25-TA-3102: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (turpmāk – Direktīvas), 11. panta ceturtās daļas un 19. panta transponēšana Latvijas Republikas normatīvajos aktos, nosakot cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānismu, stiprinot institucionālo sadarbību un nosakot nacionālā koordinatora funkcijas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, izveidojot nacionālo novirzīšanas mehānismu un paredzot nogaidīšanas perioda piešķiršanas un šā perioda pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim.
Spēkā stāšanās termiņš
15.07.2026.
Pamatojums
Direktīvas 2. pantā noteiktais transponēšanas termiņš.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā 2025. gadā identificēti kopumā 22 cilvēku tirdzniecības upuri (2024. gadā – 38, 2023. gadā – 26), kas, visticamāk, atspoguļo tikai daļu no faktiski notikušajiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem. Starp identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem ir gan Latvijas valstspiederīgie, gan trešo valstu valstspiederīgie, kuri tikuši pakļauti ekspluatācijai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs. Biežāk konstatētās cilvēku tirdzniecības formas ir darbaspēka ekspluatācija, seksuālā ekspluatācija un piespiedu fiktīvās laulības.
No visiem identificētajiem upuriem 2024. gadā sievietes un vīrieši bija vienādā skaitā (n = 19), savukārt 2025. gadā 15 bija sievietes un 7 – vīrieši. Kopumā novērots, ka sievietes biežāk tiek pakļautas cilvēku tirdzniecībai seksuālās ekspluatācijas nolūkā, bet vīrieši – darbaspēka ekspluatācijas nolūkā. Tāpat salīdzinoši retāk tiek konstatēti gadījumi, kad cilvēku tirdzniecībai tiek pakļautas nepilngadīgas personas, piemēram, 2025. gadā šādi gadījumi netika konstatēti, bet 2024. gadā par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina četrus vienas ģimenes bērnus.
Lai gan cilvēku tirdzniecībai var tikt pakļauta jebkura persona, paaugstināti riski konstatēti noteiktām grupām, tostarp jauniešiem uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas, jauniešiem pēc iziešanas no ārpusģimenes aprūpes, trūcīgām personām, kuras meklē darba iespējas ārvalstīs, kā arī personām ar vielu lietošanas traucējumiem un garīgās veselības traucējumiem, kuri tiek ekspluatēti šeit pat Latvijā.
Cilvēku tirdzniecības gadījumi tiek atklāti dažādos veidos. Daļa cilvēku tirdzniecības upuru tiek identificēti kriminālprocesa ietvaros, savukārt citos gadījumos personas patstāvīgi vēršas pēc palīdzības, tostarp Valsts policijā vai pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem. Iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus atpazīst arī pirmās saskarsmes institūcijas, kurām nav pilnvaru personu atzīt par cilvēku tirdzniecības upuri, bet kuru loma ir svarīga personu novirzīšanai gan pie Valsts policijas, gan sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem.
Vienlaikus jānorāda, ka pirmās saskarsmes institūcijām nav vienotas pieejas iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu atpazīšanā. Par vienotas izpratnes trūkumu un nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā norādījis arī Latvijas Republikas tiesībsargs 2020. gada 30. aprīļa vēstulē Ministru prezidentam lietā Nr. 1-8/26 “Par normatīvā regulējuma pilnveidošanu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā”.
Papildus norādāms, ka Eiropas Padomes ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kā arī ASV Valsts departaments savos novērtējumos ir secinājuši, ka cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanas apjoms Latvijā ir zems, un ir norādījuši uz nepieciešamību formalizēt nacionālo novirzīšanas mehānismu kā būtisku instrumentu agrīnai atpazīšanai un upuru aizsardzības nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto, projektā tiek piedāvāts nostiprināt Latvijas normatīvajā regulējumā iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānismu, nosakot vienotus principus un rīcības ietvaru institūcijām, konstatējot iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu.
No visiem identificētajiem upuriem 2024. gadā sievietes un vīrieši bija vienādā skaitā (n = 19), savukārt 2025. gadā 15 bija sievietes un 7 – vīrieši. Kopumā novērots, ka sievietes biežāk tiek pakļautas cilvēku tirdzniecībai seksuālās ekspluatācijas nolūkā, bet vīrieši – darbaspēka ekspluatācijas nolūkā. Tāpat salīdzinoši retāk tiek konstatēti gadījumi, kad cilvēku tirdzniecībai tiek pakļautas nepilngadīgas personas, piemēram, 2025. gadā šādi gadījumi netika konstatēti, bet 2024. gadā par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina četrus vienas ģimenes bērnus.
Lai gan cilvēku tirdzniecībai var tikt pakļauta jebkura persona, paaugstināti riski konstatēti noteiktām grupām, tostarp jauniešiem uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas, jauniešiem pēc iziešanas no ārpusģimenes aprūpes, trūcīgām personām, kuras meklē darba iespējas ārvalstīs, kā arī personām ar vielu lietošanas traucējumiem un garīgās veselības traucējumiem, kuri tiek ekspluatēti šeit pat Latvijā.
Cilvēku tirdzniecības gadījumi tiek atklāti dažādos veidos. Daļa cilvēku tirdzniecības upuru tiek identificēti kriminālprocesa ietvaros, savukārt citos gadījumos personas patstāvīgi vēršas pēc palīdzības, tostarp Valsts policijā vai pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem. Iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus atpazīst arī pirmās saskarsmes institūcijas, kurām nav pilnvaru personu atzīt par cilvēku tirdzniecības upuri, bet kuru loma ir svarīga personu novirzīšanai gan pie Valsts policijas, gan sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem.
Vienlaikus jānorāda, ka pirmās saskarsmes institūcijām nav vienotas pieejas iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu atpazīšanā. Par vienotas izpratnes trūkumu un nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā norādījis arī Latvijas Republikas tiesībsargs 2020. gada 30. aprīļa vēstulē Ministru prezidentam lietā Nr. 1-8/26 “Par normatīvā regulējuma pilnveidošanu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā”.
Papildus norādāms, ka Eiropas Padomes ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kā arī ASV Valsts departaments savos novērtējumos ir secinājuši, ka cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanas apjoms Latvijā ir zems, un ir norādījuši uz nepieciešamību formalizēt nacionālo novirzīšanas mehānismu kā būtisku instrumentu agrīnai atpazīšanai un upuru aizsardzības nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto, projektā tiek piedāvāts nostiprināt Latvijas normatīvajā regulējumā iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānismu, nosakot vienotus principus un rīcības ietvaru institūcijām, konstatējot iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Projektā paredzēts transponēt Direktīvas normas, kas līdz šim nav bijušas pilnībā nostiprinātas Latvijas normatīvajā regulējumā, tostarp nacionālā koordinatora funkcijas un nacionālo novirzīšanas mehānismu.
Pašlaik Latvijā ir noteikta kārtība, kādā personu atzīst par cilvēku tirdzniecības upuri. Viens no veidiem ir personas atzīšana par cietušo kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību. Otrs veids ir tā dēvētā sociālā pieeja, kad persona tiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri nevalstisko organizāciju komisijā saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”.
Vienlaikus līdz šim nav bijusi noteikta vienota kārtība, kādā rīkoties pirmās saskarsmes institūcijām, kurām nav pilnvaru personu atzīt par cilvēku tirdzniecības upuri, bet kurām ir radušās aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Līdz ar to ir būtiski nodrošināt, ka šīs institūcijas savlaicīgi rīkojas, nodod informāciju un novirza personu kompetentajām institūcijām.
Pašlaik Latvijā ir noteikta kārtība, kādā personu atzīst par cilvēku tirdzniecības upuri. Viens no veidiem ir personas atzīšana par cietušo kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību. Otrs veids ir tā dēvētā sociālā pieeja, kad persona tiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri nevalstisko organizāciju komisijā saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”.
Vienlaikus līdz šim nav bijusi noteikta vienota kārtība, kādā rīkoties pirmās saskarsmes institūcijām, kurām nav pilnvaru personu atzīt par cilvēku tirdzniecības upuri, bet kurām ir radušās aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Līdz ar to ir būtiski nodrošināt, ka šīs institūcijas savlaicīgi rīkojas, nodod informāciju un novirza personu kompetentajām institūcijām.
Risinājuma apraksts
Projekts paplašina spēkā esošā likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” (turpmāk - likums) tvērumu un mērķi, vienlaikus transponējot nepieciešamās Direktīvas normas un precizējot nogaidīšanas perioda piemērošanas nosacījumus, tādējādi ieviešot arī GRETA rekomendācijas.
Kopumā ar likumprojektu tiek risināti šādi būtiski jautājumi: noteikts nacionālais koordinators un tā funkcijas; definēts iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānisms un tā darbības kārtība; paplašināts nogaidīšanas perioda subjektu loks un precizēts tā iespējamais piemērošanas ilgums.
Detalizētāks skaidrojums par katru no minētajiem aspektiem sniegts turpmāk.
1. pants. Termini
Likumprojektā tiek ieviesti vairāki jauni termini: cilvēku tirdzniecības upuris, iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris, pirmās saskarsmes institūcija, nacionālais novirzīšanas mehānisms, kā arī aktualizēti divi termini no spēkā esošā likuma - nogaidīšanas periods, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs. Visi likumprojektā izmantotie termini ir formulēti, balstoties uz Eiropas Migrācijas tīkla Patvēruma un migrācijas glosāriju (EMN Asylum and Migration Glossary). Terminu ieviešanas mērķis ir nodrošināt vienotu izpratni par cilvēku tirdzniecības agrīnu atpazīšanu un institucionālo sadarbību, kā arī veicināt terminoloģijas saskaņotību ar Direktīvu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi.
2. pants. Likuma mērķis
Paplašinot likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” tvērumu, ir pārskatīts un precizēts arī likuma mērķis, ietverot agrīnu atpazīšanu, vienlaikus saglabājot nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas regulējumu.
