23-TA-1200: Cits plānošanas dokumenta (grozījumu) projekts (Groza ar plānošanas dokumentu)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. augusta rīkojumā Nr. 466 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 27.0. versija)""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts ir sagatavots, lai aktualizētu pēc Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Vienotas darba vides izveide visā Ekonomikas ministrijas resorā”, kas īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros, (Vienošanās Nr. 2.2.1.1/17/I/031) (turpmāk – Projekts) pabeigšanas Projekta uzturēšanas izmaksas, kā arī Projekta aprakstā veiktu atsevišķus tehniskus precizējumus. Tostarp:
[1] Spēkā esošā Ministru kabineta 2017. gada 30. augusta rīkojuma Nr. 466 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 27.0. versija)” (turpmāk – Rīkojums Nr. 466) 5. punktā noteiktās uzturēšanas izmaksas ir aprēķinātas par pamatu ņemot vērā Rīkojuma Nr. 466 sagatavošanas laika perioda makroekonomiskās prognozes, kas būtu saistītas ar Projekta rezultāta uzturēšanu.
Tomēr iepriekš neprognozējamo ģeopolitisko notikumu virzība ir radījusi augstas nenoteiktības apstākļus, tostarp attiecībā uz neprognozējamu globālu cenu paaugstināšanos.
Minētā rezultātā augstās inflācijas ietekmē gan Projekta ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) risinājumu, gan arī kopējās Ekonomikas ministrijas resora iestāžu IKT uzturēšanas izmaksas ir iezīmējušās ar iepriekš neparedzamu izmaksu palielinājumu.
Vienlaikus ir atzīmējams, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 653) 32. punktu finansējuma saņēmējs ir tieši atbildīgs par projekta īstenošanu un rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.
Ievērojot minēto, kā arī, ņemot vērā būtisko IKT uzturēšanas izmaksu palielinājumu, Ekonomikas ministrijai Rīkojuma Nr. 466 5. punktā noteiktā Projekta uzturēšanas izmaksu apmēra ietvarā Projekta ietvaros izveidotās IKT infrastruktūras uzturēšana faktiski vairs nav iespējama.
Gluži pretēji – Rīkojuma Nr. 466 5. punktā noteiktais uzturēšanas izmaksu apmērs šobrīd ir daudzkārt mazāks par faktiskajām IKT uzturēšanas izmaksām.
Minētā rezultātā pie šādiem apstākļiem ir būtiski apdraudēta visas Projekta ietvaros izveidotās IKT infrastruktūras uzturēšanas iespējamība atbilstoši Noteikumu Nr. 653 32. punkta prasībām par Projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.
Vienlaikus ir uzsverams, ka Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto IKT sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam””, kurā, cita starpā, ir akcentēts, ka, nenodrošinot nepieciešamo finansējumu informācijas sistēmu uzturēšanai, var rasties sistēmu drošības apdraudējumi, tostarp, riski var nodarīt kaitējumu fiziskām un juridiskām personām (piemēram, nelikumīgi izpaustu personas datu, lēmumu pieņemšanā izmantotās informācijas sagrozīšanas, publiskās pārvaldes pakalpojuma nepieejamības rezultātā), kā arī papildu finanšu izdevumi minēto risku un apdraudējumu seku novēršanai, vai arī var tikt apturēta vai ierobežota pārvaldes funkciju izpilde, kuru atbalsta sistēmas.
Ievērojot minēto, kā arī – īpaši uzsverot iepriekš minētos apstākļus, ir novērtējams, ka uzturēšanas izmaksu aprēķina proporcija, kas ir veikta pirms neprognozējamo notikumu iestāšanās, rada būtisku risku, ka nenodrošinot Projekta ietvaros izveidoto IKT sistēmu uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, pastāv liela Projekta ietvaros izveidoto IKT sistēmu drošības apdraudējumu iestāšanās iespējamība.
[2] Projekta aprakstā ir veicami atsevišķi redakcionāli precizējumi, kas nemaina Projekta īstenošanas tvērumu pēc būtības, bet skaidrāk raksturo Projekta ietvarā sasniedzamos mērķus un uzdevumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir:
[1] aktualizēt pēc Projekta pabeigšanas Projekta uzturēšanas izmaksas;
[2] veikt atsevišķus tehniskus precizējumus Projekta aprakstā (kopsavilkumā), kas nemaina Projekta īstenošanas tvērumu pēc būtības, bet skaidrāk raksturo Projekta ietvarā sasniedzamos mērķus un uzdevumus.
[1] aktualizēt pēc Projekta pabeigšanas Projekta uzturēšanas izmaksas;
[2] veikt atsevišķus tehniskus precizējumus Projekta aprakstā (kopsavilkumā), kas nemaina Projekta īstenošanas tvērumu pēc būtības, bet skaidrāk raksturo Projekta ietvarā sasniedzamos mērķus un uzdevumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Rīkojuma Nr. 466 5. punktu pēc Projekta pabeigšanas noteiktas Projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 184 050 euro gadā, tai skaitā:
1) 12 488 euro segt no Ekonomikas ministrijai budžeta programmā 20.00.00 “Būvniecība” pieejamiem līdzekļiem;
2) 171 562 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.
Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojuma Nr. 478 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. augusta rīkojumā Nr. 466 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 27.0. versija)" (turpmāk – Rīkojums Nr. 478) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) III. sadaļas 6.punktā ir arīdzan norādīts Projekta uzturēšanas izmaksu sadalījums, proti, kāda veida pozīcijas ir paredzētas segt no Projekta uzturēšanas izmaksām. Tostarp:
- 31 944 euro gadā datu analīzes risinājuma un finanšu un budžeta plānošana un prognozēšana programmatūras licenču uzturēšanai;
- 68 190 euro gadā par datu centra pakalpojumu nodrošināšanu;
- 64 306 euro gadā par šifrētas datu pārraides pakalpojuma nodrošināšanu;
- 19 610 euro gadā informācijas sistēmas drošības administratora atlīdzībai.
1) 12 488 euro segt no Ekonomikas ministrijai budžeta programmā 20.00.00 “Būvniecība” pieejamiem līdzekļiem;
2) 171 562 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.
Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojuma Nr. 478 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. augusta rīkojumā Nr. 466 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 27.0. versija)" (turpmāk – Rīkojums Nr. 478) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) III. sadaļas 6.punktā ir arīdzan norādīts Projekta uzturēšanas izmaksu sadalījums, proti, kāda veida pozīcijas ir paredzētas segt no Projekta uzturēšanas izmaksām. Tostarp:
- 31 944 euro gadā datu analīzes risinājuma un finanšu un budžeta plānošana un prognozēšana programmatūras licenču uzturēšanai;
- 68 190 euro gadā par datu centra pakalpojumu nodrošināšanu;
- 64 306 euro gadā par šifrētas datu pārraides pakalpojuma nodrošināšanu;
- 19 610 euro gadā informācijas sistēmas drošības administratora atlīdzībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Datu centra pakalpojumi
Projekta īstenošanas ietvarā starp Ekonomikas ministriju un Latvijas Nacionālo bibliotēku 2020. gada 21. februārī tika noslēgts sadarbības līgums par Projekta īstenošanu un uzturēšanu pēc Projekta pabeigšanas un Ekonomikas ministrijai un tās resora iestādēm vienotā datu centra pakalpojumu sniegšanu.
Ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas 2022.gada 8.novembra rīkojumu Nr.1.1-2/91 “Par datu centra pakalpojumu katalogu un maksas pakalpojumu cenām” (https://www.lnb.lv/library/cenradis/) Latvijas Nacionālā bibliotēka apstiprināja jaunas maksas pakalpojumu cenas.
Attiecīgi minēto izmaiņu rezultātā, Ekonomikas ministrijai salīdzinājumā ar Rīkojuma Nr. 466 5. punktu esošā redakcijā Projekta uzturēšanas izmaksas attiecībā uz vienotā datu centra uzturēšanu ir būtiski palielinājušās un attiecīgi gadā veidojot 162 984 euro.
Šajā aspektā ģeopolitisko notikumu rezultātā arīdzan Ekonomikas ministrijai un tās resora iestādēm kopumā ir būtiski paaugstinājušās arī tādas IKT izmaksas, kas nav saistītas ar Projekta rezultātu uzturēšanu.
Tomēr vienlaikus Ekonomikas ministrijai kā vadošai valsts pārvaldes iestādei industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas un tūrisma politikas jomā ir jāspēj nodrošināt Ekonomikas ministrijai un tās resora iestādēm augstas kvalitātes IKT arhitektūru, kas vienlaikus atbilst mūsdienu vajadzībām atbilstošām drošības prasībām.
Tāpat saskaņā ar Noteikumu Nr. 653 32. punktu finansējuma saņēmējs ir tieši atbildīgs par projekta īstenošanu un rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.
Šajā aspektā norādāms, ka Projekta ietvaros viens no Projekta sasniedzamajiem rezultāta rādītājiem bija nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām balstītu IKT pakalpojumu sniegšanu Ekonomikas ministrijā un tās resora iestādēs, cita starpā, izveidojot vienotu Ekonomikas ministrijas resora datu centra risinājumu.
Ņemot vērā minēto, lai Ekonomikas ministrija varētu atbilstoši Projekta īstenošanas nosacījumiem nodrošināt Projekta ietvaros radīto rezultātu saglabāšanu vismaz piecus gadus, kā arī kopumā nodrošinātu mūsdienu vajadzībām atbilstošas kvalitātes IKT arhitektūru, ir nepieciešams palielināt Projekta uzturēšanas izmaksas, kas segtu datu centra pakalpojumu faktiskās izmaksas.
[2] Informācijas sistēmu drošības administratora atlīdzība
Atbilstoši Rīkojuma Nr. 478 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) III. sadaļas 6. punktā norādītajam informācijas sistēmu drošības administratora amata vieta atbilst 19.3 saimei, IIIB līmenim un mēnešalgai 1917 euro mēnesī.
Tomēr Ministru kabinets 2022.gada 26.aprīlī ir pieņēmis noteikumus Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 262), kas paredz noteiktas izmaiņas valsts un pašvaldību institūciju amatu kvalifikācijas sistēmā.
Atbilstoši Noteikumu Nr.262 75.3.apakšpunktam, attiecīgā amata vieta atbilst 21.7.apakšsaimei un III līmenim, kas savukārt atbilst 12 mēnešalgu grupai.
Attiecīgi saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pielikumu “Mēnešalgu grupas un intervāli” 12 mēnešalgu grupai attiecīgā amata vieta vidēji veido atalgojumu 3 105 euro mēnesī.
Ņemot vērā minēto, Rīkojuma Nr. 466 5.punktā norādītais uzturēšanas izmaksu apmērs un Rīkojuma Nr. 478 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) III. sadaļas 6.punktā norādītais informācijas sistēmu drošības administratora amata atlīdzības aprēķins un apmērs vairs neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts iestāžu amatpersonu un darbinieku atlīdzības apmēru.
Šajā aspektā ir norādāms, ka, ņemot vērā personāla atlīdzībai ierobežotos finansiālos līdzekļus, Ekonomikas ministrijas resora iestādes ilgstoši saskaras ar situācijām, kad grūtības sagādā piesaistīt un noturēt atbilstošas kvalifikācijas speciālistus.
Tāpat ir būtiski uzsvērt, ka Projekta ietvaros izveidoto informācijas sistēmu, tajā skaitā programmatūras, pārvaldīšana, darbības nodrošināšana un lietotāju administrēšana gan lietotāju skaita ziņā, gan sarežģītības ziņā ir būtiski palielinājusies. Kā arī, ņemot vērā to, ka militāras eskalācijas gadījumā kiberuzbrukumu risks ir ievērojami lielāks, gan Projekta ietvaros radīto risinājumu uzturēšanai IKT infrastruktūras drošība ir būtisks priekšnosacījums veiksmīgai Projekta rezultātu uzturēšanai.
Projekta īstenošanas ietvarā starp Ekonomikas ministriju un Latvijas Nacionālo bibliotēku 2020. gada 21. februārī tika noslēgts sadarbības līgums par Projekta īstenošanu un uzturēšanu pēc Projekta pabeigšanas un Ekonomikas ministrijai un tās resora iestādēm vienotā datu centra pakalpojumu sniegšanu.
Ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas 2022.gada 8.novembra rīkojumu Nr.1.1-2/91 “Par datu centra pakalpojumu katalogu un maksas pakalpojumu cenām” (https://www.lnb.lv/library/cenradis/) Latvijas Nacionālā bibliotēka apstiprināja jaunas maksas pakalpojumu cenas.
Attiecīgi minēto izmaiņu rezultātā, Ekonomikas ministrijai salīdzinājumā ar Rīkojuma Nr. 466 5. punktu esošā redakcijā Projekta uzturēšanas izmaksas attiecībā uz vienotā datu centra uzturēšanu ir būtiski palielinājušās un attiecīgi gadā veidojot 162 984 euro.
Šajā aspektā ģeopolitisko notikumu rezultātā arīdzan Ekonomikas ministrijai un tās resora iestādēm kopumā ir būtiski paaugstinājušās arī tādas IKT izmaksas, kas nav saistītas ar Projekta rezultātu uzturēšanu.
Tomēr vienlaikus Ekonomikas ministrijai kā vadošai valsts pārvaldes iestādei industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas un tūrisma politikas jomā ir jāspēj nodrošināt Ekonomikas ministrijai un tās resora iestādēm augstas kvalitātes IKT arhitektūru, kas vienlaikus atbilst mūsdienu vajadzībām atbilstošām drošības prasībām.
Tāpat saskaņā ar Noteikumu Nr. 653 32. punktu finansējuma saņēmējs ir tieši atbildīgs par projekta īstenošanu un rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.
Šajā aspektā norādāms, ka Projekta ietvaros viens no Projekta sasniedzamajiem rezultāta rādītājiem bija nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām balstītu IKT pakalpojumu sniegšanu Ekonomikas ministrijā un tās resora iestādēs, cita starpā, izveidojot vienotu Ekonomikas ministrijas resora datu centra risinājumu.
Ņemot vērā minēto, lai Ekonomikas ministrija varētu atbilstoši Projekta īstenošanas nosacījumiem nodrošināt Projekta ietvaros radīto rezultātu saglabāšanu vismaz piecus gadus, kā arī kopumā nodrošinātu mūsdienu vajadzībām atbilstošas kvalitātes IKT arhitektūru, ir nepieciešams palielināt Projekta uzturēšanas izmaksas, kas segtu datu centra pakalpojumu faktiskās izmaksas.
[2] Informācijas sistēmu drošības administratora atlīdzība
Atbilstoši Rīkojuma Nr. 478 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) III. sadaļas 6. punktā norādītajam informācijas sistēmu drošības administratora amata vieta atbilst 19.3 saimei, IIIB līmenim un mēnešalgai 1917 euro mēnesī.
Tomēr Ministru kabinets 2022.gada 26.aprīlī ir pieņēmis noteikumus Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 262), kas paredz noteiktas izmaiņas valsts un pašvaldību institūciju amatu kvalifikācijas sistēmā.
Atbilstoši Noteikumu Nr.262 75.3.apakšpunktam, attiecīgā amata vieta atbilst 21.7.apakšsaimei un III līmenim, kas savukārt atbilst 12 mēnešalgu grupai.
Attiecīgi saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pielikumu “Mēnešalgu grupas un intervāli” 12 mēnešalgu grupai attiecīgā amata vieta vidēji veido atalgojumu 3 105 euro mēnesī.
Ņemot vērā minēto, Rīkojuma Nr. 466 5.punktā norādītais uzturēšanas izmaksu apmērs un Rīkojuma Nr. 478 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) III. sadaļas 6.punktā norādītais informācijas sistēmu drošības administratora amata atlīdzības aprēķins un apmērs vairs neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts iestāžu amatpersonu un darbinieku atlīdzības apmēru.
Šajā aspektā ir norādāms, ka, ņemot vērā personāla atlīdzībai ierobežotos finansiālos līdzekļus, Ekonomikas ministrijas resora iestādes ilgstoši saskaras ar situācijām, kad grūtības sagādā piesaistīt un noturēt atbilstošas kvalifikācijas speciālistus.
Tāpat ir būtiski uzsvērt, ka Projekta ietvaros izveidoto informācijas sistēmu, tajā skaitā programmatūras, pārvaldīšana, darbības nodrošināšana un lietotāju administrēšana gan lietotāju skaita ziņā, gan sarežģītības ziņā ir būtiski palielinājusies. Kā arī, ņemot vērā to, ka militāras eskalācijas gadījumā kiberuzbrukumu risks ir ievērojami lielāks, gan Projekta ietvaros radīto risinājumu uzturēšanai IKT infrastruktūras drošība ir būtisks priekšnosacījums veiksmīgai Projekta rezultātu uzturēšanai.
Risinājuma apraksts
[1] Ņemot vērā šī sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 1.1. un 1.2. apakšnodaļā norādīto pamatojumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Projekta rezultātā izstrādāto IKT risinājumu darbību, pēc Projekta īstenošanas termiņa beigām ir sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz IKT risinājumu uzturēšanas izmaksas šādā apmērā 312 000 euro/gadā. Tostarp 299 512 euro/gadā pieprasot papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, savukārt 12 488 euro no Ekonomikas ministrijas piešķirtā valsts budžeta finansējuma (no tiem 31 944 euro preces un pakalpojumi (datu analīzes risinājuma un finanšu un budžeta plānošana un prognozēšana programmatūras licenču uzturēšanas gada), transferts Latvijas Nacionālajai bibliotēkai par datu centra pakalpojumu nodrošināšanu 162 984 euro apmērā un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pārziņā esošajos datu centros – 64 306 euro apmērā par šifrētas datu pārraides pakalpojuma nodrošināšanu starp Ekonomikas ministriju, tās padotības iestādēm un Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centru Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra ietvaros un atlīdzībai 52 766 euro (izņemot 2023.gadā - 41 253 euro).
[2] Kā arī Projekta aprakstā (kopsavilkumā) ir veikti atsevišķi tehniska rakstura precizējumi, kas nemaina Projekta aprakstu (kopsavilkumu) pēc būtības
[2] Kā arī Projekta aprakstā (kopsavilkumā) ir veikti atsevišķi tehniska rakstura precizējumi, kas nemaina Projekta aprakstu (kopsavilkumu) pēc būtības
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
[1] Atbilstoši Saeimas 2020. gada 2.jūlijā apstiprinātajā Latvijas Nacionālo attīstības plānam 2021.-2027. gadam (turpmāk – NAP2027) izvirzītajiem stratēģiskiem virzieniem, IKT sasniegumi un to plaša pieejamība ir katalizators pārmaiņām tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā. Zināšanu sabiedrība, pateicoties mērķtiecīgai IKT risinājumu pielietošanai, pārveido pastāvošos un rada jaunus procesus, biznesa modeļus, paradumus un kultūru visās tautsaimniecības un dzīves sfērās.
Savukārt viena no NAP2027 definētajām prioritātēm ir “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”, kas, cita starpā, ietver rīcības virzienu “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi”, kura viens no definētajiem rīcības virziena mērķiem ir - digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē.
[2] Projekta galvenie mērķi bija:
Nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām balstītu IKT pakalpojumu sniegšanu Ekonomikas ministrijas resora iestādēs.
Uzlabot darbības procesu elektronizācijas līmeni, samazinot administratīvo slogu Ekonomikas ministrijas resora iestādēs, nodrošinot datu pieejamību privātpersonām, tai skaitā komersantiem.
Novērtējot Projekta ietvarā veiktās darbības, ir izdarāmi secinājumi, ka:
1)Visas Projektā plānotās darbības mērķu sasniegšanai ir īstenotas. Tāpat Projekta ietvarā ieviestie risinājumi sevi jau šobrīd ir pilnībā attaisnojuši. (piemēram:
- 2020. gadā visām valsts pārvaldes iestādēm ļoti īsā laikā bija nepieciešams pilnībā pārkārtot darba veikšanas formātu attālinātā veidā. Tomēr, lai arī Projekta īstenošana vēl nebija noslēgusies un visu risinājumu ieviešana vēl nebija pabeigta, Ekonomikas ministrijas resora iestādes nesaskārās ar ļoti daudziem IKT izaicinājumiem, jo jau līdz šim Projekta ietvaros radītie produkti ļāva nodrošināt nepārtrauktu un harmonisku pārreju uz attālinātu darbu,
- kopumā Projekta ietvaros ieviesto risinājumu rezultātā ir:
a) veikta IKT tehniskās infrastruktūras centralizācija visu Ekonomikas ministrijas resora iestāžu ietvaros;
b) uzlaboti IKT koplietošanas pakalpojumi un to funkcionalitāte;
c) paaugstināts procesu elektronizācijas līmenis un samazināts administratīvais slogs, kā rezultātā tiek nodrošināts, ka tiek atkalizmantoti publiskajā pārvaldē jau pieejamie dati; samazināta papīra dokumentu aprite; samazināta manuāla datu pārvade.
Novērtējot Projekta rezultātus ir konstatējams, ka visi radītie produkti ir praktiski iedzīvināti Ekonomikas ministrijas resora iestāžu IKT arhitektūrā un kopumā ir novērtējams, ka tie tiešā veidā sniedz ieguldījumu tautsaimniecības attīstībai, tostarp, Ekonomikas ministrijas resora iestādēm noteikto funkciju un uzdevumu īstenošanas attīstībai industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas un tūrisma politikas jomās (tostarp, detalizēti sociālekonomiskie aprēķini ir norādīti Projekta aprakstā).
Tādējādi faktiski šobrīd Projekta ietvaros izveidotā Ekonomikas ministrijas resora iestāžu IKT arhitektūra atbilst mūsdienu IKT tendencēm un vajadzībām, kā arī NAP2027 izvirzītajām attīstības prioritātēm.
2)Pēc Projekta īstenošanas kopumā visi Projekta ietvarā radītajiem produktiem ir konstatējama ilgstspēja ar iespēju tos attīstīt atbilstoši turpmākām IKT globālās attīstības tendencēm.
Savukārt viena no NAP2027 definētajām prioritātēm ir “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”, kas, cita starpā, ietver rīcības virzienu “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi”, kura viens no definētajiem rīcības virziena mērķiem ir - digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē.
[2] Projekta galvenie mērķi bija:
Nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām balstītu IKT pakalpojumu sniegšanu Ekonomikas ministrijas resora iestādēs.
Uzlabot darbības procesu elektronizācijas līmeni, samazinot administratīvo slogu Ekonomikas ministrijas resora iestādēs, nodrošinot datu pieejamību privātpersonām, tai skaitā komersantiem.
Novērtējot Projekta ietvarā veiktās darbības, ir izdarāmi secinājumi, ka:
1)Visas Projektā plānotās darbības mērķu sasniegšanai ir īstenotas. Tāpat Projekta ietvarā ieviestie risinājumi sevi jau šobrīd ir pilnībā attaisnojuši. (piemēram:
- 2020. gadā visām valsts pārvaldes iestādēm ļoti īsā laikā bija nepieciešams pilnībā pārkārtot darba veikšanas formātu attālinātā veidā. Tomēr, lai arī Projekta īstenošana vēl nebija noslēgusies un visu risinājumu ieviešana vēl nebija pabeigta, Ekonomikas ministrijas resora iestādes nesaskārās ar ļoti daudziem IKT izaicinājumiem, jo jau līdz šim Projekta ietvaros radītie produkti ļāva nodrošināt nepārtrauktu un harmonisku pārreju uz attālinātu darbu,
- kopumā Projekta ietvaros ieviesto risinājumu rezultātā ir:
a) veikta IKT tehniskās infrastruktūras centralizācija visu Ekonomikas ministrijas resora iestāžu ietvaros;
b) uzlaboti IKT koplietošanas pakalpojumi un to funkcionalitāte;
c) paaugstināts procesu elektronizācijas līmenis un samazināts administratīvais slogs, kā rezultātā tiek nodrošināts, ka tiek atkalizmantoti publiskajā pārvaldē jau pieejamie dati; samazināta papīra dokumentu aprite; samazināta manuāla datu pārvade.
Novērtējot Projekta rezultātus ir konstatējams, ka visi radītie produkti ir praktiski iedzīvināti Ekonomikas ministrijas resora iestāžu IKT arhitektūrā un kopumā ir novērtējams, ka tie tiešā veidā sniedz ieguldījumu tautsaimniecības attīstībai, tostarp, Ekonomikas ministrijas resora iestādēm noteikto funkciju un uzdevumu īstenošanas attīstībai industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas un tūrisma politikas jomās (tostarp, detalizēti sociālekonomiskie aprēķini ir norādīti Projekta aprakstā).
Tādējādi faktiski šobrīd Projekta ietvaros izveidotā Ekonomikas ministrijas resora iestāžu IKT arhitektūra atbilst mūsdienu IKT tendencēm un vajadzībām, kā arī NAP2027 izvirzītajām attīstības prioritātēm.
2)Pēc Projekta īstenošanas kopumā visi Projekta ietvarā radītajiem produktiem ir konstatējama ilgstspēja ar iespēju tos attīstīt atbilstoši turpmākām IKT globālās attīstības tendencēm.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
300 487
0
312 000
0
312 000
312 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
300 487
0
312 000
0
312 000
312 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-300 487
0
-312 000
0
-312 000
-312 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
-300 487
0
-312 000
0
-312 000
-312 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
12 488
0
12 488
0
12 488
12 488
5. Precizēta finansiālā ietekme
-287 999
-299 512
-299 512
-299 512
5.1. valsts pamatbudžets
-287 999
-299 512
-299 512
-299 512
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu Projekta ietvaros izstrādāto IKT risinājumu darbību, izmaksas Projekta ietvaros izveidoto IKT risinājumu uzturēšanai veidojas šādā apmērā:
[1] 312 000 euro/gadā (299 512 euro pieprasot papildus finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, savukārt 12 488 euro no Ekonomikas ministrijas piešķirtā valsts budžeta finansējuma (no tiem 31 944 euro preces un pakalpojumi (datu analīzes risinājuma un finanšu un budžeta plānošana un prognozēšana programmatūras licenču uzturēšanas gada), transferts Latvijas Nacionālajai bibliotēkai par datu centra pakalpojumu nodrošināšanu 162 984 euro/gadā apmērā un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pārziņā esošajos datu centros – 64 306 euro apmērā par šifrētas datu pārraides pakalpojuma nodrošināšanu starp Ekonomikas ministriju, tās padotības iestādēm un Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centru Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra ietvaros, un atlīdzībai
52 766 euro (izņemot 2023. gadā - 41 253 euro apmērā).
[2] Ņemot vērā to, ka projekta ietvaros informācijas sistēmu, tajā skaitā programmatūras, pārvaldīšana, darbības nodrošināšana un lietotāju administrēšana gan lietotāju skaita ziņā, gan sarežģītības ziņā palielinās, un ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības prasību īstenošanu Ekonomikas ministrijas resora ietvaros.
Lai piesaistītu atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, kas reizē nodrošinātu Projekta ietvaros radīto rezultātu uzturēšanu ir nepieciešams nodrošināt informācijas sistēmu drošības administratora amata vietu, nosakot amata vietai 21.7.apakšsaimi un III līmeni, kas savukārt atbilst 12 mēnešalgu grupai.
Informācijas sistēmu drošības administratora atalgojuma aprēķins: 12. mēnešalgu grupa (viduspunkta mēnešalga 3 105 euro x 12 mēneši= 37 260 euro + novērtēšanas prēmija 2 018 euro + atvaļinājuma pabalsts 1 553 + soc. garantijas 1 863 euro + darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 10 072 euro = 52 766 euro
Ņemot vērā faktiskās izmaksas 2023. gadā, uzturēšanas izmaksas daļā par izmaksājamo atlīdzību ir aprēķinātas par nepilnu gadu, proti, par 9 mēnešiem. Attiecīgi izmaksas apmērs par izmaksājamo atlīdzību 2023.gadā veido 41 253 euro (tostarp, 3 105 X 9 mēneši = 27 945 euro + novērtēšanas prēmija 2 018 euro + atvaļinājuma pabalsts 1 553 + soc. garantijas 1 863 euro + darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 7 874 euro = 41 253 euro)
[1] 312 000 euro/gadā (299 512 euro pieprasot papildus finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, savukārt 12 488 euro no Ekonomikas ministrijas piešķirtā valsts budžeta finansējuma (no tiem 31 944 euro preces un pakalpojumi (datu analīzes risinājuma un finanšu un budžeta plānošana un prognozēšana programmatūras licenču uzturēšanas gada), transferts Latvijas Nacionālajai bibliotēkai par datu centra pakalpojumu nodrošināšanu 162 984 euro/gadā apmērā un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pārziņā esošajos datu centros – 64 306 euro apmērā par šifrētas datu pārraides pakalpojuma nodrošināšanu starp Ekonomikas ministriju, tās padotības iestādēm un Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centru Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra ietvaros, un atlīdzībai
52 766 euro (izņemot 2023. gadā - 41 253 euro apmērā).
[2] Ņemot vērā to, ka projekta ietvaros informācijas sistēmu, tajā skaitā programmatūras, pārvaldīšana, darbības nodrošināšana un lietotāju administrēšana gan lietotāju skaita ziņā, gan sarežģītības ziņā palielinās, un ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības prasību īstenošanu Ekonomikas ministrijas resora ietvaros.
Lai piesaistītu atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, kas reizē nodrošinātu Projekta ietvaros radīto rezultātu uzturēšanu ir nepieciešams nodrošināt informācijas sistēmu drošības administratora amata vietu, nosakot amata vietai 21.7.apakšsaimi un III līmeni, kas savukārt atbilst 12 mēnešalgu grupai.
Informācijas sistēmu drošības administratora atalgojuma aprēķins: 12. mēnešalgu grupa (viduspunkta mēnešalga 3 105 euro x 12 mēneši= 37 260 euro + novērtēšanas prēmija 2 018 euro + atvaļinājuma pabalsts 1 553 + soc. garantijas 1 863 euro + darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 10 072 euro = 52 766 euro
Ņemot vērā faktiskās izmaksas 2023. gadā, uzturēšanas izmaksas daļā par izmaksājamo atlīdzību ir aprēķinātas par nepilnu gadu, proti, par 9 mēnešiem. Attiecīgi izmaksas apmērs par izmaksājamo atlīdzību 2023.gadā veido 41 253 euro (tostarp, 3 105 X 9 mēneši = 27 945 euro + novērtēšanas prēmija 2 018 euro + atvaļinājuma pabalsts 1 553 + soc. garantijas 1 863 euro + darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 7 874 euro = 41 253 euro)
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav paredzētas un informācijas sistēmu drošības administratora funkcijas, kas nodrošinātu Projekta ietvaros radīto rezultātu uzturēšanu, tiks īstenotas esošo amata vietu ietvaros.
Cita informācija
Projekta rezultātu uzturēšanai papildus nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi