21-TA-740: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Pievienotās vērtības nodokļa kompensācijas Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) atbalsta aģentūras darbiniekiem un norīkotajiem ekspertiem atmaksas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra sēdes protokola Nr.84, 114. paragrāfa 9. punkts.
“Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras mītnes līgumu”, kas stājās spēkā 2021. gada 15.jūnijā
“Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras mītnes līgumu”, kas stājās spēkā 2021. gada 15.jūnijā
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā BEREC Aģentūras darbiniekiem un norīkotajiem ekspertiem, kuriem nav diplomātiskā statusa un, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, tiek kompensēta summa PVN apmērā par to personiskajām vajadzībām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra sēdes protokola Nr.84, 114. paragrāfa 9. punkts.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Noteikumu projekts izstrādāts, saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras (turpmāk - Aģentūra vai BEREC) mītnes līgumu” (turpmāk- Likums) 4.pantu, kurā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aģentūras darbiniekiem un norīkotajiem ekspertiem, kuriem nav diplomātiskā statusa un kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji (turpmāk – Aģentūras darbinieki un norīkotie eksperti), tiek kompensēta summa pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) apmērā par to personiskajām vajadzībām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem un Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju (turpmāk - Mītnes līgums) 12. panta 3. un 4. punktā, 13. panta 4. un 5. punktā un A pielikumā noteikto.
Likuma 2.panta 6.daļa nosaka, ka Satiksmes ministrija ir atbildīga par Mītnes līguma 12. panta 3. un 4. punktā, 13. panta 4. un 5. punktā un 19. pantā minēto saistību izpildes nodrošināšanu.
Likuma 2.panta 6.daļa nosaka, ka Satiksmes ministrija ir atbildīga par Mītnes līguma 12. panta 3. un 4. punktā, 13. panta 4. un 5. punktā un 19. pantā minēto saistību izpildes nodrošināšanu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2021.gada 15.jūnijā spēkā stājās jaunais Mītnes līgums, kurā noteikts, ka Aģentūras štata darbinieki, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, pienākumu pildīšanas laikā ir atbrīvoti no PVN maksāšanas, kas ir iekļauts personiskajām vajadzībām paredzēto preču un pakalpojumu cenā, ja šīs preces un pakalpojumi ir uzskaitīti A pielikumā un čeka vai rēķina vērtība ar PVN nav mazāka par 50 euro. Iepriekš, īstenojot Mītnes līguma starp Latvijas Republikas valdību un BEREC biroju, kas apstiprināts ar 2011.gada 9.jūnija likumu “Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju” un bija spēkā līdz 2021.gada 14.jūnijam, uzņemtās saistības, Aģentūras darbinieki un norīkotie eksperti saņēma PVN atmaksu par personiskajām vajadzībām paredzētām precēm un pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.908 “Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm” (turpmāk - noteikumi Nr.908). Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) interpretācija pieļāva PVN atbrīvojuma piemērošanu starptautisku organizāciju darbinieku iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem personiskajām vajadzībām, un tā bija atbilstoša Eiropas Komisijas skaidrojumiem un līdzīga citu dalībvalstu izpratnei un praksei attiecīgajā jautājumā. Savukārt atbilstoši Eiropas Komisijas padomdevēju komitejas PVN jautājumos (tā sauktās PVN komitejas) 2016.gada skaidrojumam par PVN piemērošanu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un bruņotajiem spēkiem, PVN direktīvas ietvarā PVN atbrīvojums nav piemērojams precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti Eiropas Savienības institūciju un starptautisko organizāciju (struktūru) darbinieku personiskajām vajadzībām. Vienlaikus Eiropas Komisija atzīst, ka dalībvalsts var kompensēt Eiropas Savienības institūciju un starptautisku organizāciju (struktūru) darbinieku izmaksas par precēm un pakalpojumiem, kas ir paredzētas personiskajām vajadzībām, PVN summas apmērā, kas ir ārpus PVN direktīvas tvēruma un kas nav nodokļu procedūra.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā minēto, noteikumos Nr. 908 noteiktā PVN atmaksas kārtība turpmāk ir piemērojama personām, kurām ir diplomātiskais statuss (piemēram, Aģentūras direktoram). Savukārt ar jaunu Mītnes līgumu uzņemtās saistības attiecībā uz fiskālām priekšrocībām Aģentūras darbiniekiem un norīkotajiem ekspertiem, kuriem nav diplomātiskā statusa, ir īstenojamas ar valsts izstrādātu kompensācijas mehānismu. Uz doto brīdi nav tāda tiesiska regulējuma, kādā veikt kompensāciju no valsts budžeta PVN summas apmērā, līdz ar to šobrīd valsts nevar izpildīt ar jaunu Mītnes līgumu uzņemtās saistības attiecībā uz fiskālo priekšrocību nodrošināšanu Aģentūras darbiniekiem un norīkotajiem ekspertiem, kuriem nav diplomātiskā statusa. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā tiks kompensēta summa PVN apmērā par precēm un pakalpojumiem, ko iegādājas personiskajām vajadzībām Aģentūras darbinieki un norīkotie eksperti, kuriem nav diplomātiskā statusa.
Risinājuma apraksts
Noteikumi nosaka:
- kārtību, kādā kompensē summu PVN apmērā Aģentūras darbiniekiem un norīkotajiem ekspertiem par to personiskajām vajadzībām Latvijas Republikā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem;
-preču un pakalpojumu sarakstu, uz ko attiecas kompensācija;
-kārtību, kādā Satiksmes ministrija (turpmāk – ministrija) pieņem un izskata Aģentūras darbinieku un norīkoto ekspertu pieteikumu PVN kompensēšanai un pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās PVN summas kompensēšanu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu kompensēt nodokli.
Ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"”, lai izmaksātu kompensācijas PVN summas apmērā.
Aģentūras darbiniekiem un norīkotiajiem ekspertiem būs iespēja pieteikties kompensācijai PVN summas apmērā par laika periodā no 2021. gada 15. jūnija līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim par saņemto pakalpojumu vai piegādātajām precēm, PVN kompensācijas pieteikumu iesniedzot līdz 2022.gada 1.jūlijam, kā arī vienlaikus iesniedzot visus attaisnojuma dokumentus.
- kārtību, kādā kompensē summu PVN apmērā Aģentūras darbiniekiem un norīkotajiem ekspertiem par to personiskajām vajadzībām Latvijas Republikā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem;
-preču un pakalpojumu sarakstu, uz ko attiecas kompensācija;
-kārtību, kādā Satiksmes ministrija (turpmāk – ministrija) pieņem un izskata Aģentūras darbinieku un norīkoto ekspertu pieteikumu PVN kompensēšanai un pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās PVN summas kompensēšanu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu kompensēt nodokli.
Ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"”, lai izmaksātu kompensācijas PVN summas apmērā.
Aģentūras darbiniekiem un norīkotiajiem ekspertiem būs iespēja pieteikties kompensācijai PVN summas apmērā par laika periodā no 2021. gada 15. jūnija līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim par saņemto pakalpojumu vai piegādātajām precēm, PVN kompensācijas pieteikumu iesniedzot līdz 2022.gada 1.jūlijam, kā arī vienlaikus iesniedzot visus attaisnojuma dokumentus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju, birojā plānots nodarbināt 47 cilvēkus - darbiniekus un norīkotos ekspertus no kuriem 2/3 nav Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji. Šis Noteikumu projekts ietekmēs tos BEREC darbiniekus un norīkotos ekspertus, kuriem nav diplomātiskā statusa un kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri strādā BEREC birojā.
Ietekmes apraksts
Ietekme nav aprēķināma jautājumā par PVN summas kompensāciju par precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti Aģentūras darbinieku personiskajām vajadzībām, un jautājumā par PVN summas kompensāciju par Aģentūras darbinieku iegādātu personisko transportlīdzekli, jo nevar paredzēt cik aktīvi Aģentūras darbinieki un norīkotie eksperti izmantos piešķirtās fiskālās privilēģijas.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Valsts pamatbudžeta izdevumi nav precīzi aprēķināmi.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Valsts pamatbudžeta izdevumi nav precīzi aprēķināmi.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1971
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
11/12/2018, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome, Nr. 2018/1971, regula, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1971 (2018. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) un BEREC atbalsta aģentūru (BEREC birojs), groza Regulu (ES) 2015/2120 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1211/2009Dokuments attiecas uz EEZ.
Apraksts
Regulas Nr.2018/1971 47.pants nosaka, ka Latvija un BEREC birojs līdz 2020.gada 21.decembrim noslēdz Mītnes līgumu, kas tika izdarīts 2020. gada 21.decebrī un tas stājā spēkā 2021. gada 15.jūnijā. Līdz ar to Regulas Nr.2018/1971 47. pantā noteiktās prasības tika izpildītas un ar šiem Noteikumiem tiks nodrošināta Mītnes līguma ieviešana.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Anotācijas V sadaļa nav jāpilda, jo Regulas Nr.2018/1971 47.pants nosaka, ka Latvija un BEREC birojs līdz 2020.gada 21.decembrim noslēdz Mītnes līgumu, kas tika izdarīts 2020. gada 21.decembrī un tas stājās spēkā 2021. gada 15.jūnijā. Līdz ar to Regulas Nr.2018/1971 47. pantā noteiktās prasības tika izpildītas un ar šiem Noteikumiem tiks nodrošināta Mītnes līguma ieviešana attiecībā uz to, kādā Aģentūras darbinieki un norīkotie ekspertiem.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
11/12/2018, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome, Nr. 2018/1971, regula, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1971 (2018. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) un BEREC atbalsta aģentūru (BEREC birojs), groza Regulu (ES) 2015/2120 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1211/2009Dokuments attiecas uz EEZ.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Ārlietu ministrija
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Saskaņā ar noteikumu projektu Satiksmes ministrija nodrošinās summu pievienotās vērtības nodokļa apmērā kompensēšanu Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) atbalsta aģentūras darbiniekiem un norīkotajiem ekspertiem, kuriem nav diplomātiskā statusa un kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, par to personiskajām vajadzībām Latvijas Republikā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem pēc darba attiecību uzsākšanas Aģentūrā. Minētā funkcija ietver kompensācijas pieteikuma, tostarp attaisnojošo dokumentu, izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu par nodokļa kompensēšanu, daļēju kompensēšanu vai atteikumu kompensēt nodokli, kā arī BEREC atbalsta aģentūras darbinieku pievienotās vērtības nodokļa kompensāciju procesa administrēšana. Šo funkciju īstenošanai nav ietekme uz valsts budžetu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi