Anotācija (ex-ante)

Nosacījumi pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai iepirkumu procedūrās ir noteikti Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 39.panta pirmajā daļā, paredzot, ka pasūtītājs iepirkumos paredz elektronisku pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus, kad pasūtītājam nav pienākuma pieteikumu un piedāvājumu vai tā sastāvdaļu saņemšanai izmantot elektroniskās informācijas sistēmas. Tāpat noteikts, ka pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai pasūtītājs izvēlas bez maksas izmantojamās elektroniskās informācijas sistēmas, kas paredzētas piedāvājumu un pieteikumu elektroniskai saņemšanai un saskaņā ar minētā panta trešo daļu Ministru kabinets nosaka prasības un standartus sistēmām, kas tiek izmantotas piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 816 “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 2.18.apakšpunktu e-konkursu apakšsistēma ir Elektronisko iepirkumu sistēmas (turpmāk – EIS) apakšsistēma, kas pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem nodrošina iepirkumu, metu konkursu un iepirkuma vai koncesijas procedūru rīkošanu, pieteikumus, metus un piedāvājumus iesniedzot elektroniski. Savukārt saskaņā ar Noteikumu 50.punktu pieteikumu un piedāvājumu elektroniskai saņemšanai pasūtītājs izmanto jau minēto EIS e-konkursu apakšsistēmu vai citas tiešsaistes informācijas sistēmas, kuras paredzētas elektroniskai pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai un kuru izmantošana pasūtītājam ir bez maksas.

No PIL 39.panta pirmās daļas, kā arī Noteikumu 50.punkta regulējuma izriet, ka elektroniskai pieteikumu iesniegšanai primāri ir izmantojama EIS e-konkursu apakšsistēma, kas visiem publiskā sektora pasūtītājiem kā centralizēta iepirkumu platforma bez ierobežojumiem tiek nodrošināta un uzturēta valsts līmenī. Vienlaikus netiek liegta iespēja arī privātpersonām piedāvāt savas informācijas sistēmas, turpat tālāk Noteikumu 52.punktā paredzot, ka šādu pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas tiešsaistes sistēmu var izmantot, ja Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk - VRAA) ir izsniegusi atzinumu, kas apliecina, ka privātpersonas pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas un saņemšanas tiešsaistes sistēma atbilst Noteikumu 5.nodaļas drošības un tehniskajām prasībām un citiem šo Noteikumu nosacījumiem. Tajā pat laikā Noteikumos to esošajā redakcijā nav paredzēta kārtība un nosacījumi pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju to specifiskām iepirkumu vajadzībām veidotu iepirkumu sistēmu izmantošanai.

No Noteikumu 5.nodaļas regulējuma šā brīža būtības izriet, ka tiešsaistes informācijas sistēmas, kuras paredzētas elektroniskai pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai, kas pieejamas paralēli Noteikumos minētajai EIS e-konkursu apakšsistēmai, nevar būt ar specificētu tvērumu to pielietošanā un pieejamībā, proti, tās nevar būt, piemēram, paredzētas noteiktam pasūtītāju lokam, kam attiecīgās informācijas sistēmas pieejamas (iekšējās iepirkumu sistēmas), vai paredzētas tikai noteiktiem iepirkuma procedūru veidiem vai precēm/pakalpojumiem/būvdarbiem (nozares specifiskas iepirkumu sistēmas).

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva) 2. panta 15. punkta a) apakšpunktu tehniskā infrastruktūra, kas ļauj līgumslēdzējām iestādēm piešķirt tiesības slēgt publiskus līgumus vai slēgt pamatnolīgumus par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, ir klasificējamas kā “iegādes palīgdarbības” kas ietver atbalsta sniegšanu iegādes darbībām. Turpat tālāk Direktīvas 2.panta 17.punktā noteiks, ka “iepirkumu pakalpojumu sniedzējs” ir publiskā vai privātā sektora struktūra, kas tirgū piedāvā iegādes palīgdarbības, neizslēdzot, ka šīs palīgdarbības savām vajadzībām var nodrošināt arī pats pasūtītājs. Minētās izpratnes kontekstā arī skatāmas prasības, kas izvirzītas pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas tiešsaistes sistēmām iepretī pasūtītāju vajadzībām rīkot iepirkumus un iepirkuma procedūras publisko funkciju nodrošināšanai, proti, pastāvot ekonomiskam samērīgumam un funkcionālai nepieciešamībai, var būt pamatojums pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem veidot atsevišķas e-iesniegšanas sistēmas publisko iepirkumu rīkošanas vajadzībām, kas izmantojamas paralēli valsts līmeni centralizēti nodrošinātai EIS e-konkursu apakšsistēmai.

Vienlaikus, apzinot Eiropas Komisijas secinājumus par Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi saistībā ar iepirkumu sistēmu sadrumstalotību, kas nes līdzi virkni problēmu, kas tika uzsvērts 7. ikgadējā Eiropas Komisijas e-iepirkumu darba grupā (7th eProcurement workshop, Secretariat of DG GROW.G4 - Digital Procurement team), ir jācenšas novērst un mazināt sekas, kas rodas decentralizētas dažādu iepirkuma platformu situācijas apstākļos. Viens no risinājumiem ir standartizēta pieeja ar elektronisku iesniegšanu saistītām iepirkumu sistēmām, tomēr šāda pieeja, lai vienotos par standartizētu pieeju visas Eiropas Savienības līmenī ar jau eksistējošu plašu un dažādu e-iepirkumu sistēmu bāzi, ir ļoti ilgstošs process ar nenoteiktu panākumu prognozi. Šobrīd atverot publisko iepirkumu nozari potenciāli plašākam dažādu iepirkumu sistēmu lokam, lai nodrošinātu līdz šim Latvijā augstā līmenī uzturēto iepirkumu informācijas integritāti, drošību un publisko pieejamību, vienlaikus ir saglabājama un stiprināma EIS e-konkursu apakšsistēmas kā valsts nodrošinātas speciālas e-iesniegšanas sistēmas un pircēja profila vietnes loma, kas centralizēti uzturama valsts līmenī. Tāpat arī saglabājams minimālais pircēja profilā glabājamo ziņu apjoms, ņemot vērā tiesību aktos paredzēto ar iepirkumiem saistītās informācijas 10 gadu glabāšanas termiņu iepretī atsevišķo individuāli veidoto e-iesniegšanas sistēmu neprognozējamajam dzīves ciklam.

Ņemot vērā iespējamo e-iesniegšanas sistēmu daudzveidību un pieļāvumu, ka tiek veidotas citas valsts informācijas sistēmas, šādu sistēmu atbilstības izvērtējums Noteikumu prasībām vairs nevar būt piekritīgs VRAA, kuras funkcijās neietilpst citu valsts informācijas sistēmu un tiešās pārvaldes iestāžu, valsts institūciju, kas nav Ministru kabineta (turpmāk - MK) padotībā, atvasinātu publisku personu un to iestāžu, tiesu iestāžu, prokuratūras, kā arī privātpersonu, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, informācijas sistēmu uzraudzība.

 

Noteikumos tiek paredzēta iespēja pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem veidot savas, tostarp iekšējas, specializētas iepirkumu sistēmas, kā arī Noteikumos ietvertie tehniskie nosacījumi un prasības tiek vienādi attiecinātas uz pasūtītāju (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju) un privātpersonu izstrādātām e-iesniegšanas sistēmām, ja tās tiek piedāvātas publisko iepirkumu rīkošanai un e-iesniegšanai, kā arī tiek paredzētas šādu sistēmu ikgadējas atbilstības pārbaudes Noteikumos izvirzītajām prasībām ārēja audita ietvaros.  
Ņemot vērā, ka pasūtītāju rīcībā var būt jau izstrādātas e-iesniegšanas sistēmas un to pielāgojumiem Noteikumu tehniskajām prasībām nepieciešams laiks, kā arī jāieplāno izstrādes līdzekļi un jāveic attiecīgs iepirkums, lai varētu izpildīt prasības par ārējo auditu, Noteikumu projektā paredzēti pārejas noteikumi grozīto Noteikumu 52.punkta prasību, kā arī 64.2.apakšpunkta prasību par drošības un organizatoriskās pārvaldības veikšanu saskaņā ar Latvijas nacionālo standartu LVS: ISO/IEC 27001:2017 L "Informācijas tehnoloģija. Drošības paņēmieni. Informācijas drošības pārvaldības sistēmas" piemērošanai attiecībā uz tām e-iesniegšanas sistēmām, kas bijušas izveidotas pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.
Uzsverams, ka grozījumi Noteikumos vienlaikus risinās saistītu problemātiku, kas laika gaitā aktualizējusies sakarā ar to, ka esošais Noteikumu regulējums pēc tam sākotnēji paredzētās būtības līdz šim nekad nav ticis izmantots privātpersonu informācijas sistēmu vajadzībām. Proti, privātpersonas nav izrādījušas interesi izstrādāt un bez atlīdzības piedāvāt pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas sistēmas pasūtītājiem visas valsts līmenī, kas darbotos paralēli EIS e-konkursu apakšsistēmai. VRAA ir saņēmusi atsevišķus informācijas pieprasījumus tikai saistībā ar slēgta tipa iepirkumu sistēmu atzīšanu, kas pēc būtības nav Noteikumu šobrīd spēkā esošās redakcijas tvērumā un šādu sistēmu atbilstības nodrošināšana Noteikumu, kā arī saistīto tiesību aktu tehniskajām un funkcionālajām prasībām, būtu atstājama katra konkrētā sistēmas pārziņa un turētāja atbildībā, kas šādu sistēmu ir izveidojis un uztur.

VRAA loma joprojām ir nodrošināt internetā pieejamu platformu pircēja profila ziņu uzturēšanai, pēc nepieciešamības sadarbojoties ar citu e-iesniegšanas platformu turētājiem ziņu apmaiņas vajadzībām. Tāpat VRAA atbildībā ir uzturēt un attīstīt EIS atbilstoši  tiesību aktu prasībām,   analoģiski šāds pienākums ir katram pasūtītājam, kas paredz veidot savu un vai izmantot citu e-iesniegšanas sistēmu - atbilstības pārbaudes, lai nodrošinātu objektivitāti un kompetenci, ir paredzētas, iesaistot neatkarīgus ārējos auditorus, kas arī nodrošinās neatkarīgu prasību izpildes atbilstības uzraudzību.

Valsts līmeņa informācijas sistēmas tiek reģistrētas valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā, savukārt privātpersonu piedāvātās sistēmas netiek reģistrētas un tiek izmantotas kā pakalpojums, ja pasūtītājs ir guvis pārliecību, ka izvēlētā e-iesniegšanas sistēma atbilst MK noteikumu un citu saistīto tiesību aktu prasībām, kas ir attiecināmi uz publisko iepirkumu procesiem.

Sistēmas ārējo auditu, līdzīgi kā tiesību aktos paredzēto drošības auditu, katrs sistēmas uzturētājs (ja tas ir pasūtītājs) savu informācijas sistēmu vērtēšanai iegādājas publiskā procedūrā kā pakalpojumu (CPV kods 72000000-5 IT pakalpojumi konsultēšana, programmatūras izstrāde, internets un atbalsts, vai CPV kods 72260000-5 Ar programmatūru saistītie pakalpojumi), iepirkuma dokumentācijā attiecīgi norādot auditoram tiesību aktus (piemēram, MK noteikumus Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi", Publisko iepirkumu likums u.c.) attiecībā pret kuros izvirzītajām prasībām informācijas sistēma auditējama. Tāpat arī prasības (kvalifikācijas, reģistrācijas valsts piederības u.c.) auditoram nosakāmas atbilstoši auditējamās informācijas sistēmas statusam (vai tā ir valsts informācijas sistēma, vai tā ir paaugstinātas drošības sistēma u.tml.), kā arī, izvēloties piegādātāju, jāievēro nosacījumi, kas izriet no tiesību aktiem, kas regulē komersantu saskarsmi ar valsts informācijas sistēmām, vadoties no sistēmas pazīmēm.