemēro no jauna noteikto pakalpojuma apjomu.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu 15.8. apakšpunktu pašvaldības sociālais dienests  izvērtē asistenta pakalpojuma nepieciešamību, atbalsta intensitāti un nosaka asistenta pakalpojuma apjomu atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma (anketas) 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētajiem kritērijiem. Noteikumu normas nenosaka vietu, kur sociālais dienests novērtē personas vajadzību pēc asistenta pakalpojuma, taču personas mobilitātes spēju izvērtēšana ar anketas kritēriju 5. un 6.punkts pēc būtības ir iespējama tikai klātienē, veicot interviju ar personu par spējām patstāvīgi vai ar citas personas atbalstu pārvietoties un veikt noteiktas darbības ārpus mājokļa nepastarpināti ar potenciālo asistenta pakalpojuma saņēmēju vai ar personas likumā pārstāvja iesaisti un starpniecību.
Pašvaldības sociālajam dienestam Noteikumu 15.8. apakšpunktā ir noteikts pienākums vērtēt personu pēc noteiktiem kritērijiem, taču praktiski to var veikt tikai tad, ja sociālā dienesta speciālists veic pārrunas ar personu klātienē, kur sociālā dienesta speciālists personu var novērtēt ne tikai uzklausot atbildes uz anketas jautājumiem, bet ir iespēja arī paskaidrot jautājuma un atbilžu būtību, ar piemēriem raksturot dažādas dzīves situācijas u.tml., kā arī vizuāli novērtēt personu un nepieciešamības gadījumā lūgt personu demonstrēt spēju vai nespēju veikt noteiktas darbības. Savukārt attālināta vai rakstiskas informācijas iegūšana (telefoniski, tiešsaistē, saņemot personas aizpildītu anketu elektroniski vai pa pastu) par personas mobilitātes spējām pēc būtības nozīmē personas pašvērtējumu, kur sociālajam dienestam nav vai ir ļoti ierobežotas iespējas pārliecināties par personas sniegtās informācijas patiesumu, proti, vai un kādu darbību veikšanā ir nepieciešama asistenta iesaiste, ko persona var veikt patstāvīgi un ko nevar pat ar asistenta atbalstu. Tādējādi Noteikumu norma, ka pašvaldības sociālais dienests izvērtē asistenta pakalpojuma nepieciešamību, atbalsta intensitāti un nosaka asistenta pakalpojuma apjomu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētajiem kritērijiem paredz, ka pašvaldības sociālā dienesta speciālista pienākums ir veikt nepieciešamās darbības, lai persona tiktu novērtēta pilnvērtīgi, kritiski un pēc būtības, un to nav iespējams veikt attālināti vai vadoties tikai pēc personas pašvērtējuma.
Vienlaikus pašvaldību sociāli dienesti ir informējuši par situācijām, ka asistenta pakalpojuma pieprasītājs atsakās no novērtēšanas klātienē, uzstājot ka viņš pat var sevi novērtēt un aizpildīt anketu, nosūtīt to sociālajam dienestam pa pastu vai elektroniski, argumentējot, ka normatīvajos aktos nav tiešā veidā noteikts, ka sociālajam dienestam novērtēšana ir jāveic klātienē.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka pašvaldības sociālais dienests Noteikumu 15.8. apakšpunktā noteikto pienākumu var veikt pēc būtības un lai nodrošinātu normas skaidrību un nepārprotamību, Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu 15.8. apakšpunktu ar vārdu "klātienē", lai nepārprotami būtu skaidrs, pašvaldības sociālais dienests vērtē potenciālā asistenta pakalpojuma saņēmēja vajadzību pēc asistenta pakalpojuma klātienē, nevis pieņem personas pašvērtējumu vai ierobežotā veidā vērtē personu tiešsaistē vai ar telefona starpniecību.
Ņemot vērā, ka asistenta pakalpojums ir paredzēts mobilitātei ārpus mājokļa, pašvaldību sociālie dienesti vērtē potenciālos asistenta pakalpojuma saņēmējus sociālā dienesta telpās, jo parasti potenciālie asistenta pakalpojuma saņēmēji ar radinieku vai potenciālo asistentu atbalstu spēj ierasties pašvaldības sociālajā dienestā. Taču ir arī situācijas, ka persona objektīvu iemeslu dēļ nevar ierasties pašvaldības sociālajā dienestā (nav personas, kura pavada uz sociālo dienestu, personai veselības stāvokļa dēļ ir īslaicīgas grūtības pārvietoties ārpus mājokļa, nav pieejams transports, vai sabiedriskā transporta kustības grafiki ir nepiemēroti, sociālajā dienestā nav nodrošināta piekļūstama vide personām ar pārvietošanās traucējumiem u.c.), līdz ar to pašvaldības sociālajam dienestam ir jānodrošina iespēja novērtēt personas vajadzību pēc asistenta pakalpojuma arī šīs personas dzīvesvietā.
