Anotācija (ex-ante)

Izstrādāto metodiku sociālā darba kopienā un vadības kvalitātes modeļa ieviešanas pilotprojektos nepieciešams papildu finansējums 300 000 euro apmērā, jo:
1. 9.2.1.1. pasākumā projekta īstenošanā sākotnēji paredzētais metodiku un sociālā darba kopienā modeļa ieviešanas pilotprojektos iesaistīto dalībnieku iesaistes kompensācijas mehānisms pašvaldībām tika aprēķināts pēc tā brīža sociālā darbinieka vidējās faktiskās darba algas valstī un ņemot vērā Finanšu ministrijas metodikas Nr. 2.1. “Vadlīnijas attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.-2020. gada plānošanas periodā” 15.1.1. punktā noteikto. Proti, projekta tiešajās attiecināmajās personāla izmaksās var iekļaut to darbinieku atlīdzības izmaksas, kuri noteiktā laika posmā (vismaz viens mēnesis) ne mazāk kā 30% no normālā darba laika katrā mēnesī veic pienākumus, kas saistīti ar projektu, un tas ir pamatots ar atbilstošiem izmaksas pamatojošiem dokumentiem, piemēram, darba laika uzskaites tabula. Līdz ar to tika ņemts vērā 2013. – 2014. gada vidējais atalgojumu sociālajiem darbiniekiem sociālajos dienestos, kas bija vidēji no 600 – 800 euro mēnesī, piemērojot 0.3 slodzi. Uzsākot īstenot projektu, pirmkārt, tapa skaidrs, ka sociālajiem darbiniekiem veicamie pienākumi atbilst eksperta līmenim un par sākotnēji plānoto atalgojumu sociālie darbinieki nebija ieinteresēti veikt papildu darbu pilotprojektos, līdztekus veicot savus tiešos darba pienākumus. Līdz ar to algas tika noteiktas 1190 euro mēnesī – atbilstoši 30.11.2010. MK noteikumu  Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1075) 39.saimei “Sociālais darbs” III B līmeņa un 29.01.2013. MK noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 2.pielikumam. Projekta īstenošanas gaitā sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām tika piemērota vienas vienības izmaksu metodika. Izstrādātajā vienas vienības izmaksu metodikā par pamatu arī tika ņemti MK noteikumi Nr. 1075, piemērojot 39. amatu saimes “Sociālais darbs” (attiecas uz projekta darbību Nr.2 un Nr.3 pilotprojektiem) un 1. amatu saimes “Administratīvā vadība” (attiecas uz projekta darbības Nr.3 pilotprojektiem) atbilstošās mēnešalgu grupas, kas bija augstākas kā projektā aprēķinātās. Turklāt pašvaldību sociālo darbinieku iesaistes pilotprojektu īstenošanā noslodze ir paredzama lielāka nekā sākotnēji plānots. Visu četru jau izstrādāto metodiku īstenotajos pilotprojektos faktiskā vidējā slodze ir 0.64, kas vairāk kā divas reizes pārsniedz plānoto (t.i. 0.3 slodzi), jo pašvaldību sociālo dienestu vadībai, vienojoties ar konkrēto sociālo darbinieku, tika radīta iespēja pēc konkrētiem kritērijiem izvērtēt slodzes apmēru iesaistei pilotprojektā.  Ņemot vērā minēto, paredzams, ka arī turpmāk metodiku aprobēšanas pilotprojektos iesaistīto dalībnieku vidējā slodze pārsniegs plānoto 0.3 slodzi;
2. kvalitātes vadības modeļa pilotprojektā sākotnēji bija plānots iesaistīt sociālos darbiniekus, taču projekta īstenošanas gaitā tapa skaidrs, ka jēgpilnāk būtu iesaistīt vadības līmeni, jo kvalitātes vadības paradigma nozīmē, ka tieši vadītāji ir tie, kuri nodrošina pakalpojuma konkurētspēju, kvalitāti un produktivitāti, gudri vadot mikro prakses speciālistus. Līdz ar to pilotprojektos paredzēts iesaistīt nevis mikro prakses sociālos darbiniekus, bet gan pašvaldību sociālo dienestu vadības līmeņa speciālistus (piemēram, iestādes vadītāju vai vietnieku, vai sociālā darba nodaļas vadītāju (ja šāda struktūrvienība iestādē izveidota). Tas attiecīgi radīja nepieciešamību vienas vienības izmaksu metodiku papildināt ar vadības speciālista atlīdzības kompensācijas aprēķinu. Darba samaksa 1915.24 euro  tika noteikta kā vidējā aritmētiskā vadības speciālista atlīdzība, kas izriet no 30.11.2010. MK noteikumu Nr.1075 1. pielikuma 2.punkta un 7.punkta, klasificējot to divās amatu saimēs atkarībā no pārstāvētās iestādes iedalījuma un ieņemamā amata. Minētās izmaiņas sociālo darbinieku atalgojuma apmērā un kvalitātes vadības pilotprojektā iesaistīto speciālistu maiņa, nav uzskatāma par tiešu izmaksu sadārdzinājumu, bet apstākļiem, ko 9.2.1.1 pasākuma finansējuma saņēmējs nevarēja iepriekš paredzēt. Šim nav sistēmisks raksturs, attiecīgi riski finanšu nepietiekamībai šādu iemeslu dēļ turpmāk netiek paredzēti.

Savukārt attiecībā uz ģimenes asistenta pakalpojumu jāatzīmē, ka jau vairāk kā 10 mēnešus projekta ietvaros tiek īstenots minētā pakalpojuma apraksta aprobēšanas pilotprojekts, kurā piedalās 30 pašvaldību (pirms administratīvi teritoriālās reformas 37 pašvaldību) 49 speciālisti, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu. Pilotprojekta ietvaros tiek nodrošinātas ģimenes asistentu mācības vairāk kā 125 stundu apjomā un papildu speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā 40 stundu apjomā, pēc kuru apgūšanas sagatavotie speciālisti uzsāk ģimenes asistenta pakalpojuma praktisku nodrošināšanu pašvaldību sociālajos dienestos.
Ģimenes asistenta pakalpojums pilotprojekta ietvaros tiek nodrošināts 131 ģimenei ar bērniem, kas ietver 196 šo ģimeņu pilngadīgās personas un 300 bērnus. Pakalpojums tiek nodrošināts arī 6 pilngadību sasniegušiem jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes un 13 personām ar garīga rakstura traucējumiem, tādejādi kopējais personu skaits, kas saņem atbalstu ģimenes asistenta pakalpojuma ietvaros, ir indikatīvi 500 personas. Jāatzīmē, ka norādītajās 131 ģimenēs ar bērniem, daļa vecāku ir gan auguši un dzīves pieredzi saņēmuši ārpusģimenes aprūpē, gan vienlaikus ir ar garīga rakstura traucējumiem. 10 mēnešu laikā, kopš ir uzsākta pilotprojekta īstenošana (kas ir pietiekams laika periods, lai izdarītu pierādījumos balstītus secinājumus), ir vērojami uzlabojumi ģimeņu, kurām tiek sniegts ģimenes asistenta pakalpojums, situācija. Piemēram, vairākas ģimenēs ir uzlabojušās prasmes budžeta plānošanā un parādsaistību (ja tādas ir) kārtošanā, uztura un mājokļa stāvokļa uzlabošanā, ir nodrošināts nepieciešamais aprīkojums (t.i. mācību galds, dators u.tml.) attālināto mācību nodrošināšanai, bērnu aprūpē notiek regulārāka konsultēšanās ar veselības aprūpes speciālistiem, ir paaugstinājusies izpratne par savlaicīgiem ieguldījumiem bērnu veselībā, t.sk. par – vakcinācijas, vitamīnu lietošanas un zobu higiēnas veikšanas nozīmību u.tml. Tāpat ir paaugstinājušās prasmes izglītības procesa organizēšanā un regulārāk notiek saziņa ar pedagogiem. Minēto iemaņu uzlabošana ir palīdzējusi ģimenēm risināt sarežģītas ikdienas situācijas un sekmējusi to iespējas iekļauties sabiedrībā. Papildus jāmin, ka ģimenes asistenta pakalpojums atslogo arī sociālā darbinieka ikdienu un sniedz informāciju par reālo situāciju riska ģimenēs, ko sociālais darbinieks limitēto tikšanos un apsekojumu laikā nevar iegūt, tādejādi savlaicīgāk tiek apzinātas problēmsituācijas un ātrāk var tikt nodrošināts ģimenēm nepieciešamais atbalsts. Arvien vairāk pašvaldību izrāda interesi par ģimenes asistenta pakalpojumu un iespējām iesaistīt speciālistus, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu 9.2.1.1. pasākuma pilotprojekta ietvaros īstenotajās apmācībās un ģimenes asistenta pakalpojuma nodrošināšanā. Līdz ar to ļoti nozīmīgi ir kāpināt šī pakalpojuma īpatsvaru un nodrošināt to pēc iespējas lielākā skaitā pašvaldību.
Ņemot vērā minēto un, lai paplašinātu ģimenes asistenta pakalpojuma pieejamību pēc iespējas vairāk pašvaldībās, ar 2022. gadu pilotprojektā pakāpeniski plānots iesaistīt un apmācīt vēl 40 speciālistus (15 no janvāra līdz decembrim un 25 no jūnija līdz decembrim), kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, savukārt 2023. gadā pilotprojektā turpinās strādāt visi 40 iepriekš iesaistītie ģimenes asistenti. Lai nodrošinātu, ka ģimenes asistenta pakalpojuma aprobēšanas pilotprojektā 2022.gadā papildu iesaistītie un apmācītie  speciālisti minēto pakalpojumu aprobētu plānotajā (t.i. 2 gadu) periodā, par 12 mēnešiem (t.i. līdz 2023. gada 31. oktobrim) nepieciešams pagarināt kopējo pilotprojekta īstenošanas laiku. Papildus jāmin, ka jau šobrīd ir secināms, ģimenes asistenta pakalpojums ir ļoti nepieciešams un pieprasījums pēc tā arvien pieaug, attiecīgi pilotprojekts tvērums tiek paplašināts vēl pirms izvērtējuma veikšanas. Jāatzīmē, ka izvērtējuma veikšana ir uzsākta 2021. gada jūnijā un to plānots īstenot līdz 2023. gada IV ceturksnim, un pilotprojektā papildus iesaistītie speciālisti arī tiks iesaistīti sniegtā pakalpojuma efektivitātes izvērtēšanā, tādējādi nodrošinot visaptverošu un plašāku pakalpojuma ietekmes izvērtējumu.
2022. gadā papildus 40 speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu iesaistei pilotprojektā nepieciešami 330 109 euro, ņemot vērā, ka 25 ģimenes asistenti mācības uzsāks tikai no jūnija, savukārt 2023. gadā 40 speciālistu iesaistes turpināšanai pilotprojektā papildus nepieciešami 451 068 euro. Attiecīgi speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, skaita palielināšanai ģimenes asistenta pakalpojuma aprobēšanas pilotprojektā kopumā nepieciešami papildu 781 177 euro.
Attiecībā uz sadarbības līgumiem, par iesaisti ģimenes asistenta pakalpojuma aprobēšanas pilotprojektā, jāmin, ka daļai pašvaldību, kas pašlaik iesaistītas minētajā pilotprojektā un ar kurām līgums ir noslēgts līdz 2022. gadam, līgumus nav plānots pagarināt. Pēc dalības pilotprojektā šie speciālisti turpinās nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu pašvaldībā pastāvīgi. Taču, gadījumos, ja pašvaldības vēlēsies piesaistīt vēl papildu speciālistus, tiks veikti noslēgtā līgumu grozījumi. Vienlaikus jāmin, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas valstī ir radusies situācija, ka daļa pašvaldību, ar ko noslēgti sadarbības līgumi, šobrīd ir pievienotas citai pašvaldībai, ar ko līgums līdzšinēji nav bijis noslēgts, līdz ar to, jaunizveidotās pašvaldības pārņems šīs līgumsaistības līdz 2022. gadam. Savukārt ar pašvaldībām, kas līdz šim nav bijušas iesaistītas, taču vēlēsies iesaistīsies nākamajā ģimenes asistenta pakalpojuma aprobēšanas pilotprojekta posmā, tiks slēgti jauni sadarbības līgumi.
Metodiku ieviešanas pilotprojekta mērķis ir aprobēt izstrādāto metodiku praktisku piemērošanu ikdienas sociālajā darbā. Sociālā darba kopienā un vadības kvalitātes modeļa pilotprojektu mērķis ir aprobēt izstrādāto modeļu ieviešanu un praktisku piemērošanu sociālajos dienestos. Savukārt ģimenes asistenta pakalpojuma pilotprojekta mērķis ir aprobēt izstrādāto klātienes mācību programmu un atbilstoši mācību programmas saturam nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu.

Ņemot vērā minēto finansējuma palielinājumu un speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu skaita palielināšanu iesaistei ģimenes asistenta pakalpojuma aprobēšanas pilotprojektā, 9.2.1.1. pasākumā tiek noteikti jauni uzraudzības rādītāji, proti:
 - specifiskais iznākuma rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē, skaits - 90. Minētais iznākuma rādītājs noteikts, ņemot vērā, ka 9.2.1.1. pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma palielinājums, tostarp paredzēts, lai ģimenes asistenta pakalpojuma aprobēšanas pilotprojektā iesaistītu lielāku speciālistu skaitu. Sasniedzamā iznākuma rādītāja vērtība noteikta, balstoties uz ģimenes asistenta pakalpojuma aprobēšanas pilotprojektā iesaistīto speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, skaitu (proti, 90 personas). Tādējādi sasniedzamā iznākuma rādītāja vērtība noteikta 90 personas.
- specifiskais rezultāta rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, skaits - 90. Sasniedzamā rezultāta rādītāja vērtība noteikta, pieņemot, ka profesionālo kompetenci paaugstinās 100% no pilotprojekta ietvaros īstenoto mācību dalībniekiem (90). Tādējādi sasniedzamā rezultāta rādītāja vērtība noteikta 90 personas.

Papildus minētajam, TA projekts paredz redakcionāli precizēt MK noteikumu Nr. 686[1] 19. punktu, novēršot ierobežojumu 9.2.1.1. pasākuma pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) ietvaros plānotajām izmaksām, t.i. paredzot, ka pakalpojumu (uzņēmumu) līgumos papildus var plānot konkrētas MK noteikumos Nr. 686 noteiktās izmaksas.

9.2.1.1. pasākuma ietvaros kopējā finansējuma palielinājums atbilst darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9. prioritārā virziena “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” 112 intervences kategorijas kodam “Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem”.

9.2.1.1. pasākumā papildus nepieciešamais finansējums tiks pārdalīts no 9.1.1.1. pasākuma [2], kur radies finanšu ietaupījums, COVID - 19 pandēmijas izraisīto seku ietekmē. Tas skaidrojams ar samazinātu mērķa grupas pieprasījumu iesaistei darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumā (DNIA), kā arī ar algoto pagaidu sabiedrisko darbu (APSD) īstenošanas teritoriālā pārklājuma precizēšanu un finansēšanas avota maiņu (no 2022. gada nodarbinātības speciālā budžeta ietvaros).

9.2.1.1. pasākuma projekta īstenotājs ir LM (vadošā valsts pārvaldes iestāde), kas īsteno valsts politiku, t.sk. sociālās palīdzības un sociālā darba jomā. Savukārt 9.2.1.1. pasākumā plānotās atbalstāmās darbības un mērķis - paaugstināt pašvaldību sociālo dienestu darba efektivitāti un pašvaldībās nodarbināto sociālā darba speciālistu profesionalitāti, ir tieši vērsts uz minēto LM pienākumu izpildi. Vienlaikus, projekta atbalstāmo darbību īstenošanai tiek piesaistīti Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izvēlēti pakalpojuma sniedzēji. Ņemot vērā, ka LM īstenojot projektu, neveic ar saimniecisku darbību saistītus pienākumus, projektā plānotie pasākumi nav klasificējami kā komercdarbības atbalsts.




[1] Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumi Nr. 686 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām” 9.2.1.1. pasākuma “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 686)

[2] Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākums “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” (turpmāk 9.1.1.1. pasākums)
 

Ņemot vērā minēto, TA projekts paredz veikt šādus grozījumus MK noteikumos Nr. 686:
1) papildinot noteikumus ar 4.2.3. un 4.2.4. apakšpunktu, nosakot 9.2.1.1. pasākumā papildu uzraudzības rādītājus, proti:
4.2.3. specifiskais iznākuma rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē, skaits -90;
4.2.4. specifiskais rezultāta rādītājs - pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, skaits - 90;
2) 7. punktā, nosakot, ka pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 535 395 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 8 955 085 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 580 310 euro;
3) 19. punkta ievaddaļā aizstājot vārdus "izmaksas plāno" ar vārdiem "papildus var plānot izmaksas:";
4) 35.1. apakšpunktā aizstājot vārdus "ne ilgāk par diviem gadiem" ar vārdiem "ne ilgāk par trīs gadiem".