Anotācija

2024. gadā ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 874 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm"" tika noteikta kārtība PVN piemērošanai skolu apgādes programmā. Šī kārtība tiek piemērota produktu piegādēm, sākot no 2024./2025. mācību gada. 
Taču iepriekšminēto grozījumu izstrādes gaitā atsevišķi atbalsta pretendenti vērsās Zemkopības ministrijā, norādot, ka tiem nebija iespējams atgūt PVN no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem par 2023./2024. mācību gadā programmā izdalītajiem produktiem. Tādējādi, tiek lūgts segt tiem radušos PVN summu arī par skolu apgādes programmā 2023./2024. mācību gadā piegādātajiem produktiem, balstoties uz Valsts Ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) skaidrojumu par to, ka skolu apgādes programmā notiek produktu bezmaksas izdalīšana un tas nav ar PVN apliekams darījums un līdz ar to atbalsta pretendents šo PVN nevar atgūt no valsts vispārējā kārtībā.
Lai nodrošinātu tiesisko paļāvību un trešo personu interešu ievērošanu, ir jāsniedz iespēja visiem 2023./2024. mācību gadā skolu apgādes programmā iesaistītajiem atbalsta pretendentiem pieprasīt tiem segt PVN par 2023./2024. mācību gadā piegādātajiem produktiem, ja šo PVN pretendents neatguva no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka visiem attiecīgajiem atbalsta pretendentiem tiek dota vienāda iespēja novērst finansiālos zaudējumus, kas tiem radās, ņemot vērā, ka tiem nebija iespēju atgūt PVN par attiecīgajām produktu piegādēm.

Zemkopības ministrijas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, t.sk. Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023. - 2027. gadam, vadošās iestādes komitejas (turpmāk - ZM VIK) 2024. gada 5. decembra sanāksmē tika pieņemts lēmums segt skolu apgādes programmas atbalsta pretendentiem no valsts budžeta neatgūto PVN par programmā piegādātājiem produktiem 2023./2024. mācību gadā. Attiecīgi arī tika nolemts izstrādāt atbilstošus grozījumus MK noteikumos Nr. 485.
Tādējādi projekts paredz izdarīt MK noteikumos Nr. 485 šādus grozījumus:
1) papildināt ar 71. punktu, kas noteic, ka atbalsta pretendents 2025. gadā var pieprasīt segt PVN par 2023./2024. mācību gadā atbalsta programmā izdalītajiem produktiem tādā apmērā, kādā tas nav atgūts no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
2) papildināt ar 72. punktu, kas noteic, ka, lai pieprasītu šādu PVN segšanu, atbalsta pretendents līdz 2025. gada 1. jūlijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz:
a) attiecīgu iesniegumu;
b) zvērināta revidenta ziņojumu, kurā norādīta PVN segšanai nepieciešamā informāciju, kas atspoguļo produktu piegādes darījumus skolu apgādes programmā 2023./2024. mācību gadā un šo darījumu rezultātā radušos PVN summu, kas nav atgūstama no valsts budžeta saskaņā ar PVN reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
c) zvērināta revidenta apliecinājumu par aprēķinātās PVN summas pareizību. 
Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu pārvaldību un segtu PVN par 2023./2024. mācību gadā programmā izdalītajiem produktiem tādā apmērā, kādā tas nav atgūts no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Lauku atbalsta dienestam ir jāgūst apstiprinājums, ka atbalsta pretendenta norādītā summa ir pamatota un tā nav atgūta no valsts. Šajā gadījumā zvērināta revidenta apliecinājums par nesegtā PVN apmēra par 2023./2024. mācību gadā programmā izdalītajiem produktiem (t.i., iepriekšējā produktu izdales periodā)  pareizību būs pamats lēmuma pieņemšanai par attiecīgās summas izmaksu no valsts budžeta.
VID par programmā izdalītajiem produktiem 2023./2024. mācību gadā (t.i., iepriekšējā produktu izdales periodā) var apliecināt tikai to, ka nodokļu maksātājs ir veicis labojumus vai precizējumus nodokļu deklarācijā, bet minētās PVN summas apstiprinājumu vai noliegumu VID var veikt tikai nodokļu administrācijas pārbaudē, balstoties uz riska analīzi.
Tādējādi zvērināta revidenta apliecinājums sniegs apstiprinājumu par pieprasītās summas pamatotību saistībā ar programmā izdalītajiem produktiem 2023./2024. mācību gadā, t.i. par pagājušu periodu.
Līdz ar to ZM norāda, ka ne Lauku atbalsta dienests, ne ZM nevar un nav tiesīgs veikt padziļinātu nodokļu administrācijas pārbaudi, jo saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” tas ir VID uzdevums.
3) papildināt ar 73. punktu, kas noteic, ka Lauku atbalsta dienests 30 darbdienu laikā pēc iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām izskata iesniegtos dokumentus, pēc nepieciešamības pieprasa atbalsta pretendentam ar lēmuma pieņemšanu saistītu papildu informāciju (piemēram, attiecībā uz zvērināta revidenta ziņojumu vai uzskaites dokumentiem), un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa segšanu atbalsta pretendentam. Projekts paredz, ka, ja kopējais pieprasītais finansējums pārsniegs pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests, aprēķinot piešķiramo summu, piemēro vienādu proporcionālu samazinājumu visiem atbalsta pretendentiem.

MK noteikumu Nr. 485 5. punkts noteic, ka mācību gadā izdales periods, kurā par produktu piegādēm var piešķirt atbalstu, ilgst no 1. oktobra līdz 31. maijam vispārējās izglītības iestādēs un līdz 31. jūlijam pirmsskolas izglītības iestādēs. Tādējādi pašreizējais regulējums noteic, ka produktu piegādes skolu apgādes programmā nenotiek augustā un septembrī.
Izdales perioda sākums MK noteikumos Nr. 485 tika noteikts 1. oktobrī, lai ievērtētu gan skolu apgādes programmā atļauto produktu, jo īpaši augļu un dārzeņu, sezonālo pieejamību (t.i., jaunās ražas pieejamību), gan to, ka pirms mācību gada sākuma nav pieejama apkopota informācija par izglītības iestādēm un to izglītojamiem kārtējā mācību gadā (pamatojoties uz šo informāciju, Lauku atbalsta dienests piešķir atbalsta pretendentiem apgādes tiesības), un tādēļ produktu izdalīšana augustā un septembrī nebija pamatota.
Savukārt izdales perioda beigu datumi katrā attiecīgajā izglītojamo grupā tika noteikti, balstoties uz vispārpieņemto mācību gada ilgumu Latvijā, bet vienlaikus ņemot vērā arī Komisijas 2016. gada 3. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemērot attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu (turpmāk - regula 2017/39), 1. panta 2. punktu, skolu programmas vajadzībām mācību gads ilgst no 1. augusta līdz 31. jūlijam. 
Tādējādi pašreizējais regulējums izdales periodu skolu apgādes programmā ir ierobežots mācību gada ietvarā. 

Taču skolu apgādes programmas īstenošanas gaitā kopš 2017./2018. mācību gada, kad sākās programmas īstenošana pašreizējā tiesiskajā ietvarā, ir parādījušies šādi aspekti:
1)  daudzi atbalsta pretendenti pašreizējā izdales perioda laikā nevar pilnībā apgūt tiem piešķirtās apgādes tiesības - galvenokārt saistībā ar izglītojamo prombūtni slimošanas dēļ, kā arī, piemēram, piena alerģijas un nepanesības dēļ. Ja atbalsta pretendentiem būtu iespēja izdalīt produktus ilgāk, ievērojot to, ka produktus nevar izdalīt brīvlaikos, tiktu panākta efektīvāka un pilnīgāka esošā finansējuma apguve, turklāt, bērniem veselīgo produktu porcijas būtu nodrošinātas iespējami ilgāku laiku. 
2) piens nav sezonāls produkts un to skolu apgādes programmā būtu iespējams nodrošināt nepārtraukti. Kā arī, kopš 2024./2025. mācību gada skolu apgādes programmā iekļauto produktu saraksts ir papildināts ar gurķiem un tomātiem, kuru ražošanas sezonas augstākais punkts ir tieši vasaras pēdējie mēneši, kad citu dārzeņu jaunā raža vēl nav pieejama un iepriekšējā gada ražas krājumi ir izsīkuši. Kā arī, lauksaimniekiem ir iespēja izvēlēties atbilstošas šķirnes un audzēšanas tehnoloģijas arī virknei citu augļu un dārzeņu, piemēram, ābolu un burkānu, lai ražu iegūtu arī vasaras otrajā pusē. 

Tādējādi projekts paredz grozīt MK noteikumus Nr. 485, izsakot jaunā redakcijā 5. punktu, proti, papildinot 5. punkt ar nosacījumu, ka atbalsta pretendenti, kas līdz izdales perioda beigām nav pilnībā izmantojuši tiem piešķirtās apgādes tiesības, var tās izmantot, piegādājot produktus līdz kārtējā gada 30. septembrim un saņemot par tiem atbalstu.
Ņemot vērā, ka regulas 2017/39 1. panta 2. punkts noteic, ka skolu programmas vajadzībām mācību gads ilgst no 1. augusta līdz 31. jūlijam, no projektā paredzētā regulējuma izriet, ka produktu piegādes augustā un septembrī jau ir veiktas nākamajā mācību gadā (salīdzinot pret to mācību gadu, kuram apgādes tiesības tika piešķirtas). Taču, tā kā nākamā mācību gada apgādes tiesības saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 11. punktu atbalsta pretendentiem tiek piešķirtas līdz 29. septembrim un izdales periods sākas 1. oktobrī, tad tā paša gada augustā un septembrī veiktās produktu piegādes neietekmēs un nesamazinās apgādes tiesību apmēru nākamajam mācību gadam. Taču izdalīto produktu un izmaksātā atbalsta uzskaiti Lauku atbalsta dienests turpinās nodrošināt pilna mācību gada griezumā saskaņā ar regulas 2017/39 1. panta 2. punktu. 
Papildus jāatzīmē, ka skolu apgādes programmas finansējumu un, līdz ar to katram atbalsta pretendentam piešķirto apgādes tiesību apmēru, veido gan ES, gan valsts budžeta finansējums. ES finansējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 23a. panta 1. punktu tiek piešķirts mācību gada griezumā. Savukārt valsts budžeta finansējums atbilstoši likumam par valsts budžetu tiek piešķirts kalendārajam gadam. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju ES finansējums līdz izdales perioda beigām regulāri tiek izlietots pilnā apmērā. Tādēļ līdz izdales perioda beigām neizlietoto apgādes tiesību atlikumu faktiski veido tikai valsts budžeta finansējums, līdz ar to produktu piegādes skolu apgādes programmā augustā un septembrī neradīs risku tam, ka tiktu pārkāpti skolu apgādes programmu reglamentējošo ES tiesību aktu nosacījumi par ES finansējuma uzskaiti un izlietošanu mācību gada griezumā. 

MK noteikumu Nr. 485 24.3. apakšpunkts nosaka Zemkopības ministrijas izveidotās starpiestāžu komisijas (turpmāk - komisija) funkciju apstiprināt skolu apgādes programmas izvērtējuma sagatavošanas plānu, tāmi un izvērtējuma ziņojumu. Izvērtējums ir jāveic vienu reizi piecu mācību gadu laikposmā saskaņā ar regulas 2017/39 8. panta 2. punktu. Skolu programmas izvērtēšanu Latvijā saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485  47. punktu veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – institūts). Savukārt MK noteikumu Nr. 485 50. un 51. punkts noteic, kā izvērtējuma sagatavošanā un apstiprināšanā iesaistās komisija, pildot savu MK noteikumu Nr. 485 24.3. apakšpunktā noteikto funkciju. 
Taču, tā kā skolu apgādes programmai tiek piešķirts finansējums no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un lēmumus par šī fonda izlietošanu pieņem ZM VIK, ir jānosaka, ka lēmumus saistībā ar skolu apgādes programmas izvērtējuma ietvaros plānotajiem pasākumiem un izmaksām, kā arī saistībā ar izvērtējuma ziņojuma apstiprināšanu, pieņem ZM VIK, šajā darbā konsultējoties ar komisiju. Tādējādi komisijā deleģētajiem iestāžu pārstāvjiem arī mazinātos atbildības spiediens, lemjot par būtisku skolu apgādes programmas īstenošanas rīku. 

Projekts paredz grozīt MK noteikumus Nr. 485, lai attiecībā uz skolu apgādes programmas izvērtēšanas plāna, tāmes un ziņojuma apstiprināšanu piešķirtu komisijai konsultēšanas funkciju un noteiktu, ka šos dokumentus apstiprina Zemkopības ministrija. Proti:
1) projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 485 24.3. apakšpunktu, nosakot, ka komisija pilda padomdevēja funkciju skolu apgādes programmas izvērtējuma sagatavošanas plāna, tāmes un izvērtējuma ziņojuma apstiprināšanā;
2) projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 485 47. punktu, nosakot, ka izvērtēšanu institūts veic atbilstoši Zemkopības ministrijas apstiprinātam plānam un tāmei;
3) projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 485 50. punktu, nosakot, ka Lauku atbalsta dienests institūta iesniegtos dokumentus saistībā ar izvērtējumu iesniedz Zemkopības ministrijā;
4) projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 485 51. punktu, nosakot, ka lēmumu par izvērtējuma dokumentu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem Zemkopības ministrija konsultējoties ar komisiju;
5) projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 485 52. punktu, nosakot, ka Lauku atbalsta dienests sedz izvērtēšanu saistītās izmaksas atbilstoši Zemkopības ministrijas apstiprinātai tāmei.

MK noteikumu Nr. 485 29. punkts noteic pienākumu izglītības iestādei nodrošināt, ka izdales periodā izglītojamie produktus saņem trīs reizes mācību nedēļā. 
Šāds konkrēts izdales biežums sākotnēji tika izvēlēts, lai ļautu administrējošām un lēmumu pieņemšanas iestādēm plānot un uzraudzīt finansējuma izlietojumu skolu apgādes programmā. Turklāt, pirms skolu apgādes programmas darbības uzsākšanas pašreizējā apvienotajā tiesiskajā ietvarā 2017./2018. mācību gadā, izdale trīs reizes nedēļā bija noteikta programmā "Augļi skolai". Savukārt piena izdales biežums programmā "Skolas piens" netika ierobežots un daudzās izglītības iestādēs piens bērniem tika dalīts pat katru dienu. 
Pašlaik, vērtējot skolu apgādes programmas īstenošanas pieredzi esošajā ietvarā un balstoties uz Lauku atbalsta dienesta apkopoto statistiku, Zemkopības ministrija secina, ka diezgan biežas ir situācijas, kad izglītības iestādēm ir grūtības nodrošināt izdali trīs reizes nedēļā (piemēram, atbalsta pretendentam rodas sarežģījumi produktu nodrošināšanā), taču vienlaikus daudzas izglītības iestādes pauž vēlmi produktus izdalīt biežāk nekā trīs reizes nedēļā, ja atbalsta pretendents to var nodrošināt un tam ir pieejamas apgādes tiesības. 
Sniedzot lielāku elastību izglītības iestādēm produktu izdales biežuma izvēlē, tiktu panākta lielāka elastība programmas īstenošanā, mazāks pārkāpumu risks, ka arī ir sagaidāms, ka kopumā palielināsies izdalīto produktu daudzumi. 

Projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 485 29. punktu, nosakot, ka izglītības iestāde vienojoties ar atbalsta pretendentu, nosaka produktu izdales reizes mācību nedēļā, nepārsniedzot dienu skaitu mācību nedēļā un piešķirto apgādes tiesību apmēru (euro).
Projekts arī paredz izteikt jaunā redakcijā 3. pielikumu "Atbalsta pretendenta iesniegums dalībai skolu apgādes programmā 20___./20___. mācību gadā", lai iesnieguma B2. sadaļā precizētu attiecīgo izglītības iestādes apņemšanos, proti, B2. sadaļas 3. punkta "b" apakšpunktā noteiktu, ka izglītības iestāde apņemas nodrošināt, ka atbalsta periodā izglītojamie produktu porcijas saņem noteiktu skaitu reižu mācību nedēļā, nepārsniedzot dienu skaitu mācību nedēļā. 

MK noteikumu Nr. 485 34.6. apakšpunkts noteic, ka atbalsta pretendents, lai tam piemērotu MK noteikumu Nr. 485 23¹. punktu par PVN attiecināmību skolu apgādes programmā, iesniedz Lauku atbalsta dienestā VID rakstveida apliecinājumu par to, ka par produktu piegādi atbalsta programmā atbalsta pretendents neatgūst pievienotās vērtības nodokli no valsts budžeta un šādas produktu piegādes nolūks nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamu darījumu nodrošināšana.
Lai nodrošinātu, ka atbalsta pretendenti ir informēti un apzinātos, kādas saistības tiem izriet no MK noteikumu Nr. 485 23¹. punkta un 34.6. apakšpunkta, ja šie pretendenti vēlas minētos PVN nosacījumus izmantot, ir nepieciešams iekļaut attiecīgas atbalsta pretendenta deklarācijas atbalsta iesnieguma veidlapā. 

Projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 485 7. pielikumu "Iesniegums atbalsta saņemšanai", iekļaujot atbalsta pretendenta deklarācijas par to, ka, ja tas ir iesniedzis MK noteikumu Nr. 485 34.6. apakšpunktā minēto VID apliecinājumu, tas:
1) saprot, ka atbalsts par piegādātajiem produktiem tiks izmaksāts ar PVN;
2) apliecina, ka par produktu piegādi, par kuriem ir saņemts atbalsts ar PVN, pamatojoties uz iesniegto VID apliecinājumu, PVN no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nevar atgūt.

MK noteikumu Nr. 485 19. punkts noteic, ka Zemkopības ministrija  atbilstoši tās izstrādātajai metodikai par atbalsta likmju noteikšanu nosaka atbalsta likmes produktu piegādēm laikposmā no 1. oktobra, 1. janvāra un 1. aprīļa. 
Likmju pārskatīšana tiek veikta, lai atbalsta likmes noteiktu maksimāli atbilstoši aktuālai tirgus situācijai un tādējādi nodrošinātu pamatotu un mērķtiecīgu budžeta līdzekļu izlietošanu.
Pašreizējais regulējums tādējādi paredz atbalsta likmju pārskatīšanu ik pēc 3 mēnešiem, izņemot laikposmu no 1. aprīļa, kur likmes darbības periods ir 4 mēneši, t.i., līdz izdales perioda beigām 31. jūlijā. 
Taču, tā kā projekts paredz pagarināt iespējamo produktu izdales periodu, atļaujot produktus izdalīt līdz pat 30. septembrim, ja atbalsta pretendentiem ir pieejamas apgādes tiesības, esošais regulējums paredzētu, ka likme, kas noteikta laikposmam no 1. aprīļa, būtu spēkā līdz pat 30. septembrim, aptverot 6 mēnešu periodu. Tas ir ļoti ilgs laiks, ņemot vērā, ka tirgus situācijai ir raksturīgi svārstīties. Turklāt, šīs svārstības var būt dažādas dažādiem produktiem, piemēram, piena ražošana vasaras periodā palielinās un piena iepirkuma cenām ir tendence pazemināties, savukārt augļu un dārzeņu cenas vasarā pieaug, jo jaunā raža ir dārgāka. 
Tādēļ, lai nodrošinātu atbalsta likmes atbilstību aktuālai tirgus situācijai, ir pamatoti noteikt vēl vienu atbalsta likmju pārskatīšanas reizi izdales periodā, proti, laikposmam no 1. jūlija. Tas nodrošinās atbalsta likmes regulāru pārskatīšanu ik pēc trim mēnešiem. 

Projekts paredz grozīt MK noteikumu Nr. 485 19. punktu, nosakot, ka Zemkopības ministrija atbalsta likmes pārskata četras reizes izdales periodā, nosakot tās laikposmam no 1. oktobra, 1. janvāra, 1. aprīļa un 1. jūlija