Anotācija (ex-ante)

     Konstatējama nepieciešamība veikt atsevišķus papildinājumus Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā ietvertajā regulējumā attiecībā uz personu tiesībām iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un atkārtoti pieprasīt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus.
    Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 6. panta astotajā daļā ikvienai personai, kura pamato savu tiesisko ieinteresētību, noteiktas tiesības pieprasīt un saņemt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju. Tātad likumdevējs atzinis, ka personām var būt leģitīma interese zināt to informāciju, kas ir iekļauta civilstāvokļa aktu reģistra ierakstos. Tiesību apjoma ziņā atšķirība no personām, par kurām civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts izdarīts, vai to pārstāvjiem (likuma 6. panta ceturtā un piektā daļa), ir vienīgi attiecībā uz informācijas izsniegšanas formu. Proti, personām, par kurām ieraksts izdarīts, un to pārstāvjiem paredzēta ieraksta kopijas izsniegšana, bet citām personām, kuras pamato savu tiesisko interesi, – izziņas par ieraksta saturu izsniegšana. 
       Tiesu praksē atzīts, ka privātpersonas interese pētīt savas dzimtas vēsturi, tātad interese par savu izcelsmi, ir tiesiska interese, kas var tikt aplūkota arī personas tiesību uz privāto dzīvi kontekstā (skat., piemēram, Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 30. novembra lēmumu lietā Nr. 670014421, SKA-1333/2021; ECLI:LV:AT:2021:1130.SKA133321.3.L). Savukārt likumā trešajām personām noteiktā prasība pamatot savu tiesisko ieinteresētību ziņu saņemšanai un norādīt mērķi, kādam pieprasītā izziņa par civilstāvokļa akta reģistrāciju tiks izmantota, saistāma ar nepieciešamību aizsargāt personas, par kuru civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts izdarīts, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
    Vienlaikus praksē nereti ir konstatēti gadījumi, kad personām ir grūti pierādīt savu radniecību ar radiniekiem, kuru civilstāvokļa aktu reģistrāciju pamatojošos dokumentus pieprasa, it sevišķi, ja radniecība ir tāla, piemēram, ja ir jāpierāda radniecība ar personām vairāku paaudžu robežās vai radniecība sānu līnijā un nav informācijas par šo radinieku vismaz aptuveno civilstāvokļa akta reģistra ieraksta reģistrācijas laiku un vietu.
    Mirušo personu datu apstrādi neregulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), paredzot dalībvalstīm tiesības noteikt katrai savus nosacījumus par mirušo personu datu apstrādi.
Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu kā arhīviski vērtīgo dokumentu glabāšanu un pieejamību regulē Arhīvu likums un Civilstāvokļu aktu reģistrācijas likums. Arhīvu likuma 13. pants nosaka arhīva dokumentu pieejamības un izmantošanas vispārīgos ierobežojumus. Tai skaitā saskaņā ar Arhīvu likuma 13. panta otrās daļas 4. punktu dokumenti, kas satur fizisko personu datus, kļūst vispārpieejami 30 gadus pēc personas, uz kuru dokuments attiecas, nāves, ja citos likumos nav paredzēti ierobežojumi.
    Laikposms, kurā mirušu personu datiem varētu piemērot konfidencialitātes režīmu, Civilstāvokļu aktu reģistrācijas likumā nosakāms pēc analoģijas ar Arhīvu likumā noteiktajiem arhīva dokumentu pieejamības un izmantošanas ierobežojumiem, proti, to sasaistot ar noteiktu laika periodu pēc tās personas miršanas fakta reģistrācijas, par kuru reģistra ieraksts izdarīts.

    Ar likumprojektu Civilstāvokļu akta reģistrācijas likuma 6. panta astotajā daļā tiek noteikts, ka trešajām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju, ja tā pamato savu tiesisko ieinteresētību, vai pagājuši ne mazāk kā 30 gadi pēc tās personas miršanas fakta reģistrācijas, par kuru reģistra ieraksts izdarīts. Tādējādi padarot civilstāvokļu aktu reģistru ierakstu informāciju pieejamāku personām, kurām varētu būt interese šādu informāciju iegūt (likumprojekta 1. pants).
    Izziņas par civilstāvokļa akta reģistrāciju izsniegšanas pieļaujamība vērtējama ikviena gadījumā individuāli, pamatojoties uz ieinteresētās personas uzrādītiem dokumentiem, kas apliecina personas, par kuru attiecīgais reģistra ieraksts izdarīts, miršanas faktu, un pārliecinoties par personas miršanas fakta reģistrēšanu Civilstāvokļu aktu reģistrā.

    Laulības noslēgšanas kārtību Latvijā noteic Civillikums, kas reglamentē laulības noslēgšanas vispārējos principus, un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kas konkretizē atsevišķus laulības noslēgšanas priekšnosacījumus un norisi. Detalizētāka Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā noteiktā kārtība un nosacījumi ir noteikti Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem" (turpmāk – noteikumi Nr. 761).
    Saskaņā ar Civillikuma 41. pantu laulību noslēdz ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā, ja laulības noslēgšanai nav Civillikuma 32., 35., 37. un 38. pantā norādīto šķēršļu. Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 17. panta pirmo daļu personas, kuras vēlas noslēgt laulību, iesniedz dzimtsarakstu iestādei (pašvaldības dzimtsarakstu nodaļai (turpmāk – dzimtsarakstu nodaļa) vai Latvijas Republikas diplomātiskajai un konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs (turpmāk kopā – dzimtsarakstu iestāde) noteikta parauga abu parakstītu kopīgu iesniegumu. Atbilstoši Noteikumu Nr. 761 38. punktam, ja sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas laulība nav noslēgta, bet personas joprojām vēlas noslēgt laulību, iesniegumu iesniedz atkārtoti.
    Tātad, pirms laulības noslēgšanas pārim dzimtsarakstu iestādē jāiesniedz noteikta parauga rakstveida iesniegums par vēlmi noslēgt laulību. Pēc kā attiecīgi dzimtsarakstu iestāde pārbauda iesniegumā minētos faktus, lai pārliecinātos par šķēršļu neesamību laulības noslēgšanai. Ja tādi netiek konstatēti, pēc mēneša var tikt reģistrēta laulība. Likumdevējs noteicis gan minimālo (izņemot Civillikuma 45. pantā noteikto gadījumu), gan maksimālo termiņu laulības noslēgšanai, skaitot no iesnieguma par laulības noslēgšanu pieņemšanas dienas. Minimālais termiņš saistāms ar apstākli, ka laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu un ziņu pārbaude objektīvi prasa zināmu laiku, savukārt maksimālais – ar apstākli, ka personu iesniegumā un citos laulības noslēgšanai nepieciešamajos dokumentos ietvertās ziņas var mainīties. Atzīstot, ka seši mēneši ir optimāls laika periods, lai novērstu likumam pretējas laulības noslēgšanas risku.
    Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 17. panta piekto daļu, ja personas vēlas noslēgt laulību nevis tajā dzimtsarakstu iestādē, kurā tās iesniedza iesniegumu par laulības noslēgšanu, bet gan citā dzimtsarakstu iestādē vai pie garīdznieka, dzimtsarakstu iestāde, kurā iesniegts iesniegums par laulības noslēgšanu, izsniedz tām izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi. Izziņa ir derīga sešus mēnešus no tās izsniegšanas dienas.
    Tā kā šāda izziņa objektīvi var tikt izsniegta tikai pēc iesnieguma par laulības noslēgšanu pieņemšanas un tajā minēto faktu pārbaudes, spēkā esošais regulējums faktiski pieļauj, ka dzimtsarakstu iestādes izsniegta izziņa par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi ir derīga ilgāku laiku, nekā likumā noteiktais maksimālais termiņš laulības noslēgšanai. Tādējādi radot pretrunu ar likumā paredzēto, ka, notekot sešu mēnešu termiņam, laulība vairs nevar tikt noslēgta.

      Ar likumprojektu tiek precizēta Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 17. panta piektā daļa, nosakot, ka izziņa par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi ir derīga ne ilgāk kā sešus mēnešus no iesnieguma par laulības noslēgšanu pieņemšanas dienas (likumprojekta 2. pants). Tādējādi saskaņojot izziņas derīguma termiņu ar likumdevēja noteikto maksimālo termiņu laulības noslēgšanai. Ja sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas laulība nav noslēgta, bet personas joprojām vēlas noslēgt laulību, iesniegums par laulības noslēgšanu dzimtsarakstu iestādē iesniedzams atkārtoti, un attiecīgi no jauna veicama laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaude un, ja nepieciešams, no jauna izsniedzama izziņa par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi.

       Atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 19. panta pirmajai daļai laulību reģistrē dzimtsarakstu iestādē noteiktā dienā, klātesot personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem, ja nav kļuvuši zināmi Civillikuma 32., 35., 37. un 38. pantā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai. Attiecīgi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 21. panta pirmā daļa noteic prasību ikvienā gadījumā laulības reģistra ierakstā cita starp norādīt ziņas par abiem lieciniekiem, kuri piedalījušies laulības reģistrācijā, kā arī atbilstoši minētā panta otrajai daļai liecinieki paraksta laulības reģistra ieraksta datorizdruku. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma normas, kas paredz liecinieku obligātu klātbūtni laulības reģistrācijā, likumā ietvertas, ievērojot Civillikuma 56. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru laulāšana notiek personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā arī diviem pilngadīgiem lieciniekiem.
    Svītrojot Civillikuma 56. panta pirmajā daļā prasību par liecinieku obligātu klātbūtni laulības reģistrācijas procesā, liecinieku aicināšanu atstājot to personu ziņā, kuras vēlas noslēgt laulību (likuma redakcijā uz 2024. gada 1. jūliju), attiecīgi precizējamas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma normas, kas paredz divu liecinieku obligātu klātbūtni laulības reģistrācijā un ziņu par lieciniekiem norādīšanu laulības reģistra ierakstā.

      Ievērojot grozījumus Civillikuma 56. panta pirmajā daļā (likuma redakcijā uz 2024. gada 1. jūliju) ar likumprojektu tiek grozīta Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 19. panta pirmā daļa (likumprojekta 3. pants), nosakot, ka laulību reģistrē dzimtsarakstu iestādē noteiktā dienā, klātesot personām, kuras vēlas noslēgt laulību. Paredzot, ka pēc personu, kuras vēlas noslēgt laulību, aicinājuma laulības reģistrācijā piedalās viens vai divi pilngadīgi liecinieki.  
    Liecinieku, ja tie tikuši aicināti, neierašanās dzimtsarakstu iestādē laulības reģistrācijai noteiktā laikā nav šķērslis laulības reģistrācijai. Tā kā liecinieku klātbūtne vairs netiek paredzēta kā obligāta laulības noslēgšanas formas prasība.
Vienlaikus ar likumprojektu tiek precizēts Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 21. panta pirmās daļas 7. punkts un panta otrā daļa (likumprojekta 4. pants), nosakot, ka laulības reģistra ierakstā ziņas par lieciniekiem norādāmas un attiecīgi laulības reģistra ieraksta datorizdruku liecinieki paraksta, ja tie bijuši klāt laulības reģistrācijā.
    Ja personas vēlas salaulāties pie Civillikuma 51. pantā noteiktas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, tad viņus laulā pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem. Līdz ar to likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz liecinieku klātbūtni laulības noslēgšanas brīdī kā fakultatīvu prasību attiecināms arī uz gadījumiem, kad laulība tiek noslēgta pie garīdznieka, ja vien konkrētās konfesijas noteikumi neparedz pretējo.

       Latvijas valstspiederīgie, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, nereti ārvalstīs dibina ģimenes un reģistrē oficiāli savas attiecības, slēdzot laulību. Tāpat arī personas, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, izmanto tiesības laulību noslēgt ārvalstīs. Lai ārvalstīs slēgta laulība būtu spēkā arī Latvijā, kā to paredz Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 19. panta ceturtā daļa, laulībai jābūt reģistrētai, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, un Civillikuma 32., 35., 37. un 38. panta noteikumus.
    Noteikumi un prakse attiecībā uz laulību reģistrāciju dažādās valstīs ir atšķirīga. Vairumā gadījumu, reģistrējot laulību ārvalstīs, Latvijas valstspiederīgajiem nepieciešams kompetentajā ārvalsts iestādē iesniegt izziņu par ģimenes stāvokli, proti, apliecināt, ka tā jau neatrodas laulībā. Šādas ziņas no Fizisko personu reģistra pēc personas lūguma izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Vienlaikus ir valstis (piemēram, Polija, Itālija, Somija, Tunisija, Maroka u.c.), kurās laulības noslēgšanai papildus ziņām par personas aktuālo ģimenes stāvokli tiek prasīts personas pilsonības valsts izsniegts dokuments, kurā norādīts, ka konkrētai personai atļauts reģistrēt laulību citā valstī.
    Šobrīd civilstāvokļa aktu reģistrāciju regulējošos normatīvajos šāda dokumenta izsniegšana nav atrunāta. Kā liecina Tieslietu ministrijā konsultāciju ietvaros saņemtie personu iesniegumi, elektroniskās vēstules, telefona zvani, minētā iemesla dēļ personas, kas vēlas noslēgt laulību ārvalstīs, uzsākot juridisko formalitāšu kārtošanu, nereti saskaras ar problēmu visu nepieciešamo dokumentu laicīgai saņemšanai, jo normatīvi nav noteikts, kur persona var vērsties ārvalsts iestāžu pieprasītā apliecinājuma saņemšanai.

       Lai nodrošinātu Latvijas valstspiederīgo personu vajadzību ievērošanu un skaidru tiesisko regulējumu situācijām, kad laulības noslēgšanai nepieciešams pilsonības valsts izsniegts dokuments, kas apliecinātu personas tiesības noslēgt laulību ārvalstīs, ar likumprojektu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums tiek papildināts ar jaunu pantu (likumprojekta 5. pants), nosakot, ka pēc personas lūguma Tieslietu ministrija izsniedz informatīvu izziņu laulības noslēgšanai ārvalstīs.
    Informatīvā izziņā laulības noslēgšanai ārvalstīs ietverama informācija par Latvijā spēkā esošo tiesisko regulējumu laulības reģistrācijai, tai skaitā priekšnosacījumiem, lai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa noslēgta laulība ārpus Latvijas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, Latvijā tiktu uzskatīta par spēkā esošu.
    Atbilstoši likumprojektam izziņas izsniegšana ir maksas pakalpojums, un to sniedz saskaņā ar Ministru kabineta noteikto maksas pakalpojumu cenrādi. Attiecīgi maksas apmērs par šādu pakalpojumu tiks noteikts Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos Nr. 770 "Tieslietu ministrijas maksas pakalpojumu cenrādis".