22-TA-13: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijai, kā Pasaules Pasta savienības dalībvalstij, ir jāratificē Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Apstiprināt Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvija ir Pasaules Pasta savienības (turpmāk –Savienība) dalībvalsts. Savienība apvieno 192 dalībvalstis. Tā veicina starptautiskas sadarbības attīstību, iespēju robežās sniedz dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko atbalstu pasta jautājumos, pilda konsultatīvas, saskarsmes un starpniecības funkcijas, izdod noteikumus starptautiskā pasta apmaiņai, kā arī rekomendācijas un vadlīnijas, kas palīdz nodrošināt plašu mūsdienu produktu un pakalpojumu tīklu.
Savienības struktūras ir Kongress, Administratīvā padome (CA), Pasta darbības padome (POC) un Starptautiskais birojs.
Augstākā savienības struktūra ir Kongress, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Kongress notiek reizi četros gados un tajā tiek izdarīti grozījumi Savienības aktos un pieņemtas rezolūcijas, tiek noteikta darbības programma savienības darbā nākamajiem četriem gadiem un izstrādāt stratēģisko plānu, tiek ievēlēti pārstāvji CA un POC, kā arī Starptautiskā biroja ģenerāldirektors un tā vietnieks.
Kongresu starplaikā Savienības darba nepārtrauktību Vispārīgajā reglamentā noteiktās kompetences ietvaros nodrošina CA un POC, kas koordinē un uzrauga visas darbības, lai veicinātu starptautisko pasta pakalpojumu attīstību, modernizāciju, pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.
Starptautiskais birojs, ko vada ģenerāldirektors un kontrolē CA, pilda izpildes, atbalsta, sakaru, informācijas un konsultatīvās funkcijas, nodrošina tehnisko atbalstu visām savienības struktūrām, veicina tehnisko sadarbību starp dalībvalstīm un reģionālajām apvienībām.
Lai dalībvalstis pildītu uzliktos pienākumus un nodrošinātu to garantētu izpildi, ir pieņemti Savienības pamatdokumenti, kas ir saistoši tās dalībvalstīm, tostarp Savienības Konstitūcija (turpmāk – Konstitūcija) un Vispārīgais Reglaments. Savienības pamatdokumentos iekļautais regulējums attiecas arī uz dalībvalstu izraudzītajiem pasta operatoriem to kompetences ietvaros.
Saskaņā ar Konstitūcijas 22. panta 2. punktu Savienības Vispārīgais reglaments nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un Savienības darbību. Grozījumus Konstitūcijā un Vispārīgajā Reglamentā izdara, pieņemot papildprotokolus.
Vispārīgais reglaments nosaka Savienības struktūru pienākumus un funkcijas, ievēlēšanas principus, procedūras priekšlikumu iesniegšanai grozījumu izdarīšanai savienības dokumentos, šķīrējtiesas procedūras, darba valodas, nosaka Savienības izdevumu maksimāli pieļaujamo apmēru nākamajam četru gadu periodam, kā arī dalības maksas iemaksu klases.
2014. gada 12. jūnijā ir pieņemts likums „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”.
Grozījumus Vispārīgajā reglamentā izdara ar papildprotokoliem.
2018. gada 11. oktobrī ir pieņemts likums “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”.
2019. gada 5. septembrī ir pieņemts likums “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu”.
Pasta likums nosaka institūciju, kas pārstāv Latvijas Republiku attiecībās ar Savienību un izraudzītā pasta operatora noteikšanas kārtību un tā tiesības attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Pasta likuma 3. pantā noteikts, ka papildus Pasta likumā noteiktajām prasībām pasta nozari reglamentē arī Pasaules Pasta konvencija un citi Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, savukārt likuma 6.pantā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka to pasta komersantu, kurš sniegs pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no Savienības dokumentiem izrietošās saistības, un kurš atbilstoši minētajām saistībām pasta darbības jautājumos pārstāvēs Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem (turpmāk — izraudzītais pasta operators).
Regulators ar 2009. gada 7. decembra lēmumu Nr.408 „Par pārstāvību attiecībās ar citu valstu noteiktiem pasta operatoriem” noteica VAS „Latvijas Pasts” pienākumu sniegt Latvijas Republikas teritorijā pasta pakalpojumus, pildot visas no Savienības dokumentiem izrietošās saistības un pārstāvēt Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem. Ar Regulatora 2021.gada 22.jūlija lēmumu Nr.78 “Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju” VAS “Latvijas Pasts” tika atzīts par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021.gada 22.jūlija lēmumu Nr. 79 “Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu” VAS “Latvijas Pasts” tika noteiktas UPP saistības no 2022.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim.
Ievērojot minēto, VAS “Latvijas Pasts” tika izvēlēts kā universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, un tam kā izraudzītajam pasta operatoram tika noteikti pienākumi pildīt Savienības dokumentos noteiktās prasības.
Atbilstoši Pasta likuma 7. pantam Latvijas Republiku attiecībās ar Pasaules Pasta savienību, īstenojot pasta nozares politiku, pārstāv Satiksmes ministrija.
2021.gadā Savienības 27.kongresā tika izdarīti grozījumi Vispārīgajā reglamentā, precizējot tā normas:
- attiecībā uz Savienības CA, POC un Konsultatīvās komitejas sastāvu un funkcijām, Starptautiskā biroja ģenerāldirektora pienākumiem,
- par Savienības dokumentu sagatavošanu un priekšlikumu iesniegšanu, palielinot dokumentu iesniegšanas termiņus un iespēju sniegt priekšlikumus elektroniski;
- nosakot papildus kritērijus un kārtību parādu atgūšanai un sankciju piemērošanu par dalībmaksas kavējumiem;
-- nosakot ikgadējo izdevumu maksimālo apjomu Savienības funkciju nodrošināšanai, Stratēģijas programmā un Biznesa plānā noteikto uzdevumu izpildes nodrošināšanai, atbilstoši noteiktajām prioritātēm.
- paplašinot dalībvalstu iemaksu klases, ieviešot jaunu dalībmaksu sistēmu, kurā pamatā ņemta vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēma;
Latvijas dalībmaksas klase nemainās un paliek vienas vienības apmērā, aptuveni 46000 CHF. Vienas vienības apmērs var nedaudz mainīties, ja citas dalībvalstis brīvprātīgi izvēlēsies maksāt lielākas iemaksas, nekā nepieciešams.
Ievērojot minēto, Vispārīgā reglamenta Trešajā papildprotokolā ietvertās normas neparedz Latvijai jaunas saistības, bet atvieglo procedūras priekšlikumu iesniegšanai grozījumiem Savienības dokumentos.
Savienības struktūras ir Kongress, Administratīvā padome (CA), Pasta darbības padome (POC) un Starptautiskais birojs.
Augstākā savienības struktūra ir Kongress, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Kongress notiek reizi četros gados un tajā tiek izdarīti grozījumi Savienības aktos un pieņemtas rezolūcijas, tiek noteikta darbības programma savienības darbā nākamajiem četriem gadiem un izstrādāt stratēģisko plānu, tiek ievēlēti pārstāvji CA un POC, kā arī Starptautiskā biroja ģenerāldirektors un tā vietnieks.
Kongresu starplaikā Savienības darba nepārtrauktību Vispārīgajā reglamentā noteiktās kompetences ietvaros nodrošina CA un POC, kas koordinē un uzrauga visas darbības, lai veicinātu starptautisko pasta pakalpojumu attīstību, modernizāciju, pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.
Starptautiskais birojs, ko vada ģenerāldirektors un kontrolē CA, pilda izpildes, atbalsta, sakaru, informācijas un konsultatīvās funkcijas, nodrošina tehnisko atbalstu visām savienības struktūrām, veicina tehnisko sadarbību starp dalībvalstīm un reģionālajām apvienībām.
Lai dalībvalstis pildītu uzliktos pienākumus un nodrošinātu to garantētu izpildi, ir pieņemti Savienības pamatdokumenti, kas ir saistoši tās dalībvalstīm, tostarp Savienības Konstitūcija (turpmāk – Konstitūcija) un Vispārīgais Reglaments. Savienības pamatdokumentos iekļautais regulējums attiecas arī uz dalībvalstu izraudzītajiem pasta operatoriem to kompetences ietvaros.
Saskaņā ar Konstitūcijas 22. panta 2. punktu Savienības Vispārīgais reglaments nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un Savienības darbību. Grozījumus Konstitūcijā un Vispārīgajā Reglamentā izdara, pieņemot papildprotokolus.
Vispārīgais reglaments nosaka Savienības struktūru pienākumus un funkcijas, ievēlēšanas principus, procedūras priekšlikumu iesniegšanai grozījumu izdarīšanai savienības dokumentos, šķīrējtiesas procedūras, darba valodas, nosaka Savienības izdevumu maksimāli pieļaujamo apmēru nākamajam četru gadu periodam, kā arī dalības maksas iemaksu klases.
2014. gada 12. jūnijā ir pieņemts likums „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”.
Grozījumus Vispārīgajā reglamentā izdara ar papildprotokoliem.
2018. gada 11. oktobrī ir pieņemts likums “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”.
2019. gada 5. septembrī ir pieņemts likums “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu”.
Pasta likums nosaka institūciju, kas pārstāv Latvijas Republiku attiecībās ar Savienību un izraudzītā pasta operatora noteikšanas kārtību un tā tiesības attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Pasta likuma 3. pantā noteikts, ka papildus Pasta likumā noteiktajām prasībām pasta nozari reglamentē arī Pasaules Pasta konvencija un citi Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, savukārt likuma 6.pantā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka to pasta komersantu, kurš sniegs pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no Savienības dokumentiem izrietošās saistības, un kurš atbilstoši minētajām saistībām pasta darbības jautājumos pārstāvēs Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem (turpmāk — izraudzītais pasta operators).
Regulators ar 2009. gada 7. decembra lēmumu Nr.408 „Par pārstāvību attiecībās ar citu valstu noteiktiem pasta operatoriem” noteica VAS „Latvijas Pasts” pienākumu sniegt Latvijas Republikas teritorijā pasta pakalpojumus, pildot visas no Savienības dokumentiem izrietošās saistības un pārstāvēt Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem. Ar Regulatora 2021.gada 22.jūlija lēmumu Nr.78 “Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju” VAS “Latvijas Pasts” tika atzīts par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021.gada 22.jūlija lēmumu Nr. 79 “Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu” VAS “Latvijas Pasts” tika noteiktas UPP saistības no 2022.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim.
Ievērojot minēto, VAS “Latvijas Pasts” tika izvēlēts kā universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, un tam kā izraudzītajam pasta operatoram tika noteikti pienākumi pildīt Savienības dokumentos noteiktās prasības.
Atbilstoši Pasta likuma 7. pantam Latvijas Republiku attiecībās ar Pasaules Pasta savienību, īstenojot pasta nozares politiku, pārstāv Satiksmes ministrija.
2021.gadā Savienības 27.kongresā tika izdarīti grozījumi Vispārīgajā reglamentā, precizējot tā normas:
- attiecībā uz Savienības CA, POC un Konsultatīvās komitejas sastāvu un funkcijām, Starptautiskā biroja ģenerāldirektora pienākumiem,
- par Savienības dokumentu sagatavošanu un priekšlikumu iesniegšanu, palielinot dokumentu iesniegšanas termiņus un iespēju sniegt priekšlikumus elektroniski;
- nosakot papildus kritērijus un kārtību parādu atgūšanai un sankciju piemērošanu par dalībmaksas kavējumiem;
-- nosakot ikgadējo izdevumu maksimālo apjomu Savienības funkciju nodrošināšanai, Stratēģijas programmā un Biznesa plānā noteikto uzdevumu izpildes nodrošināšanai, atbilstoši noteiktajām prioritātēm.
- paplašinot dalībvalstu iemaksu klases, ieviešot jaunu dalībmaksu sistēmu, kurā pamatā ņemta vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēma;
Latvijas dalībmaksas klase nemainās un paliek vienas vienības apmērā, aptuveni 46000 CHF. Vienas vienības apmērs var nedaudz mainīties, ja citas dalībvalstis brīvprātīgi izvēlēsies maksāt lielākas iemaksas, nekā nepieciešams.
Ievērojot minēto, Vispārīgā reglamenta Trešajā papildprotokolā ietvertās normas neparedz Latvijai jaunas saistības, bet atvieglo procedūras priekšlikumu iesniegšanai grozījumiem Savienības dokumentos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021. gada 26. augustā Pasaules Pasta savienības 27. kongresā Abidžanā ir parakstīts Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols. Latvijai kā Savienības dalībvalstij tas jāratificē iespējami īsākā laikā un saskaņā ar Konstitūcijas 26. pantu paziņojums par ratifikāciju iespējami īsākā laikā jāiesniedz Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu” sagatavots, lai ratificētu Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- VAS “Latvijas Pasts”
Ietekmes apraksts
VAS "Latvijas Pasts" kā izraudzītajam pasta operatoram noteikts pienākums sniegt pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no Pasaules Pasta savienības dokumentiem izrietošās saistības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols.
Apraksts
2021. gada 26. augustā Pasaules Pasta savienības 27. kongresā Abidžanā ir parakstīts Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols. Saskaņā ar Konstitūcijas 31. panta 2. punktu kongresa pieņemtie grozījumi Vispārīgajā reglamentā noformējami kā papildprotokols, un dalībvalstīm tas jāratificē iespējami īsākā laikā.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Latvijai jāievēro Konstitūcijas 26. pantā un 31. pantā minētie procesuālie noteikumi. Latvijai šis akts ir jāratificē un paziņojums par ratifikāciju jāiesniedz deponēšanai Pasaules Pasta savienības Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
1. pants.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi nav sniegti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi