Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam šobrīd, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, līdzās valsts valodai var lietot jebkuru svešvalodu, ja šī informācija ir saistīta ar starptautisko tūrismu. Attiecībā uz termina “starptautiskais tūrisms” nozīmi jānorāda, ka saskaņā ar Akadēmisko terminu datubāzi (pieejams: http://termini.lza.lv) starptautiskais tūrisms ir tūrisma apakštips, kas aptver valstī ienākošās un no valsts izejošās tūristu plūsmas. Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 11. apakšpunkts starptautisko tūrismu definē kā ārvalstnieku tūrismu Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrismu ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports). Tādējādi infrastruktūras objekti, kur tūristi var ierasties vai izceļot no valsts (lidostas, ostas, starptautiskās autoostas un dzelzceļa stacijas, valsts robežpunkti), uzskatāmi par izņēmuma gadījumiem, kur līdztekus valsts valodai būtu pieļaujams sabiedrības informēšanai paredzētus ziņojumus sniegt arī svešvalodā. Šis izņēmuma gadījums (MK noteikumu Nr. 130 2.1. apakšpunkts) ir attiecināms uz tādiem starptautisko tūristu loģistikas centriem kā Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (Centrālā stacija “Rīga”), starptautiskā lidosta “Rīga”, Rīgas pasažieru osta, Rīgas Starptautiskā autoosta. Tādējādi svešvalodu lietošana minētajos transporta infrastruktūras un loģistikas objektos līdztekus valsts valodai ir pieļaujama, jo tam ir objektīvs pamatojums.
Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 3. oktobra spriedumā lietā Nr. 1A68016417 tiesas kolēģija ir norādījusi, ka MK noteikumu Nr. 130 2. punktā lietotais vārdu kopums “ja šī informācija ir saistīta ar starptautisko tūrismu” ir skatāms sašaurināti caur objektīvās nepieciešamības prizmu. Spriedumā ir arī norādīts, ka, piemēram, Jelgavas dzelzceļa staciju nav iespējams atzīt par starptautisku, jo tā nav paredzēta būt par pārrobežu tūristu sākotnējo ierašanās vietu valstī vai no tās izceļot.
Tādējādi MK noteikumu Nr. 130 2.1. apakšpunktā ietvertais izņēmuma gadījums praksē netiek attiecināts uz sabiedrisko transportu (autobusi, vilcieni u.c.) un uz reģionāla mēroga transporta infrastruktūras objektiem.
Tas nozīmē, ka tūristiem nav pieejama informācija svešvalodā, piemēram, sabiedriskajā transportā, kas pārvadā tūristus uz un no starptautiskās lidostas “Rīga” un citiem starptautiska mēroga transporta mezgliem.
Normatīvā regulējuma pilnveidošana mazinās neskaidrības un pārpratumus attiecībā uz to, vai un kur sabiedriskajā transportā un sabiedriskā transporta infrastruktūras objektos informāciju drīkst sniegt ne tikai latviešu valodā, bet arī svešvalodā.
 

Ar piedāvātajiem grozījumiem plānots noteikt, ka, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, līdztekus valsts valodai var lietot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ja šī informācija ir saistīta ar sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, ieceļojot un izceļojot no Latvijas, vai nodrošinot nokļūšanu starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektā.
Ar grozījumiem tiks ņemta vērā ārvalstu tūristu interese saņemt būtisku un nepieciešamu informāciju viņiem saprotamā valodā, tādējādi arī sniedzot zināma veida atbalstu tūrisma nozarei kopumā, veidojot pievilcīgāku vidi ārvalstu tūristiem.
Piedāvātie grozījumi ir vērsti uz to, lai, piemēram, sabiedriskajā transportā, kas pārvadā tūristus uz un no starptautiskās lidostas “Rīga”, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (Centrālā stacija “Rīga”), Rīgas pasažieru ostas un Rīgas Starptautiskās autoostas varētu sniegt informāciju arī Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Minētais būtu attiecināms arī uz gadījumiem, kad sabiedriskais transports veic starptautiskos pārvadājumus un šķērso Latvijas robežu. Lietot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām līdzās valsts valodai būs pieļaujams arī tajos sabiedriskajos transportos, kam galapunkts ir kādā no starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektiem (starptautiskā lidosta “Rīga”, Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (Centrālā stacija “Rīga”), Rīgas pasažieru osta un Rīgas Starptautiskā autoosta).

Grozījumi paredz, ka minētajā gadījumā informāciju drīkst sniegt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, nevis jebkurā svešvalodā. Šāda pieeja ir izvēlēta, ņemot vērā Latvijas piederību Eiropas kultūrtelpai, kas ir apliecināta arī Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) ievadā. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts atbalsta Eiropas kultūrtelpas stiprināšanu.
Satversmes ievada sestā rindkopa uzsver Latvijas kā vienotas Eiropas vērtību veicinātājas lomu. Eiropas Savienība ir balstīta uz vienotas Eiropas ideju. Tā ir pārnacionāla organizācija, kura izveidojusi kopēju tiesisko telpu un kurā dalībvalstīm ir kopīgas vērtības (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 21.2. punktu). Arī Latvijas rīcībai, aizsargājot valsts valodu, jābūt vērstai uz to, lai Latvijas valsts un sabiedrība spētu pilnvērtīgi iesaistīties Eiropas kultūrtelpā (sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. 2020‑33‑01 33.4. punktu).
Ņemot vērā minēto, ir izvēlēts risinājums ļaut šādu informāciju sniegt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, nevis jebkurā svešvalodā.
Gadījumos, kad informācija ir saistīta ar drošības un veselības apsvērumiem, un starptautiskas nozīmes pasākumiem, tiek saglabāta iespēja informāciju sniegt jebkurā svešvalodā.

Ņemot vērā minēto attiecībā uz to, kuros gadījumos, sniedzot informāciju, var lietot jebkuru svešvalodu un kuros gadījumos tikai kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ir nepieciešams precizēt, ka informācija, kas saistīta ar Eiropas Savienības brīvu preču apriti, arī var tikt sniegta Eiropas Savienības oficiālajā valodā.