26-TA-464: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 779 "Kārtība, kādā veido sevišķo aizbildņu sarakstu un izmaksā atlīdzību sevišķajam aizbildnim"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2024. gada 18. aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 241 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" (turpmāk – Speciālo zināšanu noteikumi), ar kuriem par spēku zaudējušiem tika atzīti Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 173). Noteikumu Nr. 173 5. un 6. punkts paredzēja, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (turpmāk – speciālās zināšanas) jāapgūst ik pēc pieciem gadiem. Atbilstoši Noteikumu Nr. 173 regulējumam Sevišķo aizbildņu noteikumu 2.2. apakšpunktā tika noteikts, ka par sevišķo aizbildni var būt persona, kas ne agrāk kā pirms pieciem gadiem apguvusi speciālās zināšanas. Savukārt Sevišķo aizbildņu noteikumu 16.1. apakšpunktā tika noteikts pienākums personai, kas iekļauta sevišķo aizbildņu sarakstā (turpmāk – Saraksts), nekavējoties iesniegt bāriņtiesai dokumentu, kas apliecina, ka persona periodiski ik pēc pieciem gadiem ir pilnveidojusi speciālās zināšanas.
Speciālo zināšanu noteikumu 5. punkts paredz, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem speciālās zināšanas jāapgūst reizi divos gados. Lai salāgotu Sevišķo aizbildņu noteikumus ar spēkā esošo regulējumu speciālo zināšanu apguves jomā, nepieciešams precizēt Sevišķo aizbildņu noteikumu 2.2. un 16.1. apakšpunktu.
Grozījumi neparedz jaunu prasību ieviešanu, jo tāpat kā līdz šim Sevišķo aizbildņu noteikumi paredz sevišķo aizbildņu pienākumu iesniegt bāriņtiesai dokumentu, kas apliecina, ka sevišķais aizbildnis ir pilnveidojis speciālās zināšanas. Vienlaikus grozījumi paredz, ka regularitāte, ar kādu sevišķajiem aizbildņiem jāpilnveido speciālās zināšanas, ir piesaistīta Speciālo zināšanu noteikumiem. Proti, šobrīd atbilstoši Speciālo zināšanu noteikumiem sevišķajiem aizbildņiem speciālās zināšanas jāpilnveido reizi divos gados, taču, ja nākotnē Speciālo zināšanu noteikumi tiks grozīti, paredzot biežāku vai retāku speciālo zināšanu pilnveides regularitāti, grozījumi Sevišķo aizbildņu noteikumos nebūs jāveic. Tāpat grozījumi neskar jautājumu par to, no kādiem līdzekļiem tiek segtas izmaksas par speciālo zināšanu apguvi un pilnveidi, jo šo jautājumu regulē Speciālo zināšanu noteikumi.
Speciālo zināšanu noteikumu 5. punkts paredz, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem speciālās zināšanas jāapgūst reizi divos gados. Lai salāgotu Sevišķo aizbildņu noteikumus ar spēkā esošo regulējumu speciālo zināšanu apguves jomā, nepieciešams precizēt Sevišķo aizbildņu noteikumu 2.2. un 16.1. apakšpunktu.
Grozījumi neparedz jaunu prasību ieviešanu, jo tāpat kā līdz šim Sevišķo aizbildņu noteikumi paredz sevišķo aizbildņu pienākumu iesniegt bāriņtiesai dokumentu, kas apliecina, ka sevišķais aizbildnis ir pilnveidojis speciālās zināšanas. Vienlaikus grozījumi paredz, ka regularitāte, ar kādu sevišķajiem aizbildņiem jāpilnveido speciālās zināšanas, ir piesaistīta Speciālo zināšanu noteikumiem. Proti, šobrīd atbilstoši Speciālo zināšanu noteikumiem sevišķajiem aizbildņiem speciālās zināšanas jāpilnveido reizi divos gados, taču, ja nākotnē Speciālo zināšanu noteikumi tiks grozīti, paredzot biežāku vai retāku speciālo zināšanu pilnveides regularitāti, grozījumi Sevišķo aizbildņu noteikumos nebūs jāveic. Tāpat grozījumi neskar jautājumu par to, no kādiem līdzekļiem tiek segtas izmaksas par speciālo zināšanu apguvi un pilnveidi, jo šo jautājumu regulē Speciālo zināšanu noteikumi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt Sevišķo aizbildņu noteikumu 2.2. un 16.1. apakšpunktu atbilstoši spēkā esošajam regulējumam speciālo zināšanu apguves un pilnveides jomā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sevišķo aizbildņu noteikumi tika pieņemti 2022. gada 13. decembrī, kad spēkā bija Noteikumi Nr. 173. Sevišķo aizbildņu noteikumi paredz nosacījumu, ka persona, kas vēlas būt par sevišķo aizbildni, ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir apguvusi speciālās zināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas. Kad persona ir iekļauta Sarakstā, tai ir pienākums nekavējoties iesniegt bāriņtiesai dokumentu, kas apliecina, ka persona periodiski ik pēc pieciem gadiem ir pilnveidojusi speciālās zināšanas. Piecu gadu periods izvēlēts, jo atbilstoši tobrīd spēkā esošajam regulējumam – Noteikumiem Nr. 173 – Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem speciālās zināšanas bija jāapgūst ik pēc pieciem gadiem.
Speciālo zināšanu noteikumi paredz samazināt Noteikumos Nr. 173 noteikto speciālo zināšanu apguves regularitāti no pieciem uz diviem gadiem.
Speciālo zināšanu noteikumi paredz samazināt Noteikumos Nr. 173 noteikto speciālo zināšanu apguves regularitāti no pieciem uz diviem gadiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Sevišķo aizbildņu noteikumu 2.2. apakšpunkts noteic, ka par sevišķo aizbildni var būt persona, kas ne agrāk kā pirms pieciem gadiem apguvusi speciālās zināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams precizēt Sevišķo aizbildņu noteikumu 2.2. apakšpunktu, nosakot, ka par sevišķo aizbildni var būt persona, kas apguvusi vai pilnveidojusi speciālās zināšanas normatīvajos aktos par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas, noteiktajā kārtībā un termiņā.
Atbilstoši Speciālo zināšanu noteikumiem personai, kas vēlas būt par sevišķo aizbildni, speciālās zināšanas jāapgūst ne agrāk kā divus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas bāriņtiesā. Lai izvairītos no nepieciešamības grozīt Sevišķo aizbildņu noteikumus gadījumā, ja nākotnē speciālo zināšanu apguves regularitāte Speciālo zināšanu noteikumos tiek mainīta, noteikumu projekts paredz Sevišķo aizbildņu noteikumu 2.2. apakšpunktā norādīt nevis konkrētu periodu, bet gan atsauci uz normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas.
Atbilstoši Speciālo zināšanu noteikumiem personai, kas vēlas būt par sevišķo aizbildni, speciālās zināšanas jāapgūst ne agrāk kā divus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas bāriņtiesā. Lai izvairītos no nepieciešamības grozīt Sevišķo aizbildņu noteikumus gadījumā, ja nākotnē speciālo zināšanu apguves regularitāte Speciālo zināšanu noteikumos tiek mainīta, noteikumu projekts paredz Sevišķo aizbildņu noteikumu 2.2. apakšpunktā norādīt nevis konkrētu periodu, bet gan atsauci uz normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas.
Problēmas apraksts
Sevišķo aizbildņu noteikumu 16.1. apakšpunkts noteic, ka personai, kas iekļauta Sarakstā, ir pienākums nekavējoties iesniegt bāriņtiesai dokumentu, kas apliecina, ka persona periodiski, ik pēc pieciem gadiem ir pilnveidojusi speciālās zināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams precizēt Sevišķo aizbildņu noteikumu 16.1. apakšpunktu, nosakot, ka personai, kas iekļauta Sarakstā, ir pienākums nekavējoties iesniegt bāriņtiesai dokumentu, kas apliecina, ka persona ir pilnveidojusi speciālās zināšanas normatīvajos aktos par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas, noteiktajā kārtībā un periodā.
Atbilstoši Speciālo zināšanu noteikumiem personai, kas iekļauta sevišķo aizbildņu sarakstā, būtu pienākums nekavējoties iesniegt bāriņtiesai dokumentu, kas apliecina, ka persona periodiski, ik pēc diviem gadiem ir pilnveidojusi speciālās zināšanas. Lai izvairītos no nepieciešamības grozīt Sevišķo aizbildņu noteikumus gadījumā, ja nākotnē speciālo zināšanu apguves regularitāte Speciālo zināšanu noteikumos tiek mainīta, noteikumu projekts paredz Sevišķo aizbildņu noteikumu 16.1. apakšpunktā norādīt nevis konkrētu periodu, bet gan atsauci uz normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas.
Atbilstoši Speciālo zināšanu noteikumiem personai, kas iekļauta sevišķo aizbildņu sarakstā, būtu pienākums nekavējoties iesniegt bāriņtiesai dokumentu, kas apliecina, ka persona periodiski, ik pēc diviem gadiem ir pilnveidojusi speciālās zināšanas. Lai izvairītos no nepieciešamības grozīt Sevišķo aizbildņu noteikumus gadījumā, ja nākotnē speciālo zināšanu apguves regularitāte Speciālo zināšanu noteikumos tiek mainīta, noteikumu projekts paredz Sevišķo aizbildņu noteikumu 16.1. apakšpunktā norādīt nevis konkrētu periodu, bet gan atsauci uz normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kuras vēlas kļūt par sevišķajiem aizbildņiem un iesniedz bāriņtiesā attiecīgu iesniegumu, un personas, kas jau iekļautas Sarakstā.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nodrošina, ka sevišķā aizbildņa pienākumus veic un bērna tiesiskās intereses aizstāv personas, kuru spējas būt par sevišķo aizbildni ir izvērtētas atbilstoši vienotiem kritērijiem.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ievērojot, ka noteikumu projekts salāgo Sevišķo aizbildņu noteikumu regulējumu ar spēkā esošo, Speciālo zināšanu noteikumos noteikto speciālo zināšanu pilnveides kārtību un neparedz jaunas prasības bāriņtiesām vai sevišķajiem aizbildņiem, sabiedrības līdzdalība netiek organizēta.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta izstrādē tika iesaistītas Sevišķo aizbildņu noteikumu izstrādes darba grupā pārstāvētās institūcijas un organizācijas: Bērnu aizsardzības centrs, Labklājības ministrija, Rīgas bāriņtiesa un biedrība "Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija".
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tiesu administrācija
- Bāriņtiesas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar noteikumu projektu tiek nodrošināts, ka par sevišķo aizbildni var būt tikai tāda persona, kuras atbilstība sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšanai ir rūpīgi izvērtēta.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