3. pants. Nacionālais koordinators
Saskaņā ar Direktīvas prasībām likumprojektā ir noteiktas nacionālā cilvēku tirdzniecības novēršanas koordinatora funkcijas un uzdevumi. Nacionālā koordinatora funkcijas nodrošina Iekšlietu ministrija, kas jau pašlaik īsteno koordinācijas pasākumus, apkopo statistikas datus un nodrošina informācijas sniegšanu starptautiskajām organizācijām, kā arī izstrādā politikas plānošanas dokumentus. Papildus nacionālā koordinatora funkcijām likumprojektā noteikti divi jauni uzdevumi: 1) nacionālā novirzīšanas mehānisma metodiskā vadība; un 2) starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta funkcijas nodrošināšana.
4. pants. Nacionālā novirzīšanas mehānisma institucionālais ietvars
Likumprojekta 1. panta 4. punktā iekļauts vispārīga pirmās saskarsmes institūciju definīcija. Pirmās saskarsmes institūcijas ir institūcijas, kuru darbinieki, pildot savus darba pienākums, var nonākt saskarē ar cilvēku tirdzniecības upuriem, piemēram: bāriņtiesas; Bērnu aizsardzības centrs; pašvaldību sociālie dienesti; Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; Valsts darba inspekcija; Valsts robežsardze. Likumprojekta ieviešanai plānots izstrādāt vadlīnijas, kur tiešās mērķa grupas būs šajā punktā minētās pirmās saskarsmes institūcijas un citas. Vienlaikus vadlīnijas būs publiski pieejamas un izmantojamas jebkurai institūcijai vai personai, kas nonāk saskarē ar iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri.
5. pants. Iespējamā cilvēku tirdzniecības upuru agrīna atpazīšana
Ņemot vērā, ka cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas nereti ir iespējama tikai pēc ilgstošāka darba ar personu, pirmās saskarsmes institūciju galvenais uzdevums ir reaģēt aizdomu gadījumā un sniegt informāciju Valsts policijai, kā arī novirzīt personu atbalsta saņemšanai pie sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja pēc iespējas ātrāk. Iespējamā cilvēku tirdzniecības upura agrīnai atpazīšanai izmanto gan normatīvajā regulējumā noteiktās pazīmes. Svarīgi atzīmēt, ka pirmās saskarsmes institūciju pienākums nav oficiāli atzīt personu par cilvēku tirdzniecības upuri, bet ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību.
Krimināllikuma 154.2 pantā cilvēku tirdzniecība ir definēta, ietverot trīs pamatelementus – rīcību, līdzekļus un nolūku:
"154.2 pants. Cilvēku tirdzniecības jēdziens
(1) Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, aizvešana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību, draudus vai viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais.
(2) Nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar jebkuru šā panta pirmajā daļā minēto līdzekļu izmantošanu.
(3) Ekspluatācija šā panta izpratnē ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana, kā arī personas izmantošana surogācijai, piespiedu laulībai vai nelegālai adopcijai.
(4) Ievainojamības stāvoklis šā panta izpratnē nozīmē, ka tiek izmantoti apstākļi, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai."
Šie elementi ir ietverti arī Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumu Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” 1. pielikumā. Konstatējot iespējamu cilvēku tirdzniecību, ir jāizmanto tās pašas pazīmes un elementi, kas tiek izmantoti atzīšanas procedūrās.
Vienlaikus jānorāda, ka papildus normatīvajā regulējumā iekļautās definīcijas elementiem cilvēku tirdzniecība praksē tiek atpazīta arī pēc faktiskiem indikatoriem, piemēram, personu apliecinošu dokumentu atņemšanas, personas atrašanās slēgtā vai kontrolētā vidē, pārvietošanās brīvības ierobežošanas, kā arī citiem līdzīgiem apstākļiem, kas parāda, kā tiek ierobežota personas brīvība un persona padarīta atkarīga no vainīgā.
Likumprojektā nav iekļauts izsmeļošs atpazīšanas indikatoru saraksts, jo šādi indikatori var mainīties atkarībā no cilvēku tirdzniecības veidiem, modus operandi un aktuālajām tendencēm. Šādu indikatoru stingra nostiprināšana normatīvajā aktā varētu ierobežot elastīgu un profesionālu izvērtējumu praksē. Vienlaikus ir paredzēts, ka Iekšlietu ministrija kā metodiskā atbalsta sniedzēja nodrošinās vadlīnijas, kurās būs iekļauti arī aktuāli indikatoru saraksti dažādām ekspluatācijas formām un vidēm.
6. pants. Informācijas apmaiņa un rīcība nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros
Pants nosaka ziņošanas un personas novirzīšanas kārtību, ņemot vērā gan institūciju, kas saskaras ar iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri, gan to, vai persona piekrīt sadarboties ar Valsts policiju un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju.
Jānorāda, ka, ņemot vērā cilvēku tirdzniecības kā smaga noziedzīga nodarījuma raksturu, likumprojektā paredzēts pienākums ziņot Valsts policijai arī gadījumos, kad rodas aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Piemēram, ja iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris atsakās no jebkādas sadarbības ar Valsts policiju vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, pirmās saskarsmes institūcijai ir pienākums ziņot par šādu gadījumu, sniedzot pēc iespējas plašāku pieejamo informāciju, vienlaikus ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. Tas nozīmē, ka sniegtā informācija drīkst tikt izmantota tikai konkrētajam nolūkam un to nedrīkst izpaust trešajām personām. Šāda informācijas nodošana var būt būtiska, lai savlaicīgi identificētu cilvēku tirdzniecības gadījumus, novērstu noziedzīgu nodarījumu turpināšanos un pasargātu gan konkrēto personu, gan citas iespējamās ekspluatācijas upurus.
Otrs būtisks aspekts šī panta praktiskajā piemērošanā ir personas novirzīšana atbalsta saņemšanai. Atkarībā no konkrētās situācijas un izvērtējot personas stāvokli, pirmās saskarsmes institūcijai, ja persona piekrīt, ir jāsazinās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, informējot par situāciju un, ja nepieciešams, organizējot turpmāko atbalsta sniegšanu.
Likumprojekts nosaka vispārīgus principus, vienlaikus ļaujot institūcijām izvēlēties piemērotāko rīcības modeli konkrētajā situācijā. Attiecībā uz personas piekrišanu likumprojekts pieļauj elastīgu pieeju – tā var būt gan mutiska, gan rakstiska. Tāpat elastīgi risināma arī personas novirzīšana.
Atsevišķos gadījumos pirmā tikšanās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju var tikt organizēta pirmās saskarsmes institūcijas telpās (piemēram, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, krīzes centrā vai ārstniecības iestādē). Savukārt citos gadījumos var būt pietiekami nodot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja kontaktinformāciju iespējamajam cilvēku tirdzniecības upurim, kurš pats vēršas pēc palīdzības.
Katrs gadījums ir vērtējams individuāli, vienlaikus ņemot vērā, ka cietušie nereti paši neuzņemas iniciatīvu vērsties pēc palīdzības. Tādēļ ieteicams, lai pirmās saskarsmes institūcija nodrošinātu vismaz sākotnēju atbalstu un, ja iespējams, sazinātos ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju.
Tāpat jānorāda, ka procesa praktiskai īstenošanai nacionālais koordinators kā metodiskais vadītājs izstrādās vadlīnijas, kurās detalizēti tiks aprakstīta piemērojamā kārtība un norādīta iesaistīto institūciju kontaktinformācija. Vadlīnijās tiks iekļauta arī informācija par starptautiskās aizsardzības iespējām un nogaidīšanas perioda piešķiršanu.
7. pants. Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts
Pants nosaka starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta funkcijas un kompetenci, nodrošinot informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem cilvēku tirdzniecības gadījumos ar pārrobežu elementu. Kontaktpunkta uzdevums ir koordinēt informācijas nodošanu starp dalībvalstīm un kompetentajām institūcijām Latvijā, neiesaistoties iespējamā cilvēku tirdzniecības upura atpazīšanā vai citos nacionālā novirzīšanas mehānisma pasākumos. Galvenais starpvalstu kontaktpunkta mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas apriti. Attiecībā uz informācijas nodošanu par Latvijā identificētiem ārzemniekiem jānorāda, ka šāda informācijas nodošana ir iespējama tikai gadījumos, kad persona tam ir devusi piekrišanu. Tāpat jāuzsver, ka starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkti pašlaik ir noteikti tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, līdz ar to kontaktpunkts praktiski darbosies informācijas apmaiņā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
8. - 11. pants. Nogaidīšanas periods un termiņuzturēšanās atļaujas pieķiršana un anulēšana
Likumprojektā pamatā saglabāts spēkā esošā likuma 3.–6. panta regulējums, veicot vairākas izmaiņas, lai nogaidīšanas perioda īstenošana notiktu saskaņā ar Eiropas Padomes GRETA vadlīnijām "Guidance Note, the recovery and reflection period":
1) personu loks ir paplašināts, paredzot nogaidīšanas perioda piemērošanu visiem ārzemniekiem, kuriem nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā.
2) paredzēta iespēja noteikt ilgāku nogaidīšanas periodu – no 30 līdz 180 dienām. Periods līdz 180 dienām noteikts tik pat ilgs kā pieejamais cilvēku tirdzniecības upuriem pieejamais sociālas rehabilitācijas pakalpojums.
3) Nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanai, atteikumam vai pārtraukšanai Valsts policija sagatavo lēmumu jeb administratīvu aktu, par ko paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts robežsardzei. Lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Tādējādi tiek paplašinātas personas tiesības pārsūdzēt lēmumu, jo likumā “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” šādas tiesības nebija paredzētas.
Saistībā ar Valsts policijas lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu jānorāda, ka 8. panta otrajā daļā noteiktais trīs dienu termiņš iesnieguma iesniegšanai par nogaidīšanas perioda piešķiršanu ir procesuāls termiņš. Tāpat attiecībā uz Valsts policijas lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu (8. pants) vai pārtraukšanu (9. pants) ir noteikts, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Šāda pieeja izvēlēta, jo lēmums ir saistīts ar personas tiesisko pamatu uzturēties Latvijā, kā arī ietekmē vairāku institūciju darbu, ne tikai pašu personu, par kuru šis lēmums tiek pieņemts.
Piemēram, personai nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā, bet persona tiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri. Šādā gadījumā Valsts policija lemj par nogaidīšanas perioda piešķiršanu, kas dod personai tiesības likumīgi uzturēties Latvijā. Valsts policija lēmumu paziņo gan Valsts robežsardzei, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas attiecīgi veic nepieciešamās atzīmes, lai personu neaizraidītu, vai negatīva lēmuma gadījumā sagatavotu izbraukšanas paziņojumu. Tāpat nogaidīšanas perioda laikā cilvēku tirdzniecības upuris saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kas negatīva lēmuma gadījumā ir jāpārtrauc. Ņemot vērā, ka šis lēmums ir saistošs vairākām institūcijām un ietekmē to darbu un resursus, kā arī to, ka varētu rasties neskaidrības par lēmuma paziņošanas datumu, kas savukārt ietekmētu saistītās procedūras, likumprojektā noteikts, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Papildus jānorāda, ka likumprojektā no spēkā esošā likuma nav pārņemts 7. pants par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu, jo šis regulējums jau ir iekļauts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta ceturtajā daļā un Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”.
Vadlīnijas
Lai veicinātu likuma ieviešanu un nodrošinātu vienveidīgu tā piemērošanu praksē, Iekšlietu ministrija plāno izstrādāt īsas vadlīnijas, kurās tiks ietverta šāda informācija:
1. cilvēku tirdzniecības atpazīšanas indikatori;
2. cilvēku tirdzniecības upurim pieejamie atbalsta pasākumi (sociālā rehabilitācija, nogaidīšanas periods, starptautiskā aizsardzība u. c.);
3. ziņošanas kārtība un kontaktinformācija;
4. galvenie principi darbā ar cilvēku tirdzniecības upuri.
Kopumā ar likumprojektu tiek risināti šādi būtiski jautājumi: noteikts nacionālais koordinators un tā funkcijas; definēts iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānisms un tā darbības kārtība; paplašināts nogaidīšanas perioda subjektu loks un precizēts tā iespējamais piemērošanas ilgums.
Detalizētāks skaidrojums par katru no minētajiem aspektiem sniegts turpmāk.
1. pants. Termini
Likumprojektā tiek ieviesti vairāki jauni termini: cilvēku tirdzniecības upuris, iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris, pirmās saskarsmes institūcija, nacionālais novirzīšanas mehānisms, kā arī aktualizēti divi termini no spēkā esošā likuma - nogaidīšanas periods, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs. Visi likumprojektā izmantotie termini ir formulēti, balstoties uz Eiropas Migrācijas tīkla Patvēruma un migrācijas glosāriju (EMN Asylum and Migration Glossary). Terminu ieviešanas mērķis ir nodrošināt vienotu izpratni par cilvēku tirdzniecības agrīnu atpazīšanu un institucionālo sadarbību, kā arī veicināt terminoloģijas saskaņotību ar Direktīvu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi.
2. pants. Likuma mērķis
Paplašinot likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” tvērumu, ir pārskatīts un precizēts arī likuma mērķis, ietverot agrīnu atpazīšanu, vienlaikus saglabājot nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas regulējumu.
3. pants. Nacionālais koordinators
Saskaņā ar Direktīvas prasībām likumprojektā ir noteiktas nacionālā cilvēku tirdzniecības novēršanas koordinatora funkcijas un uzdevumi. Nacionālā koordinatora funkcijas nodrošina Iekšlietu ministrija, kas jau pašlaik īsteno koordinācijas pasākumus, apkopo statistikas datus un nodrošina informācijas sniegšanu starptautiskajām organizācijām, kā arī izstrādā politikas plānošanas dokumentus. Papildus nacionālā koordinatora funkcijām likumprojektā noteikti divi jauni uzdevumi: 1) nacionālā novirzīšanas mehānisma metodiskā vadība; un 2) starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta funkcijas nodrošināšana.
4. pants. Nacionālā novirzīšanas mehānisma institucionālais ietvars
Likumprojekta 1. panta 4. punktā iekļauts vispārīga pirmās saskarsmes institūciju definīcija. Pirmās saskarsmes institūcijas ir institūcijas, kuru darbinieki, pildot savus darba pienākums, var nonākt saskarē ar cilvēku tirdzniecības upuriem, piemēram: bāriņtiesas; Bērnu aizsardzības centrs; pašvaldību sociālie dienesti; Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; Valsts darba inspekcija; Valsts robežsardze. Likumprojekta ieviešanai plānots izstrādāt vadlīnijas, kur tiešās mērķa grupas būs šajā punktā minētās pirmās saskarsmes institūcijas un citas. Vienlaikus vadlīnijas būs publiski pieejamas un izmantojamas jebkurai institūcijai vai personai, kas nonāk saskarē ar iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri.
5. pants. Iespējamā cilvēku tirdzniecības upuru agrīna atpazīšana
Ņemot vērā, ka cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas nereti ir iespējama tikai pēc ilgstošāka darba ar personu, pirmās saskarsmes institūciju galvenais uzdevums ir reaģēt aizdomu gadījumā un sniegt informāciju Valsts policijai, kā arī novirzīt personu atbalsta saņemšanai pie sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja pēc iespējas ātrāk. Iespējamā cilvēku tirdzniecības upura agrīnai atpazīšanai izmanto gan normatīvajā regulējumā noteiktās pazīmes. Svarīgi atzīmēt, ka pirmās saskarsmes institūciju pienākums nav oficiāli atzīt personu par cilvēku tirdzniecības upuri, bet ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību.
Krimināllikuma 154.2 pantā cilvēku tirdzniecība ir definēta, ietverot trīs pamatelementus – rīcību, līdzekļus un nolūku:
"154.2 pants. Cilvēku tirdzniecības jēdziens
(1) Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, aizvešana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību, draudus vai viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais.
(2) Nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar jebkuru šā panta pirmajā daļā minēto līdzekļu izmantošanu.
(3) Ekspluatācija šā panta izpratnē ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana, kā arī personas izmantošana surogācijai, piespiedu laulībai vai nelegālai adopcijai.
(4) Ievainojamības stāvoklis šā panta izpratnē nozīmē, ka tiek izmantoti apstākļi, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai."
Šie elementi ir ietverti arī Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumu Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” 1. pielikumā. Konstatējot iespējamu cilvēku tirdzniecību, ir jāizmanto tās pašas pazīmes un elementi, kas tiek izmantoti atzīšanas procedūrās.
Vienlaikus jānorāda, ka papildus normatīvajā regulējumā iekļautās definīcijas elementiem cilvēku tirdzniecība praksē tiek atpazīta arī pēc faktiskiem indikatoriem, piemēram, personu apliecinošu dokumentu atņemšanas, personas atrašanās slēgtā vai kontrolētā vidē, pārvietošanās brīvības ierobežošanas, kā arī citiem līdzīgiem apstākļiem, kas parāda, kā tiek ierobežota personas brīvība un persona padarīta atkarīga no vainīgā.
Likumprojektā nav iekļauts izsmeļošs atpazīšanas indikatoru saraksts, jo šādi indikatori var mainīties atkarībā no cilvēku tirdzniecības veidiem, modus operandi un aktuālajām tendencēm. Šādu indikatoru stingra nostiprināšana normatīvajā aktā varētu ierobežot elastīgu un profesionālu izvērtējumu praksē. Vienlaikus ir paredzēts, ka Iekšlietu ministrija kā metodiskā atbalsta sniedzēja nodrošinās vadlīnijas, kurās būs iekļauti arī aktuāli indikatoru saraksti dažādām ekspluatācijas formām un vidēm.
6. pants. Informācijas apmaiņa un rīcība nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros
Pants nosaka ziņošanas un personas novirzīšanas kārtību, ņemot vērā gan institūciju, kas saskaras ar iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri, gan to, vai persona piekrīt sadarboties ar Valsts policiju un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju.
Jānorāda, ka, ņemot vērā cilvēku tirdzniecības kā smaga noziedzīga nodarījuma raksturu, likumprojektā paredzēts pienākums ziņot Valsts policijai arī gadījumos, kad rodas aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Piemēram, ja iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris atsakās no jebkādas sadarbības ar Valsts policiju vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, pirmās saskarsmes institūcijai ir pienākums ziņot par šādu gadījumu, sniedzot pēc iespējas plašāku pieejamo informāciju, vienlaikus ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. Tas nozīmē, ka sniegtā informācija drīkst tikt izmantota tikai konkrētajam nolūkam un to nedrīkst izpaust trešajām personām. Šāda informācijas nodošana var būt būtiska, lai savlaicīgi identificētu cilvēku tirdzniecības gadījumus, novērstu noziedzīgu nodarījumu turpināšanos un pasargātu gan konkrēto personu, gan citas iespējamās ekspluatācijas upurus.
Otrs būtisks aspekts šī panta praktiskajā piemērošanā ir personas novirzīšana atbalsta saņemšanai. Atkarībā no konkrētās situācijas un izvērtējot personas stāvokli, pirmās saskarsmes institūcijai, ja persona piekrīt, ir jāsazinās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, informējot par situāciju un, ja nepieciešams, organizējot turpmāko atbalsta sniegšanu.
Likumprojekts nosaka vispārīgus principus, vienlaikus ļaujot institūcijām izvēlēties piemērotāko rīcības modeli konkrētajā situācijā. Attiecībā uz personas piekrišanu likumprojekts pieļauj elastīgu pieeju – tā var būt gan mutiska, gan rakstiska. Tāpat elastīgi risināma arī personas novirzīšana.
Atsevišķos gadījumos pirmā tikšanās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju var tikt organizēta pirmās saskarsmes institūcijas telpās (piemēram, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, krīzes centrā vai ārstniecības iestādē). Savukārt citos gadījumos var būt pietiekami nodot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja kontaktinformāciju iespējamajam cilvēku tirdzniecības upurim, kurš pats vēršas pēc palīdzības.
Katrs gadījums ir vērtējams individuāli, vienlaikus ņemot vērā, ka cietušie nereti paši neuzņemas iniciatīvu vērsties pēc palīdzības. Tādēļ ieteicams, lai pirmās saskarsmes institūcija nodrošinātu vismaz sākotnēju atbalstu un, ja iespējams, sazinātos ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju.
Tāpat jānorāda, ka procesa praktiskai īstenošanai nacionālais koordinators kā metodiskais vadītājs izstrādās vadlīnijas, kurās detalizēti tiks aprakstīta piemērojamā kārtība un norādīta iesaistīto institūciju kontaktinformācija. Vadlīnijās tiks iekļauta arī informācija par starptautiskās aizsardzības iespējām un nogaidīšanas perioda piešķiršanu.
7. pants. Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts
Pants nosaka starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta funkcijas un kompetenci, nodrošinot informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem cilvēku tirdzniecības gadījumos ar pārrobežu elementu. Kontaktpunkta uzdevums ir koordinēt informācijas nodošanu starp dalībvalstīm un kompetentajām institūcijām Latvijā, neiesaistoties iespējamā cilvēku tirdzniecības upura atpazīšanā vai citos nacionālā novirzīšanas mehānisma pasākumos. Galvenais starpvalstu kontaktpunkta mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas apriti. Attiecībā uz informācijas nodošanu par Latvijā identificētiem ārzemniekiem jānorāda, ka šāda informācijas nodošana ir iespējama tikai gadījumos, kad persona tam ir devusi piekrišanu. Tāpat jāuzsver, ka starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkti pašlaik ir noteikti tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, līdz ar to kontaktpunkts praktiski darbosies informācijas apmaiņā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
8. - 11. pants. Nogaidīšanas periods un termiņuzturēšanās atļaujas pieķiršana un anulēšana
Likumprojektā pamatā saglabāts spēkā esošā likuma 3.–6. panta regulējums, veicot vairākas izmaiņas, lai nogaidīšanas perioda īstenošana notiktu saskaņā ar Eiropas Padomes GRETA vadlīnijām "Guidance Note, the recovery and reflection period":
1) personu loks ir paplašināts, paredzot nogaidīšanas perioda piemērošanu visiem ārzemniekiem, kuriem nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā.
2) paredzēta iespēja noteikt ilgāku nogaidīšanas periodu – no 30 līdz 180 dienām. Periods līdz 180 dienām noteikts tik pat ilgs kā pieejamais cilvēku tirdzniecības upuriem pieejamais sociālas rehabilitācijas pakalpojums.
3) Nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanai, atteikumam vai pārtraukšanai Valsts policija sagatavo lēmumu jeb administratīvu aktu, par ko paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts robežsardzei. Lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Tādējādi tiek paplašinātas personas tiesības pārsūdzēt lēmumu, jo likumā “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” šādas tiesības nebija paredzētas.
Saistībā ar Valsts policijas lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu jānorāda, ka 8. panta otrajā daļā noteiktais trīs dienu termiņš iesnieguma iesniegšanai par nogaidīšanas perioda piešķiršanu ir procesuāls termiņš. Tāpat attiecībā uz Valsts policijas lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu (8. pants) vai pārtraukšanu (9. pants) ir noteikts, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Šāda pieeja izvēlēta, jo lēmums ir saistīts ar personas tiesisko pamatu uzturēties Latvijā, kā arī ietekmē vairāku institūciju darbu, ne tikai pašu personu, par kuru šis lēmums tiek pieņemts.
Piemēram, personai nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā, bet persona tiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri. Šādā gadījumā Valsts policija lemj par nogaidīšanas perioda piešķiršanu, kas dod personai tiesības likumīgi uzturēties Latvijā. Valsts policija lēmumu paziņo gan Valsts robežsardzei, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas attiecīgi veic nepieciešamās atzīmes, lai personu neaizraidītu, vai negatīva lēmuma gadījumā sagatavotu izbraukšanas paziņojumu. Tāpat nogaidīšanas perioda laikā cilvēku tirdzniecības upuris saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kas negatīva lēmuma gadījumā ir jāpārtrauc. Ņemot vērā, ka šis lēmums ir saistošs vairākām institūcijām un ietekmē to darbu un resursus, kā arī to, ka varētu rasties neskaidrības par lēmuma paziņošanas datumu, kas savukārt ietekmētu saistītās procedūras, likumprojektā noteikts, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Papildus jānorāda, ka likumprojektā no spēkā esošā likuma nav pārņemts 7. pants par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu, jo šis regulējums jau ir iekļauts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta ceturtajā daļā un Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”.
Vadlīnijas
Lai veicinātu likuma ieviešanu un nodrošinātu vienveidīgu tā piemērošanu praksē, Iekšlietu ministrija plāno izstrādāt īsas vadlīnijas, kurās tiks ietverta šāda informācija:
1. cilvēku tirdzniecības atpazīšanas indikatori;
2. cilvēku tirdzniecības upurim pieejamie atbalsta pasākumi (sociālā rehabilitācija, nogaidīšanas periods, starptautiskā aizsardzība u. c.);
3. ziņošanas kārtība un kontaktinformācija;
4. galvenie principi darbā ar cilvēku tirdzniecības upuri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekts ir izstrādāts, balstoties uz jau pašreiz iedibināto praksi, kas ir stiprināma un pilnveidojama. Projekts neparedz būtiskas izmaiņas sistēmā vai papildu administratīvo slogu iesaistītajām institūcijām. Prognozējams, ka, nostiprinot esošo pieeju, identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits varētu pieaugt līdz aptuveni 20 gadījumiem gadā, kas neprasa izmaiņas esošajā institucionālajā kapacitātē vai papildu amata vietu izveidi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojektā noteiktās normas tiks īstenotas iesaistītajām institūcijām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā
Pamatojums un apraksts
Lai mazinātu normatīvo aktu sadrumstalotību un administratīvo slogu, likumprojektā ir paplašināts spēkā esošā likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” mērķis un regulējuma tvērums, vienlaikus mainot arī likuma nosaukumu. Šā likuma spēkā esošais saturs bez būtiskām izmaiņām tiek integrēts jaunajā likumprojektā. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās likums “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” zaudēs spēku.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1712
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību
Apraksts
Direktīvā ietvertie grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvā 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (turpmāk – Direktīva 2011/36/ES) paplašina ekspluatācijas veidu tvērumu, paredz pasākumus pieprasījuma mazināšanai (tostarp iespēju sodīt personas, kas apzināti izmanto cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumus), stiprina cietušo agrīnu identificēšanu, aizsardzību un neatbildības principu, kā arī uzlabo dalībvalstu sadarbību un koordināciju, tostarp starpvalstu novirzīšanas mehānismus. Cita starpā līdz ar Direktīvā ietvertajiem grozījumiem Direktīvā 2011/36/ES tiek nostiprināti nacionālā koordinatora uzdevumi, tai skaitā konkrētu datu ievākšana un ziņošana Eiropas Komisijai. Šī likumprojekta ietvaros tiek transponētas Iekšlietu ministrijas kompetencē esošās tiesību normas, tai skaitā nacionālā koordinatora funkcija un nacionālā novirzīšanas mehānisma izveidei.
ES tiesību akta CELEX numurs
32004L0081
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm
Apraksts
Likumprojekets ietver Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (turpmāk - Direktīva 2004/81/EK), prasības, kas nav ietvertas citos tiesību aktos.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojekts īstenot Eiropas Padomes Ekspertu grupas cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) 3. kārtas novērtējuma ziņojumā izteikto rekomendāciju par nepieciešamību paplašināt nogaidīšanas perioda subjektu loku un radīt iespēju pagarināt nogaidīšanas periodu.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 1. panta 7. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 9. panta 3. punkts
Nav nepieciešams pārņemt projektā, jo Valsts policijas amatpersonām apmācības tiek nodrošinātas vispārējā kārtībā, kā arī Valsts policijai ir nepieciešamās tehnoloģiskās spējas.
Tāpat Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam ir iekļauts pasākums zināšanu stiprināšana pirmās saskarsmes institūcijām, tostarp Valsts policijai, cilvēku tirdzniecības atpazīšanai un personu novirzīšanai.
Tāpat Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam ir iekļauts pasākums zināšanu stiprināšana pirmās saskarsmes institūcijām, tostarp Valsts policijai, cilvēku tirdzniecības atpazīšanai un personu novirzīšanai.
-
-
Direktīvas 1. panta 9. punkta “a” apakšpunktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 1. punkts
Kriminālprocesa likuma 6. nodaļa, Kriminālprocesa likuma 96.1 pants, 97.1 pants, 151.1 pants, 247. pants. Specializēts atbalsts: Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Pakalpojumu var nodrošināt gan kriminālprocesa laikā, gan pirms gan pēc kriminālprocesa. Personai pēc pakalpojuma beigām ir tiesības papildus saņemt atbalstu saistībā ar uzsākto kriminālprocesu – psihosociālu palīdzību , tulka pakalpojumu, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un, ja nepieciešams, pārstāvību tiesā, nepārsniedzot 150 stundu gadā.
-
-
Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta pirmā daļa
Likumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts; Likumprojekta 3. panta otrās daļas 5. punkts; Likumprojekta 4. pants; Likumprojekta 7. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta otrās daļas “a” apakšpunkts.
Likumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts; Likumprojekta 4. pants; Likumprojekta 5. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta otrās daļas “b” apakšpunkts.
Likumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts; Likumprojekta 4. pants; Likumprojekta 6. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta otrās daļas “c” apakšpunkts
Likumprojekta 1. panta 3. un 4 punkts; Likumprojekta 3. panta otrās daļas 1. un 4. punkts; Likumprojekta 4. pants; Patvēruma likuma 1. panta 10. punkts un 6. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 5. punkts
Likumprojekta 6. panta pirmās daļas 3. punkts un 6.panta otrās daļas 2.punkts. Specializēts atbalsts: Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr.344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Pakalpojumu var nodrošināt gan kriminālprocesa laikā, gan pirms gan pēc kriminālprocesa. Personai pēc pakalpojuma beigām ir tiesības papildus saņemt atbalstu saistībā ar uzsākto kriminālprocesu – psihosociālu palīdzību, tulka pakalpojumu, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un, ja nepieciešams, pārstāvību tiesā, nepārsniedzot 150 stundu gadā.
-
-
Direktīvas 1. panta 9. punkta “d” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 6. punkts
Likumprojekta 6. panta trešā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 10. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11.a panta 1. punkts
Likumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts;
Likumprojekta 3. panta otrās daļas 1. punkts;
Likumprojekta 4. pants;
Patvēruma likuma 1. panta 10. punkts un 6. pants.
Likumprojekta 3. panta otrās daļas 1. punkts;
Likumprojekta 4. pants;
Patvēruma likuma 1. panta 10. punkts un 6. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 10. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11.a panta 2. punkts
Patvēruma likuma 1. panta 10. punkts un 6. pants;
Likumprojekta 8. - 11. pants;
Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri".
Likumprojekta 8. - 11. pants;
Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 12. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 13. panta 3. punkts
Jau tiek īstenots visu institūciju darbā ar bērniem saskaņā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantu, 70. panta otro daļu un 71. panta pirmo daļu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 3. punkts
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta ceturtā daļa.
-
-
Direktīvas 1. panta 14. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18. panta 1. punkts
Pasākumi kā uzdevums ir iekļauts Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, kā arī katru gadu Iekšlietu ministrija sagatavo pārskatu, kur iekļauj informāciju par īstenotajiem pasākumiem.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 14. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18. panta 2. punkts
Pasākumi kā uzdevums ir iekļauts Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, kā arī katru gadu Iekšlietu ministrija sagatavo pārskatu, kur iekļauj informāciju par īstenotajiem pasākumiem.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 15. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18.b panta 1. punkts
Pasākumi kā uzdevums ir iekļauts Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, kā arī katru gadu Iekšlietu ministrija sagatavo pārskatu, kur iekļauj informāciju par īstenotajiem pasākumiem.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 1. punkts
Likumprojekta 3. panta pirmā daļa un otrās daļas 1. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta pirmā daļa
Likumprojekta 3. panta pirmā daļa un otrās daļas 2. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrā daļa
Rīcības brīvība prasības pārņemšanā.
-
-
Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 3. punkts
Rīcības brīvība prasības pārņemšanā.
-
-
Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.a pants
Nav nepieciešams pārņemt, attiecīgā statistika tiks apkopota un Iekšlietu ministrija to iesniegs Komisijai.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 1. punkts
Likumprojekta 3. panta otrās daļas 3. punkts, kā arī Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2025. - 2027. gadam.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 2. punkts
Rīcības brīvība prasības pārņemšanā.
-
-
Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 3. punkts
Nav nepieciešams pārņemt. Cilvēku tirdzniecības apkarošanas plānus Iekšlietu ministrija paziņos Komisijai.
-
-
Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 4. punkts
Nav nepieciešams
pārņemt. Cilvēku tirdzniecības apkarošanas plāns tiek apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu un attiecīgi tiek publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, (tā tīmekļvietnē www.vestnesis.lv).
pārņemt. Cilvēku tirdzniecības apkarošanas plāns tiek apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu un attiecīgi tiek publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, (tā tīmekļvietnē www.vestnesis.lv).
-
-
Direktīvas 1. panta 18. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 20. pants
Nav nepieciešams pārņemt, Iekšlietu ministrija nosūtīs attiecīgo informāciju ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatoram.
-
-
Direktīvas 2. pants
Likumprojekta "Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām"
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēta dalībvalstu rīcības brīvība attiecībā uz valstu cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatoriem vai līdzvērtīgiem mehānismiem ietveramajiem papildu uzdevumiem.
Projekts neparedz iekļaut Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrās daļas “a” apakšpunktā minēto uzdevumu, jo ārkārtas situācijas var būt dažādās, tai skaitā rīcību var iekļaut plašākos plānošanas dokumentos, ne tikai šauri tādos, kas veltīti cilvēku tirdzniecībai. Attiecīgi šāda pieeja ļauj elastīgāk reaģēt uz ārkārtas situācijām. Tāpat projekts neparedz iekļaut Direktīvas 1. panta 16. punkta Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrās daļas “b” apakšpunktā minēto uzdevumu, Latvijā nav izveidota šāda programmu koordinācijas pieeja un nacionālais koordinators nepilda šādas funkcijas. Pašreiz atbalsta programmas koordināciju nodrošina Labklājības ministrija.
Attiecīgi Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētā dalībvalstu rīcības brīvība netiek izmantota.
Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 3. punktā paredzēta rīcības brīvība izveidot neatkarīgas struktūras, parasti valstu ombudi, kuru uzdevums var būt uzraudzīt cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu īstenošanu un ietekmi, iesniegt ziņojumus par jautājumiem, kam kompetentajām valstu iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība, un veikt cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu un tendenču novērtēšanu. Pašreiz Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 3. punktā paredzētā rīcības brīvība netiek izmantota, kas pamatā ir saistīts ar jaunas funkcijas un amata izveidi vēlams Latvijas Republikas tiesībsarga birojā, kā īstenošanai plānots sagatavot atsevišķu informatīvo ziņojumu un lūgt papildu līdzekļus šādas funkcijas nodrošināšanai. Ja šādi līdzekļi netiks piešķirti, tad neatkarīgā ziņotāja izveide netiks īstenota.
Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 2. punkts paredz rīcības brīvību attiecībā uz valstu cilvēku tirdzniecības apkarošanas rīcības plānos iekļaujamajiem elementiem.
Latvijā jau pašreiz regulāri tiek izstrādāti rīcības plāni cīņai pret cilvēku tirdzniecību un tā saturs tiek veidots saskaņā ar Latvijā noteikto normatīvo regulējumu politikas attīstības plānošanas jomā. Lielākā daļa noteiktie saturiskie punkti jau pašreiz ir iekļauti aktuālajā Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, tomēr valsts patur tiesības elastīgākai pieejai politikas plānošanas dokumenta saturā, kas ļauj mērķtiecīgāk veidot Latvijas vajadzībām atbilstošu politiku.
Līdz ar to Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 2. punktā paredzētā rīcības brīvība netiek izmantota.
Projekts neparedz iekļaut Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrās daļas “a” apakšpunktā minēto uzdevumu, jo ārkārtas situācijas var būt dažādās, tai skaitā rīcību var iekļaut plašākos plānošanas dokumentos, ne tikai šauri tādos, kas veltīti cilvēku tirdzniecībai. Attiecīgi šāda pieeja ļauj elastīgāk reaģēt uz ārkārtas situācijām. Tāpat projekts neparedz iekļaut Direktīvas 1. panta 16. punkta Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrās daļas “b” apakšpunktā minēto uzdevumu, Latvijā nav izveidota šāda programmu koordinācijas pieeja un nacionālais koordinators nepilda šādas funkcijas. Pašreiz atbalsta programmas koordināciju nodrošina Labklājības ministrija.
Attiecīgi Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētā dalībvalstu rīcības brīvība netiek izmantota.
Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 3. punktā paredzēta rīcības brīvība izveidot neatkarīgas struktūras, parasti valstu ombudi, kuru uzdevums var būt uzraudzīt cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu īstenošanu un ietekmi, iesniegt ziņojumus par jautājumiem, kam kompetentajām valstu iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība, un veikt cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu un tendenču novērtēšanu. Pašreiz Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 3. punktā paredzētā rīcības brīvība netiek izmantota, kas pamatā ir saistīts ar jaunas funkcijas un amata izveidi vēlams Latvijas Republikas tiesībsarga birojā, kā īstenošanai plānots sagatavot atsevišķu informatīvo ziņojumu un lūgt papildu līdzekļus šādas funkcijas nodrošināšanai. Ja šādi līdzekļi netiks piešķirti, tad neatkarīgā ziņotāja izveide netiks īstenota.
Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 2. punkts paredz rīcības brīvību attiecībā uz valstu cilvēku tirdzniecības apkarošanas rīcības plānos iekļaujamajiem elementiem.
Latvijā jau pašreiz regulāri tiek izstrādāti rīcības plāni cīņai pret cilvēku tirdzniecību un tā saturs tiek veidots saskaņā ar Latvijā noteikto normatīvo regulējumu politikas attīstības plānošanas jomā. Lielākā daļa noteiktie saturiskie punkti jau pašreiz ir iekļauti aktuālajā Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, tomēr valsts patur tiesības elastīgākai pieejai politikas plānošanas dokumenta saturā, kas ļauj mērķtiecīgāk veidot Latvijas vajadzībām atbilstošu politiku.
Līdz ar to Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 2. punktā paredzētā rīcības brīvība netiek izmantota.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēma (turpmāk – ESTAPIKS) norādītajam par Direktīvas prasību pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos koordinējošā ministrija ir Tieslietu ministrija.
Atbilstoši ESTAPIKS apstiprinātajam kompetenču sadalījumam:
1. Tieslietu ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 1. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 2. panta 3. un 5. punkts; Direktīvas 1. panta 2. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 4. panta 2. punkta “d” apakšpunkts un 4. panta 3. punkts; Direktīvas 1. panta 3. punktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 5. panta 1.punkta ievaddaļa un 5. panta 2. un 3. punkts; Direktīvas 1. panta 4. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 6. pants; Direktīvas 1. panta 6. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 8. pants; Direktīvas 1. panta 7. punkta “a” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 9. panta 1. punkts; Direktīvas 1. panta 8. punktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 10. panta 1. punkta ievaddaļa un 10. panta 2. punkta ievaddaļa; Direktīvas 1. panta 14. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 17. pants; Direktīvas 1. panta 15. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18.a pants un 18.b panta 2. punkts;
2. Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 9. punkta “c” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 5.a punkts; Direktīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 1. punkts;
3. Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 12. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 13. panta 3. punkts; Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.a pants;
4. Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 2. punkts;
5. Iekšlietu ministrijas un Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. un 5. punkts; Direktīvas 1. panta 9. punkta “d” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 6. punkts; Direktīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 3. punkts;
6. Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 9. punkta “a” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 1. punkts; Direktīvas 2. pants;
7. Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 14. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18. pants;
8. Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 15. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18.b panta 1. punkts.
Atbilstoši ESTAPIKS apstiprinātajam kompetenču sadalījumam:
1. Tieslietu ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 1. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 2. panta 3. un 5. punkts; Direktīvas 1. panta 2. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 4. panta 2. punkta “d” apakšpunkts un 4. panta 3. punkts; Direktīvas 1. panta 3. punktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 5. panta 1.punkta ievaddaļa un 5. panta 2. un 3. punkts; Direktīvas 1. panta 4. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 6. pants; Direktīvas 1. panta 6. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 8. pants; Direktīvas 1. panta 7. punkta “a” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 9. panta 1. punkts; Direktīvas 1. panta 8. punktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 10. panta 1. punkta ievaddaļa un 10. panta 2. punkta ievaddaļa; Direktīvas 1. panta 14. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 17. pants; Direktīvas 1. panta 15. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18.a pants un 18.b panta 2. punkts;
2. Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 9. punkta “c” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 5.a punkts; Direktīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 1. punkts;
3. Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 12. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 13. panta 3. punkts; Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.a pants;
4. Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 2. punkts;
5. Iekšlietu ministrijas un Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. un 5. punkts; Direktīvas 1. panta 9. punkta “d” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 6. punkts; Direktīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 3. punkts;
6. Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 9. punkta “a” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 1. punkts; Direktīvas 2. pants;
7. Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 14. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18. pants;
8. Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 15. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18.b panta 1. punkts.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīva 2004/81/EK 1. pants
Likumprojekta 2. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 2. panta "a" apakšpunkts
Imigrācijas likuma 1. panta 141. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 1. panta "b" apakšpunkts
Krimināllikuma 285. un 2851. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 1. panta "c" apakšpunkts
Krimināllikuma 154.2 pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 1. panta "d" apakšpunkts
Imigrācijas likuma 1. panta 4. punkts; Imigrācijas likuma V nodaļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 1. panta "e" apakšpunkts
Imigrācijas likuma 1. panta 10. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 1. panta "f" apakšpunkts
Patvēruma likuma 1. panta 7. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 3. panta 1. un 3. punkts (viss).
Likumprojektā nav specifiski norādīta vecuma grupa, bet subjekts - visi ārzemnieki. Plašāka grupa saskaņā ar Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupa pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) vadlīnijām "GUIDANCE NOTE on the recovery and reflection period".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 3. panta 2. punkts.
Rīcības brīvība prasības pārņemšanā.
-
-
Direktīva 2004/81/EK 4. pants.
Ir noteiktas labvēlīgākas prasības. Plašāks subjekta tvērums (visi ārzemnieki) saskaņā ar Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupa pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) vadlīnijām "GUIDANCE NOTE on the recovery and reflection period".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 5. pants.
Likumprojekta 6. panta trešā daļa, Likumprojekta 8. panta pirmā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 6. panta 1. punkts.
Likumprojekta 1. panta 6.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 6. panta 2. punkts.
Imigrācijas likuma 5. panta ceturtā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 6. panta 3. punkts.
Imigrācijas likuma 5. panta ceturtā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 6. panta 4. punkts.
Likumprojekta 9. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 7. panta 1. punkts.
Nogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma grozā ir pieejami pakalpojumi atbilstoši personas vajadzības izvērtējumam.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 7. panta 2. punkts.
Nogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma grozā ir pieejami pakalpojumi atbilstoši personas vajadzības izvērtējumam, tai skaitā drošības un aizsardzības kontekstā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 7. panta 3. punkts.
Nogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Pakalpojuma grozā iekļauti arī tulka pakalpojumi.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 7. panta 4. punkts.
Nogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Pakalpojuma grozā iekļauta arī juridiskā konsultācija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 8. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunkti
Likumprojekta 10. panta pirmā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 8. panta 2. punkts
Likumprojekta 10. panta pirmā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 8. panta 3. punkts
Likumprojekta 10. panta trešā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 9. panta 1. un 2. punkts
Termiņuzturēšanās laikā persona līdz 180 dienām var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī juridisko palīdzību kā cietušais kriminālprocesā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 10. panta "a" apakšpunts
Imigrācijas likuma 50.8 pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 10. panta "b" apakašpunkts
Imigrācijas likuma 23. panta desmitā daļa, Izglītības likuma 3. panta ceturtā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 10. panta "c" apakašpunkts
Imigrācijas likuma 50.8 pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 11. panta 1. punkts
Imigrācijas likuma 9. panta piektās daļas 10. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 11. panta 2. punkts
Imigrācijas likuma 9. panta piektās daļas 10. punkts, Izglītības likuma 3. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 12. panta 1. punkta pirmā daļa
Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 12. panta 1. punkta otrā daļa
Rīcības brīvība prasības pārņemšanā. Nav specifiskas programmas, bet trešo valstu valstspiederīgie, tāpat kā citi cilvēku tirdzniecības upuri, saņem sociālo rehabilitāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri".
-
-
Direktīva 2004/81/EK 12. panta 2. punkts
Rīcības brīvība prasības pārņemšanā.
-
-
Direktīva 2004/81/EK 13. panta 1. punkts
Likumprojekta 11. pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 13. panta 2. punkts
Likumprojekta 10. panta piektā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 14. panta "a" apakšpunkts
Likumprojekta 11. panta 1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 14. panta "b" apakšpunkts
Likumprojekta 11. panta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 14. panta "c" apakšpunkts
Imigrācijas likuma 35. panta trešā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 14. panta "d" apakšpunkts
Likumprojekta 10. panta ceturtā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīva 2004/81/EK 14. panta "e" apakšpunkts
Likumprojekta 11. panta 3. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Izmantota rīcības brīvība saistībā ar Direktīvas 2004/81/EK 3. panta 2. punkta pārņemšanu: " 2. Dalībvalstis var piemērot šo direktīvu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas bijuši iesaistīti darbībās, kuras veicina nelegālo imigrāciju." Var piemērot Kriminālprocesa 379.panta "Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības" pirmās daļas 5. punktu. šāda pieeja ļauj vērtēt katru gadījumu individuāli.
Rīcības brīvība izmantota arī 12. panta 1. punkta otrās daļas un 2. punkta pārņemšanā, jo 12. panta 1.punkta otrajā daļā ir noteikts, ka trešo valstu valstspiederīgie, kā jebkurš cits cilvēku tirdzniecības upuris, var saņemt sociālās rehabilitācijas programmu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Tādējādi atbalsta programmas tiek nodrošinātas un specifisku programmu izstrāde trešo valstu valstspiederīgajiem pašreiz nav aktuāla. Savukārt saistībā ar 12. panta 2. punktu izmantota rīcības brīvība. Līdztekus, ja nogadīšanas periods de facto var tik piešķirts tikai tad, kad persona ir vērsusies pēc palīdzības pie sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja un ir atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri. Savukārt termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanai šāds nosacījums nav izvirzīts.
Nav izmantota piedāvātā rīcības brīvība saistībā ar Direktīvas 2004/81/EK 5. panta, 6. panta 4. punkta, 7. panta 1. un 4. punkta, 10. panta "a" un "b" apakšpunkta. Uzskaitītie panti un tā daļas jau pārņemtas 2007. gadā un tiek piemēroti praksē.
Rīcības brīvība izmantota arī 12. panta 1. punkta otrās daļas un 2. punkta pārņemšanā, jo 12. panta 1.punkta otrajā daļā ir noteikts, ka trešo valstu valstspiederīgie, kā jebkurš cits cilvēku tirdzniecības upuris, var saņemt sociālās rehabilitācijas programmu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Tādējādi atbalsta programmas tiek nodrošinātas un specifisku programmu izstrāde trešo valstu valstspiederīgajiem pašreiz nav aktuāla. Savukārt saistībā ar 12. panta 2. punktu izmantota rīcības brīvība. Līdztekus, ja nogadīšanas periods de facto var tik piešķirts tikai tad, kad persona ir vērsusies pēc palīdzības pie sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja un ir atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri. Savukārt termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanai šāds nosacījums nav izvirzīts.
Nav izmantota piedāvātā rīcības brīvība saistībā ar Direktīvas 2004/81/EK 5. panta, 6. panta 4. punkta, 7. panta 1. un 4. punkta, 10. panta "a" un "b" apakšpunkta. Uzskaitītie panti un tā daļas jau pārņemtas 2007. gadā un tiek piemēroti praksē.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav.
Cita informācija
Direktīvas 2004/81/EK normas ir pārņemtas līdz ar līkuma "Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanos 2007. gada 8. februārī. Atbilstības tabulā iekļauta aktuālas atsauces uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Imigrācijas likumu, kā arī likumprojektu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Centrs MARTA"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/b987d3b5-12e9-40f9-8389-48d98f06c207
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultāti integrēti Likumprojekta pakotnē. Publiskā apspriešana tika uzsākta 2026. gada 18. martā un noslēdzās 2026. gada 1. aprīlī. Iekšlietu ministrija ņēma vērā arī biedrības “Patvērums “Drošā māja”” 2026. gada 24. martā publicēto viedokli rakstā "Biedrība mudina ieguldīt cilvēktirdzniecības atpazīšanā", tāpat ņemts vērā 2026. gada 27. martā publicētais viedoklis LV portālā "Top Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums" (https://lvportals.lv/skaidrojumi/387848-top-cilveku-tirdzniecibas-upuru-atpazisanas-un-atbalsta-likums-2026. Iekšlietu ministrija piekrīt biedrības "Patvērums "Drošā māja"" un uzskata, ka efektīvai likuma piemērošanai ir nepieciešamas apmācības, izglītojošie pasākumi mērķa grupām, papildu skrīninga rīki un citi pasākumi. Attiecīgie šie resursi netiek prasīti šī likuma ietvaros, bet plānots to piesaistīt no dažādiem finansējuma avotiem, lai regulāri īstenot pasākumus, kas spēcina gan cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu, gan tiem pieejamos atbalsta pakalpojumos.
Vienlaikus biedrība "Centrs MARTA" iesniedza vienu iebildumu, kas bija attiecināms uz prasību sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējam informēt Valsts policiju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu gadījumos, kad biedrība personu atzīst par cilvēku tirdzniecības upuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 344. Iekšlietu ministrijas ieskatā šādas informācijas sniegšana Valsts policijai ir būtiska, jo īpaši gadījumos, kad pastāv iespējamība, ka ekspluatācijā varētu būt nonākušas arī citas personas, kuras joprojām var atrasties ekspluatācijā. Vienlaikus biedrība “Centrs MARTA” norādīja, ka praksē nereti ekspluatācija ir notikusi pirms vairākiem gadiem un personai vai citām personām vairs nav nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste. Diskusiju rezultātā sanāksmes laikā Iekšlietu ministrija piekrita attiecīgo normu svītrot.
Tāpat norādām, ka Iekšlietu ministrija ir iepazinusies arī ar biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" priekšlikumu par to, ka pirmās saskarsmes iestādes ir arī nevalstiskās organizācijas. Priekšlikums ņemts vērā un terminā "pirmās saskarsmes institūcijas" ir iekļautas arī nevalstiskās organizācijas.
Vienlaikus biedrība "Centrs MARTA" iesniedza vienu iebildumu, kas bija attiecināms uz prasību sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējam informēt Valsts policiju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu gadījumos, kad biedrība personu atzīst par cilvēku tirdzniecības upuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 344. Iekšlietu ministrijas ieskatā šādas informācijas sniegšana Valsts policijai ir būtiska, jo īpaši gadījumos, kad pastāv iespējamība, ka ekspluatācijā varētu būt nonākušas arī citas personas, kuras joprojām var atrasties ekspluatācijā. Vienlaikus biedrība “Centrs MARTA” norādīja, ka praksē nereti ekspluatācija ir notikusi pirms vairākiem gadiem un personai vai citām personām vairs nav nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste. Diskusiju rezultātā sanāksmes laikā Iekšlietu ministrija piekrita attiecīgo normu svītrot.
Tāpat norādām, ka Iekšlietu ministrija ir iepazinusies arī ar biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" priekšlikumu par to, ka pirmās saskarsmes iestādes ir arī nevalstiskās organizācijas. Priekšlikums ņemts vērā un terminā "pirmās saskarsmes institūcijas" ir iekļautas arī nevalstiskās organizācijas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts robežsardze
- Valsts policija
- Bāriņtiesas
- Bērnu aizsardzības centrs
- Pašvaldību sociālie dienesti
- Valsts darba inspekcija
- Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēji
- Labklājības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Ārlietu ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
11,64
Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā
2,00
stundas, kas nepieciešamas informācijas sniegšanai
1
cilvēku tirdzniecības upuru skaits
3
gadījumi gadā
69,84
Likumprojekta 6. panta pirmā daļa.
Izmantotie dati
1) Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments jau pašreiz ziņo par iespējamiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem saskaņā ar projektā noteikto kārtību. Prognozēts, ka gada ietvaros Ārlietu ministrija var ziņot par 3 gadījumiem gadā, kur noziņošana par katru gadījumu aizņemtu aptuveni 2 stundas. Ziņošanu var nodrošināt dažādos amatos esošie nodarbinātie.
2) Sabiedriskajā sektorā (bez nodibinājumiem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV030/table/tableViewLayout1/
3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmums): 160 stundas.
Iekšlietu ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
19,45
stundas samaksas likmes aprēķins: 3112 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 19,45 euro stundā
24,00
stundas mēnesī
1
nodarbināto skaits, kas iesaistīti
12
12 mēneši
5 601,60
Likumprojekta 3. pants (otrā un piektā daļa) un 7. pants.
Izmantotie dati:
1) Vidējais atalgojums (mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā IeM centrālajā aparātā 3112 euro mēnesī vienam nodarbinātajam (avots: IeM aprēķins pamatojoties uz informāciju no Horizon un informāciju, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" 15. pielikumu).
2) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmums): 160 stundas.
3) Noteikto uzdevumu izpildei tiek aplēsts aptuveni 15% no pilna slodzes amata, kas ir aptuveni 24 stundas mēnesī (160 stundas x 15%).
4) Nodarbināto skaits, kas iesaistīti funkcijas veikšanai (pieņēmums): 1 nodarbinātais vidēji gadā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
palielinās
Vērtības nozīme:
11,42
Stundas samaksas likmes aprēķins: 1827 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,42 euro stundā
40,00
stundas, kas nepieciešamas informācijas sniegšanai
1
cilvēku tirdzniecības upuru skaits
2
gadījumi gadā
913,60
Likumprojekta 6. panta pirmā daļa.
Izmantotie dati:
1) Likumā noteiktos pienākumus var veikt dažādos amatos esošie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātie. Kopā visu uzdevumu izpildei vidēji patērētais laiks būtu aptuveni viena nedēļa jeb 40 stundas vienam gadījumam. Aprēķinā aplēsts, ka gada laikā šos uzdevumus veiktu trīs personām (3 gadījumi).
2) Vidējais atalgojums (mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē 1827 euro mēnesī vienam nodarbinātajam (avots: IeM aprēķins pamatojoties uz informāciju no Horizon un informāciju, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" 15. pielikumu).
3) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmums): 160 stundas.
Valsts robežsardze
palielinās
Vērtības nozīme:
15,23
Stundas samaksas likmes aprēķins: 2437 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 15,23 euro stundā
40,00
stundas, kas nepieciešamas informācijas sniegšanai
1
cilvēku tirdzniecības upuru skaits
3
gadījumi gadā
1 827,60
Likumrojekta 6. pantapirmā daļa.
Izmantotie dati:
1) Likumā noteiktos pienākumus var veikt dažādos amatos esošas Valsts robežsardzes amatpersonas. Kopā visu uzdevumu izpildei vidēji patērētais laiks būtu aptuveni viena nedēļa jeb 40 stundas vienam gadījumam. Aprēķinā pieņemts, ka gada laikā šos uzdevumus veic trīs personām.
2) Vidējais atalgojums (mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā Valsts robežsardzes (amatpersonas ar SDP) 2437 euro mēnesī vienam nodarbinātajam (avots: IeM aprēķins pamatojoties uz informāciju no Horizon un informāciju, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" 15. pielikumu).
3) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmums): 160 stundas.
Valsts policija
palielinās
Vērtības nozīme:
16,64
stundas samaksas likmes aprēķins: 2662 euro /160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 16,64 euro stundā
16,00
stundas vienam gadījumam
1
cilvēku tirdzniecības upuru skaits
40
gadījumi gadā
10 649,60
Likumprojekta 6. panta otrā daļa.
Izmantotie dati:
1) Rēķināts, ka informācijas sagatavošanai un personas vai pakalpojuma sniedzēja informēšanai nepieciešamas aptuveni 2 darba dienas jeb 16 stundas. Aplēse par šādas informācijas sniegšanu 40 gadījumos gadā.
2) Vidējais atalgojums (mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā Valsts policijā (amatpersonas ar SDP) 2662 euro mēnesī vienam nodarbinātajam (avots: IeM aprēķins pamatojoties uz informāciju no Horizon un informāciju, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" 15. pielikumu).
3) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmums): 160 stundas.
Bāriņtiesas
palielinās
Vērtības nozīme:
11,64
Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā
2,00
stundas, kas nepieciešamas informācijas sniegšanai
1
cilvēku tirdzniecības upuru skaits
2
gadījumi gadā
46,56
Likumprojekta 6. panta pirmā daļa.
Izmantotie dati:
1) Jau pašreiz, ja bāriņtiesas darbinieki konstatē iespējamu noziedzīgu nodarījumi, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, par to nekavējoties tiek ziņots Valsts policijai. Līdz ar to papildu administratīvais slogs prognozējams, lai nodrošinātu ziņošanu par vienu līdz diviem gadījumiem gadā pēc noteiktas formas. Kopā rēķināts, ka ziņojuma sagatavošanai un nosūtīšanai, kā arī informācijas sniegšanai iespējamam cilvēku tirdzniecības upurim nepieciešamas aptuveni 2 stundas.
2) Sabiedriskajā sektorā (bez nodibinājumiem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV030/table/tableViewLayout1/
3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmums): 160 stundas.
Bērnu aizsardzības centrs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,64
Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā
2,00
stundas, kas nepieciešamas informācijas sniegšanai
1
cilvēku tirdzniecības upuru skaits
2
gadījumi gadā
46,56
Likumrojekta 6. panta pirmā daļa.
Izmantotie dati:
1) Jau pašreiz, ja Bērnu aizsardzības centra darbinieki konstatē iespējamu noziedzīgu nodarījumi, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, par to nekavējoties tiek ziņots Valsts policijai. Līdz ar to papildu administratīvais slogs prognozējams, lai nodrošinātu ziņošanu par vienu līdz diviem gadījumiem gadā pēc noteiktas formas. Kopā rēķināts, ka ziņojuma sagatavošanai un nosūtīšanai, kā arī informācijas sniegšanai iespējamam cilvēku tirdzniecības upurum nepieciešamas aptuveni 2 stundas.
2) Sabiedriskajā sektorā (bez nodibinājumiem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV030/table/tableViewLayout1/
3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmums): 160 stundas.
Pašvaldību sociālie dienesti
palielinās
Vērtības nozīme:
9,55
Stundas samaksas likmes aprēķins: 1528 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 9,55 euro stundā
2,00
stundas, kas nepieciešamas informācijas sniegšanai
1
cilvēku tirdzniecības upuru skaits
3
gadījumi gadā
57,30
Likumprojekta 6. panta pirmā daļa.
Izmantotie dati:
1) Plānots, ka gada laikā sociālie dienesti varētu novirzīt kopā līdz 3 iespējamiem cilvēku tirdzniecības upuriem. lai sagatavotu ziņojomu par iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri un šo informāciju nosūtīt Valsts policijai. Pieņemts, ka darbs nepārsniedz 2 stundas vienam gadījumam.
2) Pašvaldību struktūrās strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1528 euro https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV030/table/tableViewLayout1/
3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmums): 160 stundas.
Valsts darba inspekcija
palielinās
Vērtības nozīme:
11,64
Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā
3,00
stundas, kas nepieciešamas informācijas sniegšanai
1
cilvēku tirdzniecības upuru skaits
3
gadījumi gadā
104,76
Likumprojekta 6. panta pirmā daļa.
Izmantotie dati:
1) Valsts darba inspekcija vidēji gadā varētu ziņot par 3 iespējamiem cilvēku tirdzniecības upuriem. Prognozēts, ka katrs gadījums aizņem 3 stundas papildus tām darbībām, ko Valsts darba inspektori jau īsteno savas kompetences ietvaros.
2) Sabiedriskajā sektorā (bez nodibinājumiem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV030/table/tableViewLayout1/
3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmums): 160 stundas.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēji
neietekmē
Likumprojekta 6. panta trešā daļa.
Labklājības ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
11,64
Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā
15,00
informācijas aprite un koordinācija par personām, kurām piešķirts sociālas rehabilitācijas pakalpojums.
1
cilvēku tirdzniecības upuru skaits
3
gadījumi gadā
523,80
Likumprojekta izmantotie dati:
1) Izmantoti dati, ka vidēji nepieciešama viena stunda un varētu būt aptuveni 15 papildu gadījumi gadā.
2) Sabiedriskajā sektorā (bez nodibinājumiem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV030/table/tableViewLayout1/
3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmums): 160 stundas.
Kopā
19 841,22
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Iekšlietu ministrijai noteikta nacionālā koordinatora cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos funkcija, tai skaitā datu apkopošana, tendenču analīze, rīcības plāna izstrāde. Iekšlietu ministrijai noteikta iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānisma metodiskā vadība, kā arī starpvalstu kontaktpunkta nodrošināšanai informācijas apmaiņai par cilvēku tirdzniecības upuriem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts tiešā veidā neparedz personu sociālās situācijas uzlabošanu. Tā ietekme šajā jomā ir pastarpināta un izpaužas posmā, kad persona tiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri un iegūst tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek nodrošināti, izvērtējot personas individuālās vajadzības. Tie ietver, cita starpā, psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijas, kas sniedz atbalstu personas sociālās situācijas stabilizēšanai un uzlabošanai.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek nodrošināti, izvērtējot personas individuālās vajadzības. Tie ietver, cita starpā, psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijas, kas sniedz atbalstu personas sociālās situācijas stabilizēšanai un uzlabošanai.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts šo jomu ietekmē pastarpināti. Likumprojekts izslēdz jebkāda veida diskrimināciju. Personas ar garīgās veselības traucējumiem un vielu lietošanas traucējumiem ir mazāk aizsargātas, tādēļ tās ir pakļautas paaugstinātam vervēšanas riskam. Savlaicīga cilvēku tirdzniecības gadījumu atpazīšana un personu novirzīšana atbalsta saņemšanai veicina šo personu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī nodrošina nepieciešamo sociālo atbalstu nozieguma gadījumā.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sievietes statistiski biežāk kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem seksuālās ekspluatācijas nolūkā, savukārt vīrieši biežāk tiek pakļauti darbaspēka ekspluatācijai. Vienlaikus cilvēku tirdzniecība skar personas neatkarīgi no dzimuma.
Likumprojekts un tā īstenošanai paredzētās vadlīnijas veicinās izpratni par dažādām riska grupām, kā arī nodrošinās savlaicīgu palīdzības sniegšanu personām neatkarīgi no dzimuma. Vienlaikus tiek ņemts vērā, ka sievietēm un vīriešiem var būt atšķirīgas vajadzības, kas jau šobrīd tiek integrētas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā.
Likumprojekts veicinās cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu un ziņošanu, tādējādi nodrošinot savlaicīgu un atbilstošu atbalstu gan sievietēm, gan vīriešiem.
Likumprojekts un tā īstenošanai paredzētās vadlīnijas veicinās izpratni par dažādām riska grupām, kā arī nodrošinās savlaicīgu palīdzības sniegšanu personām neatkarīgi no dzimuma. Vienlaikus tiek ņemts vērā, ka sievietēm un vīriešiem var būt atšķirīgas vajadzības, kas jau šobrīd tiek integrētas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā.
Likumprojekts veicinās cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu un ziņošanu, tādējādi nodrošinot savlaicīgu un atbilstošu atbalstu gan sievietēm, gan vīriešiem.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesību akta projekta 6. pantā noteiktā informācijas apmaiņa un rīcība nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros paredz ziņu nodošanu starp pirmās saskarsmes institūcijām, Valsts policiju un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem, kā arī informācijas nodošanu starpvalstu novirzīšanas kontaktpunktam. Lai īstenotu minēto regulējumu, neizbēgami tiek apstrādāti personas dati, jo bez konkrētu personu identificēšanas un informācijas nodošanas nav iespējams nodrošināt:
iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu;
novirzīšanu uz kompetentajām institūcijām;
sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu;
nogaidīšanas perioda piemērošanu;
starpinstitucionālo un starpvalstu sadarbību.
1. Datu apstrādes nolūks
Personas datu apstrādes nolūks ir nodrošināt savlaicīgu informācijas sniegšanu par noziedzīgu nodarījumu pret personas brīvību un veselību. Mērķis ir cilvēku tirdzniecības upuru agrīnu identificēšana, aizsardzība un atbalsts, kā arī efektīvu informācijas apmaiņu starp kompetentajām institūcijām un starpvalstu sadarbību.
Minētos nolūkus nav iespējams sasniegt bez personas datu apstrādes, jo nepieciešama konkrētu personu identificēšana un individuāla situācijas izvērtēšana.
2. Datu apstrādes tiesiskais pamats
Personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar:
minētās regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu – apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu sabiedrības interesēs, proti, cilvēku tirdzniecības novēršanu un upuru aizsardzību.
Ja tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati (piemēram, dati par veselību vai sociālo situāciju), papildus piemērojams regulas 9. panta 2. punkta g) apakšpunkts – apstrāde ir nepieciešama būtisku sabiedrības interešu dēļ.
Valsts policija, saņemot šo informāciju, rīkojas ar datiem un apstrādā tos saskaņā ar likumu “”Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”.
3. Datu apjoms
Atbilstoši 6. pantā paredzētajām darbībām tiek apstrādātas šādas personas datu apstrādes kategorijas var būt dažādas atkarībā no situācijas. Plānots, ka datu ziņošanai visbiežāk būs šādas datu apstrādes kategorijas:
personas identificējošie dati;
kontaktinformācija;
informācija par personas statusu kā iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri;
informācija par iespējamo ekspluatāciju, tai skaitā ekspluatācijas vietu ekspluatācijā iesaistītajām personām;
nepieciešamības gadījumā – īpašu kategoriju personas dati.
Tiek ievērots datu minimizācijas princips, apstrādājot tikai tos datus, kas nepieciešami konkrētā nolūka sasniegšanai.
4. Datu glabāšanas termiņš
Personas dati tiek glabāti tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams šajā tiesību aktā noteikto funkciju izpildei, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus.
5. Citi datu apstrādes nosacījumi
Piekļuve personas datiem tiek nodrošināta tikai tām institūcijām, kurām tā nepieciešama 6. pantā noteikto pienākumu izpildei.
Datu subjekts tiek informēts par datu apstrādi, tostarp par ziņu nodošanu Valsts policijai un citām institūcijām, kā arī par viņa tiesībām.
6. Samērīguma izvērtējums
Personas datu apstrāde ir nepieciešama un samērīga ar leģitīmo mērķi – cilvēku tirdzniecības novēršanu un upuru aizsardzību. Tā atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību harta 8. pantā noteiktajām pamattiesībām uz personas datu aizsardzību un ievēro datu apstrādes principus – tiesiskumu, taisnīgumu, datu minimizāciju un proporcionalitāti.
iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu;
novirzīšanu uz kompetentajām institūcijām;
sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu;
nogaidīšanas perioda piemērošanu;
starpinstitucionālo un starpvalstu sadarbību.
1. Datu apstrādes nolūks
Personas datu apstrādes nolūks ir nodrošināt savlaicīgu informācijas sniegšanu par noziedzīgu nodarījumu pret personas brīvību un veselību. Mērķis ir cilvēku tirdzniecības upuru agrīnu identificēšana, aizsardzība un atbalsts, kā arī efektīvu informācijas apmaiņu starp kompetentajām institūcijām un starpvalstu sadarbību.
Minētos nolūkus nav iespējams sasniegt bez personas datu apstrādes, jo nepieciešama konkrētu personu identificēšana un individuāla situācijas izvērtēšana.
2. Datu apstrādes tiesiskais pamats
Personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar:
minētās regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu – apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu sabiedrības interesēs, proti, cilvēku tirdzniecības novēršanu un upuru aizsardzību.
Ja tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati (piemēram, dati par veselību vai sociālo situāciju), papildus piemērojams regulas 9. panta 2. punkta g) apakšpunkts – apstrāde ir nepieciešama būtisku sabiedrības interešu dēļ.
Valsts policija, saņemot šo informāciju, rīkojas ar datiem un apstrādā tos saskaņā ar likumu “”Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”.
3. Datu apjoms
Atbilstoši 6. pantā paredzētajām darbībām tiek apstrādātas šādas personas datu apstrādes kategorijas var būt dažādas atkarībā no situācijas. Plānots, ka datu ziņošanai visbiežāk būs šādas datu apstrādes kategorijas:
personas identificējošie dati;
kontaktinformācija;
informācija par personas statusu kā iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri;
informācija par iespējamo ekspluatāciju, tai skaitā ekspluatācijas vietu ekspluatācijā iesaistītajām personām;
nepieciešamības gadījumā – īpašu kategoriju personas dati.
Tiek ievērots datu minimizācijas princips, apstrādājot tikai tos datus, kas nepieciešami konkrētā nolūka sasniegšanai.
4. Datu glabāšanas termiņš
Personas dati tiek glabāti tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams šajā tiesību aktā noteikto funkciju izpildei, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus.
5. Citi datu apstrādes nosacījumi
Piekļuve personas datiem tiek nodrošināta tikai tām institūcijām, kurām tā nepieciešama 6. pantā noteikto pienākumu izpildei.
Datu subjekts tiek informēts par datu apstrādi, tostarp par ziņu nodošanu Valsts policijai un citām institūcijām, kā arī par viņa tiesībām.
6. Samērīguma izvērtējums
Personas datu apstrāde ir nepieciešama un samērīga ar leģitīmo mērķi – cilvēku tirdzniecības novēršanu un upuru aizsardzību. Tā atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību harta 8. pantā noteiktajām pamattiesībām uz personas datu aizsardzību un ievēro datu apstrādes principus – tiesiskumu, taisnīgumu, datu minimizāciju un proporcionalitāti.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Visas darbības tiek veiktas bērna labākajās interesēs. Tai skaitā, sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts atbilstoši bērna vecumam un briedumam atbilstošā veidā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi