21-TA-589: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 21.panta pirmajā daļā noteikto Ministru kabinetam uzdots līdz attiecīgā gada 15.oktobrim iesniegt Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem, un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) paskaidrojumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laika posmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laika posmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi.
Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju novirza valsts mērķu sasniegšanai.
Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju. Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2022.gadam” jāpieņem savlaicīgi, lai nodrošinātu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm saimnieciskā gada pieejamā finansējuma apjomu, jo tās valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt tikai ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavošana tika veikta atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 25.marta rīkojumā Nr.207 “Par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavošanas grafiku” (turpmāk – MK rīkojums Nr.207) un Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr.63 1.§ “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam”” noteiktajiem termiņiem.
Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 67.punktam Ministru kabinets iesniedz Saeimai likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” kopā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam” (budžeta likumprojektu paketē).
Atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem. Likumā par budžetu un finanšu vadību šobrīd kā vidēja termiņa budžeta plānošanas dokuments ir noteikts vidēja termiņa budžeta ietvara likums. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu izstrādā katru gadu nākamo triju gadu periodam, pie tam katra nākamā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda pirmajam un otrajam gadam tiek izmantoti iepriekšējā vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktie rādītāji, savukārt trešajā gadā plānotie rādītāji ir jauni.
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums un gadskārtējais valsts budžeta likums tiek izstrādāts atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem, nodrošinot pārredzamu un atbildīgu fiskālo politiku. Fiskālās disciplīnas likuma mērķis ir nodrošināt ekonomiskā ciklā sabalansētu budžetu un tas balstās uz trīs skaitliskajiem fiskālajiem nosacījumiem, kas jāņem vērā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanā:
1) bilances nosacījums;
2) izdevumu pieauguma tempa nosacījums;
3) valsts budžeta izdevumu sliekšņu noteikšana vidējā termiņā.
Papildu stingru fiskālo nosacījumu ieviešanai vidēja termiņa budžeta plānošanā Fiskālās disciplīnas likums paredz arī uzraudzības mehānismu, ar kura palīdzību tiek kontrolēts, vai likumā noteiktie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma plānošanā un izpildē. Uzraudzības nodrošināšanai ir izveidota Fiskālās disciplīnas padome, kas ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kura sastāv no sešiem locekļiem, kas ir fiskālās politikas lietpratēji no Latvijas un citām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm.
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums tiek sasaistīts ar attīstības plānošanas dokumentiem, tādējādi nodrošinot pieejamo resursu sasaisti ar valdības politikas prioritātēm vidējā termiņā. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktie finanšu rādītāji (ieņēmumi, izdevumi, budžeta bilance) pamatā aptver centrālās valdības sektoru (valsts pamatbudžets, kas ietver, tai skaitā pašvaldībām paredzēto valsts finansējumu; valsts speciālais budžets sociālai apdrošināšanai). Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma darbības perioda pirmais gads tiek detalizēti izvērsts gadskārtējā valsts budžeta likumā. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību un Fiskālās disciplīnas likuma prasībām vidēja termiņa budžeta ietvara likumā tiek norādīti vidēja termiņa budžeta mērķi un nacionālajā attīstības plānā noteiktie prioritārie attīstības virzieni, kā arī valdības fiskālās politikas mērķu formulējums. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam 2022. – 2024.gadam atbilstoši normatīvo aktu prasībām pievienoti paskaidrojumi, kas ietver makroekonomiskās situācijas analīzi un attīstības scenāriju, valdības fiskālās politikas mērķu sasniegšanai īstenojamo pasākumu izklāstu, nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognožu aprakstu, valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendences. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam papildus tiek pievienota fiskālo risku deklarācija, kurā identificēti fiskālie riski, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes uzraudzības ziņojums.
Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību regulējumam, lai efektīvāk un ekonomiskāk īstenotu valsts politiku, kā arī regulāri optimizētu budžeta izdevumus un izvērtētu to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, Ministru kabinets nodrošina pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Tādējādi Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas tvērumu, savukārt finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātus un priekšlikumus par šo rezultātu izmantošanu vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā.
Ar MK rīkojumu Nr.207 tika apstiprināts izdevumu pārskatīšanas tvērums, izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”. Izdevumu pārskatīšanas procesā tika iesaistītas visas ministrijas, Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Banka un Valsts kontrole. Izdevumu pārskatīšanas rezultāti tika apkopoti informatīvajā ziņojumā “Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” izstrādes procesā”, kas tika izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 24.augusta sēdē (prot. Nr.57, 52.§).
Lai nodrošinātu gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta sagatavošanu:
1. Ministru kabinetā 2021.gada 18.martā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu” (protokols Nr.28 42.§), kurā atbalstīts papildu finansējums ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu saistītu augstas gatavības projektu īstenošanai 2021. un 2022.gadā sadalījumā pa ministrijām;
2. Ministru kabinetā 2021.gada 24.augustā tika apstiprināti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts budžeta bāzes izdevumi 2022.-2024.gadam (protokols Nr.57 49.§), kas vēlāk tika precizēti atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem par atbalstītajiem papildu pieprasījumiem, kā arī ministriju iesniegtajiem tehniskajiem precizējumiem;
3. Ministru kabinetā 2021.gada 24.augustā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2022.-2024.gadā” (protokols Nr.57 50.§);
4. Ministru kabinetā 2021.gada 24.augustā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024.gadam” (protokols Nr.57 53.§);
5. Ministru kabinetā 2021.gada 24.septembrī tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam” (protokols Nr.63 1.§), kurā, pamatojoties uz Valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā panāktajām vienošanām par atbalstāmajiem priekšlikumiem valsts budžeta papildu ieņēmumiem un izdevumiem, atbalstīti informatīvā ziņojuma 1. un 2. pielikumā ietvertie pasākumi ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, tai skaitā pieteiktie prioritārie pasākumi neatkarīgajām iestādēm 2022.-2024. gadam.
Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem 2022., 2023. un 2024.gadam, kā arī Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem un atbalstīto papildu finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai, tika aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms 2022., 2023. un 2024.gadam.
Atbilstoši ES ikgadējam ekonomikas politikas koordinēšanas ciklam jeb “Eiropas semestrim” Latvijai kā eirozonas dalībvalstij papildu Latvijas Stabilitātes programmai, kas tiek gatavota pavasarī, katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijai (turpmāk – EK) un Eirogrupai Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts nākamajam budžeta gadam, kurā tiek norādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes – ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetu un vispārējā valdības sektorā ieskaitītās komercsabiedrības. Minētā plāna mērķis ir sniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot galīgajā lasījumā valsts budžetu. Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekta sagatavošana veikta atbilstoši MK rīkojumā Nr.207 un Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr.63 1.§ “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam”” noteiktajiem termiņiem.
Likumprojektā “Par valsts budžetu 2022.gadam” ietverts 41.pants, kas paredz speciālu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas kārtību, nosakot, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu var organizēt tā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums.
Šādā gadījumā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde pati veic tās valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas (tai skaitā tā novērtēšanas) organizēšanu un ir atbildīga par Ministru kabineta rīkojuma projekta par atļauju atsavināt attiecīgo valsts nekustamo īpašumu sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Tādējādi ministrijai pašai jānodrošina valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas process. Minētā norma ir attiecināma tikai uz tādu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, kuru atsavināšanas process notiks 2022.gadā.
Ņemot vērā, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta trešajā daļā, 3.1, 3.2, 3.3, 11.daļā noteiktajos gadījumos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja, likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” 41.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktā kārtība nav attiecināma uz iepriekš minētajās normās noteikto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Atbilstoši vispārējam regulējumam valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to saņemšanas, ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 36.un 37.punktā noteikto. Atbilstoši likumprojektā “Par valsts budžetu 2022.gadam” paredzētajam sekojoši 50 procenti no valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem ir piešķirami attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā kārtībā palielinot ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgiem izdevumiem.
Ja ministrija vai cita centrālā valsts iestāde nenodrošina tās valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas organizēšanu, tā veicama atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” noteiktajai kārtībai.
Šobrīd atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantā noteiktajam publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 36.punktu, atsavinot valsts nekustamos īpašumus, atsavināšanas izdevumi procentos no realizācijas cenas ir 50 procenti, bet ne mazāk kā 1300 euro no realizācijas cenas, pārdodot apbūvētus zemesgabalus, un 50 procenti, bet ne mazāk kā 2130 euro no realizācijas cenas, pārdodot citu nekustamo īpašumu.
Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” praksē ir konstatēts, ka minētie atsavināšanas izdevumi ir nepietiekami, lai segtu visus ar to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītos izdevumus.
Normas mērķis ir pēc iespējas ātrāk rast risinājumu to valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas izdevumu segšanai, kuru pārvaldīšanu nodrošina atsavināšanu organizējošās institūcijas (VNĪ un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”), un kuru pārvaldīšanas laikā ieņēmumi nav gūti vai gūti tādā apmērā, kas nesedz ar to pārvaldīšanu saistītos izdevumus.
Ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” 41.panta septīto daļu tiks nodrošināts, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas neieskaitīs valsts budžetā, bet gan novirzīs to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), kas ietver arī nekustamā īpašuma uzlabošanas darbu veikšanu, t.sk. valsts īpašumā esošu vidi degradējošo objektu sakārtošanas vai nojaukšanas pasākumus, šos līdzekļus atbilstoši uzskaitot grāmatvedības sistēmā. Minētos līdzekļus, kas 2022.gadā nav izlietoti valsts īpašumā un tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022.gada 31.decembrim ieskaita valsts budžetā.
Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju novirza valsts mērķu sasniegšanai.
Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju. Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2022.gadam” jāpieņem savlaicīgi, lai nodrošinātu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm saimnieciskā gada pieejamā finansējuma apjomu, jo tās valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt tikai ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavošana tika veikta atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 25.marta rīkojumā Nr.207 “Par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavošanas grafiku” (turpmāk – MK rīkojums Nr.207) un Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr.63 1.§ “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam”” noteiktajiem termiņiem.
Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 67.punktam Ministru kabinets iesniedz Saeimai likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” kopā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam” (budžeta likumprojektu paketē).
Atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem. Likumā par budžetu un finanšu vadību šobrīd kā vidēja termiņa budžeta plānošanas dokuments ir noteikts vidēja termiņa budžeta ietvara likums. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu izstrādā katru gadu nākamo triju gadu periodam, pie tam katra nākamā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda pirmajam un otrajam gadam tiek izmantoti iepriekšējā vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktie rādītāji, savukārt trešajā gadā plānotie rādītāji ir jauni.
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums un gadskārtējais valsts budžeta likums tiek izstrādāts atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem, nodrošinot pārredzamu un atbildīgu fiskālo politiku. Fiskālās disciplīnas likuma mērķis ir nodrošināt ekonomiskā ciklā sabalansētu budžetu un tas balstās uz trīs skaitliskajiem fiskālajiem nosacījumiem, kas jāņem vērā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanā:
1) bilances nosacījums;
2) izdevumu pieauguma tempa nosacījums;
3) valsts budžeta izdevumu sliekšņu noteikšana vidējā termiņā.
Papildu stingru fiskālo nosacījumu ieviešanai vidēja termiņa budžeta plānošanā Fiskālās disciplīnas likums paredz arī uzraudzības mehānismu, ar kura palīdzību tiek kontrolēts, vai likumā noteiktie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma plānošanā un izpildē. Uzraudzības nodrošināšanai ir izveidota Fiskālās disciplīnas padome, kas ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kura sastāv no sešiem locekļiem, kas ir fiskālās politikas lietpratēji no Latvijas un citām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm.
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums tiek sasaistīts ar attīstības plānošanas dokumentiem, tādējādi nodrošinot pieejamo resursu sasaisti ar valdības politikas prioritātēm vidējā termiņā. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktie finanšu rādītāji (ieņēmumi, izdevumi, budžeta bilance) pamatā aptver centrālās valdības sektoru (valsts pamatbudžets, kas ietver, tai skaitā pašvaldībām paredzēto valsts finansējumu; valsts speciālais budžets sociālai apdrošināšanai). Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma darbības perioda pirmais gads tiek detalizēti izvērsts gadskārtējā valsts budžeta likumā. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību un Fiskālās disciplīnas likuma prasībām vidēja termiņa budžeta ietvara likumā tiek norādīti vidēja termiņa budžeta mērķi un nacionālajā attīstības plānā noteiktie prioritārie attīstības virzieni, kā arī valdības fiskālās politikas mērķu formulējums. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam 2022. – 2024.gadam atbilstoši normatīvo aktu prasībām pievienoti paskaidrojumi, kas ietver makroekonomiskās situācijas analīzi un attīstības scenāriju, valdības fiskālās politikas mērķu sasniegšanai īstenojamo pasākumu izklāstu, nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognožu aprakstu, valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendences. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam papildus tiek pievienota fiskālo risku deklarācija, kurā identificēti fiskālie riski, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes uzraudzības ziņojums.
Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību regulējumam, lai efektīvāk un ekonomiskāk īstenotu valsts politiku, kā arī regulāri optimizētu budžeta izdevumus un izvērtētu to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, Ministru kabinets nodrošina pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Tādējādi Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas tvērumu, savukārt finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātus un priekšlikumus par šo rezultātu izmantošanu vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā.
Ar MK rīkojumu Nr.207 tika apstiprināts izdevumu pārskatīšanas tvērums, izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”. Izdevumu pārskatīšanas procesā tika iesaistītas visas ministrijas, Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Banka un Valsts kontrole. Izdevumu pārskatīšanas rezultāti tika apkopoti informatīvajā ziņojumā “Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” izstrādes procesā”, kas tika izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 24.augusta sēdē (prot. Nr.57, 52.§).
Lai nodrošinātu gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta sagatavošanu:
1. Ministru kabinetā 2021.gada 18.martā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par augstas gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu” (protokols Nr.28 42.§), kurā atbalstīts papildu finansējums ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu saistītu augstas gatavības projektu īstenošanai 2021. un 2022.gadā sadalījumā pa ministrijām;
2. Ministru kabinetā 2021.gada 24.augustā tika apstiprināti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts budžeta bāzes izdevumi 2022.-2024.gadam (protokols Nr.57 49.§), kas vēlāk tika precizēti atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem par atbalstītajiem papildu pieprasījumiem, kā arī ministriju iesniegtajiem tehniskajiem precizējumiem;
3. Ministru kabinetā 2021.gada 24.augustā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2022.-2024.gadā” (protokols Nr.57 50.§);
4. Ministru kabinetā 2021.gada 24.augustā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024.gadam” (protokols Nr.57 53.§);
5. Ministru kabinetā 2021.gada 24.septembrī tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam” (protokols Nr.63 1.§), kurā, pamatojoties uz Valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā panāktajām vienošanām par atbalstāmajiem priekšlikumiem valsts budžeta papildu ieņēmumiem un izdevumiem, atbalstīti informatīvā ziņojuma 1. un 2. pielikumā ietvertie pasākumi ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, tai skaitā pieteiktie prioritārie pasākumi neatkarīgajām iestādēm 2022.-2024. gadam.
Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem 2022., 2023. un 2024.gadam, kā arī Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem un atbalstīto papildu finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai, tika aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms 2022., 2023. un 2024.gadam.
Atbilstoši ES ikgadējam ekonomikas politikas koordinēšanas ciklam jeb “Eiropas semestrim” Latvijai kā eirozonas dalībvalstij papildu Latvijas Stabilitātes programmai, kas tiek gatavota pavasarī, katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijai (turpmāk – EK) un Eirogrupai Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts nākamajam budžeta gadam, kurā tiek norādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes – ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetu un vispārējā valdības sektorā ieskaitītās komercsabiedrības. Minētā plāna mērķis ir sniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot galīgajā lasījumā valsts budžetu. Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekta sagatavošana veikta atbilstoši MK rīkojumā Nr.207 un Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr.63 1.§ “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam”” noteiktajiem termiņiem.
Likumprojektā “Par valsts budžetu 2022.gadam” ietverts 41.pants, kas paredz speciālu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas kārtību, nosakot, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu var organizēt tā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums.
Šādā gadījumā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde pati veic tās valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas (tai skaitā tā novērtēšanas) organizēšanu un ir atbildīga par Ministru kabineta rīkojuma projekta par atļauju atsavināt attiecīgo valsts nekustamo īpašumu sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Tādējādi ministrijai pašai jānodrošina valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas process. Minētā norma ir attiecināma tikai uz tādu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, kuru atsavināšanas process notiks 2022.gadā.
Ņemot vērā, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta trešajā daļā, 3.1, 3.2, 3.3, 11.daļā noteiktajos gadījumos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja, likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” 41.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktā kārtība nav attiecināma uz iepriekš minētajās normās noteikto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Atbilstoši vispārējam regulējumam valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to saņemšanas, ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 36.un 37.punktā noteikto. Atbilstoši likumprojektā “Par valsts budžetu 2022.gadam” paredzētajam sekojoši 50 procenti no valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem ir piešķirami attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā kārtībā palielinot ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgiem izdevumiem.
Ja ministrija vai cita centrālā valsts iestāde nenodrošina tās valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas organizēšanu, tā veicama atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” noteiktajai kārtībai.
Šobrīd atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantā noteiktajam publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 36.punktu, atsavinot valsts nekustamos īpašumus, atsavināšanas izdevumi procentos no realizācijas cenas ir 50 procenti, bet ne mazāk kā 1300 euro no realizācijas cenas, pārdodot apbūvētus zemesgabalus, un 50 procenti, bet ne mazāk kā 2130 euro no realizācijas cenas, pārdodot citu nekustamo īpašumu.
Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” praksē ir konstatēts, ka minētie atsavināšanas izdevumi ir nepietiekami, lai segtu visus ar to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītos izdevumus.
Normas mērķis ir pēc iespējas ātrāk rast risinājumu to valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas izdevumu segšanai, kuru pārvaldīšanu nodrošina atsavināšanu organizējošās institūcijas (VNĪ un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”), un kuru pārvaldīšanas laikā ieņēmumi nav gūti vai gūti tādā apmērā, kas nesedz ar to pārvaldīšanu saistītos izdevumus.
Ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” 41.panta septīto daļu tiks nodrošināts, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas neieskaitīs valsts budžetā, bet gan novirzīs to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), kas ietver arī nekustamā īpašuma uzlabošanas darbu veikšanu, t.sk. valsts īpašumā esošu vidi degradējošo objektu sakārtošanas vai nojaukšanas pasākumus, šos līdzekļus atbilstoši uzskaitot grāmatvedības sistēmā. Minētos līdzekļus, kas 2022.gadā nav izlietoti valsts īpašumā un tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022.gada 31.decembrim ieskaita valsts budžetā.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” izstrādē iesaistītas visas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, sagatavojot savus budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus.
Lai nodrošinātu Likumā par budžetu un finanšu vadību Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi attiecībā uz neatkarīgo institūciju viedokļa uzklausīšanu, kā arī šā viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, lemjot par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, neatkarīgo institūciju pārstāvji tika uzaicināti piedalīties visās Ministru kabineta sēdēs, kurās tika izskatīti jautājumi saistībā ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavošanu. Līdz ar to Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Ģenerālprokuratūras un Datu valsts inspekcijas pārstāvjiem bija dota iespēja Ministru kabineta sēdē paust savu viedokli par likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavošanu.
Ministru kabinets 2021.gada 24.augusta sēdē (protokols Nr.57 53.§) un 2021.gada 24.septembra sēdē (protokols Nr.63 1.§) atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu prioritāro pasākumu īstenošanai 2022.gadam. Detalizētu informāciju skat. likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” paskaidrojumos.
Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2021.-2024.gadam izstrādāts 2021.gada jūnijā, balstoties uz 2021.gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju un valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā. Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, Finanšu ministrija ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un EK ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2021.gada 14.jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Atbilstoši scenārijam Latvijas IKP pieaugums 2021.gadā sasniegs 3,7% un 2022.gadā – 5,0%, kas ir attiecīgi par 0,7 procentpunktiem un 0,5 procentpunktiem straujāk nekā prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024.gadam. Savukārt 2023. un 2024.gadā IKP palielināsies attiecīgi par 3,5% un 3,4%, kas attiecīgi ir par 0,3 un 0,7 procentpunktiem vairāk nekā februāra prognozēs. Makroekonomisko prognožu uzlabošanās pamatā ir labāka ekonomikas reakcija uz pandēmijas izaicinājumiem.
Makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka ekonomikas izaugsmi 2021. un 2022.gadā noteiks Covid-19 uzliesmojuma ierobežošana gan Latvijā, gan veiksmīga krīzes pārvarēšana pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, veicinot iekšējo un ārējo pieprasījumu. Līdzīgs pieņēmums ir pamatā arī visu starptautisko institūciju makroekonomikas prognozēm, balstoties uz Covid-19 izplatības dinamikas pēdējiem datiem prognožu veikšanas brīdī. Atbilstoši scenārijam līdz šā gada rudenim būtu sasniegts pietiekams vakcinācijas līmenis un nav nepieciešams atjaunot ierobežojumus slimības izplatības mazināšanai. Papildus tam, ekonomiku stiprinās šogad paredzētie valsts atbalsta pasākumi un pieaugošais ES finanšu līdzekļu apjoms, t.sk. no Atveseļošanās un noturības fonda. Tomēr šie atbalsta pasākumi nespēs pilnībā atjaunot krīzes smagāk skartās nozares – transportā, izmitināšanā un ēdināšanā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, profesionālo pakalpojumu nozarē izlaides apjomi līdz 2021.gada beigām vēl joprojām būtiski atpaliks no 2019.gada līmeņa.
Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks šogad būs privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās šī gada otrajā ceturksnī ir strauji atjaunojies. Tāpēc gadā kopumā tas varētu palielināties par 6,3%. Ņemot vērā zemo bāzi, 2022.gadā privātā patēriņa pieaugums varētu sasniegt 10,4%, tomēr privātais patēriņš būtu tikai par 5,5% lielāks nekā 2019.gadā. Investīciju (bruto pamatkapitāla veidošanas) apjoms šogad varētu palielināties par 4,1%, bet 2022.gadā sasniegt jau 8,5% kāpumu. Pieaugumu nodrošinās ES fondu un Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējama pieejamība, kā arī Rail Baltica projekta realizācija.
Gada vidējā inflācija 2021.gadā prognozēta 2,0% un 2022.gadā 2,4% līmenī. Salīdzinājumā ar februāra prognozēm inflācijas prognoze 2021.gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem un 2022.gadam – par 0,4 procentpunktiem. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu noteiks gan izejvielu preču cenu, tostarp naftas un pārtikas izejvielu cenu kāpums pasaulē, gan arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās Latvijā un pakalpojumu cenu pieaugums. Savukārt turpmākajos divos gados inflācija samazināsies līdz 2% līmenim.
Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi bezdarba līmenis Latvijā 2021.gadā pazeminājās līdz 7,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts šī gada februārī, jo valdības atbalsta programma mazinās nodarbinātības samazinājumu Covid-19 ietekmētajās nozarēs. 2022.gadā, turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7,0%. Nodarbināto skaits nedaudz palielināsies 2022.gadā un līdz 2024.gadam stabilizējoties 900 tūkstošu līmenī. Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8,0% apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1 234 euro. Nākamajā gadā algu pieaugums veidos 6,0% un vidējā termiņā pietuvojoties produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, kas ir ap 3,2%.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem. Jāatzīmē, ka nenoteiktība ap Covid-19 izplatību saglabājas augsta un ekonomikas izaugsme var izrādīties gan straujāka, gan lēnāka, nekā paredz bāzes scenārija prognoze, tomēr prognožu riski pārsvarā ir lejupvērsti. Būtiskākais negatīvais risks ir Covid-19 nākamais uzliesmojums Eiropā un Latvijā, ko varētu izraisīt jaunais Indijas jeb delta vīrusa paveids. Pieaugot mirstībai, tas var radīt nepieciešamību pēc jauniem, vēl spēcīgākiem ierobežojošajiem pasākumiem. Turklāt ekonomiskās stimulēšanas ietekmē kapacitātes trūkums būvniecības nozarē var izraisīt strauju cenu kāpumu, nenodrošinot investīciju gaidīto pozitīvo devumu ekonomikas izaugsmē. Lai arī neliels, tomēr pastāv risks, kas saistīts ar politisko nestabilitāti dažās kaimiņvalstīs, un var straujāk mazināt jau tā zemos kravu tranzīta apjomus.
Vienlaikus pastāv arī pozitīvie riski, kas var nodrošināt straujāku ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos Latvijā, ja ekonomikas izaugsme pasaulē un Latvijas tirdzniecības partnervalstīs atjaunojas straujāk nekā prognozēts. Ekonomisko aktivitāti stimulēs ES fondu investīcijas 2021.-2027.gada plānošanas periodā, it sevišķi Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana un Rail Baltica projekta realizācija. Tāpat iespējams arī straujāks privātā patēriņa kāpums Latvijā, ko var nodrošināt mājsaimniecību uzkrājumu pieaugums pēdējos gados.
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2022.gadam” nodrošina valsts fiskālās politikas īstenošanu un valsts budžeta izdevumus.
2022.gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 10 663,4 milj. euro, bet izdevumi – 12 406,3 milj. euro.
Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā “Par valsts budžetu 2022.gadam” paredzēts ieņēmumu palielinājums 1 078,1 milj. euro apmērā un izdevumu palielinājums 1 641,5 milj. euro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7 469,7 milj. euro un izdevumi plānoti 9 263,0 milj. euro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu ir 1 417,0 milj. euro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1 006,1 milj. euro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 milj. euro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3 437,5 milj. euro un 3 387,1 milj. euro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 milj. euro jeb 6,8%.
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” paketē tiek virzīti likumprojekta izstrādes gaitā Ministru kabinetā atbalstītie pasākumi ar ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem:
diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāru neapliekamā minimuma palielināšana no 2022.gada 1.janvāra, attiecīgi no 300 līdz 350 euro mēnesī un no 330 līdz 350 euro mēnesī, un abu neapliekamo minimumu palielināšana no 2022.gada 1.jūlija līdz 500 euro mēnesī;
atalgojuma palielināšana prioritārajām nozarēm (mediķiem, pedagogiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem);
darba devēja veselības pakalpojuma iekļaušana koplīgumos paredzētajos atvieglojumos ar limitu 480 euro gadā;
PVN likmes samazināšana no 12% līdz 5% grāmatu un periodisko izdevumu (tādu kā avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiski izdevumi) iespieddarba un elektroniska izdevumu formā piegādei (izņemot piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot) un to abonentmaksai;
valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā objekta palielināšana no 62 800 līdz 78 100 euro;
ieņēmumu palielinājums dažādām nenodokļu pozīcijām.
Papildus minētajam nodokļu ieņēmumus ietekmēs arī iepriekš pieņemtie nodokļu pasākumi:
dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana atsevišķiem objektiem un nodokļa ieņēmumu sadalījuma maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem;
akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai un e-cigarešu šķidrumiem un akcīzes nodokļa paaugstināšana no e-cigarešu šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem;
paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes 14,00 euro par 100 litriem noteikšana bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 mililitriem.
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes budžeta pieprasījumus likumprojektam “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavoja piešķirto līdzekļu ietvaros.
Lai nodrošinātu Likumā par budžetu un finanšu vadību Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi attiecībā uz neatkarīgo institūciju viedokļa uzklausīšanu, kā arī šā viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, lemjot par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, neatkarīgo institūciju pārstāvji tika uzaicināti piedalīties visās Ministru kabineta sēdēs, kurās tika izskatīti jautājumi saistībā ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavošanu. Līdz ar to Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Ģenerālprokuratūras un Datu valsts inspekcijas pārstāvjiem bija dota iespēja Ministru kabineta sēdē paust savu viedokli par likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavošanu.
Ministru kabinets 2021.gada 24.augusta sēdē (protokols Nr.57 53.§) un 2021.gada 24.septembra sēdē (protokols Nr.63 1.§) atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu prioritāro pasākumu īstenošanai 2022.gadam. Detalizētu informāciju skat. likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” paskaidrojumos.
Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2021.-2024.gadam izstrādāts 2021.gada jūnijā, balstoties uz 2021.gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju un valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā. Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, Finanšu ministrija ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un EK ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2021.gada 14.jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Atbilstoši scenārijam Latvijas IKP pieaugums 2021.gadā sasniegs 3,7% un 2022.gadā – 5,0%, kas ir attiecīgi par 0,7 procentpunktiem un 0,5 procentpunktiem straujāk nekā prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024.gadam. Savukārt 2023. un 2024.gadā IKP palielināsies attiecīgi par 3,5% un 3,4%, kas attiecīgi ir par 0,3 un 0,7 procentpunktiem vairāk nekā februāra prognozēs. Makroekonomisko prognožu uzlabošanās pamatā ir labāka ekonomikas reakcija uz pandēmijas izaicinājumiem.
Makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka ekonomikas izaugsmi 2021. un 2022.gadā noteiks Covid-19 uzliesmojuma ierobežošana gan Latvijā, gan veiksmīga krīzes pārvarēšana pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, veicinot iekšējo un ārējo pieprasījumu. Līdzīgs pieņēmums ir pamatā arī visu starptautisko institūciju makroekonomikas prognozēm, balstoties uz Covid-19 izplatības dinamikas pēdējiem datiem prognožu veikšanas brīdī. Atbilstoši scenārijam līdz šā gada rudenim būtu sasniegts pietiekams vakcinācijas līmenis un nav nepieciešams atjaunot ierobežojumus slimības izplatības mazināšanai. Papildus tam, ekonomiku stiprinās šogad paredzētie valsts atbalsta pasākumi un pieaugošais ES finanšu līdzekļu apjoms, t.sk. no Atveseļošanās un noturības fonda. Tomēr šie atbalsta pasākumi nespēs pilnībā atjaunot krīzes smagāk skartās nozares – transportā, izmitināšanā un ēdināšanā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, profesionālo pakalpojumu nozarē izlaides apjomi līdz 2021.gada beigām vēl joprojām būtiski atpaliks no 2019.gada līmeņa.
Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks šogad būs privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās šī gada otrajā ceturksnī ir strauji atjaunojies. Tāpēc gadā kopumā tas varētu palielināties par 6,3%. Ņemot vērā zemo bāzi, 2022.gadā privātā patēriņa pieaugums varētu sasniegt 10,4%, tomēr privātais patēriņš būtu tikai par 5,5% lielāks nekā 2019.gadā. Investīciju (bruto pamatkapitāla veidošanas) apjoms šogad varētu palielināties par 4,1%, bet 2022.gadā sasniegt jau 8,5% kāpumu. Pieaugumu nodrošinās ES fondu un Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējama pieejamība, kā arī Rail Baltica projekta realizācija.
Gada vidējā inflācija 2021.gadā prognozēta 2,0% un 2022.gadā 2,4% līmenī. Salīdzinājumā ar februāra prognozēm inflācijas prognoze 2021.gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem un 2022.gadam – par 0,4 procentpunktiem. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu noteiks gan izejvielu preču cenu, tostarp naftas un pārtikas izejvielu cenu kāpums pasaulē, gan arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās Latvijā un pakalpojumu cenu pieaugums. Savukārt turpmākajos divos gados inflācija samazināsies līdz 2% līmenim.
Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi bezdarba līmenis Latvijā 2021.gadā pazeminājās līdz 7,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts šī gada februārī, jo valdības atbalsta programma mazinās nodarbinātības samazinājumu Covid-19 ietekmētajās nozarēs. 2022.gadā, turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7,0%. Nodarbināto skaits nedaudz palielināsies 2022.gadā un līdz 2024.gadam stabilizējoties 900 tūkstošu līmenī. Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8,0% apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1 234 euro. Nākamajā gadā algu pieaugums veidos 6,0% un vidējā termiņā pietuvojoties produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, kas ir ap 3,2%.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem. Jāatzīmē, ka nenoteiktība ap Covid-19 izplatību saglabājas augsta un ekonomikas izaugsme var izrādīties gan straujāka, gan lēnāka, nekā paredz bāzes scenārija prognoze, tomēr prognožu riski pārsvarā ir lejupvērsti. Būtiskākais negatīvais risks ir Covid-19 nākamais uzliesmojums Eiropā un Latvijā, ko varētu izraisīt jaunais Indijas jeb delta vīrusa paveids. Pieaugot mirstībai, tas var radīt nepieciešamību pēc jauniem, vēl spēcīgākiem ierobežojošajiem pasākumiem. Turklāt ekonomiskās stimulēšanas ietekmē kapacitātes trūkums būvniecības nozarē var izraisīt strauju cenu kāpumu, nenodrošinot investīciju gaidīto pozitīvo devumu ekonomikas izaugsmē. Lai arī neliels, tomēr pastāv risks, kas saistīts ar politisko nestabilitāti dažās kaimiņvalstīs, un var straujāk mazināt jau tā zemos kravu tranzīta apjomus.
Vienlaikus pastāv arī pozitīvie riski, kas var nodrošināt straujāku ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos Latvijā, ja ekonomikas izaugsme pasaulē un Latvijas tirdzniecības partnervalstīs atjaunojas straujāk nekā prognozēts. Ekonomisko aktivitāti stimulēs ES fondu investīcijas 2021.-2027.gada plānošanas periodā, it sevišķi Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana un Rail Baltica projekta realizācija. Tāpat iespējams arī straujāks privātā patēriņa kāpums Latvijā, ko var nodrošināt mājsaimniecību uzkrājumu pieaugums pēdējos gados.
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2022.gadam” nodrošina valsts fiskālās politikas īstenošanu un valsts budžeta izdevumus.
2022.gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 10 663,4 milj. euro, bet izdevumi – 12 406,3 milj. euro.
Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā “Par valsts budžetu 2022.gadam” paredzēts ieņēmumu palielinājums 1 078,1 milj. euro apmērā un izdevumu palielinājums 1 641,5 milj. euro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7 469,7 milj. euro un izdevumi plānoti 9 263,0 milj. euro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu ir 1 417,0 milj. euro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1 006,1 milj. euro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 milj. euro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3 437,5 milj. euro un 3 387,1 milj. euro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 milj. euro jeb 6,8%.
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” paketē tiek virzīti likumprojekta izstrādes gaitā Ministru kabinetā atbalstītie pasākumi ar ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem:
diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāru neapliekamā minimuma palielināšana no 2022.gada 1.janvāra, attiecīgi no 300 līdz 350 euro mēnesī un no 330 līdz 350 euro mēnesī, un abu neapliekamo minimumu palielināšana no 2022.gada 1.jūlija līdz 500 euro mēnesī;
atalgojuma palielināšana prioritārajām nozarēm (mediķiem, pedagogiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem);
darba devēja veselības pakalpojuma iekļaušana koplīgumos paredzētajos atvieglojumos ar limitu 480 euro gadā;
PVN likmes samazināšana no 12% līdz 5% grāmatu un periodisko izdevumu (tādu kā avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiski izdevumi) iespieddarba un elektroniska izdevumu formā piegādei (izņemot piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot) un to abonentmaksai;
valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā objekta palielināšana no 62 800 līdz 78 100 euro;
ieņēmumu palielinājums dažādām nenodokļu pozīcijām.
Papildus minētajam nodokļu ieņēmumus ietekmēs arī iepriekš pieņemtie nodokļu pasākumi:
dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana atsevišķiem objektiem un nodokļa ieņēmumu sadalījuma maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem;
akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai un e-cigarešu šķidrumiem un akcīzes nodokļa paaugstināšana no e-cigarešu šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem;
paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes 14,00 euro par 100 litriem noteikšana bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 mililitriem.
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes budžeta pieprasījumus likumprojektam “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavoja piešķirto līdzekļu ietvaros.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tieši vai pastarpināti likumprojekts ietekmē visas sabiedrības mērķgrupas, t.sk. sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tieši vai pastarpināti likumprojekts ietekmē visas sabiedrības mērķgrupas, t.sk. sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
9 585 268 895
1 078 127 440
10 663 396 335
329 529 765
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
6 688 071 829
781 630 552
7 469 702 381
280 843 134
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
2 897 197 066
296 496 888
3 193 693 954
48 686 631
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
10 764 811 284
1 641 517 391
12 406 328 675
1 353 582 165
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
7 592 226 895
1 426 974 310
9 019 201 205
1 193 069 898
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
3 172 584 389
214 543 081
3 387 127 470
160 512 267
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-1 179 542 389
-563 389 951
-1 742 932 340
-1 024 052 400
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-904 155 066
-645 343 758
-1 549 498 824
-912 226 764
0
0
0
3.2. speciālais budžets
-275 387 323
81 953 807
-193 433 516
-111 825 636
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-563 389 951
-1 024 052 400
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-645 343 758
-912 226 764
0
0
5.2. speciālais budžets
81 953 807
-111 825 636
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
2.ailē parādīti likumā “Par valsts budžetu 2021.gadam” apstiprinātie dati, 3.ailē parādītas izmaiņas - 2022.gada budžeta projekts pret 2021.gada plānu, 4.ailē – 2022.gada budžeta projekts, 5.ailē parādītas izmaiņas - 2022.gada budžeta projekts pret vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022.gadam (atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam”). Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi norādīti neto summās, izslēdzot savstarpējos transfertus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.4. Likumprojekts “Grozījumi “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā””
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.1.5. Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Ārlietu ministrija
4.1.6. Likumprojekts “Grozījumi Filmu likumā”
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.9. Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Pārresoru koordinācijas centrs
4.1.10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.11. Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.12. Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”;
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.13. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 67.punktu likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” Ministru kabinets iesniedz Saeimai kopā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam” (budžeta likumprojektu paketē).
Atbilstoši likumprojektā “Par valsts budžetu 2022.gadam” iekļautajiem pilnvarojumiem Ministru kabinetam ir jāpieņem noteikumi:
saskaņā ar likumprojekta 4.panta 2.punktu “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2022.gadā” (izstrādā Finanšu ministrija, paredzēts, ka stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī);
saskaņā ar likumprojekta 4.panta 3.punktu – “Kārtība, kādā 2022.gadā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju par personām, kuras ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs ievietotas līdz 1998.gada 1.janvārim” (izstrādā Finanšu ministrija, paredzēts, ka stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī);
saskaņā ar likumprojekta 10.panta otrās daļas 3.punkta “c” apakšpunktu – Par kārtību un kritērijiem, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektus (izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, paredzēts, ka stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī);
saskaņā ar likumprojekta 25.pantu – “Kārtība, kādā izmanto 2022.gadam paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei” (izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, paredzēts, ka stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī);
saskaņā ar likumprojekta 40.pantu – “Kārtība, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu programmas “Latvijas skolas soma” īstenošanai no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim” (izstrādā Kultūras ministrija, paredzēts, ka stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī).
Atbilstoši likumprojektā “Par valsts budžetu 2022.gadam” iekļautajiem pilnvarojumiem Ministru kabinetam ir jāpieņem noteikumi:
saskaņā ar likumprojekta 4.panta 2.punktu “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2022.gadā” (izstrādā Finanšu ministrija, paredzēts, ka stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī);
saskaņā ar likumprojekta 4.panta 3.punktu – “Kārtība, kādā 2022.gadā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju par personām, kuras ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs ievietotas līdz 1998.gada 1.janvārim” (izstrādā Finanšu ministrija, paredzēts, ka stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī);
saskaņā ar likumprojekta 10.panta otrās daļas 3.punkta “c” apakšpunktu – Par kārtību un kritērijiem, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektus (izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, paredzēts, ka stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī);
saskaņā ar likumprojekta 25.pantu – “Kārtība, kādā izmanto 2022.gadam paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei” (izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, paredzēts, ka stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī);
saskaņā ar likumprojekta 40.pantu – “Kārtība, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu programmas “Latvijas skolas soma” īstenošanai no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim” (izstrādā Kultūras ministrija, paredzēts, ka stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojektā “Par valsts budžetu 2022.gadam” finansējums Latvijas iemaksām ES budžetā paredzēts 373,76 milj. euro apmērā.
ES dalībvalstu saistības veikt iemaksas nosaka Līgums par ES darbību, kā arī 2003.gada maijā parakstītais Pievienošanās ES līgums, kas paredz visu pilntiesīgas dalībvalsts saistību, pienākumu un tiesību pārņemšanu līdz ar iestāšanās brīdi ES, kā rezultātā šādas dalībvalsts iemaksas veicamas katru gadu – ik mēnesi.
Iemaksu kārtību nosaka Padomes 2020.gada 14.decembra Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 par ES pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom, Padomes 2021.gada 30.aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/768, ar ko nosaka ES pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.608/2014, Padomes 2014.gada 26.maija Regula (ES, Euratom) Nr.609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, kas grozīta ar Padomes Regulu 2016/804 (17.05.2016.), Padomes 2021.gada 30.aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/769, ar ko atceļ Regulu (EEK, Euratom) Nr.1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi. Ar 2021.gadu ES pašu resursu sistēmas regulējošo tiesību aktu kopumu papildina Padomes 2021.gada 30.aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/770 par pašu resursa aprēķināšanu, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamu minēto pašu resursu, par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, un par dažiem aspektiem attiecībā uz pašu resursu, kas pamatojas uz nacionālo kopienākumu.
Jāatzīmē, ka šogad budžeta likumprojekts tiek sagatavots laikā, kad Latvijas ekonomiku un publiskās finanses turpina skart Covid-19 pandēmija, kas ir izraisījusi būtiskas izmaiņas līdz šim īstenotajā uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta veidošanu balstītajā fiskālajā politikā. 2020.gadā ES tika aktivizēta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas ES dalībvalstīm ļāva palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu 2020.gadā tik, cik ir nepieciešams Covid-19 pandēmijas izsauktā ekonomikas kaitējuma mazināšanai. ES fiskālās politikas regulējums arī 2021.gadā ļauj atkāpties no iepriekš noteiktajiem deficīta mērķiem. Fiskālās disciplīnas likuma 12.pants paredz līdzīgu iespēju atkāpties no 0,5% strukturālā deficīta ievērošanas nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. ES vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšana bija pamats tam, lai aktivizētu Fiskālās disciplīnas likuma 12.pantā noteikto atkāpes nosacījumu. Izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam”, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir noteiktas plašākas iespējas atkāpties no Fiskālās disciplīnas likuma skaitliskajiem fiskālajiem nosacījumiem.
EK ir paziņojusi par vispārējās izņēmuma klauzulas saglabāšanu 2022.gadā, un to, ka vidējā termiņā EK atbalsta pakāpenisku budžeta deficīta samazinājumu, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 33.pants ir papildināts ar jaunu otro daļu, nosakot, ka, izstrādājot likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” un likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam” un izpildot minētos likumus, netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma 7.panta trešās daļas un 9., 10. un 13.panta nosacījumi, bet tiek piemēroti saskaņā ar Padomes 1997.gada 7.jūlija regulas (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 5.panta otro daļu izdotā atzinuma nosacījumi.
Šis regulējums paredz, ka likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” un likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam” izstrādē un minēto likumu izpildē netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma fiskālie nosacījumi, tā vietā piemērojot ES Padomes rekomendācijas fiskālās politikas jomā.
EK 2021.gada 2.jūnija fiskālās politikas rekomendācijas (ES Padome šīs rekomendācijas pieņēma šā gada 18.jūnijā) 2022.gada budžeta sagatavošanā atšķirībā no 2021.gada, kad no EK un Padomes puses tika pieļauta vispārējās valdības deficīta palielināšana tādā apmērā, kas nepieciešams Covid-19 krīzes mazināšanai, paredz jaunus nosacījumus:
Kārtējie izdevumi. Ir jākontrolē nacionāli finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums. EK nacionāli finansētos primāros kārtējos izdevumus definē kā vispārējās valdības budžeta izdevumus, no kuriem atskaitīti parāda apkalpošanas izdevumi, kapitālie izdevumi, kārtējie ES fondu izdevumi (ES budžeta daļa), kā arī Covid-19 ārkārtas atbalsta izdevumi. Savukārt pieļaujamais izdevumu pieaugums kārtējā gadā tiek noteikts, balstoties uz iepriekšējā gada kārtējo izdevumu apmēru, kas ņem vērā 10 gadu vidējā potenciālā IKP pieaugumu, IKP deflatoru un diskrecionāros ieņēmumu pasākumus;
Covid-19 atbalsta pasākumi. Covid-19 ārkārtas vienreizējie pasākumi ir finansējami uz deficīta pieauguma rēķina atbilstoši nepieciešamībai bez kvantitatīva ierobežojuma;
Investīcijas. Nacionāli finansēto investīciju apjomu 2022.gadā ir jāsaglabā 2021.gada apjomā. Faktiski nav noteikti ierobežojumi šī apjoma palielināšanai virs 2021.gada līmeņa, ja vien tie ir vienreizēji projekti, kas tiek pabeigti vidējā termiņā.
Vienlaikus pašreizējā brīdī pastāv liela nenoteiktība par fiskālo nosacījumu darbību 2023.gadā un turpmākajos gados, kas apgrūtina vidēja termiņa budžeta plānošanu. Vispārējā izņēmuma klauzula ar augstu varbūtību tiks atcelta 2023.gadā, bet saglabājas neskaidrība par to, kāda būs deficīta samazināšanas trajektorija un vai Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi līdz tam laikam netiks grozīti.
Institūcijām, kurām ir noslēgti līgumi par dalību starptautiskajās organizācijās, likumprojektā “Par valsts budžetu 2022.gadam” ir paredzēts nepieciešamais finansējums dalības maksai.
Budžeta likumprojektu paketē iekļauto likumprojektu atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām norādītas tiem pievienotajās anotācijās.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ar masu mediju starpniecību sabiedrība ir informēta par likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” izstrādes gaitu, svarīgākajiem prognozējamiem makroekonomiskajiem un fiskālajiem rādītājiem.
Ministru kabineta sēdēs, kurās tika izskatīti jautājumi saistībā ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavošanu, tika uzaicināti piedalīties sociālie partneri.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2021.gada 24.augusta sēdē tika diskutēts par 2022.gada valsts budžeta projekta jautājumiem.
Sagatavots Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola projekts vidēja termiņa budžetam 2022.-2024.gadam un 2022.gadam (turpmāk – protokola projekts), kurš jāiekļauj vienotā likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” paketē. Protokola projekts tika izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 11.oktobra ārkārtas sēdē.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi par aktuālajiem jautājumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” izstrādes procesā ir izskatīti un panāktas vairākas vienošanās, kuras iekļautas protokola projektā:
- par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildes garantiju 100% apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu pa ceturkšņiem, kā arī par avansa pārskaitījumiem pašvaldībām sabalansētas naudas plūsmas nodrošināšanai;
- par piešķirto vidējā termiņa aizņēmumu izmaksu atbilstoši aizdevumu līgumos noteiktajiem nosacījumiem un aizņēmumu piešķiršanu budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trim gadiem;
- par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, paredzot, ka 2022.gadā tiek saglabāti esošie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pamatprincipi;
- par dotācijas apmēru par personu, kura ievietota sociālās aprūpes centrā līdz 1998.gada 1.janvārim;
- par speciālu risinājumu, lai atbalstītu pašvaldības ar zemākiem izlīdzinātiem ieņēmumiem (līdz 800 euro) un mazāko izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu (zem 3,1%);
- par valsts budžeta transfertu apmēru pašvaldībām 2022.gadā;
- par pašvaldībām atsevišķiem svarīgiem nozaru ministriju jautājumiem.
Ministru kabineta sēdēs, kurās tika izskatīti jautājumi saistībā ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavošanu, tika uzaicināti piedalīties sociālie partneri.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2021.gada 24.augusta sēdē tika diskutēts par 2022.gada valsts budžeta projekta jautājumiem.
Sagatavots Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola projekts vidēja termiņa budžetam 2022.-2024.gadam un 2022.gadam (turpmāk – protokola projekts), kurš jāiekļauj vienotā likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” paketē. Protokola projekts tika izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 11.oktobra ārkārtas sēdē.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi par aktuālajiem jautājumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” izstrādes procesā ir izskatīti un panāktas vairākas vienošanās, kuras iekļautas protokola projektā:
- par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildes garantiju 100% apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu pa ceturkšņiem, kā arī par avansa pārskaitījumiem pašvaldībām sabalansētas naudas plūsmas nodrošināšanai;
- par piešķirto vidējā termiņa aizņēmumu izmaksu atbilstoši aizdevumu līgumos noteiktajiem nosacījumiem un aizņēmumu piešķiršanu budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trim gadiem;
- par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, paredzot, ka 2022.gadā tiek saglabāti esošie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pamatprincipi;
- par dotācijas apmēru par personu, kura ievietota sociālās aprūpes centrā līdz 1998.gada 1.janvārim;
- par speciālu risinājumu, lai atbalstītu pašvaldības ar zemākiem izlīdzinātiem ieņēmumiem (līdz 800 euro) un mazāko izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu (zem 3,1%);
- par valsts budžeta transfertu apmēru pašvaldībām 2022.gadā;
- par pašvaldībām atsevišķiem svarīgiem nozaru ministriju jautājumiem.
6.4. Cita informācija
Finanšu ministrija, izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un EK ekspertiem. Izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Banku, kā arī tās 2021.gada 14.jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Izdevumu pārskatīšanas procesā tika iesaistītas visas ministrijas, Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Banka un Valsts kontrole.
Izdevumu pārskatīšanas procesā tika iesaistītas visas ministrijas, Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Banka un Valsts kontrole.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītāji (budžeta izpildītāji) var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem.
2021.gada 1.janvārī stājās spēkā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, kurš paredz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – SEPLP) izveidi. Par SEPLP izveides dienu ir uzskatāms 2021.gada 4.augusts, kad Saeima iecēla amatos SEPLP locekļus. Jaunizveidotā padome būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja. Tā uzraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, izstrādās un apstiprinās tiem sabiedrisko pasūtījumu, lems par tiem piešķirto līdzekļu sadalījumu un veiks citas funkcijas. Vienlaikus ar iepriekš minētā likuma spēkā stāšanos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā tika samazinātas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, tostarp jautājumus par sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, apstiprināšanu un īstenošanas uzraudzību turpmāk paredzot SEPLP kompetencē. Līdz ar to likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” ietvaros ir veikta budžeta plānošana atbilstoši izdevumu būtībai, veicot finansējuma pārdali no budžeta resora “47. Radio un televīzija” un piešķirot papildu finansējumu SEPLP darbības nodrošināšanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.487 “Par Malnavas koledžas reorganizāciju” (prot. Nr.51 71.§) ar 2022.gada 1.janvāri tiks reorganizēta Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā valsts izglītības iestāde - Malnavas koledža (turpmāk – koledža), kura tiks nodota atvasinātai publiskai personai – Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kas pārņems koledžas tiesības un saistības. Koledža turpinās pastāvēt kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra “Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža”.
Ministriju padotībā esošo valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu saraksts (skat. likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” paskaidrojumu 2.7.tabulu) precizēts atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo iestāžu sarakstam, kas ir uzskaitītas Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr. 528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 24. punktā. Ņemot vērā, ka, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts nav iekļauti iepriekš minētajā nolikumā, attiecīgi ir precizēts 2022.gadā ministriju padotībā esošo valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu saraksts.
Likums “Par valsts budžetu 2022.gadam” tiks publicēts Latvijas Vēstnesī, kā arī pēc izsludināšanas tas tiks ievietots Finanšu ministrijas interneta mājas lapā.
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2022.gadam” ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses. Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
2021.gada 1.janvārī stājās spēkā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, kurš paredz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – SEPLP) izveidi. Par SEPLP izveides dienu ir uzskatāms 2021.gada 4.augusts, kad Saeima iecēla amatos SEPLP locekļus. Jaunizveidotā padome būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja. Tā uzraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, izstrādās un apstiprinās tiem sabiedrisko pasūtījumu, lems par tiem piešķirto līdzekļu sadalījumu un veiks citas funkcijas. Vienlaikus ar iepriekš minētā likuma spēkā stāšanos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā tika samazinātas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, tostarp jautājumus par sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, apstiprināšanu un īstenošanas uzraudzību turpmāk paredzot SEPLP kompetencē. Līdz ar to likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” ietvaros ir veikta budžeta plānošana atbilstoši izdevumu būtībai, veicot finansējuma pārdali no budžeta resora “47. Radio un televīzija” un piešķirot papildu finansējumu SEPLP darbības nodrošināšanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.487 “Par Malnavas koledžas reorganizāciju” (prot. Nr.51 71.§) ar 2022.gada 1.janvāri tiks reorganizēta Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā valsts izglītības iestāde - Malnavas koledža (turpmāk – koledža), kura tiks nodota atvasinātai publiskai personai – Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kas pārņems koledžas tiesības un saistības. Koledža turpinās pastāvēt kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra “Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža”.
Ministriju padotībā esošo valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu saraksts (skat. likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” paskaidrojumu 2.7.tabulu) precizēts atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo iestāžu sarakstam, kas ir uzskaitītas Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr. 528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 24. punktā. Ņemot vērā, ka, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts nav iekļauti iepriekš minētajā nolikumā, attiecīgi ir precizēts 2022.gadā ministriju padotībā esošo valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu saraksts.
Likums “Par valsts budžetu 2022.gadam” tiks publicēts Latvijas Vēstnesī, kā arī pēc izsludināšanas tas tiks ievietots Finanšu ministrijas interneta mājas lapā.
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2022.gadam” ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses. Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi