Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka fondu vadības likumā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas tikai uz fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodu, ir nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, kurā ietvertais tiesiskais regulējums attiektos uz jauno2021.-2027.gada fondu plānošanas periodu.

Ievērojot minēto, ar Ministru kabineta 2021.gada 6.oktobra rīkojuma Nr.695 „Par Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiālā atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai atbildīgajām iestādēm” 2.punktu, Iekšlietu ministrijai ir uzdots izstrādāt likumprojektu par fondu vadību 2021.-2027.gada plānošanas periodam. Lai izpildītu Regulā Nr.2021/1060 noteiktās fondu īstenošanas, uzraudzības, izvērtēšanas, kontroles un audita prasības un izpildītu iepriekš minēto Ministru kabineta rīkojumu, ir izstrādāts šis likumprojekts.

1. Likumprojekts ir izstrādāts uz 2014.-2020.gada plānošanas perioda tiesiskā regulējuma bāzes. Tā kā Regulas Nr.2021/1060 prasības attiecas arī uz Eiropas Struktūrfondu un Kohēzijas fondu, likumprojekts ir izstrādāts arī ņemot vērā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieredzi, kā arī iepriekšminēto fondu šobrīd izstrādes stadijā esošo likumprojektu Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likums (VSS – 754).

2. Likumprojekta mērķis, tā pat kā Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, ir noteikt fondu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijas Republikā, nodrošinot efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem[1] atbilstošu fondu ieviešanu.

3. Likumprojekts nosaka fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus, deleģējumu Ministru kabinetam izdot attiecīgus normatīvos aktus, fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, projektu iesniedzēju izslēgšanas kritērijus kā arī informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar projektiem.

4. Likumprojektā ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada  pienākumu ES fondu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt  projekta iesniedzējam finansējumu  projekta īstenošanai (likumprojekta 5.panta pirmais teikums). Tāpat likumprojekts paredz, ka lēmums par atteikumu piešķirt finansējumu administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu izpratnē vērtējams kā negatīvs administratīvs akts, bet nav uzskatāms par nelabvēlīgu administratīvu aktu (likumprojekta 5.panta otrais teikums).
Likumprojekta 5.panta pirmā teikuma noteiktā regulējuma objekts ir subsīdiju jeb finansējuma piešķiršana, kas ietilpst tiesību nodrošinošajā valsts pārvaldē (vāc. – Leistungsverwaltung)[2], kā rezultātā personai nav subjektīvu publisko tiesību prasīt projekta iesnieguma apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu, tai skaitā tiesas ceļā. No tiesību nodrošinošās pārvaldes ir nošķirama ierobežojošā pārvalde (vāc. – Eingriffsverwaltung), kurā personai ir subjektīvas publiskās tiesības no valsts vai cita publiskās varas nesēja prasīt veikt vai pārtraukt konkrētu darbību (ja nepieciešams, arī tiesas ceļā)[3], piemēram, būvniecībā. Attiecībā uz subvenciju piešķiršanu projekta iesniedzējam ir tiesības un tiesisku un taisnīgu projekta iesnieguma vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī vienlīdzīgu attieksmi.[4] Tas nozīmē, ka  projekta iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu var prasīt tikai zaudējumu atlīdzību, kas radušies attiecīgajam projekta iesniedzējam, sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas), nevis ES fonda finansējumu, kas pieejams tikai konkrētā specifiskā atbalsta mērķa ietvaros noteiktā laika periodā.
Likumprojekta 5.panta otro teikumu pamato tas, ka uz fondu piešķīrumu persona  piesakās labprātīgi, atteikums pēc savas būtības nav nelabvēlīgs administratīvais akts, jo personai neko neatņem, bet gan nepiešķir ko tādu, uz ko tā konkursa kārtībā pretendēja.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018.gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 33.pants
[2] SIA „SAFEGE Baltija” veiktais Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanas sistēmas efektivizācijas iespēju izvērtējums, 20.lpp. Pieņemts 25.11.2013.; pieejams šeit: http://www.esfondi.lv/page.php?id=1104
[3] Creifelds Rechtswörterbuch, 19.Auflage, Verlag C.H.Beck München, 2007, S.320, S.1128
[4] Creifelds Rechtswörterbuch, 19.Auflage, Verlag C.H.Beck München, 2007, S.1130


5. Likumprojekta otrajā nodaļā (fondu vadības un projektu īstenošanas nodrošināšana) ir noteiktas fondu vadībā iesaistītās institūcijas (likumprojekta 7.pants), to tiesības un pienākumi. Atbilstoši Regulai Nr.2021/1060 likumprojektā ir noteikts, ka fondu vadību Latvijas Republikā īsteno šādas institūcijas:
5.1. vadošā iestāde (Iekšlietu ministrija);
5.2. deleģētā iestāde Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā (Kultūras ministrija);
5.3. revīzijas iestāde (Finanšu ministrija);
5.4. uzraudzības komiteja, kas ir koleģiāla institūcija.
Lai sasniegtu likumprojekta mērķi, fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādā vadlīnijas un citus materiālus un sadarbojas ar citām institūcijām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.  Vadošās iestādes vai deleģētās iestādes izstrādātajām vadlīnijām būs ieteikuma raksturs. Šobrīd ir paredzēts izdot vadlīnijas projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanai, kā arī vadlīnijas projektu vērtēšanas kritēriju piemērošanai.

6. Saglabāta ir iepriekšējā periodā noteiktā deleģētās iestādes funkcionālās padotības forma. Proti, deleģētā iestāde joprojām atrodas iekšlietu ministra pakļautībā, kurš padotību īsteno ar pilnvarotas amatpersonas (vadošās iestādes vadītāja, kas ir valsts sekretārs) starpniecību.

7. Fondu administrēšanas funkciju izpilde tā pat kā fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks finansēta no fondu tehniskās palīdzības, arī Regulas Nr.2021/1060 9.pantā minēto horizontālo principu ieviešana. Izvērstāks šā jautājuma regulējums un konkrēts finansējuma apjoms tiks noteikts Ministru kabineta noteikumu par fondu tehnisko palīdzību izstrādes procesā.

8. Likumprojekts paredz skaidri nodalīt vadošās iestādes, deleģētās iestādes un revīzijas iestādes tiesības un pienākumus, lai novērstu funkciju dublēšanos un izslēgtu interpretācijas iespējas starp fondu vadībā iesaistītajām iestādēm attiecībā uz funkciju pārdali un atbildībām. Likumprojektā ietvertās normas ir papildinātas ar atsaucēm uz konkrētiem Regulas Nr.2021/1060 pantiem, lai veidotu izsekojamu regulas un likumprojekta sasaisti. Papildus likumprojektā noteikts, ka fondu vadībā iesaistītās iestādes tā pat kā fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā var slēgt starpresoru vienošanos savā starpā, lai efektīvi pildītu tām noteiktos pienākumus. Starpresoru vienošanās cita starpā tiks noteikti iestāžu tiesības un pienākumi projektu iesniegumu atlases un projektu īstenošanas uzraudzības procesā, fondu vadības informācijas sistēmas izmantošanas nosacījumi, informācijas apmaiņas kārtība, strīdu risināšanas un grozījumu veikšanas kārtība, kā arī citi ar starpresoru vienošanās izpildi saistītie nosacījumi. Starpresoru vienošanās slēgšana atbildīgo iestāžu starpā ir paredzēta arī Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā „Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likums” (VSS – 754).

9. Arī šajā periodā vadošā iestāde būs tiesīga lemt par programmas, prioritātes, mērķa vai projekta ietvaros veikto izdevumu turpmākas deklarēšanas Eiropas Komisijai apturēšanu

10. Atšķirībā no fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda, revīzijas iestāde vairs neveic vadošās iestādes sākotnējo atbilstības novērtēšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzītajiem kritērijiem, jo šādu pienākumu Regula Nr.2021/1060 vairs neparedz. Likumprojekts, tā pat kā fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā, nosaka, ka revīzijas iestāde ir neatkarīga audita struktūrvienība, kas katru gadu sniedz Eiropas Komisijai pārliecību par Latvijā izveidotās fondu pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti un veikto izdevumu likumību un pareizību. Atbilstoši Regulā Nr.2021/1060 noteiktajam vadošā iestāde pēc būtības ir atbildīga par pārvaldības un kontroles sistēmas izveidi un tās darbības efektivitātes nodrošināšanu, tai skaitā Eiropas Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību.

11. Tā kā saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 69.panta 8.punktu, no 2023.gada ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visas informācijas apmaiņa starp finansējuma saņēmējiem un programmas īstenošanā iesaistītajām iestādēm kā arī visa oficiālā informācijas apmaiņa ar Eiropas Komisiju notiek, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, Ministru kabinets tiek pilnvarots izdot kārtību, kādā fondu vadībā iesaistītās institūcijas izmanto elektronisko datu apmaiņas sistēmu. Lai nodrošinātu Regulas Nr.2021/1060 69.panta 8.punktā minēto, 2021.gada 13.maijā Iekšlietu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija parakstīja sadarbības līgumu par elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izstrādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 „Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros. Norādītais projekts tiek īstenots ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros.

12. Uzraudzības komiteju, tā pat kā fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā, izveidos vadošā iestāde, lai atbalstītu fonda programmas īstenošanu. Atšķirībā no fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda, uzraudzības komitejas sastāvā vairs nebūs locekļi ar padomdevēja tiesībām, bet gan visi komitejas locekļi būs balsstiesīgi, taču, saskaņā ar Regulas 2021/1060 39.panta 1.punktu, uzraudzības komitejas reglaments var ļaut uzraudzības komitejas darbā piedalīties personām, kas nav locekles. Likumprojekta 11.pantā noteikts, ka uzraudzības komiteja veic Regulas Nr.2021/1060 40.pantā noteiktos pienākumus. Tāpat kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus atbilstoši  Regulas Nr.2021/1060 40.panta 2.punkta "a" apakšpunktam apstiprinās uzraudzības komiteja. Apstiprinātie kritēriji tiks pievienoti projektu iesniegumu atlases nolikumam.
Uzraudzības komitejas vadītājs ir vadošās iestādes vadītājs.  Atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 38.panta 2.punktam, Uzraudzības komitejas pieņem savu reglamentu, kurā nosaka komitejā izskatāmo dokumentu iesniegšanas un saskaņošanas kārtību, sēžu sagatavošanas un norises kārtību un citus iekšējās kārtības un darbības jautājumus.

13. Likumprojektā, līdzīgi kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, ievērojot to, ka Eiropas Komisija uzsver uz projekta rezultātu sasniegšanu balstītu pieeju un krāpšanas apkarošanu, lai nodrošinātu efektīvas fondu investīcijas un noteikto mērķu sasniegšanu, ir saglabāti finansējuma saņēmēja pienākumi nodrošināt projekta rezultātu un ilgtspējas saglabāšanu, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, lai projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar mērķu sasniegšanu (likumprojekta 12.pants). Finansējuma saņēmējs var būt:
1) tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, kuras projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā,
2) Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā persona vai personu apvienība (turpmāk — juridiskā persona), kuras projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā;
3) starptautiska organizācija, kas atbilst fonda vajadzībām (turpmāk – starptautiska organizācija), kuras projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Finansējuma saņēmēji atbilst Regulas Nr. 2021/1147 24. pantā, Regulas Nr. 2021/1148 20. pantā un Regulas Nr. 2021/1149 19. pantā noteiktajiem atbalsttiesīgajiem subjektiem.
Starptautiska organizācija Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros būs Starptautiskās Migrācijas organizācijas pārstāvniecība Latvijā, kas fonda 2007.-2013.gada plānošanas periodā un fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā veica pasākumus brīvprātīgās atgriešanas nodrošināšanai un turpinās to darīt arī fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros. Saskaņā ar 1997.gada 25.marta likuma Par Sadarbības līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko migrācijas organizāciju pielikumā esošo Sadarbības līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko migrācijas organizāciju minēto, organizācijai ir piešķirts juridiskās personas statuss.
Tāpat kā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanās periodā, likumprojektā minētā „cita valsts iestāde” pie noteiktās projekta iesniedzēja definīcijas ir iestāde, kura nav Ministru kabineta padotībā, piemēram, Valsts kontrole, Latvijas Banka.

14. Ievērojot, ka likumprojekts paredz tikai vispārēju regulējumu saistībā ar fondu vadību un īstenošanu, tā pat kā fondu vadības likumā, likumprojektā Ministru kabinets tiek pilnvarots izdot Ministru kabineta noteikumus fondu vadības nodrošināšanai. Šajā gadījumā Ministru kabineta kompetence būtiski neatšķiras no fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda regulējuma (likumprojekta 13.pants). Likumprojekta 13.panta 13.punktā minētā elektronisko datu apmaiņas sistēma ir Eiropas Komisijas izveidotā un uzturētā elektronisko datu apmaiņas sistēma SFC2021 (iepriekšējos fondu plānošanas periodos tika izmantotas elektronisko datu apmaiņas sistēma SFC2007 un SFC2013). Šajā sistēmā vadošā iestāde, deleģētā iestāde un revīzijas iestāde sniedz nepieciešamo informāciju, ziņojumus un datus Eiropas Komisijai saskaņā ar sistēmas noteiktajām veidnēm un Regulas Nr.2021/1060 prasībām.
Likumprojekta 13.panta 15.punktā minētā elektroniskā datu apmaiņas informācijas sistēma ir informācijas sistēma, kurai saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 69.panta 8.punkta prasībām Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai gadījumā ir jāuzsāk darbība ar 2023.gada 1.janvāri. Informācijas sistēmu izmantos vadošā iestāde, deleģētā iestāde, revīzijas iestāde un finansējuma saņēmējs (no 2023.gada 1.janvāra projektu iesniegumu iesniegšana un atskaišu sniegšana notiks caur šo informācijas sistēmu).

15. Tā kā viens no vadošās iestādes pienākumiem ir ieviest efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus un procedūras, ņemot vērā konstatētos riskus, vadošā iestāde izstrādās fondu krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju. Stratēģija būs dokuments, kurā tiks iekļauti visi ar krāpšanas apkarošanu saistītie pasākumi.

16. Ņemot vērā, ka fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā būtisks akcents būs uz vienkāršoto izmaksu iespējami plašu piemērošanu, Ministru kabinets tiek pilnvarots noteikt minēto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. Piemērojot vienkāršoto izmaksu iespējas, attiecināmos izdevumus aprēķina saskaņā ar iepriekš noteiktu metodi, pamatojoties uz iznākumiem, rezultātiem vai kādām citām izmaksām. Finansējuma saņēmējam vairs nav jānodrošina katra līdzfinansējuma izdevumu euro izsekojamība atsevišķos izdevumu apliecinošos dokumentos — tā ir galvenā vienkāršotu izmaksu nodrošinātā priekšrocība, jo šādi tiek ievērojami mazināts administratīvais slogs, kā arī tiek samazināta kļūdu rašanās iespēja. Turklāt, izmantojot vienkāršotās izmaksas, saistītos cilvēkresursus un administratīvās darbības var vairāk novirzīt politikas mērķu īstenošanai un tie vairs nav jākoncentrē uz finanšu dokumentu apkopošanu un pārbaudi. Vienkāršoto izmaksu izmantošanu atzinīgi vērtē visas ieinteresētās puses, tostarp Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Komisija. Vienkāršotās izmaksas arī sekmē ES fondu līdzekļu pareizāku izmantošanu. Eiropas Revīzijas palātas un Eiropas Komisijas uzstādījums ir palielināt vienkāršoto izmaksu izmantošanu ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā. Viena no būtiskākajām izmaiņām ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā salīdzinot ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodu, ir tā, ka Regulas Nr.2021/1060 53.panta 2.punktā ir noteikts slieksnis 200 000 euro darbībām/projektiem, kas ir daļa no darbības, kopējais finansējuma apjoms nepārsniedz minēto izmaksu apjomu, visas projekta darbības ir jāievieš piemērojot vienkāršotās izmaksas. Atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 53. panta 2.punktā noteiktajam, vienkāršoto izmaksu obligāta piemērošana attiecas uz projektiem, kuru kopējais finansējums ir līdz 200 000 euro  (ieskaitot).
Vienkāršoto izmaksu obligāta piemērošana nozīmē visu izmaksu segšanu ar vienkāršotajām izmaksām, izņemot, ja tiek piemērota vienotā likme, tad izmaksu pozīcija, kurai piemēros/rēķinās vienoto likmi, var būt segtas kā reālās izmaksas. Papildus skaidrojums būs pieejams Finanšu ministrijas, kā Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošās iestādes izstrādātajās vienkāršoto izmaksu vadlīnijās, kuras ir plānots piemērot arī Iekšlietu ministrijā kā fondu vadošā iestādē.

17. Turpinot fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda praksi, projekta iesnieguma veidlapu un tās pielikumus izstrādās un apstiprinās vadošā iestāde, kā arī vadošā iestāde izstrādās un iesniegs uzraudzības komitejā apstiprināšanai projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, priekšlikumus par projektu atlases veidu un atklātas projektu iesniegumu atlases nolikumu (likumprojekta 8.panta pirmās daļas 17. punkts). Nolikumā tiks ietverta informācija par projektu iesniegumu iesniegšanas un vērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika, līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu projekts un cita projektu iesniegumu atlasei nepieciešamā informācija. Atklāta projektu iesniegumu atlase tiks izsludināta oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, publicējot attiecīgu paziņojumu un norādi uz vietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums (likumprojekta 14.panta trešā daļa). Projektu iesniegumu atlase ir process no paziņojuma par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu vai uzaicinājuma iesniegt projekta iesniegumu ierobežotā projektu iesniegumu atlasē nosūtīšanas līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, vai atzinums par lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktajam administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

18. Līdzīgi kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, likumprojektā ir izdalīta atsevišķa nodaļa (III nodaļa), kurā noteikti projektu iesniegumu atlases veidi (likumprojekta 14.pants), projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumi (likumprojekta 15.pants), vadošās iestādes un deleģētās iestādes lēmumu veidi (likumprojekta 16.pants), projektu iesnieguma apstiprināšanas, apstiprināšanas ar nosacījumu vai noraidīšanas kārtība atklātā vai ierobežotā projektu iesniegumu atlasē (likumprojekta 17. un 18.pants), lēmuma pieņemšanas termiņš (likumprojekta 19.pants) un lēmuma apstrīdēšanas vai noraidīšanas kārtība (likumprojekta 21.pants). Tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā, projektu iesniegumu atlase tiks noteikta gan kā atklāta, gan ierobežota iesniegumu atlase. Lai nodrošinātu vienotu pieeju Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, lēmuma pieņemšanas termiņš ir precizēts uz trīs mēnešiem, tā pat kā Finanšu ministrijas izstrādātajā likumprojektā “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likums” (VSS – 754). Šis termiņš neliedz lēmumu par projektu iesnieguma apstiprināšanu pieņemt arī īsākā termiņā, ja tam nav objektīvi šķēršļi.

19. Likumprojektā, tāpat kā iepriekšējā plānošanas perioda likumā, iekļauti projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumi. Lai veicinātu drošu finanšu vadību un fondu finansējumu piešķirtu tikai tādām personām, kuras iepriekš nav veikušas prettiesiskas darbības fondu projektu īstenošanā, likumprojektā noteikts, ka projekta iesniedzēju no turpmākas dalības projektu iesniegumu atlasē izslēdz arī tad, ja stājies spēkā vadošās iestādes lēmums par aizliegumu projekta iesniedzējam vai personai,  kura ir attiecīgās juridiskās personas valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, dalībai projektu iesniegumu atlasē. Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu par aizliegumu dalībai projektu iesniegumu atlasē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja persona ir sniegusi nepatiesu informāciju, kas ir būtiska projekta iesnieguma novērtēšanai vai, īstenojot projektu šā likumprojekta izpratnē, sniegusi vadošajai iestādei vai deleģētajai iestādei nepatiesu informāciju vai citādi ļaunprātīgi rīkojusies saistībā ar projekta īstenošanu, kas ir bijis par pamatu neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanai vai atgūšanai, un vadošā iestāde ir izmantojusi tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu. Tāpat vadošā iestāde  vai deleģētā iestāde ir tiesīga pieņemt minēto lēmumu, ja persona ir radījusi mākslīgus  apstākļus vai sniegusi faktiskiem apstākļiem neatbilstošu informāciju, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem vai lai vadošā iestāde vai deleģētā iestāde attiecībā pret to pieņemtu labvēlīgu lēmumu. Uzskatāms, ka projekta iesniedzējs radījis mākslīgus apstākļus, ja projekta iesniedzējs, ar vai bez trešo pušu iesaistes, pirms projekta iesnieguma iesniegšanas radījis situāciju vai apstākļus, kas neatbilst ikdienas situācijai un ir radīti ar nolūku nodrošināt atbilstību atbalsta programmas nosacījumiem vai paaugstināt projekta iesnieguma konkurētspēju (piemēram, saņemot lielāku projekta iesnieguma vērtējuma punktu skaitu).
Savukārt par neatbilstošu informāciju uzskatāma tāda informācija, kas ietekmē projekta iesnieguma vērtējumu (piemēram, piešķiramo punktu skaitu) vai projekta iesnieguma apstiprināšanu.  Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde šādu lēmumu būtībā var pieņemt jebkurā brīdī, tiklīdz tās rīcībā ir pietiekami daudz faktu, kas liecina par minēto nosacījumu iestāšanos un aizliegums konkrētajā situācijā būtu uzskatāms par lietderīgu. Gadījumā, ja projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs ir maldinājis vadošo iestādi vai deleģēto iestādi, sniedzot nepatiesas ziņas, kas ir būtiskas projekta iesnieguma izvērtēšanā vai projekta īstenošanā, tas ir izslēdzams no tālākas dalības projektu iesniegumu atlasē vai pret to pieņemams likumprojekta 20.pantā paredzētais lēmums. Maldināšana, sniedzot nepatiesu informāciju, nebūtu jāsasaista ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo citādi netiek sasniegts efektīvākais veids tādu personu izslēgšanai no pretendēšanas uz finansējumu, kas ar savām darbībām kaitē vai var kaitēt ES budžeta interesēm, radot mākslīgus apstākļus finansējuma saņemšanai. Šis ir autonoms administratīvi tiesisks regulējums, lai izslēgtu no pretendēšanas uz finansējumu personas, kas maldina vadošo iestādi vai deleģēto iestādi ar nolūku saņemt finansējumu, jo finanšu līdzekļu izlietojums ir efektīvs tad, ja novērš nepamatotu līdzekļu piešķiršanu jau pieteikuma stadijā, nevis tos piešķirot un pēc tam atgūstot (ja vēlāk būs ko atgūt). Šādu apsvērumu pamatā ir Padomes 1995.gada 18.decembra regulas (EK, EURATOM) Nr.2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību mērķis – noteikt Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzībai dažādus administratīvos pasākumus un sodus, kas saistīti ar Kopienu tiesību pārkāpumiem. Turklāt šie administratīvie pasākumi un sodi neskar dalībvalsts krimināllikumu piemērošanu. Patiesu ziņu sniegšana ir tāds pats priekšnoteikums finansējuma saņemšanai kā jebkurš cits priekšnoteikums, piemēram, iesniegšanas termiņš. Projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta iesniegumu ar savu parakstu apliecina, ka  projekta iesniegumā iekļautā informācija ir patiesa un iekļauta apzināti. Tāpat, iesniedzot informāciju un dokumentāciju projekta īstenošanas ietvaros, projekta īstenotājs uzņemas atbildību par tās saturu, tādejādi uzskatāms, ka iesniegtie dati sniegti apzināti. Personai ir brīva izvēle piedalīties atbalsta sistēmā, no kā arī izriet, ka attiecībā uz izredzēm uz atbalstu tāda atbalsta saņēmēja gadījumā, kurš ir norādījis nepareizas ziņas, nepastāv arī tiesiskā paļāvība uz atbalstu, jo viņš no paša sākuma zināja, ka viņš nesaņems atbalstu, ja sniegs nepareizas ziņas.  Lai noskaidrotu, vai projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs sniedzis nepatiesu informāciju vai ļaunprātīgi rīkojies, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde pati pārbauda, vai persona nemaldina iestādi, izmantojot plaši pieejamo pierādīšanas līdzekļu spektru atkarībā no katras konkrētās situācijas īpatnībām (piemēram, salīdzinot personas iesniegtās izziņas ar izziņu izdevēja uzrādītajām, pieprasot ekspertīzes, veicot personas juridiskās adreses pārbaudi uz vietas utt.), un pieņem lēmumu (Administratīvā procesa likuma 59.pants). Tādējādi, ja vadošā iestāde vai deleģētā iestāde konstatē, ka tās rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu, tā ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru liedz personai noteiktu laika periodu piedalīties projektu iesniegumu atlasē. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka likumprojekta 20.panta 1.punktā ietvertās tiesību normas tvērums nerunā par tādiem gadījumiem, kas ir tehnisku, aritmētisku, redakcionālu  kļūdu jautājums, tādēļ šāda neapzināta kļūda nerezultēsies aizliegumā uz laiku līdz trīs gadiem piedalīties projektu iesniegumu atlasēs, bet gan ir vērsta uz tādiem gadījumiem, kas saistīti ar jau iepriekš minētu apzinātu un ļaunprātīgu rīcību, sagrozot datus vai informāciju un maldinot par faktisko situāciju.

20. Tāpat kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, arī likumprojekta 17.pantā un 18.pantā ir paredzēts, ka vadošā vai deleģētā iestāde var pieņemt lēmumu par:
1) projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;
2) projekta iesnieguma noraidīšanu, ko pieņem, ja projekta iesniegums neatbilst vērtēšanas kritērijiem;
3) projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, ja projekta iesniedzējam ir izvirzīti nosacījumi un jāprecizē projekta iesniegums, lai projekta iesniegums atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Tas attiecas uz gadījumiem, kad projekta iesniegumā konstatētas nebūtiskas neprecizitātes un nebūtu samērīgi projekta iesniegumu noraidīt.  Projekta iesniegums pēc būtības mainītos, ja tajā tiktu iekļautas papildu atbalstāmās darbības un papildu izmaksas vai gluži pretēji – svītrotas, ja iesniegtais projekta iesniegums vispār neatbilst atbalsta mērķim. Piemēram, plānoti ieguldījumi robežu infrastruktūrā, projekta iesniegumā paredzot jūras videonovērošanas sistēmas dienas/nakts tuvdarbības kameru iegādi, tomēr, precizējot projektu, finansējuma lielākā daļa tiek novirzīta robežpārbaudes tehnisko līdzekļu iegādei. Precizējumi, kas nemaina būtību ir, piemēram, aritmētisko kļūdu precizējumi, nodokļu nomaksa, noteikta satura dokumentu iesniegšana.

21. Atbilstoši ieviestajai praksei ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros likumprojekts paredz, ka vadošās iestādes vai deleģētās iestādes atzinumu par likumprojekta  17. panta trešajā daļā un 18.panta trešajā daļā  minētajā lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertā nosacījuma izpildi apstrīd un pārsūdz tādā pašā kārtībā un termiņos kā lēmumu, par kurā ietvertā nosacījuma izpildi sagatavots lēmums. Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi var apstrīdēt un pārsūdzēt arī atsevišķi no lēmuma, kurā ietverts nosacījums. Atbilstoši projekta iesniedzēja iesniegtajai informācijai vadošā iestāde vai deleģētā  iestāde lemj par nosacījuma izpildi. Tiesību akts, kuru izdod vadošā iestāde vai deleģētā  iestāde par nosacījuma izpildi, tiek saukts par atzinumu. Šo atzinumu attiecīgi projekta iesniedzējs var apstrīdēt un pārsūdzēt atbilstoši likumprojektā paredzētajam. ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā likumprojektā tiek lietots termins “atzinums”, tāpat kā fondu 2007.-2013.gada un 2014.-2020 plānošanas periodos.
Likumprojektā tāpat kā 2014.-2020.gada plānošanas perioda fondu vadības likumā ir ietverta tiesību norma, kas paredz ja projekta iesniegums iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, tas netiek vērtēts. Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde izdod administratīvu aktu – atzinumu. Atzinums tiek nosūtīts projekta iesniedzējam, tādējādi pieņemtais lēmums tiek paziņots atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam. Ja šajā daļā minēto iemeslu dēļ projekta iesniegumu atsaka pieņemt un projekta iesniedzējs atteikumu pārsūdz tiesā, Administratīvās rajona tiesas nolēmums par attiecīgo jautājumu nav pārsūdzams (likumprojekta 17.panta piektā daļa). Projekta iesniedzēji tiek informēti par projekta iesniegšanas termiņiem, tādēļ apzinās projektu iesniegšanas beigu datumus. Lai nenoslogotu tiesu darbību, tāpat kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā tiek noteikts, ka šis jautājums skatāms tikai Administratīvā rajona tiesā, nevirzot to uz apelācijas instanci.
Likumprojekta 17.panta  piektā daļa ir gadījums, kad netiek uzsākta projekta vērtēšana kā tāda, jo ir nokavēts projekta iesniegšanas termiņš. Tādēļ, ja projekta iesniedzējs ir iekļāvies projekta iesniegumu iesniegšanas termiņā, tad vadošā iestāde vai deleģētā iestāde vērtē projekta iesniegumu atbilstoši likumprojektā paredzētajai kārtībai.

22.Likumprojektā līdzīgi kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, ir noteikta skaidra strīdu risināšanas kārtība gan finansējuma saņēmējiem, kuri ir juridiskā persona vai starptautiska organizācija, gan tiem, kuri ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde. Ja finansējuma saņēmējs ir juridiskā persona vai starptautiska organizācija, strīdus par līguma izpildi varēs risināt  civiltiesiskā kārtībā. Deleģētās iestādes pieņemtos lēmumus varēs apstrīdēt vadošajā iestādē, kuras pienākums būs izvērtēt finansējuma saņēmēja iesniegumu un viena mēneša (objektīvu iemeslu dēļ, jo termiņu ir iespējams pagarināt, par to paziņojot projekta iesniedzējam) laikā no iesnieguma saņemšanas pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:
1) atstāt deleģētās iestādes lēmumu negrozītu;
 2) atcelt deleģētās iestādes lēmumu pilnībā vai kādā daļā un, ja nepieciešams, uzdot deleģētai iestādei izskatīt finansējuma saņēmēja iebildumus atkārtoti, ņemot vērā vadošās iestādes norādījumus;
 3) izdot satura ziņā citādu lēmumu.
Tāpat šajā pantā ir paredzēts, ja finansējuma saņēmējam, kurš ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, vienošanās par projekta īstenošanu izpildes gaitā rodas domstarpības par vadošās iestādes vienošanās ietvaros pieņemot lēmumu par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai citu lēmumu, puses situāciju risina savstarpēji vienojoties.

23. Likumprojekts nosaka, ka  vadošā iestāde vai deleģētā iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma (likumprojekta 19.panta pirmā daļa).
Papildus likumprojektā ir paredzēta iespēja pagarināt projektu iesniegumu vērtēšanas termiņu līdz sešiem mēnešiem, ja objektīvu iemeslu dēļ likumprojekta 19.panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot (likumprojekta 19.panta otrā daļa). Šādi iemesli varētu būt, piemēram, neparedzēti liels projektu iesniegumu skaits vai nepieciešama padziļināta projektu iesniegumu izpēte. Tāpat likumprojekta 19.panta otrās daļas otrajā teikumā ir noteikts, ka  lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams. Minētā tiesību norma ir ietverta ar mērķi, jo visi likumprojekta 19.panta pirmajā daļā noteikti lēmumi būtu jāpieņem vienlaicīgi, sevišķi atklātās projekta iesniegumu atlases gadījumā, kur projekta iesniegumi tiek ranžēti un kurā starp ES fondu projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un ES fonda finansējuma piešķiršanu.
Likumprojektā, tā pat kā fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir paredzēts, ka atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros projekta iesniegums pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu nav precizējams, nodrošinot vienlīdzīgus sacensības nosacījumus pretendentiem atklātās atlases procesā. Šāda pieeja ir arī Finanšu ministrijas izstrādātajā likumprojektā “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likums” (VSS – 754). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 3.panta pirmo daļu, šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.
Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likums ir speciālais regulējums, kura mērķis līdzīgi kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, ir noteikt fondu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijas Republikā, nodrošinot efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu Eiropas Savienības fondu ieviešanu un Administratīvā procesa likums neierobežo citu kārtību noteikt speciālajā regulējumā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka  šī jau ir iestrādāta prakse arī iepriekšējos plānošanas periodos, un šāds pats regulējums tika noteikts arī Iekšējas drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumā, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likumā.

24. Likumprojektā līdzīgi kā fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā nemainot līdzšinējo praksi likumdevējs ir paredzējis, ka lēmuma vai atzinuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšanas neaptur tā darbību (21.panta trešā daļa). Minētais nozīmē, ka apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumā pieņemtā administratīvā akta tiesiskais stāvoklis nemainās. Administratīvā akta darbības neapturēšana nozīmē, ka pārsūdzot lēmumu tiesā netiek rezervēta nauda, un netiek apturēts projektu iesniegumu vērtēšanas process. Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Turpretim šī paša likuma panta ceturtā daļa uzskaita gadījumus, kad Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmo daļa nav attiecināma, tai skaitā, kad noteikts citā likumā.

25. Attiecībā uz informācijas atklātību un tiesībām iepazīties ar projekta lietu (likumprojekta 26.pants), likumprojektā ir paredzēts, ka ir jābūt maksimālai informācijas pieejamībai un caurskatāmībai. Projekta iesniegums, dokumenti, kas saistīti ar projekta iesnieguma izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu attiecībā uz to, ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Informācija ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā, izņemot, ja informācijas pieejamība ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ, jo īpaši saistībā ar drošību, sabiedrisko kārtību, kriminālizmeklēšanu un personas datu aizsardzību. Ievērojot minēto, kā arī, lai veicinātu atklātību un caurspīdīgumu ES fondu ieviešanā, likumprojektā (likumprojekta 27.pants) noteikts,  ka par vispārpieejamu tiks uzskatīta šāda informācija:
1) finansējuma saņēmējs (nosaukums un juridiskā adrese);
2) projekta nosaukums;
3) piešķirtā finansējuma apmērs;
4) plānošanas dokumentā paredzētā aktivitāte, kuras ietvaros piešķirts fonda finansējums;
5) projekta īstenošanas vieta;
6) kopsavilkums par projekta ietvaros veicamajām darbībām.

26. Atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 63.panta 2.punktam, projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās un apmaksātas no 2021.gada 1.janvāra līdz 2029.gada 31.decembrim (likumprojekta 28.pants).