Anotācija (ex-ante)

Kā piemērs attīstāmai un atveramai valsts atslēgas platformai ar komerclietojuma potenciālu ir portālam Latvija.lv, nodrošinot vidi komerclietojumu izvietošanai un attīstībai, piemēram  portālā Latvija.lv varētu izvietot arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju e-pakalpojumus, izmantot e-adresi  ne tikai valsts saziņai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet arī dodot iespēju uzņēmējiem to izmantot oficiālai elektroniskai saziņai ar citiem uzņēmējiem vai iedzīvotājiem u.c.
Ņemot vērā minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenojamā Eiropas Savienības fonda projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/002 “Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība” ietvaros no 2023. gada tiek plānots atvērt portālu Latvija.lv komersantiem, nodrošinot tiem iespēju izmantot valsts digitālo infrastruktūru, tādējādi veicinot komersantu pamatdarbības straujāku attīstību un nodrošinot sabiedrībai ātru un ērtu piekļuvi komersantu sniegtajiem pakalpojumiem portālā Latvija.lv. Minētā projekta ietvaros plānots atvērt portālu Latvija.lv komersantiem, nodrošinot iespēju komersantiem ievietot, sniegt un uzturēt klientiem savus e-pakalpojumus portāla Latvija.lv jaunā, uz lietotāju pieredzi balstītā klienta darba vidē, izmantojot Valsts reģionālā attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) Eiropas reģionālā attīstības fonda informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk - IKT) projektā “Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma” (turpmāk – PSPP) izstrādāto portāla Latvija.lv dizainu. Sākotnēji plānots, ka platformas Latvija.lv atvēršana tiks nodrošināta tikai tiem komersantiem, kuri sniedz sabiedriskos pakalpojumus, savukārt nākotnes vīzija paredz iespēju šīs iespējas paplašināt, attiecinot iespēju izmantot platformas Latvija.lv piedāvātās iespējas  arī citiem komersantiem.
 Valsts platformu atvēršana ir jauns darbības virziens pārvaldes digitālajā transformācijā, kas papildina iepriekšējos attīstības posmus (pamatdarbības procesu digitalizāciju un e-pakalpojumu attīstību), un kas prasa pilnveidot tiesisko regulējumu.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (VSS - 413) (turpmāk - VISL) tika izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas (likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 13.maijā),  lai nodrošinātu efektīvu valsts rīcībā esošo IKT resursu (turpmāk – IKT resurss) pārvaldību, kā arī uzlabotu valsts un pašvaldību institūciju sniedzamās informācijas pieejamību un kvalitāti valsts informācijas sistēmās. Tādējādi tika pilnveidots tiesiskais regulējums attiecībā uz valsts pārvaldes koplietošanas IKT resursiem (valsts platformām) nosakot kārtību un kritērijus šo resursu atvēršanai privātajam sektoram.
Ņemot vērā minēto, VISL ir iesniegts Saeimā.  VISL papildināts ar 18.pantu, un 18.panta pirmā daļa noteic, ka valsts platformas pārzinis var nodrošināt valsts platformas izmantošanu privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. VISL 18.panta ceturtā daļa regulē vispārējo valsts platformu atvēršanas kārtību privātajam sektoram, savukārt VISL 18.panta piektā daļa nodrošina deleģējumu konkrētas valsts platformas darbībai, kā arī gadījumos, ja konkrētā valsts platforma tiek atvērta privātajam sektoram, kārtībai un specifiskajām prasībām kā privātpersonas izmanto konkrēto valsts platformu.
Tāpēc, lai nodrošinātu portāla Latvija.lv atvēršanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (komersantiem), likumprojekts paredz veikt grozījumus 100.pantā, to papildinot ar (1) prim daļu, nosakot, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portāla pārzinis var piešķirt tiesības izmantot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu komersantam, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, par tā sniegto sabiedrisko pakalpojumu un ar tiem saistītās informācijas pieejamību atbilstoši valsts pārvaldes pakalpojumu portāla lietotāju vajadzībām un pieprasījumam. Tādējādi tiktu nodrošināta iespēja Latvija.lv publicēt ne tikai valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus, bet arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju sniegtos pakalpojumus. Šādi paplašinot portālā publicēto pakalpojumu klāstu, tiktu sniegta papildus vērtība klientiem (pakalpojumu saņēmējiem).
Secīgi ar grozījumiem 100. panta trešā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālā ir pieejams pakalpojumu katalogs, kurā iekļauj aktuālu informāciju par visiem valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem. Pakalpojumu katalogā var iekļaut aktuālu informāciju arī par sabiedriskajiem pakalpojumiem. 
Tāpat likumprojekts paredz papildināt 100.pantu ar (3) prim daļu, nosakot, ka pakalpojumu piegādes platforma nodrošina valsts koplietošanas pakalpojumus elektronisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, tajā skaitā to lietojamības un darbināšanas nodrošināšanai, kā arī elektronisko pakalpojumu lietotņu izmitināšanai. Līdz šim nav ticis definēts, kāds ir pakalpojumu piegādes platformas mērķis, tādēļ skaidrības labad - tā ir nošķirama gan no jau VPIL 100. pantā minētā valsts pārvaldes pakalpojumu portāla, gan no pakalpojumu kataloga. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāls ir vide, kurā iedzīvotājs var iepazīties ar portālā izmitinātajiem pakalpojumiem, to aprakstiem un pieteikt tos elektroniski vai uzzināt par iespējām, kur vērsties, lai šo pakalpojumu pieprasītu, savukārt pakalpojumu piegādes platforma ir vide, kur pakalpojumu sniedzēji (gan valsts pārvalde, gan citi tiesību subjekti) veic darbības, lai caur šo nodrošinātu minēto pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Papildus šim grozījumam precizēts arī VPIL 100. panta nosaukums. 
Papildus VPIL 100.pants papildināts ar (3)² daļu, nosakot, ka valsts pārvalde un komersants (sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš atbilst normatīvajos aktos noteiktajām vispārējām un speciālajām kvalifikācijas prasībām) var izmantot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo pakalpojumu piegādes platformu savu elektronisko pakalpojumu pieejamības un darbības nodrošināšanai, un elektronisko pakalpojumu lietotņu izmitināšanai. No minētā panta izriet, ka gan valsts pārvalde, gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuriem piešķirtas tiesības izmantot portālu Latvija.lv, var izmantot VRAA pārziņā esošo pakalpojumu piegādes platformu, tajā skaitā tādus valsts koplietošanas pakalpojumus kā maksājumu modulis, vienotās pieteikšanās modulis u.c., lai pakalpojumi būtu darbināmi un pieejami platformā Latvija.lv, tajā skaitā izmitinot e-pakalpojumu lietotnes.
Papildus veikti precizējumi attiecībā uz VPIL 100.panta ceturtajā daļā ietverto deleģējumu, uz kā pamata izdoti Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumi Nr.400 "Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi", nosakot, ka tostarp jāietver arī komersantu, kuri sniedz sabiedriskos pakalpojumus, pienākumus un atbildību, kā arī pakalpojumu piegādes platformas izmantošanas un pārvaldības kārtību. 
VPIL regulējuma 100. panta tvēruma paplašināšana ir kā priekšnoteikums, lai komersantiem (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji) sniegtu iespēju izmantot portāla Latvija.lv sniegtās iespējas, kā rezultātā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem paredzami šādi ieguvumi: 
1) samazinās pakalpojumu sniegšanas izmaksas (tiek izmantota valsts digitālā infrastruktūra pakalpojumu sniegšanai), plānots nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem portāla izmantošanu bez maksas (to segtu valsts kā ieguldījumu portāla uzturēšanā)​;
2) komersantam būtu iespēja digitalizēt savu pakalpojumu sniegšanu – piedāvāt savus pakalpojumus e-pakalpojumu veidā, izmantojot Latvija.lv​ piedāvātās e-pakalpojumu izstrādes iespējas;
3) komersantam tiktu piedāvāta izmantošanai valsts digitālā infrastruktūra savu jau izveidoto e-pakalpojumu lietotņu izmitināšanai​;
4) komersantam, publicējot pakalpojumus Latvija.lv, tiktu veicināta tā atpazīstamība attiecībā uz pakalpojumu saņēmējiem.
Savukārt pakalpojumu saņēmēju ieguvums būtu vienuviet portālā Latvija.lv pieejamo pakalpojumu klāsta palielināšanās.
Lai nodrošinātu tiesisko bāzi portāla Latvija.lv atvēršanai komersantiem, saskaņā ar VISL 18.panta piektajā daļā ietverto deleģējumu, kā arī saskaņā ar šajā likumprojektā veiktajiem grozījumiem, tajā skaitā 100.panta ceturto daļu tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi  par "Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu , aizstājot Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumus Nr.400 “Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi ”.[1]
Tāpat izmaiņas nepieciešamas arī Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk - VRAA) nolikumā[2], paredzot jaunas funkcijas un uzdevumus saistībā ar jau šā brīža VRAA nolikuma 4.2. apakšpunktā noteikto uzdevumu - VRAA nodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv uzturēšanu un attīstību.
“Ņemot vērā, ka šobrīd norit darbs pie cilvēkresursu un finansējuma apzināšanas saistībā ar VRAA jauno funkciju, šā likumprojekta ietvaros jautājums par, iespējams, nepieciešamajām amata vietām un finansējumu jaunās funkcijas, tajā skaitā uzdevumu izpildei, netiek iekļauts. Pēc informācijas apkopošanas, aprēķini tiks iekļauti, virzot grozījumus VRAA nolikumā, kā arī izdodot jaunus Ministru kabineta noteikumus par "Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu, aizstājot Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumus Nr.400 “Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi”.


[1] Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 400 "Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi"

[2] https://likumi.lv/ta/id/282916-valsts-regionalas-attistibas-agenturas-nolikums