25-TA-976: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 331 "Elektrisko un elektronisko iekārtu un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regulas (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK, (turpmāk - Bateriju regula) 55.pants
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt prasības bateriju ražotāju un to pilnvaroto pārstāvju reģistrēšanas kārtību atbilstoši Bateriju regulas 55.panta prasībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 331 "Elektrisko un elektronisko iekārtu un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.331) nosaka elektrisko un elektronisko iekārtu (turpmāk - iekārtu) un bateriju vai akumulatoru (turpmāk - bateriju) ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu.
Iekārtu ražotājus vai to pilnvarotos pārstāvjus reģistrē iekārtu ražotāju reģistrā. Iekārtu ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, un tās izmantošana nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Iekārtu ražotāju reģistra turētājs un reģistrētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (turpmāk – reģistrētājs).
Bateriju ražotājus reģistrē bateriju ražotāju reģistrā. Bateriju ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēmas – iekārtu ražotāju reģistra – sastāvdaļa. Bateriju ražotāju reģistra izmantošana nodrošina bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti.
Uz 2025.gada 30.jūniju iekārtu ražotāju reģistrā bija reģistrēti 1486 iekārtu ražotāji, tajā skaitā 77 ārvalstu iekārtu ražotāji, un 897 bateriju ražotāji, tajā skaitā, 85 ārvalstu bateriju ražotāji.
Informācija par reģistrētajiem iekārtu ražotājiem un bateriju ražotājiem ir pieejama tīmekļa vietnē www.elektroregistrs.lv.
2023.gada 18.augustā stājās spēkā Bateriju regula. Bateriju regulas 95.pants paredz, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (turpmāk - Direktīva 2006/66/EK) atceļ no 2025. gada 18. augusta.
Iekārtu ražotājus vai to pilnvarotos pārstāvjus reģistrē iekārtu ražotāju reģistrā. Iekārtu ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, un tās izmantošana nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Iekārtu ražotāju reģistra turētājs un reģistrētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (turpmāk – reģistrētājs).
Bateriju ražotājus reģistrē bateriju ražotāju reģistrā. Bateriju ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēmas – iekārtu ražotāju reģistra – sastāvdaļa. Bateriju ražotāju reģistra izmantošana nodrošina bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti.
Uz 2025.gada 30.jūniju iekārtu ražotāju reģistrā bija reģistrēti 1486 iekārtu ražotāji, tajā skaitā 77 ārvalstu iekārtu ražotāji, un 897 bateriju ražotāji, tajā skaitā, 85 ārvalstu bateriju ražotāji.
Informācija par reģistrētajiem iekārtu ražotājiem un bateriju ražotājiem ir pieejama tīmekļa vietnē www.elektroregistrs.lv.
2023.gada 18.augustā stājās spēkā Bateriju regula. Bateriju regulas 95.pants paredz, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (turpmāk - Direktīva 2006/66/EK) atceļ no 2025. gada 18. augusta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1.] MK noteikumi Nr.331 nosaka prasības iekārtu ražotāju un to pilnvaroto pārstāvju (ārvalstu iekārtu ražotāju gadījumā) reģistrācijas kārtību iekārtu ražotāju reģistrā. Piemērojot MK noteikumus Nr.331, tika konstatēts, ka ir precīzāk jānosaka ārvalstu iekārtu ražotāju pilnvaroto pārstāvju reģistrācijas kārtība. MK noteikumu Nr.331 8.punkts arī paredz, ka ārvalstu iekārtu ražotāju pilnvaroto pārstāvja reģistrācijas gadījumā tam iekārtu reģistrā ir jāiesniedz ārvalstu iekārtu ražotāja apliecinājuma notariāli apstiprināts tulkojums, radot administratīvu un finansiālu slogu, salīdzinājumā ar Latvijā reģistrētiem iekārtu ražotājiem, it īpaši ņemot vērā, ka normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā (sk. Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumus Nr.291 "Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā").
MK noteikumos Nr.331 informācijas apritei starp bateriju ražotāju un bateriju reģistru ir paredzētas piecas darba dienas, kas ir daudz īsāks termiņš nekā noteikts Bateriju regulā. Lai MK noteikumos Nr.331 noteiktu vienveidīgas prasības iekārtu ražotāju un bateriju ražotāju reģistrēšanai, ir nepieciešams pagarināt termiņu informācijas apritei starp iekārtu ražotājiem (to pilnvarotajiem pārstāvjiem) un iekārtu ražotāju reģistrētāju.
MK noteikumos Nr.331 informācijas apritei starp bateriju ražotāju un bateriju reģistru ir paredzētas piecas darba dienas, kas ir daudz īsāks termiņš nekā noteikts Bateriju regulā. Lai MK noteikumos Nr.331 noteiktu vienveidīgas prasības iekārtu ražotāju un bateriju ražotāju reģistrēšanai, ir nepieciešams pagarināt termiņu informācijas apritei starp iekārtu ražotājiem (to pilnvarotajiem pārstāvjiem) un iekārtu ražotāju reģistrētāju.
Risinājuma apraksts
Precizēta MK noteikumu Nr.331 7.1 punkta redakcija, nosakot, ka ražotāja pilnvarotais pārstāvis mēneša laikā pēc tam, kad ārvalstu iekārtu ražotājs to ir pilnvarojis pārņemt tā saistības Latvijā attiecībā uz Latvijas normatīvajos aktos noteikto elektrisko un elektronisko atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi, iesniedz reģistrētājam iesniegumu par reģistrāciju atbilstoši šo noteikumu 1.1 pielikumam par katru iekārtu ražotāju, kuru tas ir pilnvarots pārstāvēt. Precizēta arī 1.1 pielikuma redakcija. Svītrota prasība par ārvalstu iekārtu ražotāja apliecinājuma tulkojuma notariālu apstiprināšanu, lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu, it īpaši ņemot vērā, ka normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā (sk. Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumus Nr.291 "Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā").
MK noteikumos Nr.331 noteikts, ka termiņš informācijas pieprasīšanai un precizēšanai ir desmit darba dienas. Attiecīgi ir precizēti MK noteikumu Nr.331 11., 13., 15., 16., 19. un 20.punkts.
MK noteikumos Nr.331 noteikts, ka termiņš informācijas pieprasīšanai un precizēšanai ir desmit darba dienas. Attiecīgi ir precizēti MK noteikumu Nr.331 11., 13., 15., 16., 19. un 20.punkts.
Problēmas apraksts
[2.] Bateriju regula stājās spēkā 2023.gada 18.augustā. Bateriju regulas 95.pants paredz, ka Direktīvu 2006/66/EK atceļ no 2025. gada 18. augusta. Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus turpina piemērot šādi:
a)11. pantu – līdz 2027. gada 18. februārim;
b)12. panta 4. un 5. punktu – līdz 2025. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz noteikumu par datu pārsūtīšanu Komisijai, ko turpina piemērot līdz 2027. gada 30. jūnijam;
c)21. panta 2. punktu – līdz 2026. gada 18. augustam.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir „visietekmīgākie” Eiropas Savienības tiesību akti, jo ir saistošas attiecībā uz visiem tiesību subjektiem, t. i., ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī fiziskām un juridiskām personām, un ir tieši piemērojamas līdzīgi kā nacionālie tiesību akti. Regulu tiešas piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, t. i., atšķirībā, piemēram, no direktīvām regulas nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, vēl jo vairāk, tas pat ir aizliegts.
Baterijas ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 1.tabulai. Uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips. Bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā ir reģistrēti 897 bateriju ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt bateriju atkritumu apsaimniekošanu organizē četri videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotāji atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumiem Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm".
Kā norādīts Bateriju regulas 98.apsvērumā, lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda savus pienākumus attiecībā uz to bateriju atkritumu apstrādi, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, katrā dalībvalstī ir jāizveido reģistrs, ko pārvalda kompetentā iestāde. Reģistrā iekļautajai informācijai vajadzētu būt pieejamai tām struktūrām, kurām ir loma ražotāja paplašinātas atbildības ievērošanas un izpildes uzraudzībā. Vajadzētu būt iespējamam, ka minētais reģistrs ir tāds pats kā valsts reģistrs, kas izveidots, ievērojot Direktīvu 2006/66/EK. Ražotājiem vajadzētu noteikt prasību reģistrēties, lai sniegtu informāciju, kas kompetentajām iestādēm nepieciešama, lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda savus pienākumus. Reģistrācijas prasības visā Eiropas Savienībā būtu jāvienkāršo.
Bateriju regulas 55.panta 1.punkts nosaka, ka dalībvalstīm ir jāizveido bateriju ražotāju reģistrs, lai uzraudzītu ražotāju atbilstību Bateriju regulas VIII nodaļas (Bateriju atkritumu apsaimniekošana) prasībām. Saskaņā ar Bateriju regulas 54.panta 3.punkta a) apakšpunktu dalībvalstis detalizēti nosaka, kādai jābūt kompetentās iestādes vai iestāžu organizācijai un darbībai, tostarp administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā ražotāju reģistrāciju saskaņā ar Bateriju regulas 55. pantu. Bateriju regulas 55.panta 7.punkts nosaka, ka "šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā var izpildīt pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību." Bateriju regulas 55.panta 9.punkta b) apakšpunkts nosaka, ka kompetentā iestāde piešķir reģistrācijas numuru ne vēlāk kā 12 nedēļu laikā no brīža, kad ir iesniegta visa Bateriju regulas 55.pantā minētā informācija.
MK noteikumu Nr.331 prasības lielā mērā atbilst Bateriju regulas 55.pantā noteiktajam par bateriju ražotāju reģistrāciju. Tomēr ir nepieciešams paredzēt, ka tiek reģistrēti arī bateriju ražotāju pilnvarotie pārstāvji attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību. MK noteikumi Nr.331 ir jāprecizē, paredzot, ka viens no veidiem, kādā bateriju ražotājs realizē paplašinātu ražotāju atbildību, ir līguma slēgšana ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumiem Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm".
MK noteikumos Nr.331 nav iekļauta bateriju klasifikācija atbilstoši Bateriju regulai.
MK noteikumos Nr.331 informācijas apritei starp bateriju ražotāju un bateriju reģistru ir paredzētas piecas darba dienas, kas ir daudz īsāks termiņš nekā noteikts Bateriju regulā. Lai Latvijā reģistrētajiem bateriju ražotājiem nodoršinātu Bateriju regulai līdzvērtīgas prasības, ir nepieciešams pagarināt termiņu informācijas apritei starp bateriju ražotājiem (to pilnvarotajiem pārstāvjiem) un bateriju ražotāju reģistrētāju.
a)11. pantu – līdz 2027. gada 18. februārim;
b)12. panta 4. un 5. punktu – līdz 2025. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz noteikumu par datu pārsūtīšanu Komisijai, ko turpina piemērot līdz 2027. gada 30. jūnijam;
c)21. panta 2. punktu – līdz 2026. gada 18. augustam.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir „visietekmīgākie” Eiropas Savienības tiesību akti, jo ir saistošas attiecībā uz visiem tiesību subjektiem, t. i., ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī fiziskām un juridiskām personām, un ir tieši piemērojamas līdzīgi kā nacionālie tiesību akti. Regulu tiešas piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, t. i., atšķirībā, piemēram, no direktīvām regulas nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, vēl jo vairāk, tas pat ir aizliegts.
Baterijas ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 1.tabulai. Uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips. Bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā ir reģistrēti 897 bateriju ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt bateriju atkritumu apsaimniekošanu organizē četri videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotāji atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumiem Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm".
Kā norādīts Bateriju regulas 98.apsvērumā, lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda savus pienākumus attiecībā uz to bateriju atkritumu apstrādi, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, katrā dalībvalstī ir jāizveido reģistrs, ko pārvalda kompetentā iestāde. Reģistrā iekļautajai informācijai vajadzētu būt pieejamai tām struktūrām, kurām ir loma ražotāja paplašinātas atbildības ievērošanas un izpildes uzraudzībā. Vajadzētu būt iespējamam, ka minētais reģistrs ir tāds pats kā valsts reģistrs, kas izveidots, ievērojot Direktīvu 2006/66/EK. Ražotājiem vajadzētu noteikt prasību reģistrēties, lai sniegtu informāciju, kas kompetentajām iestādēm nepieciešama, lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda savus pienākumus. Reģistrācijas prasības visā Eiropas Savienībā būtu jāvienkāršo.
Bateriju regulas 55.panta 1.punkts nosaka, ka dalībvalstīm ir jāizveido bateriju ražotāju reģistrs, lai uzraudzītu ražotāju atbilstību Bateriju regulas VIII nodaļas (Bateriju atkritumu apsaimniekošana) prasībām. Saskaņā ar Bateriju regulas 54.panta 3.punkta a) apakšpunktu dalībvalstis detalizēti nosaka, kādai jābūt kompetentās iestādes vai iestāžu organizācijai un darbībai, tostarp administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā ražotāju reģistrāciju saskaņā ar Bateriju regulas 55. pantu. Bateriju regulas 55.panta 7.punkts nosaka, ka "šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā var izpildīt pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību." Bateriju regulas 55.panta 9.punkta b) apakšpunkts nosaka, ka kompetentā iestāde piešķir reģistrācijas numuru ne vēlāk kā 12 nedēļu laikā no brīža, kad ir iesniegta visa Bateriju regulas 55.pantā minētā informācija.
MK noteikumu Nr.331 prasības lielā mērā atbilst Bateriju regulas 55.pantā noteiktajam par bateriju ražotāju reģistrāciju. Tomēr ir nepieciešams paredzēt, ka tiek reģistrēti arī bateriju ražotāju pilnvarotie pārstāvji attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību. MK noteikumi Nr.331 ir jāprecizē, paredzot, ka viens no veidiem, kādā bateriju ražotājs realizē paplašinātu ražotāju atbildību, ir līguma slēgšana ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumiem Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm".
MK noteikumos Nr.331 nav iekļauta bateriju klasifikācija atbilstoši Bateriju regulai.
MK noteikumos Nr.331 informācijas apritei starp bateriju ražotāju un bateriju reģistru ir paredzētas piecas darba dienas, kas ir daudz īsāks termiņš nekā noteikts Bateriju regulā. Lai Latvijā reģistrētajiem bateriju ražotājiem nodoršinātu Bateriju regulai līdzvērtīgas prasības, ir nepieciešams pagarināt termiņu informācijas apritei starp bateriju ražotājiem (to pilnvarotajiem pārstāvjiem) un bateriju ražotāju reģistrētāju.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir paredzētas prasības ārvalstu bateriju ražotāju pilnvaroto pārstāvju reģistrēšanai (precizēts MK noteikumu Nr.331 1.3.apakšpunkts, 3.punkts, 23.punkts, 24. punkts, 25.punkts, 26., punkts, 27.punkts, 29.punkts, 30.punkts, 31.punkts, 33.punkts, 34.punkts, 36.punkts, 38.punkts, 39.punkts, 40.punkts, 41.punkts . Attiecīgi precizēti MK noteikumu Nr.331 1.2 un 2.pielikums, un MK noteikumi Nr.331 papildināti ar 1.3 pielikumu par ārvalstu bateriju ražotāja pilnvarotā pārstāvja reģistrāciju.
MK noteikumi Nr.331 precizēti, paredzot, ka viens no veidiem, kādā bateriju ražotājs realizē paplašinātu ražotāju atbildību, ir līguma slēgšana ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumiem Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm", attiecīgi precizēts MK noteikumu Nr.331 32.punkts, kā arī 1.2 pielikuma 3.punkts un 1.3 pielikuma 5.punkts.
MK noteikumu Nr.331. pielikumi ir precizēti, ietverot Bateriju regulas prasības bateriju klasifikācijai, respektīvi, precizēts 1.2 pielikuma 2.punkts un 1.3 pielikuma 3.punkts.
MK noteikumos Nr.331 noteikts, ka termiņš informācijas pieprasīšanai un precizēšanai ir desmit darba dienas. Attiecīgi ir precizēti MK noteikumu Nr.331 25., 27., 29., 30., 32., 33. un 34.punkts.
MK noteikumi Nr.331 papildināti ar noslēguma jautājumiem, paredzot, ka visi bateriju ražotāji līdz 2025.gada 31.decembrim iesniedz bateriju ražotāju reģistrā informāciju par bateriju kategorijām, ko tie dara pieejamas Latvijas tirgū, atbilstoši Bateriju regulas kategorijām, kā arī ārvalstu bateriju ražotāju pilnvarotie pārstāvjiem ir jāreģistrējas bateriju reģistrā, ja to pārstāvētie ārvalstu bateriju ražotāji ir reģistrēti bateriju ražotāju reģistrā līdz 2025.gada 18.augustam.
MK noteikumi Nr.331 precizēti, paredzot, ka viens no veidiem, kādā bateriju ražotājs realizē paplašinātu ražotāju atbildību, ir līguma slēgšana ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumiem Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm", attiecīgi precizēts MK noteikumu Nr.331 32.punkts, kā arī 1.2 pielikuma 3.punkts un 1.3 pielikuma 5.punkts.
MK noteikumu Nr.331. pielikumi ir precizēti, ietverot Bateriju regulas prasības bateriju klasifikācijai, respektīvi, precizēts 1.2 pielikuma 2.punkts un 1.3 pielikuma 3.punkts.
MK noteikumos Nr.331 noteikts, ka termiņš informācijas pieprasīšanai un precizēšanai ir desmit darba dienas. Attiecīgi ir precizēti MK noteikumu Nr.331 25., 27., 29., 30., 32., 33. un 34.punkts.
MK noteikumi Nr.331 papildināti ar noslēguma jautājumiem, paredzot, ka visi bateriju ražotāji līdz 2025.gada 31.decembrim iesniedz bateriju ražotāju reģistrā informāciju par bateriju kategorijām, ko tie dara pieejamas Latvijas tirgū, atbilstoši Bateriju regulas kategorijām, kā arī ārvalstu bateriju ražotāju pilnvarotie pārstāvjiem ir jāreģistrējas bateriju reģistrā, ja to pārstāvētie ārvalstu bateriju ražotāji ir reģistrēti bateriju ražotāju reģistrā līdz 2025.gada 18.augustam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju pilnvarotie pārstāvji
- ārvalstu bateriju ražotāju pilnvarotie pārstāvji
- bateriju ražotāji
Ietekmes apraksts
Ārvalstu iekārtu ražotāja pilnvarotais pārstāvis mēneša laikā pēc tam, kad ārvalstu iekārtu ražotājs to ir pilnvarojis pārņemt tā saistības Latvijā attiecībā uz Latvijas normatīvajos aktos noteikto elektrisko un elektronisko atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi, iesniedz reģistrētājam iesniegumu par reģistrāciju atbilstoši šo noteikumu 1.1 pielikumam par katru iekārtu ražotāju, kuru tas ir pilnvarots pārstāvēt. MK noteikumu Nr.331 8.punktā paredzēts svītrot prasību par ārvalstu iekārtu ražotāja apliecinājuma tulkojuma notariālu apstiprināšanu.
Noteikumu projektā ir paredzētas prasības ārvalstu bateriju ražotāju pilnvaroto pārstāvju reģistrēšanai. Attiecīgi precizēti MK noteikumu Nr.331 1.2 un 2.pielikums, un MK noteikumi Nr.331 papildināti ar 1.3 pielikumu par ārvalstu bateriju ražotāja pilnvarotā pārstāvja reģistrāciju.
MK noteikumi Nr.331 papildināti ar noslēguma jautājumu, paredzot, ka visi bateriju ražotāji līdz 2025.gada 31.decembrim iesniedz bateriju ražotāju reģistrā informāciju par bateriju kategorijām, ko tie dara pieejamas Latvijas tirgū, atbilstoši Bateriju regulas kategorijām, kā arī ārvalstu bateriju ražotāju pilnvarotie pārstāvjiem ir jāreģistrējas bateriju reģistrā, ja to pārstāvētie ārvalstu bateriju ražotāji ir reģistrēti bateriju ražotāju reģistrā līdz 2025.gada 18.augustam.
Noteikumu projektā ir paredzētas prasības ārvalstu bateriju ražotāju pilnvaroto pārstāvju reģistrēšanai. Attiecīgi precizēti MK noteikumu Nr.331 1.2 un 2.pielikums, un MK noteikumi Nr.331 papildināti ar 1.3 pielikumu par ārvalstu bateriju ražotāja pilnvarotā pārstāvja reģistrāciju.
MK noteikumi Nr.331 papildināti ar noslēguma jautājumu, paredzot, ka visi bateriju ražotāji līdz 2025.gada 31.decembrim iesniedz bateriju ražotāju reģistrā informāciju par bateriju kategorijām, ko tie dara pieejamas Latvijas tirgū, atbilstoši Bateriju regulas kategorijām, kā arī ārvalstu bateriju ražotāju pilnvarotie pārstāvjiem ir jāreģistrējas bateriju reģistrā, ja to pārstāvētie ārvalstu bateriju ražotāji ir reģistrēti bateriju ražotāju reģistrā līdz 2025.gada 18.augustam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
02012L0019
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādāta versija)
Apraksts
Šīs direktīvas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, galvenokārt novēršot iekārtu atkritumu rašanos, kā arī veicinot to atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un citus šo atkritumu reģenerācijas veidus, lai samazinātu atkritumu apglabāšanu un uzlabotu resursu efektīvu izmantošanu un vērtīgu otrreizējo izejvielu ieguvi. Tās mērķis ir arī panākt, lai uzlabotos vides aizsardzības prasību izpilde visiem uzņēmējiem, kuri iesaistīti iekārtu aprites ciklā, t. i., ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem, un jo īpaši tiem uzņēmējiem, kas tieši iesaistīti iekārtu atkritumu savākšanā un apstrādē. Jo īpaši ražotāja atbildības principa atšķirīga piemērošana dažādās valstīs var radīt būtiski atšķirīgu finansiālo slogu uzņēmējiem. Atšķirības valstu politikā attiecībā uz iekārtu atkritumu apsaimniekošanu neļauj pārstrādes politikai būt pietiekami efektīvai. Šā iemesla dēļ svarīgākos kritērijus vajadzētu noteikt Savienības līmenī un izstrādāt minimuma standartus iekārtu atkritumu apstrādei.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R1542
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK
Apraksts
Lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda savus pienākumus attiecībā uz to bateriju atkritumu apstrādi, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, katrā dalībvalstī ir jāizveido reģistrs, ko pārvalda kompetentā iestāde. Reģistrā iekļautajai informācijai vajadzētu būt pieejamai tām struktūrām, kurām ir loma ražotāja paplašinātas atbildības ievērošanas un izpildes uzraudzībā. Vajadzētu būt iespējamam, ka minētais reģistrs ir tāds pats kā valsts reģistrs, kas izveidots, ievērojot Direktīvu 2006/66/EK. Ražotājiem vajadzētu noteikt prasību reģistrēties, lai sniegtu informāciju, kas kompetentajām iestādēm nepieciešama, lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda savus pienākumus. Reģistrācijas prasības visā Savienībā būtu jāvienkāršo.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādāta versija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
17.panta 3.punkts
8., 9., 48., 49. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav paredzēta rīcības brīvība dalībvalstīm.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
54.panta 3.punkta a) apakšpunkts
2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 1.punkts
4., 5., 6., 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 2.punkts
20., 21.punkts, 50., 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 3.punkts
31., 32., 33., 34., 35., 36., 50., 51.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības
55.panta 4.punkts
22., 50., 51.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 5.punkts
23.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 7.punkts
21.punkts, 51.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 9.punkta b) apakšpunkts
25.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 10.punkta b) apakšpunkts
42., 43., 44.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 11.punkts
26., 27., 28., 30.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 12.punkts
29.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Bateriju regulas 55.panta 8.punktā noteiktā rīcības brīvība, ka dalībvalsts var nolemt, ka reģistrācijas procedūra, ievērojot šo pantu, un pilnvarojuma piešķiršanas procedūra, ievērojot 58. pantu, veido vienotu procedūru, ar noteikumu, ka pieteikums atbilst šā panta 3. līdz 7. punktā noteiktajām prasībām, nav izmantota, jo minētais regulējums neatbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām.
Bateriju regulas 55.panta 10.punkta a) apakšpunktā noteiktā rīcības brīvība kompetentajai iestādei noteikt kārtību attiecībā uz reģistrācijas prasībām un procedūru, nepievienojot ievērojamas prasības papildus tām, kas noteiktas 2. un 3. punktā, ir izmantota, izdodot noteikumu projektu.
Bateriju regulas 55.panta 10.punkta a) apakšpunktā noteiktā rīcības brīvība kompetentajai iestādei noteikt kārtību attiecībā uz reģistrācijas prasībām un procedūru, nepievienojot ievērojamas prasības papildus tām, kas noteiktas 2. un 3. punktā, ir izmantota, izdodot noteikumu projektu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav attiecināms.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks papildināts pēc sabiedrības līdzdalības pabeigšanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks papildināts pēc sabiedrības līdzdalības pabeigšanas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas funkcijas un uzdevumi tiks paplašināti, nosakot, ka būs jāveic arī bateriju ražotāju pilnvaroto pārstāvju reģistrācija, kā arī jānodrošina bateriju ražotāju pārreģistrācija līdz 2025.gada 31.decembrim, ņemot vērā bateriju klasifikāciju atbilstoši Bateriju regulai.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
