Anotācija

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams aktualizēt ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumu Nr.398 "Par darba grupas izveidi visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai" apstiprinātās darba grupas visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai sastāvu un noteiktās darbības, lai tas ietvertu visas ministrijas. Ņemot vērā, ka visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstīšana ir minēta kā viena no Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību prioritātēm attiecībā uz valsts aizsardzību, nepieciešams turpināt nodrošināt pilnvērtīgu nozaru ministriju jautājumu koordināciju un risināšanu darba grupas ietvaros.

Ar Ministru kabineta rīkojuma projektu tiek izveidota par konkrētiem visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas jautājumiem un uzdevumiem pārraugoša valsts sekretāru (vai to vietnieku) darba grupa, kuras uzdevums ir pārraudzīt tematisko apakšgrupu darbu, kā arī izvirzīt tām risināmos jautājumus un uzdevumus visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanai. Darba grupas tematiskajās apakšgrupās tiek paredzēts noteikt atbildīgo nozaru ministriju, to pārraudzības vai padotības iestāžu, nozaru regulatoru, kritiskās infrastruktūras pārstāvju, vitālo pakalpojumu sniedzēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību, lai nodrošinātu visaptverošu apakšgrupas jautājumu loka attīstību noturīguma un kontinuitātes veicināšanai un nodrošināšanai dažādu militāra un nemilitāra rakstura krīžu gadījumos.
Darba grupa un tās apakšgrupas darbosies Nacionālās drošības likuma 23.⁵ pantā noteikto uzdevumu un funkciju ietvaros. Nacionālās drošības likuma 23.⁵ pants nosaka, ka Nacionālie bruņotie spēki, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai, lai kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību. Lai nodrošinātu visaptverošas valsts aizsardzības īstenošanu kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā, jau miera laikā ir nepieciešams veikt koordinētas un savstarpēji saskaņotas pārnozaru darbības, lai nostiprinātu visaptverošas valsts aizsardzības un tās elementu pamatprincipus valsts un pašvaldību institūciju, kā arī fizisko un juridisko personu kompetenču jomās, lai minētie elementi būtu darboties spējīgi arī valsts apdraudējuma situācijā. Papildus tam Saeimas 2020. gada 24. septembrī apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā minēts, ka “Visaptverošajai aizsardzībai ir divi galvenie mērķi - sabiedrības noturība miera laikā un valsts aizsardzība kara laikā.”, līdz ar to darba grupa savas darbības ietvaros miera laikā veiks darbības valsts, sabiedrības, tautsaimniecības un ekonomikas noturībai un darbības nepārtrauktībai, kā arī nodrošinās veicamo pasākumu izpildi valsts aizsardzības kara laikā stiprināšanai visaptverošas valsts aizsardzības tvērumā.