21-TA-25: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcas katedrāles restaurācijas darbu turpināšana
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcas katedrāles (turpmāk – Sv. Jēkaba katedrāle) ar ēku kompleksu ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, valsts aizsardzības Nr. 6547.
Sv. Jēkaba katedrāle ir izcils romānikas – gotikas laika arhitektūras piemineklis, būtiska UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra arhitektoniska dominante un nozīmīgs tūrisma objekts. Sv. Jēkaba katedrāles apmeklējums iekļauts programmā nozīmīgu garīgo un laicīgo amatpersonu vizīšu laikā. Sv. Jēkaba katedrāle pirmo reizi minēta 1226. gadā, tā atradusies ārpus pilsētas mūriem. Sv. Jēkaba katedrāles vecākā daļa ir taisnstūra formas altāra piebūve, kas segta ar krusta velvēm un atspoguļo agrīnās gotikas celtniecības principus. Pirmatnējo halles tipa draudzes telpu ar aptuveni vienāda platuma jomiem, domājams, 13. gs. vidū – 14. gs. sākumā pārbūvēja par baziliku. Sv. Jēkaba katedrāles tornis saglabājis gotisku smailes formu. Torņa smailes tagadējais veidols radies 1756. gadā, tās pakājē novietots pulkstenis, bet augstāk esošajā izbūvē pie konsoles kādreiz atradies trauksmes zvans. Vērtīgākie Sv. Jēkaba katedrāles iekārtas priekšmeti ir kancele, ērģeles, ērģeļu prospekts, kapa plāksnes. Sv. Jēkaba katedrāle ir viens no ievērojamākajiem un senākajiem viduslaiku pieminekļiem Latvijā, kura vizuālā tēla kvalitāte ir svarīga arī no kultūrpolitikas viedokļa, kā arī objekta tehniskā stāvokļa dēļ nedrīkst pieļaut apdraudējumu apkārtējai videi un cilvēkiem.
Sv. Jēkaba katedrāle ir izcils romānikas – gotikas laika arhitektūras piemineklis, būtiska UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra arhitektoniska dominante un nozīmīgs tūrisma objekts. Sv. Jēkaba katedrāles apmeklējums iekļauts programmā nozīmīgu garīgo un laicīgo amatpersonu vizīšu laikā. Sv. Jēkaba katedrāle pirmo reizi minēta 1226. gadā, tā atradusies ārpus pilsētas mūriem. Sv. Jēkaba katedrāles vecākā daļa ir taisnstūra formas altāra piebūve, kas segta ar krusta velvēm un atspoguļo agrīnās gotikas celtniecības principus. Pirmatnējo halles tipa draudzes telpu ar aptuveni vienāda platuma jomiem, domājams, 13. gs. vidū – 14. gs. sākumā pārbūvēja par baziliku. Sv. Jēkaba katedrāles tornis saglabājis gotisku smailes formu. Torņa smailes tagadējais veidols radies 1756. gadā, tās pakājē novietots pulkstenis, bet augstāk esošajā izbūvē pie konsoles kādreiz atradies trauksmes zvans. Vērtīgākie Sv. Jēkaba katedrāles iekārtas priekšmeti ir kancele, ērģeles, ērģeļu prospekts, kapa plāksnes. Sv. Jēkaba katedrāle ir viens no ievērojamākajiem un senākajiem viduslaiku pieminekļiem Latvijā, kura vizuālā tēla kvalitāte ir svarīga arī no kultūrpolitikas viedokļa, kā arī objekta tehniskā stāvokļa dēļ nedrīkst pieļaut apdraudējumu apkārtējai videi un cilvēkiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš 2017. gada Sv. Jēkaba katedrālē notiek restaurācijas darbi un pēdējos četros gados no valsts budžeta Sv. Jēkaba katedrāles restaurācijai - restaurācijas būvprojektam, fasāžu atjaunošanai, jomu jumtu un cokola restaurācijai, arheoloģiskajai izpētei un arheoloģisko izrakumu darbiem, torņa seguma un konstrukciju atjaunošanai ir piešķirti 2 865 401 euro, bet 2020. gadā - 353 000 euro, lai nodrošinātu Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles restaurācijas darbu turpināšanu. Sv. Jēkaba katedrāles restaurācijas darbu ietvaros 2020.gadā tika uzsākti katedrāles inženierkomunikāciju pārbūves un iekštelpu restaurācijas darbi dienvidu joma 2. un 3. travejā, veicot grīdu nomaiņu, iekšējo inženiertīklu izbūvi un iekšējās apdares darbus.
Veicot minētos darbus, apsekošanā Sv. Jēkaba katedrāles altārtelpā un draudzes telpā ir atklāti plaši koksngraužu bojājumi, turklāt lielākajā daļā apsekoto vietu redzamas arī aktīvas ķirmju darbības pazīmes. Ķirmju bojājumi nodara ne tikai vizuālu kaitējumu, bet arī sagrauj materiāla struktūru, apdraudot tai skaitā nesošās jumta koka konstrukcijas katedrālē. Ņemot vērā koksngraužu straujo izplatīšanos gan interjera priekšmetos, daudzi no kuriem ir unikāli kultūrvēsturiski artefakti, gan sienu un kolonnu apšuvumos katedrāles telpās, novēršot koksnes neatgriezenisku bojāeju, būtu nepieciešami steidzami koksngraužu apkarošanas pasākumi, piemēram, apstrāde ar gāzi (LV KĶĪ Koksnes bionoārdīšanās un aizsardzības laboratorijas ekspertīzes slēdziens, 2021.06.16).
Lai nodrošinātu Sv. Jēkaba katedrāles pilnvērtīgu pieejamību kā vienam no dominējošajiem Vecrīgas tūrisma apskates objektiem, vienlaikus nodrošinot reliģisko darbību, ir nepieciešams līdztekus koksngraužu apkarošanas pasākumiem veikt arī dienvidu un ziemeļu jomu grīdas nomaiņu, inženierkomunikāciju pārbūvi un iekštelpu restaurāciju.
Veicot minētos darbus, apsekošanā Sv. Jēkaba katedrāles altārtelpā un draudzes telpā ir atklāti plaši koksngraužu bojājumi, turklāt lielākajā daļā apsekoto vietu redzamas arī aktīvas ķirmju darbības pazīmes. Ķirmju bojājumi nodara ne tikai vizuālu kaitējumu, bet arī sagrauj materiāla struktūru, apdraudot tai skaitā nesošās jumta koka konstrukcijas katedrālē. Ņemot vērā koksngraužu straujo izplatīšanos gan interjera priekšmetos, daudzi no kuriem ir unikāli kultūrvēsturiski artefakti, gan sienu un kolonnu apšuvumos katedrāles telpās, novēršot koksnes neatgriezenisku bojāeju, būtu nepieciešami steidzami koksngraužu apkarošanas pasākumi, piemēram, apstrāde ar gāzi (LV KĶĪ Koksnes bionoārdīšanās un aizsardzības laboratorijas ekspertīzes slēdziens, 2021.06.16).
Lai nodrošinātu Sv. Jēkaba katedrāles pilnvērtīgu pieejamību kā vienam no dominējošajiem Vecrīgas tūrisma apskates objektiem, vienlaikus nodrošinot reliģisko darbību, ir nepieciešams līdztekus koksngraužu apkarošanas pasākumiem veikt arī dienvidu un ziemeļu jomu grīdas nomaiņu, inženierkomunikāciju pārbūvi un iekštelpu restaurāciju.
Risinājuma apraksts
Lai turpinātu iesāktos Sv. Jēkaba katedrāles inženierkomunikāciju pārbūves un iekštelpu restaurācijas darbus dienvidu joma 1.travejā un ziemeļu joma 1-3 travejā un īstenotu nepieciešamos koksngraužu apkarošanas pasākumus, nepieciešami 374 000 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcas katedrāles draudzes locekļi, kurus rīkojuma projekts ietekmēs tieši, ņemot vērā paredzētos remontdarbus. Latvijas iedzīvotāji un tūristi kopumā, kuri tiks ietekmēti netieši.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ietekmēs uzņēmējus, kuri veiks remontdarbus
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
pozitīvi ietemēs nodarbinātību būvniecības nozarē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
374 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
374 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-374 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-374 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
374 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansiālais pamatojums norādīts Sv. Jēkaba katedrāles restaurācijas darbu tāmē (kopsavilkuma aprēķins restaurācijas darbiem).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiek segti no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tieslietu ministrija
- Finanšu ministrija
- Valsts kase
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi