Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot komersantu vajadzībās balstītus ieguldījumus komercdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām.

Vispārējā kārtība

Atbilstoši MK 2019. gada 26. novembra rīkojumam Nr. 587  “Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” (turpmāk – RPP) Latvijā ir trešās augstākās reģionālās attīstības atšķirības starp Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju starp reģioniem atšķiras līdz pat trīs reizēm. Atšķirības veido atšķirīgs kapitālo ieguldījumu apmērs (līdzīgi kā IKP un pievienotā vērtība atšķiras vairāk kā divas reizes, augstākie rādītāji uz nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie – Latgalē). Rīgas plānošanas reģions piesaista lielāko nefinanšu investīciju apjomu – 76% no kopējā piesaistītā nefinanšu investīciju apjoma. Tendences ekonomiskajā aktivitātē un privāto investīciju piesaistē reģionos liecina, ka nozīmīga problēma saimnieciskās darbības attīstībai ir nepilnīga publiskā un inženierkomunikāciju infrastruktūra. Līdz ar to, ar teritoriāli pielāgotiem risinājumiem nepieciešams attīstīt publisko infrastruktūru, kas uzlabos komercdarbības vidi, palielinās komercdarbības  potenciālu un darba algas, uzlabojot kopējo dzīves kvalitāti un veicinot līdzsvarotu attīstību reģionos.

Noteikumu projekts paredz, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (turpmāk – ERAF) starp plānošanas reģioniem 5.1.1. pasākuma  “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” (turpmāk  - pasākums) pirmajā un otrajā atlases kārtā tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem ar zemākiem sociāli ekonomiskās attīstības rādītājiem, attiecīgi:
 

Plānošanas reģions (PR)	IKP uz 1 iedzīvotāju (2020. gada CSP dati) jauno PR robežās	Augstāk attīstītā reģiona IKP pārsvars (reizes)	Koeficienti	Finansējums starp PR pasākuma 1.atlases kārtai, ERAF, euro	Finansējums starp PR pasākuma 2.atlases kārtai, ERAF, euro
Rīgas PR	22 799	1,0	0,098	3 913 434	6 462 205
Kurzemes PR	11 175	2,0	0,201	8 026 533	13 254 114
Zemgales PR	10 765	2,1	0,208	8 306 064	13 715 700
Vidzemes PR	10 382	2,2	0,216	8 625 528	14 243 227
Latgales PR	8 103	2,8	0,277	11 061 441	18 265 620
KOPĀ			1,000	39 933 000	65 940 867

Ņemot vērā reģionālās attīstības atšķirības, t.sk. atšķirīgo iedzīvotāju ienākumu līmeni, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti reģionos, ir atbalstāmas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, balstoties uz teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm – ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, mazinot potenciālos emigrācijas riskus ārpus reģiona. Atbalsts pašvaldību infrastruktūras attīstībai tiks plānots sadarbībā ar uzņēmumiem, ņemot vērā to plānotās investīcijas pamatlīdzekļos esošo vai jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai, kā arī uzņēmumu un publiskā sektora investīcijas darbaspēka piesaistei reģionos, ievērojot komersantu pieprasījumu.

Noteikumu projekta ietvaros atbalsts komercdarbības infrastruktūras attīstībai tiks sniegts granta veidā, ņemot vērā, ka plānotās darbības īstenos pašvaldības un nav plānots atbalsts peļņu gūstošiem projektiem, bet gan investīcijas ir paredzētas tirgus nepilnību novēršanai (ievērojot, ka privātais sektors neveic investīcijas publiskajā infrastruktūrā).

Atbilstoši Latvijas Nacionālais attīstības plānam 2021.-2027. gadam un RPP izaicinājumiem plānots atbalsts integrētajās teritoriālajās stratēģijās definētajām pilsētu funkcionālajām teritorijām komercdarbības vides attīstībai, nodrošinot atbilstību pašvaldību attīstības programmām. Attiecīgi ieguldījumus plānots veikt pilsētās un to funkcionālajās teritorijās, kas ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to apkārtējās teritorijas, starp kurām ir ikdienas darbaspēka migrācija un kopīgs pakalpojumu tīkls. Integrētas teritoriālas attīstības veicināšanai izvēlēts nacionālais risinājums, kas paredz turpināt pašvaldībām to attīstības programmās noteikto nozīmīgu projektu īstenošanu caur atbalstu pilsētu funkcionālajām teritorijām, kas tiks definētas reģionu attīstības programmu ietvaros, nodrošinot konkurences elementu un efektīvāko attīstības projektu īstenošanu. Tiks turpināta teritoriālā pieeja virzībā uz RPP noteiktā līdzsvarotas reģionālās attīstības mērķa sasniegšanu.

Ieguldījumu mērķis ir ne tikai radīt jaunas darbavietas, bet arī nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi, kas ir būtisks priekšnosacījums iedzīvotāju noturēšanai vai piesaistei reģionos. Attīstot uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru, pašvaldība dod iespēju komersantam atbrīvot līdzekļus, ko komersants var novirzīt savas saimnieciskās darbības attīstībai un paplašināšanai, t.sk. darba algu fonda pieaugumam, kas ir viens no pasākuma mērķiem. Programmas rezultāta rādītāja “66 555 000 euro darba algu fonda pieaugums privātajos komersantos” sasniegšanā ir pieļaujama gan jaunu darbavietu radīšana, gan esošo darbavietu algu fonda palielināšana, paredzot, ka jaunu darba vietu radīšanas gadījumā nepieciešams radīt vismaz vidējo darba algu fondu, savukārt esošo darba vietu gadījumos nepieciešams palielināt darba algu fondu.
 
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno pasākumu, tai skaitā tam pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus, atbalsta saņēmēju loku, prasības pasākuma projektu iesniedzējam un sadarbības partneriem, atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, kā arī citus būtiskus pasākuma ieviešanas nosacījumus.

Atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības (ERAF finansējums 133 110 000 euro), ievērojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam noteikto, atbilst intervences laukuma jomai Nr. 20 “MVU uzņēmējdarbības infrastruktūra (tostarp rūpniecības parki un zonas)”.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projektu ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir galvenokārt saistītas ar komercdarbības mērķiem paredzētu teritoriju attīstīšanu, lai tās pielāgotu jaunu komersantu izvietošanai vai esošo paplašināšanai un veicinātu ekonomisko aktivitāti reģionos, attīstot un dažādojot uzņēmējdarbības vidi un veicinot nodarbinātību, paaugstinot produktivitāti un radot iespējas piesaistīt kvalificētu darbaspēku.

Noteikumu projektā tiešajām attiecināmajām izmaksām netiek piemērotas vienkāršotās izmaksas, jo pasākuma ietvaros plānoti infrastruktūras (tai skaitā ēku, cietā seguma laukumu, satiksmes infrastruktūras u.tml.) projekti, kas izmaksu ziņā pārsniedz 200 000 euro, un projektu darbībām un izmaksām ir piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi.

Atbalsta apjoms un ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

Noteikumu projekts nosaka ERAF finansējuma saņemšanas nosacījumus, ievērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus.

Investīcijas tiks veiktas atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - regula Nr. 651/2014) 14., 41., 48. un 56. pantam.
Regulas Nr. 651/2014 14. pantā paredzētais reģionālais atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 2.novembra noteikumiem Nr. 729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam” (SA.100587), pamatojoties uz statistiskajiem reģioniem (NUTS 3. līmenis), kādi noteikti Ministru kabineta rīkojumā Nr. 911 “Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām”. Līdz ar to Ogres novads, Limbažu novads, Saulkrastu novads un Tukuma novads atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14. pantu var saņemt kā Pierīgas statistiskajam reģionam piekritīgas administratīvās vienības.

Valsts atbalsts sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) tiks sniegts saskaņā ar 2011. gada 20. decembra Eiropas Komisijas Lēmumu par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Pasākuma ietvaros atbalstāmas ir darbības, kas attiecas uz sabiedrisko ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu infrastruktūras būvniecību vai pārbūvi ar mērķi sekmēt kvalitatīvu, drošu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību, līdzsvarojot vides aizsardzības, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un sabiedrības intereses, kā arī lai nodrošinātu Eiropas Savienības vides acquis prasību izpildi. Arī siltumapgādes jomā publiskie finanšu resursi ir novirzāmi centralizētās siltumapgādes pakalpojumu attīstīšanai ar mērķi samazināt oglekļa dioksīda (turpmāk – CO₂ ) emisijas, īstenot maksimāli klimatneitrālus pasākumus, kas nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu iespējami augstākā līmenī. Projekta iesniegumā nav iekļaujamas izmaksas, kas paredz decentralizētas ūdenssaimniecības  un siltumapgādes veidošanu komercdarbības teritorijā. Šādas izmaksas ir sedzamas no projekta iesnieguma iesniedzēja finanšu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Ja paredzēts būvēt vai pārbūvēt ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu infrastruktūru, tad obligāti priekšnosacījumi ir, ka sabiedrisko ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs ir projekta iesnieguma iesniedzēja sadarbības partneris, izņemot infrastruktūras bojāšanas riska gadījumos, un, ka projekta īstenošanas rezultātā izveidotā infrastruktūra ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā. Gadījumos, kad sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamie inženiertīkli (ūdenssaimniecības un siltumapgādes tīkli) tiek izbūvēti pa privātpersonai piederošu zemes īpašumu, to izbūvi veic, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības un līdz noslēguma maksājuma veikšanai izbūvētos inženiertīklus kā zemes īpašuma apgrūtinājumu reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Savukārt de minimis atbalsts tiks sniegts saskaņā ar 2013.gada 18.decembra Komisijas Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam.

Noteikumu projekta ietvaros norādītais projekta pārskata periods (projekta dzīves cikls, ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014.gada 3.marta Deleģētās Regulas (ES) Nr.480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, uzņēmējdarbības infrastruktūrai projekta pārskata periods jeb dzīves cikls ir noteikts 10 – 15 gadi.

Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru uzņēmējdarbības teritorijā iespējams attīstīt atbilstoši regulas Nr. 651/2014 56. pantam (t.i., projektā attīstīto infrastruktūru nododot nomā privātajiem komersantiem), ievērojot visus ar šo pantu saistītos nosacījumus, tai skaitā prasību, ka atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir mērķorientētai infrastruktūrai. Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras (savienojuma) posma no publiskās dzelzceļa infrastruktūras līdz uzņēmējdarbības teritorijai izbūve atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam nav atbalstāma atbilstoši regulas Nr. 651/2014 56. pantam. Dzelzceļa savienojuma posms ir izbūvējams kā publiskā infrastruktūra, ja tas atbilst publiskās infrastruktūras kritērijiem. Līdz ar to dzelzceļa savienojuma posma no publiskās dzelzceļa infrastruktūras līdz uzņēmējdarbības teritorijai izbūves izmaksas nav attiecināmas un iekļaujamas projekta iesniegumā, un šīs izmaksas ir finansējamas no projekta iesnieguma iesniedzēja finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Lai izskatītu jautājumu par atbalsta piešķiršanu dzelzceļa infrastruktūras uzņēmējdarbības teritorijā izveidošanai atbilstoši regulas Nr. 651/2014 56. pantam, projekta iesniegumam jābūt pievienotam atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā izstrādātam un apstiprinātam būvprojektam par dzelzceļa savienojuma izveidošanu posmā no publiskās dzelzceļa infrastruktūras līdz uzņēmējdarbības teritorijai, tai skaitā, ievērojot MK 2014. gada 2. septembra noteikumus Nr. 530 “Dzelzceļa būvnoteikumi”. Izbūvēto uzņēmējdarbības teritorijas privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iekšējo tīklu un privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas ir savienojuma posms ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, reģistrē, ievērojot MK  1998. gada 29. decembra noteikumus Nr. 489 “Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrācijas un uzskaites kārtība”. Šāda prasība ir saistīta ar projekta mērķu sasniegšanu un izveidotās infrastruktūras efektīvas apsaimniekošanas nodrošināšanu.

Horizontālais princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”   

Horizontālā principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) ietekme uz pasākumu ir “netieša”. Projektu īstenošanā nodrošina, ka projekts neapdraud NBK noteiktos vides principus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 18.jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. pantā un atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:  

1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas; 
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām; 
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība; 
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi; 
5) piesārņojuma novēršana un kontrole; 
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. 

Pasākumam piemērojamie NBK principi un no tiem izrietošas darbības projekta līmenī, ir aprakstītas publiski pieejamā dokumentā “Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējums” (turpmāk – NBK novērtējums) (pieejams: https://www.esfondi.lv/upload/2021-2027/hp-nenodarit-butisku-kaitejumu-noverteijumi-02.01.2023.zip; datne “Programmā iekļauto specifisko atbalsta mērķu novērtējumi atbilstoši horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” nosacījumiem”). NBK principi nosaka konkrētas darbības, kas jānodrošina projektu īstenošanā un kas tiek ņemtas vērā gan projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, gan projektu īstenošanas uzraudzības laikā. NBK novērtējums paredz, piemēram:

1) ja projektā plānota neizmantojamas būves, lietošanai bīstamas ēkas vai citu vidi degradējošu objektu nojaukšana, tad teritorijas labiekārtošanā iesaistītie komersanti nodrošina MK 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6.punkta nosacījumu ievērošanu, un projekta iesniedzējs projektam pievieno apliecinājumu, ka vismaz 70 % (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai);

2) nesniegt atbalstu izmaksām, kas saistītas ar fosilo kurināmo (ieskaitot pakārtoto izmantošanu), izņemot izmaksas sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu nodrošināšanai saskaņā ar pieļaujamo regulējumu, kas paredz, ka izmaksas siltumapgādei ir atbalstāmas, ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 2. panta 41. punktam “efektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde” ir centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma, kuras darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamās enerģijas, 50 % siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 % apmērā;

3) telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumus jaunas ēkas būvniecībā, lai nodrošinātu tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas mazina kaitējumu veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku;

4) nesniegt atbalstu projektu īstenošanai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli.

Horizontālais princips “Klimatdrošināšana”

Horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ietekme uz pasākumu ir “tieša”. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas samazina SEG emisijas vai veicina CO₂ piesaisti. Attiecīgi projektu iesniegumu atlases kritērijos ir iekļauts specifiskais atbilstības kritērijs, kas vērtē, vai projekta ietvaros plānoti pasākumi CO₂ piesaistes palielināšanai, piemēram, koku stādīšana, teritorijas apzaļumošana, “zaļie jumti”, “zaļās sienas” vai citi pasākumi, kā arī energoefektīvi vai enerģiju taupoši risinājumi, kas ietver SEG emisijas mazinošus pasākumus. Projektos atbalstāmi pasākumi pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem, piemēram, ja plānota infrastruktūras būvniecība vai teritorijas labiekārtošana, paredzami atbilstoši lietus notekūdeņu sistēmu risinājumi intensīvu nokrišņu gadījumiem vai, kur iespējams, dabā balstīti pretplūdu risinājumi projektā paredzētajā uzņēmējdarbības teritorijā. Horizontālā principa uzraudzību nodrošina projektu uzraudzības ietvaros.

Horizontālais princips “Energoefektivitāte pirmajā vietā”

Horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” ietekme uz pasākumu ir “netieša”. Projektu ietvaros ir atbalstāmi energoefektīvi risinājumi.

Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”

Horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – VINPI) ietekme uz pasākumu ir “netieša”. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiek vērtēta VINPI ievērošana projekta līmenī. VINPI piemērošanā ņem vērā Labklājības ministrijas sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavotās vadlīnijas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021–2027) (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas–horizontala–principa–vienlidziba–ieklausana–nediskriminacija–un–pamattiesibu–ieverosana–istenosanai–un–uzraudzibai–2021–2027).

Citi jautājumi

Pasākuma īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija ar ES kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (turpmāk – AF plāns), vērtējot investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai nodrošinātu un novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. Pasākums papildina ES kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 6.1.1.3. pasākumu „Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku” (turpmāk – 6.1.1.3. pasākums) un AF plāna 3.1.1.3.i. investīciju “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” (turpmāk – 3.1.1.3.i. investīcija). Programmu līmenī tiek plānots atšķirīgs uzsvars, nosakot atbalsta tvērumu, piemēram, 6.1.1.3. pasākuma plānotās investīcijas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai tiks vērstas uz atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanu atsevišķos Latvijas reģionos, kas  iekļauti Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā, tādējādi veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku un attīstot “zaļās” uzņēmējdarbības teritorijas, kurās patērē AER. Savukārt 3.1.1.3.i. investīcijas ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots īstenot daudz lielākus investīciju projektus un attīstīt vismaz četrus nacionālas nozīmes industriālos parkus, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus, lai piesaistītu komersantus, kas darbojas nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, kā arī lai attīstītu inovatīvus un augstas vērtības produktus viedās specializācijas jomās.

Dubultā finansējuma risks tiks novērsts projektu līmenī, nodrošinot, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas atkārtoti no dažādiem avotiem. Ņemot vērā, ka gan šī pasākuma, gan 3.1.1.3.i. investīcijas, gan 6.1.1.3. pasākuma ietvaros atbalstāma publiskās infrastruktūras attīstība, projektu iesniedzējiem būs jāiesniedz apliecinājums, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas no dažādiem avotiem. Iepriekš minētās investīcijas kopumā veicinās uzņēmējdarbības attīstību reģionos, kas nepieciešama, lai virzītos uz reģionu līdzsvarotu attīstību.
 

Nē

Nē

Noteikumu projektā noteiktajiem projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem, īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā minētie nosacījumi par pasākuma īstenošanu, tai skaitā par projektiem pieejamo finansējuma apmēru, sasniedzamajiem rādītājiem, projektā atbalstāmajām darbībām un izmaksām, komercdarbības atbalsta nosacījumiem u.c.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-