Tāpat Noteikumu 15.8. apakšpunktā tiek veikts tehnisks precizējums, aizstājot vārdu "izvērtē" ar vārdu "novērtē", lai norma atbilst Noteikumu 3.punkta regulējumam un veicamajai darbībai pēc būtības.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka minimālā mēneša darba alga no 2026.gada 1.janvāra ir 780 euro, tad līdzšinējais personu ar invaliditāti asistentiem un pavadoņiem noteiktais atlīdzības apmērs (5,72 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu) nesasniedz minimālās mēneša stundas tarifa likmes apmēru 2026. gada februārī un novembrī*.
Minimālā mēneša stundas tarifa likme tiek aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" 3.punktā noteiktajai formulai.
Secināts, ka lielākā mēneša minimālā stundas tarifa likme 2026.gadā ir februārī, kas ir 4,88 euro. Kopā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk - VSAOI) minimālā stundas tarifa likme normāla darba laika ietvaros ir 6,03 euro* (detalizētāk. skat. anotācijas 3. sadaļā un pielikumā), savukārt novembra mēnesī 4,67 euro, bet kopā ar darba devēja VSAOI minimālā stundas tarifa likme normāla darba laika ietvaros ir 5,77 euro, kas pārsniedz personu ar invaliditāti asistentiem un pavadoņiem šobrīd noteikto atlīdzības apmēru (5,72 euro). Savukārt Darba likuma 61. panta pirmā daļa nosaka, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu.
*Minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā, saskaņā ar Darba likuma (DL) 131. panta pirmo daļu, 133. panta otro un trešo daļu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēru par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu 2026.gada februārī un novembrī paaugstināt, nosakot to apmērā, kas nav mazāks par minimālo stundas tarifa likmi. Tādejādi minētais atlīdzības apmērs 2026.gada februārī atbildīs 2026.gada februāra minimālajai stundas tarifa likmei (4,88 euro + darba devēja VSAOI =6,03 euro), bet par 2026.gada novembrī - 2026.gada novembra minimālajai stundas tarifa likmei (4,67 euro + darba devēja VSAOI =5,77 euro). Vienlaikus ir paredzēts pašvaldību administrēšanas izdevumiem novirzīt ne vairāk kā 0,29 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu, tādējādi administrēšanai novirzāmais līdzekļu apmērs netiek mainīts. Ņemot vērā, ka atlīdzības apmērs tiek noteikts atšķirīgos apmēros katrā mēnesī, valsts nodrošinātais finansējuma apmērs  par vienu asistenta pakalpojuma un pavadoņa pakalpojuma sniegšanas stundu pa mēnešiem ir noteikts Noteikumu projekta 2.pielikumā, kas ir attiecināms uz visu 2026. gada periodu.
Problēmas apraksts
Asistenta pakalpojuma nodrošināšanas gaitā tika konstatētas situācijas, ka personai asistenta pakalpojums tiek piešķirts, balstoties uz personas formālu atbilstību asistenta pakalpojuma pieprasīšanas mērķim (anketas 4.2.apakšpunkts), taču persona faktiski un pēc būtības neatbilst šim asistenta pakalpojuma pieprasīšanas mērķim. Tika konstatētas šādas situācijas:
1. Persona ir darba tiesiskajās attiecībās (ir spēkā esošs darba līgums), taču persona ilgstoši nestrādā, jo atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
Asistenta pakalpojuma pieprasīšanas mērķi “lai strādātu algotu darbu” piemēro, ja persona ir darba tiesiskajās attiecībās, ar mērķi nodrošināt asistenta atbalstu, lai persona varētu strādāt algotu darbu. Šim mērķim ir paredzēts maksimālais asistenta pakalpojuma apjoms - 80 stundas mēnesī, ja ir noteikts bāzes atbalsta intensitātes koeficients 1 un 160 stundas mēnesī, ja ir noteikts atbalsta intensitātes koeficients 2. Atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā uz pilnu laiku (nedalīts periods, kas nav ilgāks par pusotru gadu), persona atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam saglabā darba tiesiskās attiecības, taču faktiski darba pienākumus nepilda (nestrādā). Tādējādi asistenta pakalpojumu persona ilgstoši izmanto neatbilstoši tā piešķiršanas mērķim, bet citām darbībām, kuras nav saistītas ar algotu darbu un kam ir paredzēts mazāks asistenta pakalpojuma apjoms (15 stundas mēnesī, ja ir noteikts bāzes atbalsta intensitātes koeficients 1 un 30 stundas mēnesī, ja ir noteikts atbalsta intensitātes koeficients 2). Šāda situācija rada arī nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem asistenta pakalpojuma saņēmējiem, kuri strādā algotu darbu, saņem līdzvērtīgu asistenta pakalpojuma apjomu un piešķirtās stundas izmanto gan lai strādātu algu darbu, gan citām ikdienas aktivitātēm, iepretim personām, kuras algotu darbu neveic, ir darba tiesiskajās attiecībās, bet visas asistenta pakalpojuma stundas var izmatot darbībām, kuras nav saistītas ar algotu darbu.
2. Persona saņem dienas aprūpes centra vai specializētās darbnīcas pakalpojumu, taču asistenta pakalpojums, lai nokļūtu uz dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu, netiek izmantots, jo persona nokļūst šajās pakalpojuma saņemšanas vietās bez asistenta atbalsta. Šim mērķim paredzētais asistenta pakalpojuma apjoms ir 40 stundas mēnesī, ja ir noteikts bāzes atbalsta intensitātes koeficients 1, un 80 stundas mēnesī, ja ir noteikts atbalsta intensitātes koeficients 2. Tādējādi arī šajās situācijās personas asistenta pakalpojumu neizmanto atbilstoši tā piešķiršanas mērķim “lai nokļūtu uz dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu vai atgrieztos no tās”. Šādas situācijas ir gadījumos, ja:
- dienas aprūpes centra vai specializēto darbnīcu pakalpojuma sniedzēji nodrošina transportu nokļūšanai attiecīgā pakalpojuma saņemšanas vietā un atpakaļ, un asistenta iesaiste nav nepieciešama;
- asistenta pakalpojuma saņēmējs dzīvo tajā pašā adresē, kurā ir dienas aprūpes centrs vai specializētā darbnīca (piemēram, persona dzīvo grupu dzīvoklī, un šajā adresē ir arī dienas aprūpes centrs);
- persona orientējas maršrutā no mājokļa līdz dienas aprūpes centram vai specializētajai darbnīcai un spēj to veikt patstāvīgi, taču asistenta iesaiste ir nepieciešama citiem maršrutiem un vajadzībām.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu gadījumus, kad asistenta pakalpojums netiek izmantots atbilstoši tā piešķiršanas mērķim situācijās, ja persona ir darba tiesiskajās attiecībās, bet atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, kā arī, ja dienas aprūpes centrā vai specializētajā darbnīcā persona var nokļūt bez asistenta atbalsta, ir nepieciešams noteikt, ka pašvaldības sociālajam dienestam, konstatējot šādu situāciju, ir jānosaka asistenta pakalpojuma stundu skaits tādā apjomā, kā tiktu noteikts, ja persona nav darba tiesiskajās attiecībās vai neapmeklē dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu. Attiecīgi ar Noteikumu projektu Noteikumu 16.1.1. apakšpunkt tiek izteikts jaunā redakcijā, kas paredz, ka asistenta pakalpojuma apjomu nosaka 15 stundas mēnesī, ja intensitātes koeficients ir 1, un 30 stundas mēnesī, ja intensitātes koeficients ir 2, šādos gadījumos:
- atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma 4.2. apakšpunktam persona strādā algotu darbu un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā uz pilnu laiku (16.1.1.1.apakšpunkts);
- atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma 4.2. apakšpunktam persona apmeklē dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu un bez asistenta atbalsta spēj nokļūt dienas aprūpes centrā vai specializētajā darbnīcā, vai nokļūšanu dienas aprūpes centrā vai specializētajā darbnīcā nodrošina attiecīgā sociālā pakalpojuma sniedzējs (16.1.1.2. apakšpunkts).
Tāpat Noteikumu projekts paredz, ka asistenta pakalpojums tiek atteikts gadījumos, kad persona saņem Invaliditātes likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktā minēto pabalstu par asistenta izmantošanu (kas ir paredzēts asistenta atbalsta nodrošināšanai 10 stundas nedēļā) un atbilst šo noteikumu 16.1.1.1. un 16.1.1.2. apakšpunkta nosacījumiem. Minētā norma paredz vienlīdzīgu pieeju asistenta pakalpojuma piešķiršanā un apjoma noteikšanā, jo vismaz 30 asistenta pakalpojuma stundas mēnesī personai tiek nodrošinātas minētā pabalsta ietvaros. Minētais sasaucas arī ar Invaliditātes likuma 12. panta pirmās daļas 3.1 punkta noteikto, ka personām, kuras saņem minēto pabalstu par asistenta izmantošanu, ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu daļā, kas pārsniedz 10 stundas nedēļā, bet nepārsniedz Ministru kabineta noteikto maksimālo asistenta pakalpojuma apjomu.
Noteikumu projekts arī nosaka, ka asistenta pakalpojuma pieprasītājam ir pienākums piecu darbdienu laikā informēt sociālo dienestu par izmaiņām saistībā ar bērnu kopšanas atvaļinājumu, ja persona strādā algotu darbu, un spēju nokļūt dienas aprūpes centrā vai specializētajā darbnīcā un atpakaļ, ja persona saņem attiecīgo pakalpojumu (Noteikumu projekta 1.10. apakšpunkts).
Savukārt, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa īstenošanu, Noteikumu noslēguma jautājumi tiek papildināti ar jaunu punktu (47.2 punkts), kas paredz, ka personām, kuras atbilst šo noteikumu 16.1.1.1. un 16.1.1.2. apakšpunkta nosacījumiem un asistenta pakalpojums ir piešķirts līdz 2026. gada 1. janvārim, asistenta pakalpojumu nodrošina līdzšinējā apjomā un kārtībā līdz sociālā dienesta pieņemtā lēmuma par asistenta pakalpojuma piešķiršanu darbības perioda beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim (Noteikumu projekta 1.13. apakšpunkts). 
Problēmas apraksts
Noteikumos ir nepieciešams veikt arī tehniskus precizējumus, lai nodrošinātu atsevišķu normu skaidrību un nepārprotamību, kā arī tiktu lietoti korekti un atbilstoši termini.
1. Noteikumu 14.9.1 un 15.1.4. apakšpunktā, kā arī 17. punktā tiek lietoti vārdi "ļaundabīgs audzējs terminālajā stadijā", taču vārds "terminālajā" nav atbilstošs. Minētajā situācijā ir jālieto vārds lokatīva locījumā - "ļaundabīgs audzējs terminālā stadijā. 
2. Noteikumu 16.2. apakšpunkts nosaka gadījumus, kad pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir atteikt asistenta pakalpojumu pilngadīgām personām. Savukārt Noteikumu 3.punkts nosaka kritērijus, kuriem personai ir jāatbilst, lai pašvaldības sociālais dienests varētu vērtēt asistenta pakalpojuma nepieciešamību un secīgi arī atbalsta intensitāti un noteikt asistenta pakalpojuma apjomu, ja atbilstoši novērtējuma rezultātam asistenta pakalpojums personai pienākas. Ja persona neatbilst Noteikumu 3. punkta nosacījumiem, tad pašvaldības sociālajam dienestam nav pamats vērtēt personu atbilstoši anketā noteiktajiem kritērijiem un līdz ar to arī asistenta pakalpojums pēc būtības ir atsakāms. Proti, pašvaldības sociālajam dienestam asistenta pakalpojums ir jāatsaka, jo persona neatbilst Noteikumu 3. punkta nosacījumiem. Vienlaikus Noteikumu 16.2. apakšpunkts neparedz iespēju atteikt asistenta pakalpojumu, ja persona neatbilsts kritērijiem, kas dod tiesības pretendēt uz asistenta pakalpojumu, proti, persona neatbilst Noteikumu 3. punkta nosacījumiem.
3. Noteikumu 29. punktā ir noteikti personai labvēlīgāki asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumi situācijās, kad viena mēneša ietvaros mainās asistenta pakalpojuma pieprasīšanas mērķi, lai persona kalendāra mēneša ietvaros saņemtu lielāko asistenta pakalpojuma stundu skaitu un varētu asistenta atbalstu izmantot tam mērķim, kura apmeklēšanai asistenta pakalpojums piešķirts. Ja personai tiesības uz asistenta pakalpojumu citā apjomā rodas (tiek pieņemts atkārtots lēmums par pakalpojuma piešķiršanu) nākamajā kalendārajā mēnesī, tad asistenta pakalpojums jaunajā apjomā tiek nodrošināts no to tiesību rašanās brīža. Taču ne visos gadījumos pašvaldību sociālie dienesti šo normu ir izpratuši atbilstoši, bet uzskatīja, ka lielāks asistenta pakalpojuma apjoms ir piemērojams ne tikai tajā kalendāra mēnesī, kad ir saņemts personas iesniegums un pieņemts lēmums par atkārtotu asistenta pakalpojuma piešķiršanu, bet arī nākamajos kalendāra mēnešos.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu projekta 1.2., 1.3. un 1.8. apakšpunkts paredz precizēt Noteikumos vārdu "terminālajā", aizstājot to ar vārdu "terminālā".
2. Noteikumu projekta 1.6. apakšpunkts paredz izteikt 16.2.1. apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka sociālais dienests asistenta pakalpojumu atsaka arī tad, ja persona neatbilst Noteikumu 3. punktā noteiktajiem nosacījumiem.
3. Noteikumu projekta 1.11. apakšpunkts paredz precizēt Noteikumu 29. punkta pirmo teikumu, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka sociālais dienests tikai lēmuma pieņemšanas mēnesī nodrošina asistenta pakalpojumu līdzšinējā apjomā vai palielina to atbilstoši aktuālajai faktiskajai situācijai par pilnu kalendāra mēnesi, kurā persona pakalpojumu ir pieprasījusi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • personas ar invaliditāti
  • personu ar invaliditāti asistenti un pavadoņi
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums 2026.gada februārī un novembrī ietekmēs personu ar invaliditāti asistentus un pavadoņus, kuriem atlīdzības apmērs ir 5,72 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu (kas ietver darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (darba devēja un darba ņēmēja daļu personām, kurām nodokļu samaksu veic darba devējs) un iedzīvotāju ienākuma nodokli).2026.gada februārī atlīdzības apmērs asistentiem un pavadoņiem būs ne mazāks kā 6,03 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu, bet novembrī 5,77 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu.  Asistenta un pavadoņa pakalpojumu saņēmējus tiesiskais regulējums saistībā ar atlīdzības apmēru 2026.gada februārī un novembrī ietekmēs netieši, jo tiks palielināts atlīdzības apmērs personām, kuras viņiem sniedz attiecīgo pakalpojumu.
2025.gada septembrī asistenta un pavadoņa pakalpojumus pašvaldībā sniedza 17 522 asistenti un 199 pavadoņi, asistenta pakalpojums pašvaldībā tika nodrošināts 18 737 personām ar invaliditāti, bet pavadoņa pakalpojums 201 personai.
Tiesiskais regulējums ietekmēs apmēram 2 personas, kuras saņem asistenta pakalpojumu, ir darba tiesiskajās attiecībās un vienlaikus atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā uz pilnu laiku, kā arī apmēram 8 personas, kuras saņem dienas aprūpes centra vai specializētās darbnīcas pakalpojumu un bez asistenta atbalsta spēj nokļūt attiecīgajā sociālā pakalpojuma saņemšanas vietā vai nokļūšanu uz šo sociālā pakalpojuma saņemšanas vietu un atpakaļ nodrošina attiecīgā pakalpojuma sniedzējs.
Tāpat tiesiskais regulējums ietekmēs indikatīvi 4521 personu, kurai atkārtoti pieprasot asistenta pakalpojumu mainīsies asistenta atbalsta intensitātes līmenis.
Juridiskās personas
  • asistenta pakalpojuma sniedzēji - juridiskas personas
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums 2026.gada februārī un novembrī ietekmēs juridiskas personas, kuras nodarbina asistentus un pavadoņus. Juridiskajām personām būs jānodrošina, ka asistentu un pavadoņu atlīdzība 2026.gada februārī ir ne mazāka kā 6,03 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu, bet novembrī 5,77 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu. 
2025.gada septembrī asistenta vai pavadoņa pakalpojumus pašvaldībā sniedza 9 juridiskas personas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
73 904 979
0
84 915 234
0
95 404 979
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
73 904 979
0
84 915 234
0
95 404 979
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
73 904 979
0
84 915 234
-325 713
95 404 979
-2 000 073
-3 949 441
2.1. valsts pamatbudžets
73 904 979
0
84 915 234
-325 713
95 404 979
-2 000 073
-3 949 441
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
325 713
0
2 000 073
3 949 441
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
325 713
0
2 000 073
3 949 441
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
325 713
2 000 073
3 949 441
5.1. valsts pamatbudžets
0
325 713
2 000 073
3 949 441
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)

2. kolonā norādīts Asistenta un pavadoņa pakalpojumam personām ar invaliditāti (turpmāk - Pakalpojums) pieejamais finansējums 2025. gadā apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" un Finanšu ministrijas 13.10.2025. rīkojumu Nr.1.1-1/12/347 “Par apropriācijas pārdali neatliekamu un nozīmīgu pasākumu īstenošanai labklājības nozarē”.
4. un 6. kolonā norādīts Pakalpojumam pieejamais finansējums apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas", saskaņā ar Labklājības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumiem 2026.-2029.gadam (Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam", atbalstīts Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdē, protokola Nr. 33, 53.§).

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

Saskaņā ar Noteikumu projekta mērķi, plānots pilnveidot  asistenta pakalpojuma nepieciešamības, atbalsta intensitātes un apjoma noteikšanas nosacījumus pilngadīgām personām, lai pakalpojuma apjoms atbilstu personas vajadzībām, kā arī nodrošināt, lai asistentu un pavadoņu atlīdzība 2026.gadā nevienu mēnesi nav zemāka par valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi.
Ņemot vērā Noteikumu projektā iekļautās izmaiņas Asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšanas anketā, t.sk. pēc anketas izmēģināšanas pilotprojekta rezultātiem, prognozējams, ka asistenta pakalpojuma h skaits 2026. gadā samazināsies par 122 229, 2027. gadā par 390 146, 2028. gadā par 712 889, bet 2029. gadā un turpmāk ik gadu par 923 335 h.
Papildus Noteikumu projekts paredz novērst gadījumus, kad Pakalpojums netiek izmantots atbilstoši tā piešķiršanas mērķim situācijās, kad persona ir darba tiesiskajās attiecībās, bet atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, kā arī ja dienas aprūpes centrā vai specializētajā darbnīcā persona var nokļūt bez asistenta atbalsta (Noteikumu projekts paredz noteikt, ka pašvaldības sociālajam dienestam konstatējot šādu situāciju ir jānosaka asistenta pakalpojuma stundu skaits tādā apjomā, kā tiktu noteikts, ja persona nav darba tiesiskajās attiecībās vai neapmeklē dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu), kā arī Noteikumu projekts paredz, ka asistenta pakalpojums tiek atteikts gadījumos, kad persona saņem Invaliditātes likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktā minēto pabalstu par asistenta izmantošanu (kas ir paredzēts asistenta atbalsta nodrošināšanai 10 stundas nedēļā) un atbilst šo noteikumu 16.1.1.1. un 16.1.1.2. apakšpunkta nosacījumiem. Ir aprēķināts, ka minēto izmaiņu ieviešanas gadījumā asistenta pakalpojuma h skaits 2026. gadā un turpmāk ik gadu samazināsies par 8 880 h.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka 2026. gadā minimālā mēneša darba alga valstī plānota 780 euro apmērā, nepieciešams novērst situāciju, ka valsts nodrošinātais atlīdzības apmērs par asistenta, pavadoņa h darbu ir zemāks nekā valstī noteiktā minimālā stundas tarifa likme. 
Noteikumu 35. punkts nosaka, ka valsts nodrošinātais finansējuma apmērs par vienu asistenta pakalpojuma un pavadoņa pakalpojuma sniegšanas stundu ir 6,01 euro, kas ietver asistenta un pavadoņa atlīdzību ne mazāk kā 5,72 euro apmērā, tai skaitā darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli. 
2026. gadā minimālās stundas tarifa likmes apmērs (t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis):

mēnesis Minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā
1 2
Janvāris 5.39
Februāris 6.03
Marts 5.54
Aprīlis 5.54
Maijs 5.60
Jūnijs 5.54
Jūlijs 5.33
Augusts 5.60
Septembris 5.54
Oktobris 5.39
Novembris 5.77
Decembris 5.33


Ņemot vērā, ka Noteikumu 35. punktā noteiktais asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs ir zemāks nekā minimālās stundas tarifa likme 2026. gada februārī un novembrī, Noteikumu projekts paredz minētajos mēnešos noteikt valsts finansējuma apmēru atbilstoši mēneša minimālās stundas tarifa likmei, attiecīgi - 6,03 euro un 5,77 euro apmērā. 
Lai nodrošinātu Noteikumu projekta ieviešanu apakšprogrammā 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde” nepieciešams papildu finansējums  informācijas sistēmas SPOLIS moduļa pielāgošanai.

Kopsavilkums Noteikumu projekta ietekmei uz valsts budžetu:

x Nr.p.k. 2026 2027 2028 2029
Pakalpojuma bāzes izdevumi 1 84 915 234 95 404 979 105 880 436 116 355 893
1) Ietekme uz budžetu un rezultatīvajiem rādītājiem asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšanas anketas pilnveidošanai1 
(anketa)		 2 -738 265 -2 356 481 -4 305 849 -5 576 941
2) Ietekme uz budžetu un rezultatīvajiem rādītājiem citām tiesību akta projektā paredzētajām izmaiņām1 
t.sk. persona:
- ir darba tiesiskajās attiecībās (ir spēkā esošs darba līgums), taču persona ilgstoši nestrādā, jo atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;
- saņem dienas aprūpes centra vai specializētās darbnīcas pakalpojumu, taču asistenta pakalpojums, lai nokļūtu uz dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu netiek izmantots, jo persona nokļūst šajās pakalpojuma saņemšanas vietās bez asistenta atbalsta;
- saņem Invaliditātes likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktā minēto pabalstu par asistenta izmantošanu.		 3 -53 635 -53 635 -53 635 -53 635
3) Minimālās mēneša stundas tarifa likmes apmēra nodrošināšana1 4 410 043 410 043 410 043 410 043
4) SPOLIS moduļa pielāgošana2 5 56 144 0 0 0
Noteikumu projekta ietekme KOPĀ 6=sum (2:5) -325 713 -2 000 073 -3 949 441 -5 220 533
Pakalpojuma izdevumi precizēti atbilstoši Noteikumu projektam 7 = 1+6 84 589 521 93 404 906 101 930 995 111 135 360

1Apakšprogramma 05.01.00. „Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"
2Apakšprogramma 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde”

Detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā "KOPSAVILKUMS. Ietekme uz budžetu un izmaiņas plānotajos rezultatīvajos rādītājos"

 

 

7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija

Noteikumu projekts tiks īstenots apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" Pakalpojumam piešķirtā finansējuma ietvaros.
Lai nodrošinātu apakšprogrammā 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde” nepieciešamo finansējumu informācijas sistēmas SPOLIS moduļa pielāgošanai, atbilstoši Noteikumu projektam, Labklājības ministrija 2026. gadā Finanšu ministrijā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesniegs priekšlikumu apropriācijas izmaiņām starp Labklājības ministrijas programmām un apakšprogrammām (starp apakšprogrammu 05.01.00. „Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" un 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde”). 
Vēršam uzmanību, ka neviennozīmīga vai strīdīga novērtēšanas rezultāta gadījumos novērtēšanas rezultāti tiek interpretēti par labu privātpersonai. Tādējādi saskaroties ar reālo asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanu, kas faktiski ietekmēs klientam piešķiramo asistenta pakalpojuma apjomu, personu īpatsvars, kuriem asistenta pakalpojuma apjoms samazināsies, var būt mazāks nekā izmēģinājuma novērtēšanā, kur novērtējama rezultāts neatstāja faktisku ietekmi un personai piešķiramo asistenta pakalpojuma apjomu.  Ņemot vērā minēto Labklājības ministrija informē, ka tabulā norādītās izmaiņas turpmākajos gados kolonās "izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" ir indikatīvas. Noteikumu projekta faktiskā ietekme uz Pakalpojuma izdevumiem (samazinājumu)  jāvērtē anketas un citu  projektā minēto izmaiņu faktiskās ieviešanas laikā.
Ja prognoze par Pakalpojumam plānotā finansējuma atlikumu piepildīsies, tad Pakalpojuma izdevumu atlikums 2026. gadā tiks novirzīts citu valsts finansēto pakalpojumu, kuriem pieprasījums pārsniedz pakalpojumam pieejamo finansējumu, nodrošināšanai. Pakalpojuma izdevumi 2027. - 2030. gadam vērtējami likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gadam" sagatavošanas laikā (priekšlikumi LM pamatbudžeta bāzes 2027.-2030. gadam izmaiņām), saskaņā ar Ministru kabineta 17.01.2023. noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un  katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9. punktu. 

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Pašvaldību sociālie dienesti
Nevalstiskās organizācijas
Personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/9e58f439-b566-4880-92a7-521f9189a193 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

2025.gada 13.augustā tika rīkota apspriede ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par plānotajiem grozījumiem anketā un pilnveidotās anketas izmēģinājuma rezultātiem. Apspriedē piedalījās Latvijas Autisma apvienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Liepājas Neredzīgo biedrība, Latvijas Spina Bifida un Hidrocefālijas biedrība, biedrība "PINS" un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO. Apspriedes laikā personu ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas izteica priekšlikumu sadalīt anketas 6.1. apakšpunkta jautājumu "Izpratne par sevi un savām vajadzībām, spēja sazināties" divās daļās, jo vērtējamās personas izpratne par sevi un savām vajadzībām un spēja sazināties var būt atšķirīga. Priekšlikums tika ņemts vērā un anketas 6.1. apakšpunkts sadalīts divos jautājumos (Noteikumu projekta 1. pielikuma 6.1. un 6.2. apakšpunkts).
Noteikumu projekts un konsolidētā noteikumu versija publiskajā apspiešanā bija izsludināta no 01.09.2025. līdz 15.09.2025. Iebildumus par Noteikumu projektu izteica Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība, Aizkraukles Sociālā dienesta juriste, Latvijas Autisma apvienība, biedrība "Esi radošs!", kā arī viena neidentificēta fiziska persona. Daļēji tika ņemti vērā Latvijas autisma apvienības iebildumi un fiziskās personas iebildumi. Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības, Aizkraukles Sociālā dienesta juristes un biedrības "Esi radošs!" iebildumi netika ņemti vērā. Labklājības ministrijas skaidrojums un apsvērumi norādīti publiskajā apspriešanā saņemto viedokļu apkopojumā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pašvaldību sociālie dienesti

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

Pašvaldību sociālajiem dienestiem neradīsies papildu izmaksas, jo Noteikumu projekts neparedz jaunus pienākumus vai funkcijas, bet esošo uzdevumu un funkciju ietvaros tiek pilnveidota un precizēta asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtība.
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumi anketā ļaus sasniegt atbilstošāku un mērķētāku asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanu. Savukārt grozījumi Noteikumu 16.1.1. apakšpunktā veicinās vienlīdzīgāku pieeju asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanā, nodrošinot līdzīgās situācijās līdzvērtīgu asistenta pakalpojuma apjomu, tādējādi veicinot personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas anketas pilnveidošanas procesa kopsavilkums un secinājumi
Datne
Anotacijas_1pielikums_anketas_izmeginajuma_rezultati.docx
2. pielikums
Nosaukums
KOPSAVILKUMS. Ietekme uz budžetu un izmaiņas plānotajos rezultatīvajos rādītājos
Datne
Pielikums_25_TA_1957_Asistenti_25.11.25..xlsx