22-TA-3831: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.3.1.i. "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" projekta "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai" pases, centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekta izstrāde ir balstīta uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu prasībām un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” īstenošanas noteikumi”, kas nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virzienu “Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, digitālā transformācija”, 4.pielikumā noteikto investīciju nolūku “Vienotās datu koplietošanas platformas attīstība, vides nozares un sociālo pakalpojumu datu pieejamības un koplietošanas nodrošināšana, kā arī priekšnosacījumu radīšana inovatīviem mobilitātes pakalpojumiem, nodrošinot tīkla kvalitātes digitālo kartējumu”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Investīcijas projekta "Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (DAGR) pilnveide” (turpmāk – DAGR attīstības projekts) mērķis ir informācijas apmaiņas un sadarbspējas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī datu pieejamības nodrošināšana ar garantētiem piekļuves laikiem, atslogojot iestāžu (datu devēju) pamatdarbības informācijas sistēmas no datu izplatīšanas funkcijas un nodrošināt citām iestādēm (datu saņēmējiem) piekļuvi pie šo datu devēju informācijas pašapkalpošanās veidā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskais atbalsta mērķis "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākums "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr.2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros tiek izstrādāta DAGR pamatfunkcionalitāte.
DAGR kļūs par būtisku instrumentu Digitālās transformācijas pamatnostādnēs noteiktā datu pārvaldības modeļa ieviešanai un uzturēšanai, kā arī vienota platforma, kas datu devējiem un datu ņēmējiem nodrošinās tehnoloģiskas datu apmaiņas iespējas, lai varētu izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/868 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts) noteiktās prasības.
Valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu izplatīšanas platformā, kuru datu saņēmēji varēs izmantot, lai izgūtu reāla laika datus no avotu informācijas sistēmām.
DAGR attīstības projekta īstenošana veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna rādītāju sasniegšanu.
DAGR kļūs par būtisku instrumentu Digitālās transformācijas pamatnostādnēs noteiktā datu pārvaldības modeļa ieviešanai un uzturēšanai, kā arī vienota platforma, kas datu devējiem un datu ņēmējiem nodrošinās tehnoloģiskas datu apmaiņas iespējas, lai varētu izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/868 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts) noteiktās prasības.
Valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu izplatīšanas platformā, kuru datu saņēmēji varēs izmantot, lai izgūtu reāla laika datus no avotu informācijas sistēmām.
DAGR attīstības projekta īstenošana veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna rādītāju sasniegšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Identificētas vairākas būtiskas problēmas datu aprites nodrošināšanā valsts pārvaldē:
1. Nepieciešams uzlabot valsts pārvaldes rīcībā esošās informācijas centralizētu apriti un pārvaldību.
2. Daudzām datu devēju pārziņā esošajām informācijas sistēmām, ņemot vērā, ka to datu izguves arhitektūra ir veidota diezgan sen, ir problēmas ar intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju.
3. Nepieciešams pakalpojums, kurš nepieciešamības gadījumā varētu nodrošināt atbilstošo valsts pārvaldes pārziņā esošo datu depersonalizētu (pseidonimizētu, anonimizētu u.c.) apmaiņu.
DAGR projektā šobrīd tiek izstrādāta DAGR, kura kļūs par būtiskāko koplietošanas risinājumu datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldē.
1. Nepieciešams uzlabot valsts pārvaldes rīcībā esošās informācijas centralizētu apriti un pārvaldību.
2. Daudzām datu devēju pārziņā esošajām informācijas sistēmām, ņemot vērā, ka to datu izguves arhitektūra ir veidota diezgan sen, ir problēmas ar intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju.
3. Nepieciešams pakalpojums, kurš nepieciešamības gadījumā varētu nodrošināt atbilstošo valsts pārvaldes pārziņā esošo datu depersonalizētu (pseidonimizētu, anonimizētu u.c.) apmaiņu.
DAGR projektā šobrīd tiek izstrādāta DAGR, kura kļūs par būtiskāko koplietošanas risinājumu datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldē.
Risinājuma apraksts
DAGR attīstības projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas darbības:
1. Datu devēju pieslēgšana pie DAGR un DAGR datu izgūšana VRAA risinājumos.
2. DAGR attīstības projekta pilnveide atbilstoši lietotāju vajadzībām.
Datu devēji ir institūcijas vai privāto tiesību juridiskās personas, kuras izvietos savus datus DAGR, vai arī izmantojot DAGR funkcionalitāti nodrošinās savu datu izplatīšanu no savā pārziņā esošajām informācijas sistēmām. Savukārt datu saņēmējs ir institūcija vai privāto tiesību juridiskā persona, kas saņem datus izmantojot DAGR.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi” 1. pielikumu “Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju virziena mērķi, to apraksti un sasniegšanas apliecināšana” ir noteiktas nozares, par kurām attiecīgās datu kopas ir pieejamas valsts datu aprites platformā (datu agregācijas vidē), proti, līdz 2026. gadam datu agregācijas vide nodrošina augstas pieejamības datu ielādes/atgūšanas risinājumu un nodrošina datu objektu kopumu no šādām nozarēm:
- sociālā apdrošināšana un drošība;
- zeme un nekustamais īpašums;
- nodokļi.
Ņemot vērā, ka ir identificētas problēmas valsts pārvaldes rīcībā esošo datu kvalitātē, lai DAGR attīstības projekta ietvarā uzlabotu datu savietojamību Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā, protokollēmuma 3.punkts paredz uzdevumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – Ministrija) līdz 2024. gada 27. decembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par valsts un institūciju informācijas sistēmās esošo datu kvalitātes prasībām, nosakot, ka datu objektiem tiek nodrošināta unikālo identifikatoru esamība, kas atļauj savietot dažādu iestāžu rīcībā esošos datus (minimālie obligātie identifikatori - par fiziskajām personām personas kods, par juridiskajām personām Uzņēmumu reģistra vesto reģistru kods, par kadastrā reģistrētiem fiziskajiem objektiem kadastra apzīmējums), kā arī gadījumos, ja valsts informācijas sistēmā reģistrētais datu objekts ir fizisks objekts, tiek reģistrēta informācija, uz kādu objekta apjomu dati tiek attiecināti.
“Datu objekts” ir vispārpieņemts termins, kuru ir apstiprinājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/458027.
Termins “fiziskais objekts” – konkrēts reālajā pasaulē pastāvošs objekts (piemēram, ēka vai dzīvoklis).
Minētais uzdevums izriet, pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmu likuma (turpmāk – VISL) 6.pantu un 8.panta 1.punktu. Ministrija norāda, ka, lai nodrošinātu efektīvu datu pārvaldību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvarā atbilstoši VISL 6.pantam, nepieciešams nodrošināt unikālo identifikatoru esamību, kas atļauj savietot dažādu iestāžu rīcībā esošos datus. Minētā prasība attiecībā uz unikālo identifikatoru esamību izriet arī no VISL 8.panta 1.punkta, kurš nosaka, ka valsts informācijas sistēmās tiek nodrošināta datu vākšana, reģistrēšana, ievadīšana, apstrāde, glabāšana, izmantošana, pārraidīšana, publicēšana, atbilstība iesniegtajiem datiem, aktualizēšana, labošana, kā arī datu kvalitāte vismaz šādā minimālajā apjomā — datu saskaņotība un salīdzināmība, izmantojot vienotus klasifikatorus un identifikatorus, kā arī pieejamība un skaidrība, aprakstot un darot pieejamus metadatus. Lai detalizētāk noteiktu minētās prasības un to izpildi attiecībā uz datu kvalitāti, tiek paredzēts veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuriem deleģējums noteikts VISL 4.panta otrajā daļā.
Arī Valsts kontrole savā lietderības revīzijā Nr. 2.4.1-12/2016 "Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju?” ir identificējusi nepieciešamību uzlabot datu kvalitāti valsts informācijas sistēmās.
Projekts tiks īstenots 40 mēnešu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2026.gada 31.maijam.
1. Datu devēju pieslēgšana pie DAGR un DAGR datu izgūšana VRAA risinājumos.
2. DAGR attīstības projekta pilnveide atbilstoši lietotāju vajadzībām.
Datu devēji ir institūcijas vai privāto tiesību juridiskās personas, kuras izvietos savus datus DAGR, vai arī izmantojot DAGR funkcionalitāti nodrošinās savu datu izplatīšanu no savā pārziņā esošajām informācijas sistēmām. Savukārt datu saņēmējs ir institūcija vai privāto tiesību juridiskā persona, kas saņem datus izmantojot DAGR.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi” 1. pielikumu “Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju virziena mērķi, to apraksti un sasniegšanas apliecināšana” ir noteiktas nozares, par kurām attiecīgās datu kopas ir pieejamas valsts datu aprites platformā (datu agregācijas vidē), proti, līdz 2026. gadam datu agregācijas vide nodrošina augstas pieejamības datu ielādes/atgūšanas risinājumu un nodrošina datu objektu kopumu no šādām nozarēm:
- sociālā apdrošināšana un drošība;
- zeme un nekustamais īpašums;
- nodokļi.
Ņemot vērā, ka ir identificētas problēmas valsts pārvaldes rīcībā esošo datu kvalitātē, lai DAGR attīstības projekta ietvarā uzlabotu datu savietojamību Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā, protokollēmuma 3.punkts paredz uzdevumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – Ministrija) līdz 2024. gada 27. decembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par valsts un institūciju informācijas sistēmās esošo datu kvalitātes prasībām, nosakot, ka datu objektiem tiek nodrošināta unikālo identifikatoru esamība, kas atļauj savietot dažādu iestāžu rīcībā esošos datus (minimālie obligātie identifikatori - par fiziskajām personām personas kods, par juridiskajām personām Uzņēmumu reģistra vesto reģistru kods, par kadastrā reģistrētiem fiziskajiem objektiem kadastra apzīmējums), kā arī gadījumos, ja valsts informācijas sistēmā reģistrētais datu objekts ir fizisks objekts, tiek reģistrēta informācija, uz kādu objekta apjomu dati tiek attiecināti.
“Datu objekts” ir vispārpieņemts termins, kuru ir apstiprinājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/458027.
Termins “fiziskais objekts” – konkrēts reālajā pasaulē pastāvošs objekts (piemēram, ēka vai dzīvoklis).
Minētais uzdevums izriet, pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmu likuma (turpmāk – VISL) 6.pantu un 8.panta 1.punktu. Ministrija norāda, ka, lai nodrošinātu efektīvu datu pārvaldību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvarā atbilstoši VISL 6.pantam, nepieciešams nodrošināt unikālo identifikatoru esamību, kas atļauj savietot dažādu iestāžu rīcībā esošos datus. Minētā prasība attiecībā uz unikālo identifikatoru esamību izriet arī no VISL 8.panta 1.punkta, kurš nosaka, ka valsts informācijas sistēmās tiek nodrošināta datu vākšana, reģistrēšana, ievadīšana, apstrāde, glabāšana, izmantošana, pārraidīšana, publicēšana, atbilstība iesniegtajiem datiem, aktualizēšana, labošana, kā arī datu kvalitāte vismaz šādā minimālajā apjomā — datu saskaņotība un salīdzināmība, izmantojot vienotus klasifikatorus un identifikatorus, kā arī pieejamība un skaidrība, aprakstot un darot pieejamus metadatus. Lai detalizētāk noteiktu minētās prasības un to izpildi attiecībā uz datu kvalitāti, tiek paredzēts veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuriem deleģējums noteikts VISL 4.panta otrajā daļā.
Arī Valsts kontrole savā lietderības revīzijā Nr. 2.4.1-12/2016 "Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju?” ir identificējusi nepieciešamību uzlabot datu kvalitāti valsts informācijas sistēmās.
Projekts tiks īstenots 40 mēnešu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2026.gada 31.maijam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk -VRAA) nodrošina, ka DAGR attīstības projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots/netiks sniegts. DAGR attīstības projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai VRAA pārziņā un turējumā esošu informācijas sistēmu tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, veicot pasūtījumus par attiecīgo darbu īstenošanu, lai sasniegtu DAGR attīstības projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu nepārtrauktību, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. DAGR attīstības projekta ietvaros modernizētie tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem un investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu / priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. Vienlaikus, VRAA kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai.
Investīcijas projekts ir izskatīts Digitālās pārveides un pārvaldes modernizācijas tematiskās komitejas (turpmāk – Komiteja) 2023. gada 25.maija sēdē (protokols Nr. 3, 1.§ 6.punkts (datne: 2023-PROT-03-2505). Komiteja atbalstīja tā tālāko virzību.
Investīcijas projekts ir izskatīts Digitālās pārveides un pārvaldes modernizācijas tematiskās komitejas (turpmāk – Komiteja) 2023. gada 25.maija sēdē (protokols Nr. 3, 1.§ 6.punkts (datne: 2023-PROT-03-2505). Komiteja atbalstīja tā tālāko virzību.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Visas fiziskās personas, kas izmanto vai varētu izmantot Digitālo pakalpojumu koplietošanas platformu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
DAGR attīstības projekta rezultātā tiks veicināta informācijas apmaiņas un sadarbspējas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī datu pieejamības nodrošināšana ar garantētiem piekļuves laikiem. Īstenojot DAGR attīstības projektu, valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu izplatīšanas platformā, kuru datu saņēmēji varēs izmantot, lai izgūtu reāla laika datus no avotu sistēmām. DAGR attīstības projekta rezultātā tiks atslogotas iestāžu (datu devēju) pamatdarbības informācijas sistēmas no datu izplatīšanas funkcijas un nodrošināt citām iestādēm (datu saņēmējiem) piekļuvi pie šo datu devēju informācijas pašapkalpošanās veidā.
DAGR attīstības projekts veicinās komersantu pamatdarbības straujāka digitalizāciju, jo atslogos komersantus no papildu investīcijām, vienlaikus samazinot gan laiku, kas nepieciešams risinājumu izveidei, gan administratīvās izmaksas sadarbībai ar valsts pārvaldi.
DAGR attīstības projekts veicinās komersantu pamatdarbības straujāka digitalizāciju, jo atslogos komersantus no papildu investīcijām, vienlaikus samazinot gan laiku, kas nepieciešams risinājumu izveidei, gan administratīvās izmaksas sadarbībai ar valsts pārvaldi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
DAGR attīstības projekts nodrošinās augstai datu pieprasījumu apstrādes veiktspējai optimizētu datu izplatīšanas platformu, kā rezultātā katrai iestādei būs iespējams būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti, atteikties no savu datu izplatīšanas risinājumu izstrādes un uzturēšanas, attīstot jaunus datu pakalpojumus, kur ir izšķiroša ātra piekļuve liela apjoma datiem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvākus valsts pārvaldes pakalpojumus, tai skaitā proaktīvus digitālos pakalpojumus. DAGR attīstības projekta risinājumi būs pieejami ikvienam saimnieciskās darbības veicējam (komersantam) uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
106 579
0
1 067 725
0
2 340 865
984 831
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
106 579
0
1 067 725
0
2 340 865
984 831
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
106 579
0
1 262 105
0
2 802 605
1 546 749
2.1. valsts pamatbudžets
0
106 579
0
1 262 105
0
2 802 605
1 546 749
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-194 380
0
-461 740
-561 918
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-194 380
0
-461 740
-561 918
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-194 380
-461 740
-561 918
5.1. valsts pamatbudžets
0
-194 380
-461 740
-561 918
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
DAGR attīstības projekta īstenošanai nepieciešams finansējums 5 350 500 euro apmērā, tajā skaitā 2023.gadā - 106 579 euro, 2024.gadā - 1 262 105 euro, 2025.gadā - 2 802 605 euro, 2026.gadā - 1 179 211 euro.
Detalizēts uzturēšanas izmaksu aprēķins tiks sniegts, kad uzturēšanai paredzētais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Detalizēts uzturēšanas izmaksu aprēķins tiks sniegts, kad uzturēšanai paredzētais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
DAGR attīstības projekta īstenošanai nepieciešams finansējums 5 350 500 euro apmērā, tajā skaitā 2023.gadā - 106 579 euro, 2024. gadā - 1 262 105 euro, 2025. gadā - 2 802 605 euro, 2026. gadā - 1 179 211 euro.
Projekta finanšu avoti:
- Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums - 4 500 000 euro;
- Valsts budžeta finansējums – 850 500 euro.
DAGR attīstības projektu plānots īstenot no 2023. gada līdz 2026. gada 31. maijam. Projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā zemāk.
DAGR attīstības projekta ietvaros VRAA pilnveidos DAGR, kuru plānots uzturēt un attīstīt kā vienu no būtiskākajiem koplietošanas risinājumiem datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldē. Līdz ar to, sākot ar 2026.gada III ceturksni, nepieciešams uzturēšanas finansējums DAGR risinājumam – indikatīvi 367 538 euro 2026.gadā.
Lai varētu nodrošināt DAGR fizisko, loģisko aizsardzību, DAGR darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 99%) un integritāti definētajos rādītājos, tajā skaitā savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (t.sk. drošības ievainojamību) novēršanu DAGR, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, veikt izmaiņas un pilnveidojumus, kas saistīti ar lietojamības uzlabošanu, lai nodrošinātu lietotājiem ērtu risinājuma izmantošanu, vai gadījumos, kad tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, projekta ietvarā izstrādāto risinājumu ikgadējās uzturēšanas izmaksas indikatīvi tiek plānotas 15% apmērā no izstrādes izmaksām, t.i. – 735 075 euro. Detalizēts uzturēšanas izmaksu aprēķins tiks sniegts, kad uzturēšanai paredzētais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
DAGR attīstības projekts tiks īstenots ar DAGR attīstības projekta ietvaros paredzēto budžetu, slēdzot terminētus līgumus ar speciālistiem uz projekta īstenošanas laiku. Pēc DAGR attīstības projekta beigām MK rīkojumā paredzētā DAGR attīstības projekta uzturēšanai jaunas amata vietas netiks veidotas.
ERAF līdzfinansētā projektā Nr.2.2.1.1/21/I/001 „Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros projektam noslēdzoties 2023.gadā tiks pieprasīti uzturēšanas līdzekļi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 2024.gadā – 295 000 euro, 2025.gadā – 275 000 euro, 2026.gadā – 295 000 euro, un turpmāk 275 000 euro (ik gadu). Finansējums pa gadiem atšķiras, jo katru otro gadu plānoti 20 000 euro drošības auditam.
Projekta finanšu avoti:
- Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums - 4 500 000 euro;
- Valsts budžeta finansējums – 850 500 euro.
DAGR attīstības projektu plānots īstenot no 2023. gada līdz 2026. gada 31. maijam. Projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā zemāk.
| Finansējuma avots | 2023.gads | 2024.gads | 2025.gads | 2026.gads | Kopā |
| Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums | 106 579 | 1 067 725 | 2 340 865 | 984 831 | 4 500 000 |
| Valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai | - | 194 380 | 461 740 | 194 380 | 850 500 |
| Kopā | 106 579 | 1 262 105 | 2 802 605 | 1 179 211 | 5 350 500 |
DAGR attīstības projekta ietvaros VRAA pilnveidos DAGR, kuru plānots uzturēt un attīstīt kā vienu no būtiskākajiem koplietošanas risinājumiem datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldē. Līdz ar to, sākot ar 2026.gada III ceturksni, nepieciešams uzturēšanas finansējums DAGR risinājumam – indikatīvi 367 538 euro 2026.gadā.
Lai varētu nodrošināt DAGR fizisko, loģisko aizsardzību, DAGR darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 99%) un integritāti definētajos rādītājos, tajā skaitā savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (t.sk. drošības ievainojamību) novēršanu DAGR, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, veikt izmaiņas un pilnveidojumus, kas saistīti ar lietojamības uzlabošanu, lai nodrošinātu lietotājiem ērtu risinājuma izmantošanu, vai gadījumos, kad tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, projekta ietvarā izstrādāto risinājumu ikgadējās uzturēšanas izmaksas indikatīvi tiek plānotas 15% apmērā no izstrādes izmaksām, t.i. – 735 075 euro. Detalizēts uzturēšanas izmaksu aprēķins tiks sniegts, kad uzturēšanai paredzētais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
DAGR attīstības projekts tiks īstenots ar DAGR attīstības projekta ietvaros paredzēto budžetu, slēdzot terminētus līgumus ar speciālistiem uz projekta īstenošanas laiku. Pēc DAGR attīstības projekta beigām MK rīkojumā paredzētā DAGR attīstības projekta uzturēšanai jaunas amata vietas netiks veidotas.
ERAF līdzfinansētā projektā Nr.2.2.1.1/21/I/001 „Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros projektam noslēdzoties 2023.gadā tiks pieprasīti uzturēšanas līdzekļi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 2024.gadā – 295 000 euro, 2025.gadā – 275 000 euro, 2026.gadā – 295 000 euro, un turpmāk 275 000 euro (ik gadu). Finansējums pa gadiem atšķiras, jo katru otro gadu plānoti 20 000 euro drošības auditam.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Investīcijas projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pārdalīts no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 74.00.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammu 74.06.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi” atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” noteiktajam.
Pēc investīcijas projekta pabeigšanas projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros un apliecinām, ka nepastāv dubultā finansējuma risks.
Bez DAGR attīstības projekta šajā nolūkā ir šādi projekti:
1) Valsts vides dienesta projekts “Vides nozares datu pieejamības nodrošināšana un koplietošana”.
2) VAS "Elektroniskie sakari" projekts “Investīcijas inovatīvu mobilitātes pakalpojumu attīstības priekšnosacījumu radīšanai (Tīkla kvalitātes kartējums attālināti vadāma un bezpilota transporta vajadzībām, t.sk. iekārtas)”.
Pēc investīcijas projekta pabeigšanas projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros un apliecinām, ka nepastāv dubultā finansējuma risks.
Bez DAGR attīstības projekta šajā nolūkā ir šādi projekti:
1) Valsts vides dienesta projekts “Vides nozares datu pieejamības nodrošināšana un koplietošana”.
2) VAS "Elektroniskie sakari" projekts “Investīcijas inovatīvu mobilitātes pakalpojumu attīstības priekšnosacījumu radīšanai (Tīkla kvalitātes kartējums attālināti vadāma un bezpilota transporta vajadzībām, t.sk. iekārtas)”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts paredz apstiprināt projektu, kura saturs jau ir noteikts Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumos Nr.435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi”, kā arī Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktu, kas nosaka, ka sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem un sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts reģionālās attīstības aģentūra
- Labklājības ministrija
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
- Nacionālais veselības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
DAGR attīstības projekta ietvarā tiks veikta DAGR pilnveide.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Plānots, ka DAGR būs paaugstinātas drošības (PA) informācijas sistēma un tajā notiks fizisko personu datu apstrāde, t.sk. īpašo kategoriju datu apstrāde. Plānots ievērot visas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību, kā arī prasības, kas izriet no Latvijas normatīviem aktiem, piemēram Fizisko personu datu apstrādes likuma, Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumiem Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” un MK noteikumiem par “Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi” (22-TA-2640), kas šōbrīd ir izstrādes stadijā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi