21-TA-1676: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumos Nr. 775 "Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabienta noteikumu projekts ”Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.775 ”Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem” (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts ar mērķi noteikt, ka brigādes ģenerāļa (Jūras spēkos – flotiles admirāļa) dienesta pakāpei atbilstošais karavīra amats ir arī Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra vadītāja amats.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk – NBS) ir uzsākta un tiek turpināta nodrošinājuma reforma, kuras ietvaros tiek optimizēta un padarīta efektīvāka aizsardzības nodrošinājuma sistēma, vienlaicīgi maksimāli atslogojot karavīrus no tiem neraksturīgu funkciju veikšanas, tādējādi ļaujot viņiem vairāk koncentrēties uz militāro uzdevumu izpildi. Reforma tiek īstenota, nododot pēc iespējas vairāk miera laika administratīvo un loģistikas funkciju civilajam sektoram, NBS atbildībā atstājot tikai kaujas gatavības uzturēšanas un attiecīgi kaujas nodrošinājuma uzdevumus.
Reforma tika uzsākta ar nodomu, ka nodrošinājuma sistēma paralēli turpinās trīs nozīmīgas pārmaiņas un reformas ietvaros tiks sasniegti šādi uzlabojumi:
apgādes organizācija no pieprasījuma sistēmas (pull)[1] tiks pārorientēta uz krājumu sistēmu (push)[2];
iepirkumi tiks īstenoti, balstoties uz ilgtermiņa plānošanas principiem un krājumu izveidi;
NBS nodrošinājuma struktūras pārorientēsies no iegādes struktūras uz kaujas nodrošinājuma struktūrām, pilnā mērā uzsākot kaujas nodrošinājuma struktūru aktualizēšanu, spēju attīstību un to testēšanu mācībās.
Tādējādi ilgtermiņā plānots izveidot NATO labas pārvaldības principiem atbilstošu, centralizētu un augsti profesionālu nodrošinājuma sistēmu, kas atbalstīs modernizēto bruņoto spēku spējas.
Ar Ministru kabineta 2020. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 605 "Par konceptuālo ziņojumu "Par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra strukturālu reorganizāciju un par materiāltehnisko līdzekļu centra – Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs izveidi"". Ministru kabinets atbalstīja šajā ziņojumā piedāvātos risinājumus – veikt reorganizāciju Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā, izslēdzot no tā kompetences atsevišķas funkcijas un tām secīgus uzdevumus, un nododot tos izveidojamai iestādei Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram. Tādējādi NBS nodrošinājuma reformas ietvaros 2021. gada 1. janvārī ir izveidota valsts pārvaldes iestāde - Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (turpmāk – VALIC), kuram turpmākās reformas ietvaros būs jānodrošina ilgtspējīgas loģistikas sistēmas izveide un uzturēšana NBS apgādes nodrošināšanai, kā arī speciāla deleģējuma gadījumā visai valsts pārvaldei un arī privātajam sektoram. Piemēram, šobrīd VALIC veic COVID-19 apkarošanai nepieciešamo epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu iegādi un loģistikas sistēmas nodrošināšanu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumu Nr. 705 “Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nolikums” (turpmāk – VALIC nolikums) 2. punktā noteiktajam, VALIC pamatfunkcijas ir:
1) veikt publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī NBS vajadzībām;
2) veikt publiskos iepirkumus valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Ministru kabineta vai Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu, ja iepirkuma priekšmets tiek iegādāts arī aizsardzības nozares vajadzībām;
3) īstenot pilnu materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē.
Realizējot šīs funkcijas, VALIC veic VALIC nolikuma 3. punktā noteiktos uzdevumus, tostarp piedalās kopīgos starpvalstu iepirkumos vai organizē tos Aizsardzības ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un NBS vajadzībām, kā arī citu valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu, kā arī pilda Nacionālā kodifikācijas biroja uzdevumus.
[1] Materiāltehnisko līdzekļu krājumi tiek atjaunināti/papildināti, pamatojoties uz vienību pieprasījumiem;
[2] Materiāltehnisko līdzekļu krājumi vienībās tiek atjaunināti/papildināti automātiski, samazinoties materiāltehnisko līdzekļu krājumu daudzumam līdz noteiktam līmenim.
Reforma tika uzsākta ar nodomu, ka nodrošinājuma sistēma paralēli turpinās trīs nozīmīgas pārmaiņas un reformas ietvaros tiks sasniegti šādi uzlabojumi:
apgādes organizācija no pieprasījuma sistēmas (pull)[1] tiks pārorientēta uz krājumu sistēmu (push)[2];
iepirkumi tiks īstenoti, balstoties uz ilgtermiņa plānošanas principiem un krājumu izveidi;
NBS nodrošinājuma struktūras pārorientēsies no iegādes struktūras uz kaujas nodrošinājuma struktūrām, pilnā mērā uzsākot kaujas nodrošinājuma struktūru aktualizēšanu, spēju attīstību un to testēšanu mācībās.
Tādējādi ilgtermiņā plānots izveidot NATO labas pārvaldības principiem atbilstošu, centralizētu un augsti profesionālu nodrošinājuma sistēmu, kas atbalstīs modernizēto bruņoto spēku spējas.
Ar Ministru kabineta 2020. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 605 "Par konceptuālo ziņojumu "Par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra strukturālu reorganizāciju un par materiāltehnisko līdzekļu centra – Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs izveidi"". Ministru kabinets atbalstīja šajā ziņojumā piedāvātos risinājumus – veikt reorganizāciju Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā, izslēdzot no tā kompetences atsevišķas funkcijas un tām secīgus uzdevumus, un nododot tos izveidojamai iestādei Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram. Tādējādi NBS nodrošinājuma reformas ietvaros 2021. gada 1. janvārī ir izveidota valsts pārvaldes iestāde - Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (turpmāk – VALIC), kuram turpmākās reformas ietvaros būs jānodrošina ilgtspējīgas loģistikas sistēmas izveide un uzturēšana NBS apgādes nodrošināšanai, kā arī speciāla deleģējuma gadījumā visai valsts pārvaldei un arī privātajam sektoram. Piemēram, šobrīd VALIC veic COVID-19 apkarošanai nepieciešamo epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu iegādi un loģistikas sistēmas nodrošināšanu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumu Nr. 705 “Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nolikums” (turpmāk – VALIC nolikums) 2. punktā noteiktajam, VALIC pamatfunkcijas ir:
1) veikt publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī NBS vajadzībām;
2) veikt publiskos iepirkumus valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Ministru kabineta vai Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu, ja iepirkuma priekšmets tiek iegādāts arī aizsardzības nozares vajadzībām;
3) īstenot pilnu materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē.
Realizējot šīs funkcijas, VALIC veic VALIC nolikuma 3. punktā noteiktos uzdevumus, tostarp piedalās kopīgos starpvalstu iepirkumos vai organizē tos Aizsardzības ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un NBS vajadzībām, kā arī citu valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu, kā arī pilda Nacionālā kodifikācijas biroja uzdevumus.
[1] Materiāltehnisko līdzekļu krājumi tiek atjaunināti/papildināti, pamatojoties uz vienību pieprasījumiem;
[2] Materiāltehnisko līdzekļu krājumi vienībās tiek atjaunināti/papildināti automātiski, samazinoties materiāltehnisko līdzekļu krājumu daudzumam līdz noteiktam līmenim.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumu Nr.498 “Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu” 2.2.1. apakšpunktam karavīru var iecelt Aizsardzības ministrijas padotībā esošās iestādes vadītāja un viņa vietnieka amatā. Savukārt atbilstoši VALIC nolikuma 5.1. apakšpunktam VALIC vadītājs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, tostarp pārstāv iestādi tās funkciju un uzdevumu izpildē.
Militārajā nozarē, jo īpaši - starptautiskajā, būtiska nozīme un loma tiek piešķirta militārā pārstāvja militārā dienesta pakāpei jo seviški augstāko virsnieku līmenī, kura palielina tā iespējas piekļūt augstākā militārā līmeņa vadītājiem un nodrošina vienlīdzīgu sarunu iespējas un, nepieciešamības gadījumā, ātru lēmuma pieņemšanu.
VALIC vadītāja viens no galvenajiem uzdevumiem ir pārstāvēt iestādi publiskajās attiecībās ar citām iestādēm, kā arī nodrošināt jautājumumu risināšanugan ar NBS, gan Valsts robežasardzi (VALIC iepērk un nodrošina daļu no Valsts robežsardzei nepieciešamā ekipējuma), gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (saistībā ar COVID-19 krīzes novēršanu). Visas šis iestādes vada dažādu līmeņu augstākie virsnieki.
Militārajā vidē augstāko virsnieku pakāpju amati ir cieši saistīti ar noteiktas militārās izglītības un dienesta pieredzes iegūšanas faktu, kas nodrošina valstiska līmeņa procesu izpratnes veidošanu, tostarp, par starptaustikā vidē un starptaustikās organizācijās risināmiem, sarežģītiem krīzes vadības procesiem, sniedzot priekšzināšanas labāku militāro lēmumu vai priekšlikumu sagatavošanai. Kā obligāts priekšnoteikums brigādes ģenerāla pakāpes iegūšanai Militārā dienesta likumā ir noteikta prasība apgūt augstākā komandējosā sastāva virsnieka kursu. Šajā kursā mācības topošajiem augstākajiem virsniekiem notiek starptautiskā vidē, un kursā tiek apgūtas stratēģiskā līmeņa lēmumu pieņemšanas prasmes.
Militārajā nozarē, jo īpaši - starptautiskajā, būtiska nozīme un loma tiek piešķirta militārā pārstāvja militārā dienesta pakāpei jo seviški augstāko virsnieku līmenī, kura palielina tā iespējas piekļūt augstākā militārā līmeņa vadītājiem un nodrošina vienlīdzīgu sarunu iespējas un, nepieciešamības gadījumā, ātru lēmuma pieņemšanu.
VALIC vadītāja viens no galvenajiem uzdevumiem ir pārstāvēt iestādi publiskajās attiecībās ar citām iestādēm, kā arī nodrošināt jautājumumu risināšanugan ar NBS, gan Valsts robežasardzi (VALIC iepērk un nodrošina daļu no Valsts robežsardzei nepieciešamā ekipējuma), gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (saistībā ar COVID-19 krīzes novēršanu). Visas šis iestādes vada dažādu līmeņu augstākie virsnieki.
Militārajā vidē augstāko virsnieku pakāpju amati ir cieši saistīti ar noteiktas militārās izglītības un dienesta pieredzes iegūšanas faktu, kas nodrošina valstiska līmeņa procesu izpratnes veidošanu, tostarp, par starptaustikā vidē un starptaustikās organizācijās risināmiem, sarežģītiem krīzes vadības procesiem, sniedzot priekšzināšanas labāku militāro lēmumu vai priekšlikumu sagatavošanai. Kā obligāts priekšnoteikums brigādes ģenerāla pakāpes iegūšanai Militārā dienesta likumā ir noteikta prasība apgūt augstākā komandējosā sastāva virsnieka kursu. Šajā kursā mācības topošajiem augstākajiem virsniekiem notiek starptautiskā vidē, un kursā tiek apgūtas stratēģiskā līmeņa lēmumu pieņemšanas prasmes.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā VALIC funkcijas un uzdevumus, kas veicamas ne tikai nacionālajā, bet arī starptautiskajā vidē, kā arī nepieciešamību VALIC iestādes vadītājam pārstāvēt aizsardzības nozari VALIC noteikto funkciju un uzdevumu izpildes ietvaros un, lai nostiprinātu VALIC vietu NBS apgādes un nodrošinājuma sistēmā, kā arī, lai nodrošinātu VALIC vadītāja amata kandidātam nepieciešamās izglītības nodrošināšanu sarežģītāko krīzes vadības uzdevumu veikšanai, ar MK noteikumu projektu Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumu Nr.775 ”Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem” 2. punkts ir papildināms ar 2.10. apakšpunktu, nosakot, ka brigādes ģenerāļa (Jūras spēkos – flotiles admirāļa) dienesta pakāpei atbilstošs ir arī VALIC vadītāja amats (ja to pilda profesionālā dienesta karavīrs).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi