Anotācija

1) Valsts ieņēmumu dienesta likuma 2. pantā paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs Valsts ieņēmumu dienesta pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību.
Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumu Nr.940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 1.punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — dienests) ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Minēto noteikumu 2.punktā noteikts, ka dienesta darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanā, kā arī muitas lietās.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta otrajā daļā noteikts, ka nolikumā norāda:
1) iestādes nosaukumu;
2) Ministru kabineta locekli, kura padotībā iestāde atrodas;
3) iestādes funkcijas, uzdevumus un kompetenci;
4) kārtību, kādā sniedzami pārskati par iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu;
5) iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu;
6) iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona var apstrīdēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību;
7) citus jautājumus, kurus Ministru kabinets uzskata par svarīgiem.
Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas nodaļas “Institūciju nolikumi” paskaidrots, ka informācija, kas iekļaujama tiešās pārvaldes iestādes nolikumā, ir norādīta Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta otrajā daļā, taču likumā norādītais nav izsmeļošs, jo neparedz vairākus aspektus, kas vēl būtu norādāmi iestādes nolikumā, piemēram, mērķis, iestādes vadītāja iecelšana un tml. Tiešās pārvaldes iestādes nolikumā ietver šādu informāciju:
-iestādes nosaukums un Ministru kabineta loceklis, kura padotībā iestāde atrodas;
-iestādes izveides mērķis, kas ir vēlamais stāvoklis, ko valdība vēlas sasniegt iestādes darbības rezultātā;
-iestādes funkcijas, uzdevumi un kompetence;
-iestādes struktūra un amatpersonu kompetence;
-kārtība, kādā sniedzami pārskati par iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu;
-iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms;
-iestāde vai amatpersona, pie kuras privātpersona var vērsties, lai apstrīdētu administratīvo aktu vai faktisko rīcību;
-citi jautājumi, kurus Ministru kabinets uzskata par svarīgiem.

1. Lai arī Valsts ieņēmumu dienesta padotības forma noteikta Valsts ieņēmumu dienesta likuma 2. pantā, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta otrās daļas 2.punktā noteikto, noteikumu projekta 1.punktā norādīta Valsts ieņēmumu dienesta padotības forma. Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmes 2024. gada 5. septembra protokola Nr. 2 3.§ 1.punktā atbalstīti sanāksmes materiālā norādītie Valsts kancelejas ieteikumi (turpmāk – Valsts kancelejas ieteikumi) iestāžu nolikumu sagatavošanā, kā arī noteikts ievērot tos gatavojot grozījumus nolikumā, lai atvieglotu izpratni par iestāžu padotības formu un savstarpējo atbildību lēmumu pieņemšanā vai lēmumu atcelšanā. Saskaņā ar Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas nodaļas “Institūciju nolikumi” noteikto, ja iestādes padotība ir minēta speciālajā likumā, nolikumā to pārraksta.
2. Noteikumu projekta 2.punktā saglabāts Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumu Nr.940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 2.punkta regulējums par VID darbības mērķi, kas precizēts, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta likuma 1.panta pirmajai daļai.
3. Noteikumu projekta 3.punktā uzskaitītas normatīvajos aktos noteiktās un no normatīvajiem aktiem izrietošās VID funkcijas, kā arī citas funkcijas. Saskaņā ar Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas nodaļas “Institūciju nolikumi” norādīto, nolikumā norāda tās tiešās pārvaldes iestādes funkcijas, kuras nav minētas speciālajā likumā.
3.1. VID pamatfunkcijas definētas Valsts ieņēmumu dienesta likuma 3.pantā – Valsts ieņēmumu dienests nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, un nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam, veic nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksājumu uzskaiti, akcīzes preču aprites kontroli, kā arī īsteno muitas politiku un kārtot muitas lietas.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk — regula Nr. 952/2013) 5.panta 1.punktā noteikts, ka "muitas dienesti" ir dalībvalstu muitas administrācijas, kas ir atbildīgas par tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, un citas iestādes, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirtas pilnvaras piemērot konkrētus tiesību aktus muitas jomā. Muitas likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka Regulas Nr. 952/2013 5.panta 1.punkta izpratnē muitas administrācija Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests. Tādējādi VID pilda muitas administrācijas funkcijas un uzdevumus Latvijas Republikā.
3.2. Noteikumu projekta 3.punktā ievaddaļā skaidrots, ka Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta likumā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, Muitas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, veidojot atvērtu normatīvo aktu uzskaitījumu, lai normatīvo aktu grozījumu gadījumā nebūtu steidzami jāgroza iestādes nolikums. Noteikumu projekta 3.1.apakšpunktā minētās funkcijas izriet no šādiem normatīvajiem aktiem:
3.1.1. un 3.1.2.apakšpunkts -  Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 45.panta pirmās daļas 4.punktā noteikts, ka likuma subjektus šā likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē šādas institūcijas: zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un Valsts ieņēmumu dienests daļā par sankciju piemērošanu. Minētā likuma 45.panta otrā daļa noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests uzrauga šādus šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus, kas uzskaitīti šīs daļas 1.-6.punktā. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.panta 4.² daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi attiecībā uz tādām personām, kuras tas uzrauga saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.
Tādējādi VID veic minētajos likumos noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas - organizē un īsteno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā dienesta uzraudzībai noteikto subjektu uzraudzību un kontroli, un attiecībā uz tiem starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes uzraudzību;
3.1.3.apakšpunkts - Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5.pantā noteikts, ka Sabiedriskā labuma organizāciju reģistru ved un savā mājaslapā internetā publicē Valsts ieņēmumu dienests. Minētā likuma 7.panta ceturtajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai. Tāpat Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu. Sabiedriskā labuma organizāciju likums satur virkni tiesību normas, kurās noteikta VID kompetence Sabiedriskā labuma komisijas darbības nodrošināšanā un sabiedriskā labuma organizāciju darbības uzraudzībā (6.panta trešā daļa, 13.panta pirmā daļa un trešā daļa, 14.pants).
Tādējādi VID veic Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas - organizē un īsteno sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas procesu un nodrošina šo organizāciju uzraudzību atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai;
3.1.4.apakšpunkts - likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 23.panta otrajā daļā noteikts, ka valsts amatpersonas, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās valsts amatpersonas, deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskā veidā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Minētā likuma 27.panta trešajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests, atbilstoši šā likuma 23.panta otrajā daļā paredzētajai deklarāciju iesniegšanas kārtībai pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, ievērojot šā likuma 28.pantā paredzēto kompetenci. Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam, atbilstoši šā likuma 23.panta otrajā daļā paredzētajai valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas piekritībai ir pienākums šajā likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt, vai deklarācija ir:1) iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā; 2) iesniegta noteiktajā termiņā. Minētā panta trešā daļa noteic, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pārbaudīt, vai: 1) publiskas personas institūcijas vadītājs Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis valsts amatpersonu sarakstus; 2) publiskas personas institūcijas vadītāja iesniegtie valsts amatpersonu saraksti ir sastādīti pareizi un pilnīgi.
Tādējādi VID veic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas - uzrauga valsts amatpersonu deklarāciju un valsts amatpersonu sarakstu iesniegšanu atbilstoši likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajai kompetencei;
3.2.apakšpunkts - Grāmatvedības likuma 38.panta otrajā daļā noteikts, ka ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu, termiņa pagarināšanu (turpmāk — pārreģistrācija), apturēšanu, anulēšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību veic Valsts ieņēmumu dienests. Minētā likuma 39.panta pirmajā daļā noteikts, ka ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā (turpmāk — reģistrs), ko savā tīmekļvietnē uztur Valsts ieņēmumu dienests. Regulējums par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu ieviests ar Saeimas 2021.gada 11.februārī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kura anotācijas I.sadaļas 2.punktā paskaidrots, ka likumprojekts izstrādāts, lai regulētu ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālas darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sekmētu stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.
Tādējādi VID veic ārpakalpojuma grāmatvežu atbilstības novērtēšanas funkciju un nodrošina ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas procesu atbilstoši Grāmatvedības likumā noteiktajam.
3.3.apakšpunktā ietverts uzskaitījums, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem VID pilda kompetentās iestādes vai koordinējošās iestādes funkcijas.
Muitas likuma 3.panta astotajā daļā noteikts, ka Padomes 2009. gada 16. novembra regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk — regula Nr. 1186/2009) izpratnē kompetentā iestāde Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.
Likuma “Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"” Nr. 648/Lp14 ietvertais grozījums 3.panta piektajā daļā noteiks, ka kompetentās iestādes funkcijas skaidras naudas kontroles nodrošināšanai, ko ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, šķērsojot valsts iekšējo robežu vietās, kurās tiek veikta muitas kontrole, veic arī Valsts ieņēmumu dienests.
Likumā “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” 6.pantā ietvertajā grozījumā (18.¹ pants, kas papildināts ar 1.¹ daļu) noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm) un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes.
Ministru kabineta 2019. gada 9. aprīļa noteikumu Nr. 155 “Tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmas noteikumi” 5.punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir Komisijas 2017. gada 15. decembra Īstenošanas regulā (ES) 2018/574 par tehniskajiem standartiem attiecībā uz tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmas izveidi un darbību 25. panta pirmās daļas "k" punktā noteiktā kompetentās iestāde.
Likumprojektā “Klimata likums” (21-TA-62; Nr. 718/Lp14) 44.panta pirmajā daļā būs noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde Regulas Nr.2023/956 11. panta 1. punkta izpratnē. Proti, plānots, ka Valsts ieņēmumu dienests būs kompetentā iestāde oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ietvaros.
3.4. apakšpunkts - likuma “Par Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu” 2.panta 1.punktā noteikts, ka Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Valsts ieņēmumu dienests - attiecībā uz 22.pantā noteikto informācijas apmaiņu. Minētā panta 2.punktā noteikts, ka Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē attiecībā uz 29.panta 6.punktā noteikto tiesiskās palīdzības pieprasījumu saņemšanu un izvērtēšanu Valsts ieņēmumu dienests, ja nepieciešams, iesaistot Valsts policiju, - izmeklēšanā.
Protokola 22.panta 1.punktā noteikts, ka katra Puse norīko kompetentās valsts iestādes, kam sniedz 20. , 21. un 24. pantā norādīto informāciju, un par šo norīkošanu paziņo Pusēm ar konvencijas sekretariāta starpniecību.
Protokola 29.panta 6.punktā noteikts, ka Puses norīko centrālo iestādi, kura ir atbildīga un pilnvarota saņemt savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumus un tos vai nu izpildīt, vai pārsūtīt izpildei attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja Pusei ir īpašs reģions vai teritorija, kurā pastāv atsevišķa savstarpējās tiesiskās palīdzības sistēma, tā var norīkot atsevišķu centrālo iestādi, kura īsteno norādītās funkcijas attiecībā uz šādu reģionu vai teritoriju. Centrālās iestādes nodrošina saņemto pieprasījumu ātru un pareizu izpildi vai pārsūtīšanu. Ja centrālā iestāde pieprasījumu pārsūta izpildei kompetentajai iestādei, tā mudina kompetento iestādi pieprasījumu izpildīt ātri un pareizi. Katra Puse līdz ar pievienošanos šim protokolam, tā pieņemšanu, apstiprināšanu, oficiālu atbalstīšanu vai ratifikāciju paziņo konvencijas sekretariāta vadītājam par šajā nolūkā norīkoto centrālo iestādi. Savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumus un citus ar tiem saistītos paziņojumus pārsūta starp Pušu norīkotajām centrālajām iestādēm. Šī prasība neietekmē Puses tiesības lūgt, lai šādi pieprasījumi un paziņojumi tai tiktu nosūtīti pa diplomātiskajiem kanāliem un steidzamos gadījumos, ja Puses tam piekrīt, ar attiecīgo starptautisko organizāciju starpniecību, ja tas ir iespējams.
Noteikumu projekta 3.5.apakšpunktā daļēji pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.panta 2.punktā noteiktais regulējums, kas likumā definēts kā VID uzdevums - piedalīties muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas un likumpārkāpumu atklāšanas valsts ieņēmumu jomā politikas izstrādāšanā un īstenot šo politiku. Izstrādāt atbilstošās jomas attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektus.

2) Noteikumu projekta 4.punktā iekļauts regulējums par VID uzdevumiem, kas noteikti Valsts ieņēmumu dienesta likumā un citos normatīvajos aktos, kuros VID noteikti uzdevumi/pienākumi.

VID uzdevumi/pienākumi noteikti Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4.pantā, kas satur atsauci uz likumu “Par nodokļiem un nodevām”, konkrētajiem nodokļu un nodevu likumiem, Muitas likumu, starptautiskajām tiesību normām un citiem normatīvajiem aktiem, kuros VID noteikti uzdevumi. VID uzdevumi noteikti arī citos normatīvajos aktos, piemēram:
- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 45.panta pirmās daļas 4.punktā un otrajā daļā; Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.panta 4.² daļā;
- Grāmatvedības likuma 38.panta otrajā daļā, 39.panta pirmajā daļā;
- likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27.panta trešajā daļā, 28.panta pirmajā un trešajā daļā;
- Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5.pantā, 7.panta ceturtajā daļā, 8.panta pirmajā daļā. Sabiedriskā labuma organizāciju likuma nomas satur virkni tiesību normas, kurās noteikta VID kompetence Sabiedriskā labuma komisijas darbības nodrošināšanā un sabiedriskā labuma organizāciju darbības uzraudzībā (6.panta trešā daļa, 13.panta pirmā daļa un trešā daļa, 14.pants);
- likumā “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” Nr. 648/Lp14 ietvertais grozījums 3.panta piektajā daļā un citos normatīvajos aktos.
- Noteikumu projekta 4.1. un 4.2.apakšpunktā daļēji pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.panta 2.punktā noteiktais regulējums, kas likumā definēts kā VID uzdevums - piedalīties muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas un likumpārkāpumu atklāšanas valsts ieņēmumu jomā politikas izstrādāšanā un īstenot šo politiku. Izstrādāt atbilstošās jomas attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektus.

3) Noteikumu projekta 5.punktā sniegts VID tiesību uzskaitījums, kas nav izsmeļošs.

Noteikumu projekta 5.punktā uzskaitītās VID tiesības izriet no Administratīvā procesa likuma, likuma “Par nodokļiem un nodevām”, Muitas likuma un citu Valsts ieņēmumu dienestam saistošo normatīvo aktu regulējuma informācijas iegūšanas jomā attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā bez maksas no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām saņemt Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu izpildei (piemēram, nodokļu administrācijas pārbaudei, muitas kontrolei vai citām pārbaudēm, vai informācijas iegūšanai pirms administratīvā procesa, vai arī administratīvā procesa laikā) nepieciešamos dokumentus, to atvasinājumus elektroniskā vai papīra veidā, ja nepieciešams vienojoties ar nodokļu maksātāju par pieprasīto dokumentu iesniegšanas veidu, Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumiem Nr. 345 “Valsts ieņēmumu dienesta maksas pakalpojumu cenrādis”. Noteikumu projekta 5.4.apakšpunktā paredzētais regulējums par tiesībām organizēt un vadīt seminārus, konferences un citus pasākumus Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošajos jautājumos ietverts sakarā ar nepieciešamību atsevišķos gadījumos liela mēroga un starptautisku pasākumu norisi veikt ārpus dienesta telpām, izmantojot telpu nomas pakalpojumus.

4) Valsts ieņēmumu dienesta likuma 2.pantā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs Valsts ieņēmumu dienesta pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību. Valsts ieņēmumu dienesta likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Valsts ieņēmumu dienestu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs:
1) pārvalda iestādes finansu, personāla un citus resursus;
2) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu);
3) nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku pienākumus;
4) ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no tā darbiniekus;
5) nodrošina iestādes gadskārtējā darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi;
6) izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, kā arī uzrauga un uzlabo to;
7) nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka publiskas personas orgāns un amatpersona savas kompetences ietvaros var izdot iekšējos normatīvos aktus par iestādes, iestādes izveidotās koleģiālās institūcijas vai struktūrvienības uzbūvi un darba organizāciju (nolikums, reglaments).
Administratīvās atbildības likuma 47.pants un 165.panta otrā daļa.

Noteikumu projekta 3.1.apakšnodaļā aprakstīti dienesta struktūras un pārvaldības jautājumi.
Ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta 8.panta pirmajā daļā noteikto, noteikumu projektā nav nepieciešams saglabāt Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumu Nr.940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 4. un 5.punkta regulējumu.
Noteikumu projekta 6.-7.punktā pamatā saglabāts Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumu Nr.940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 6.-7.punkta regulējums. Attiecībā uz noteikumu projekta 7.punktu - Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta otrās daļas 3.punktā noteikts, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku pienākumus. Savukārt saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 20.panta pirmo un otro daļu ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Attiecīgā ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākumu apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītāja amata aprakstā – ministrs. Tādējādi, iestādes vadītājs nosaka visu nodarbināto amata (darba) pienākumus.
Noteikumu projekta 8.punktā būtībā saglabāts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 3.panta regulējums par VID struktūru, kas nav pārnests uz Valsts ieņēmumu dienesta likumu, un ir iekļaujams iestādes nolikumā. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto VID ģenerāldirektors iestādes reglamentā nosaka dienesta organizatorisko struktūru, struktūrvienību funkciju un uzdevumu sadalījumu dienestā.
Noteikumu projekta 8.punkta regulējums cieši saistīts ar noteikumu projekta 3.2.apakšnodaļu, lai nodrošinātu sabiedrības izpratni par Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību darbības jomām un struktūras veidošanas principiem.
 

5) Valsts ieņēmumu dienesta likuma 6.panta trešajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kompetences sadalījumu administratīvo aktu un citu lēmumu izdošanā var noteikt Valsts ieņēmumu dienesta nolikumā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta otrās daļas 7.punktu nolikumā var noteikt VID ierēdņu kompetences sadalījumu normatīvajos aktos VID noteikto uzdevumu, pienākumu un tiesību īstenošanā.

Noteikumu projekta 3.2.apakšnodaļā ietverts VID ierēdņu kompetences sadalījums tādu normatīvajos aktos noteikto tiesību īstenošanā, kas skar vai ierobežo privātpersonu tiesības vai administratīvo aktu izdošanu vai ar administratīvā akta izpildi saistītu lēmumu izdošanu. Proti, VID ierēdņu kompetences sadalījumu jautājumos, kas neietekmē privātpersonu tiesības, nav nepieciešams regulēt VID nolikumā. Katra konkrētā ierēdņa amata kompetence jau šobrīd tiek un arī turpmāk tiks noteikta attiecīgā ierēdņa amata aprakstā.
Noteikumu projekta 3.2.apakšnodaļā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta regulējums par VID ierēdņu tiesībām nodokļu administrēšanā, Sabiedriskā labuma organizāciju likuma administrēšanā, kā arī likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrajā daļā noteiktās VID ģenerāldirektora tiesības nodokļu administrēšanā. Noteikumu projektā ietverts VID ierēdņu kompetences sadalījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasību izpildes uzraudzībā, kā arī muitas jomā, kas nav izsmeļošs. Noteikumu projektā ar terminu “struktūrvienība” saprot patstāvīgo struktūrvienību (šobrīd saskaņā ar VID strukturālo iedalījumu tā ir pārvalde vai daļa, kas neietilpst nevienas pārvaldes sastāvā) un patstāvīgās struktūrvienības sastāvā ietilpstošās struktūrvienības (šobrīd – pārvaldes sastāvā ietilpstošā daļa; daļas sastāvā ietilpstošā nodaļa; daļas sastāvā ietilpstošais Muitas kontroles punkts).
Šobrīd ar nodokļu administrēšanas struktūrvienībām saskaņā ar pašreiz spēkā esošo VID struktūru saprot Nodokļu pārvaldi, Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldi, Muitas pārvaldi, Specializēto nodokļu administrēšanas un sevišķās lietvedības daļu.
Noteikumu projekta 9.punktā uzskaitītās nodokļu administrēšanas struktūrvienību ierēdņu tiesības.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 10., 13.punktā, 16.⁴ panta 1.punktā noteiktās tiesības precizētās redakcijās pārnestas uz likumā “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” Nr. 646/Lp14 ietvertā 17.panta otro daļu. Noteikumu projekta 10.punktā noteikta VID ierēdņu kompetence, saskaņā ar ierēdņa amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem, likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ietvertā 17.panta otrajā daļā paredzēto tiesību īstenošanā.
Noteikumu projekta 10. punktā noteiktas arī šādas VID ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā:
- no likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” 18.panta pirmās daļas 6.¹ punktā noteiktā nodokļu administrācijas pienākuma - lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, sekot jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai – izrietošā tāda paša satura tiesība, kas ietver saziņu ar nodokļu maksātāju, informācijas iegūšanu un analīzi par nodokļu maksātāju un tā nodokļu saistību izpildi, kā arī nodokļu administrēšanas procesuālo darbību ietvaros pieprasīt nodokļu maksātājam informāciju un dokumentu atvasinājumus, kas pamato nodokļu maksātāja ieņēmumus un izdevumus, lai lemtu par nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas lietderību nodokļu maksātājam. Proti, minētā tiesība aptver arī attiecīgā ierēdņa paraksta tiesības;
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 11.punktā noteikts nodokļu administrācijas pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas pārbaudes aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu (turpmāk — nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” Nr.646/Lp14 7.pantā ietvertajā 26.panta 7.¹ daļā noteiks, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri atbilstoši amata pienākumiem apķīlā parādnieka mantu un piedzen nodokļu parādu un citus budžetā ieskaitāmos maksājumus, savā darbībā nolēmuma izpildei ir tiesības piemērot Civilprocesa likuma noteikumus piedziņas vēršanai uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, bezķermeniskām lietām, nekustamo īpašumu un apbūves tiesību, tos pārdodot, uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 573.panta pirmo daļu parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, fotofiksācijā un apsardzībā, ciktāl atsevišķām lietām šajā nodaļā nav noteikta cita apķīlāšanas kārtība. Noteikumu projektā nav nepieciešams pārņemt likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 8.punkta redakciju kā atsevišķu tiesību normu par ierēdņu tiesībām aprakstīt mantu, jo minētās tiesības izriet no nosacījuma, ka VID ierēdņiem, kuri atbilstoši amata pienākumiem apķīlā parādnieka mantu un piedzen nokavētos nodokļu maksājumus saskaņā ar nolēmumu, ir tiesības piemērot Civilprocesa likuma noteikumus.
Valsts ieņēmumu dienesta likuma 5.pantā cita starpā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests veic normatīvajos aktos noteiktās darbības nodokļu maksātāja informēšanai par tiesiskajiem risinājumiem savu tiesību aizsardzībai un citas darbības, kuru mērķis ir panākt Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju savstarpēju sapratni, sadarbības pilnveidošanu un veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Tādējādi noteikumu projektā (9.2., 9.3.apakšpunkts) paredzētas VID ierēdņu tiesības veikt darbības, tostarp preventīvas nodokļu saistību labprātīgās izpildes ietvaros līdz bezstrīda piedziņas uzsākšanai, un izpildes darbības. Attiecībā uz piedziņu, ja nepastāv apstākļi, kas nepieļauj nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, piedziņas speciālists:
1. lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņem ne agrāk kā 30 dienas pēc tam, kad nodokļu administrācija ir paziņojusi lēmumu par nodokļu administrācijas pārbaudes (nodokļu kontroles vai nodokļu audita) rezultātā aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem;
2. lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņem ne agrāk kā piecas darba dienas pēc nodokļu maksājuma samaksas termiņa iestāšanās gadījumos, kad nokavētie nodokļu maksājumi izveidojušies pēc paša nodokļu maksātāja iesniegtajām deklarācijām un pārskatiem.
Nodokļu saistību labprātīga izpilde tiek nodrošināta, piemēram, komunicējot ar nodokļu maksātāju (vai tā pārstāvi) pa tālruni, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, tai skaitā, atgādinot par nodokļu saistībām un to izpildes nepieciešamību, aicinot novērst konstatēto neizpildi, ar elektroniskā pasta vai pasta starpniecību, tiekoties (klātienē, izmantojot tiešsaistes platformas) u.tml. Minētā saziņa ietver tai skaitā tiesības parakstīt informatīvas, atgādinājuma vēstules nodokļu maksātājiem par nodokļu saistību labprātīgu izpildi, veikt cita satura nepieciešamo saziņu ar nodokļu maksātāju pirms piedziņas uzsākšanas.
Darbu ar nodokļu maksātāju (nodokļu saistību labprātīgas izpildes ietvaros) veic ne tikai pirms lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas, bet tas ir iespējams arī pēc tā pieņemšanas, ar mērķi tomēr panākt nodokļu maksājumu labprātīgu samaksu, t.sk. komunicējot ar nodokļu maksātāju par parādu situācijas piemērotāko risinājumu.
Tāpat VID ierēdņi veic darbības jau uzsākta piedziņas procesa ietvaros, tas ir, piedziņas darbības, kas vērstas uz saistību izpildīšanu piespiedu kārtā, piemērojot piedziņas līdzekļus un darbības piedziņas nodrošināšanai, piemēram, mantas reģistros reģistrē aizlieguma atzīmes, ķīlas tiesības, apraksta mantu, u.c.darbības, kas vērstas uz to, lai nodokļu prasījums tiktu izpildīts.
Noteikumu projekta 9.4.apakšpunktā paredzētas nodokļu administrēšanas struktūrvienību ierēdņu (atbilstoši amata kompetencei) tiesības pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto dienesta administrēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu summas, vai pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto valsts nodevu summas.
Lēmumus par pārmaksāto nodokļu, nodevu summu apstiprināšanu un atmaksu vai par atteikumu atmaksāt nodokli, nodevu pieņem daļas vadītājs/vietnieks, atsevišķos gadījumos, ja atmaksājamā summa nepārsniedz 150,00 EUR, lēmumus par pārmaksāto nodokļu, nodevu summu apstiprināšanu un atmaksu pieņem galvenais nodokļu inspektors.
Saskaņā ar pašlaik esošo VID ierēdņu kompetences sadalījumu daļējas Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu summas vai valsts nodevu summas atmaksas vai atteikuma gadījumā vienmēr tiem pieņemts lēmums, ko paraksta daļas vadītājs/vietnieks. Atmaksas gadījumā var būt gan pieņemts lēmums, ko paraksta daļas vadītājs/vietnieks, gan saraksta veida lēmums vai informatīvais ziņojums par atmaksu, ko paraksta daļas vadītājs/vietnieks, bet ja atmaksājamā summa nepārsniedz 150,00 EUR, saraksta veida lēmumu vai informatīvo ziņojumu par pārmaksāto nodokļu, nodevu summu apstiprināšanu un atmaksu pieņem galvenais nodokļu inspektors.
1. Lēmumus par pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atmaksāšanu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu atmaksāt kādu no minētajiem nodokļiem vai abus nodokļus diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, Eiropas Savienības institūcijām, NATO un citām starptautiskajām struktūrām pieņem 30 dienu laikā, ko paraksta daļas vadītājs/vietnieks. Iesnieguma iesniedzējam tiek nosūtīts lēmums.
Tiesiskais pamatojums: Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50. panta pirmā daļa, likuma “Par akcīzes nodokli” 20. panta pirmā, ceturtā un sestā daļa, Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 908 “Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu un citu Eiropas Savienības dalībvalsti bruņoto spēku vienībām, un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm un piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu”.
2. Lēmumus par pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu atmaksāt nodokli, Eiropas Savienībā reģistrētiem nodokļu maksātājiem pieņem četru, sešu vai astoņu mēnešu laikā. Daļējas atmaksas vai atteikuma gadījumā iesnieguma iesniedzējam tiek nosūtīts lēmums, ko paraksta daļas vadītājs/vietnieks. Atmaksas gadījumā iesnieguma iesniedzējam tiek nosūtīts informatīvs paziņojums par atmaksu, ko paraksta daļas vadītājs/vietnieks. Ja atmaksājamā summa nepārsniedz 150,00 EUR, lēmumus par pārmaksāto nodokļu summu apstiprināšanu un atmaksu pieņem galvenais nodokļu inspektors, nosūtot iesniedzējam informatīvo paziņojumu par atmaksu.
Tiesiskais pamatojums: Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113. pants, Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumi Nr. 1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”.
3. Lēmumus par pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu atmaksāt nodokli trešajās valstīs reģistrētiem nodokļu maksātājiem pieņem četru, sešu vai astoņu mēnešu laikā, paraksta daļas vadītājs/vietnieks. Iesnieguma iesniedzējam tiek nosūtīts lēmums.
Tiesiskais pamatojums: Pievienotās vērtības nodokļa likuma 112. pants, Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1507 „Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam”.
4. Lēmumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksāšanu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu atmaksāt nodokli nerezidentiem saskaņā ar starptautisko nodokļu līgumu nosacījumiem pieņem viena mēneša laikā, vai mēneša laikā pēc papildinformācijas iesniegšanas, paraksta daļas vadītājs/vietnieks. Iesnieguma iesniedzējam tiek nosūtīts lēmums.
Tiesiskais pamatojums: Starpvalstu līgumi par nodokļu dubulto neaplikšanu, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7. panta pirmā daļa, likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”.
5. Lēmums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atmaksāšanu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu atmaksāt nodokli nerezidentiem, ja nodoklis  pārrēķināts saistībā ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu, pieņem mēneša laikā, vai nepārsniedzot 75 dienas, paraksta daļas vadītājs/vietnieks. Iesnieguma iesniedzējam tiek nosūtīts lēmums.
Tiesiskais pamatojums: Starpvalstu līgumi par nodokļu dubulto neaplikšanu, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”.
6. Lēmumus par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas, dabas resursu nodokļa par transportlīdzekļiem atmaksāšanu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu atmaksāt nodokļus un nodevu, pieņem 15 vai 30 dienu laikā.
Daļējas atmaksas vai atteikuma gadījumā iesnieguma iesniedzējam tiek nosūtīts lēmums, ko paraksta daļas vadītājs/vietnieks. Atmaksas gadījumā tiek gatavots saraksta veida lēmums, ko paraksta daļas vadītājs/vietnieks. Ja atmaksājamā summa nepārsniedz 150,00 EUR, lēmumus par pārmaksāto nodokļu, nodevu summu apstiprināšanu un atmaksu pieņem galvenais nodokļu inspektors.
Tiesiskais pamatojums: Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums, Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr.858 “Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība”, Dabas resursu nodokļa likums, Ministru kabineta 2012.gada 22.maija noteikumi Nr.361 “Dabas resursu nodokļa piemērošanas noteikumi transportlīdzekļiem”, Autoceļu lietošanas nodevas likums, Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumi Nr.272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība”.
7. Lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksāšanu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu atmaksāt pieņem trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas.
Daļējas atmaksas vai atteikuma gadījumā nodokļu maksātājam tiek nosūtīts lēmums, ko paraksta daļas/nodaļas vadītājs. Ja atteikuma summa nepārsniedz 150,00 EUR, lēmumu paraksta galvenais nodokļu inspektors.
Atmaksas gadījumā tiek sagatavots saraksta veida lēmums, ko paraksta daļas/nodaļas vadītājs. Ja atmaksājamā summa nepārsniedz 150,00 EUR, lēmumu par pārmaksāto nodokļu, nodevu summu apstiprināšanu un atmaksu pieņem galvenais nodokļu inspektors. Lēmums nodokļu maksātājam netiek sūtīts, Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmā tiek nosūtīta informācija par veikto nodokļa atmaksu.
Tiesiskai pamatojums: Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Noteikumu projekta 10.punktā uzskaitītās dienesta ģenerāldirektora (proti, noteikumu projekta 11.punktā sniegta atsauce uz noteikumu projekta 10. punktu), viņa vietnieku, dienesta struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku tiesības atbilstoši amata aprakstā noteiktajai ierēdņa amata kompetencei nodokļu administrēšanā:
Noteikumu projekta 10.punktā sniegta atsauce uz likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ietvertā 17.panta otrajā daļā noteiktajām tiesībām.
Noteikumu projektā pārņemtas arī šādas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.pantā noteiktās augstāka amata VID ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā:
10.1.apakšpunktā uzskaitīti lēmumi, kurus izdod VID augstākās amatpersonas, un kurā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas:
- 9.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pieņemt lēmumus saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.pantu;
- 15. un 16.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pieņemt lēmumus par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.¹ pantā noteikto nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu;
- 27.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pieņemt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.³ pantā noteiktos lēmumus par personas iekļaušanu riska personu sarakstā un izslēgšanu no tā;
- 35.punkts nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pieņemt likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” 9.pantā ietvertajā 34.³ panta sestajā daļā noteikto lēmumu par nodokļu maksātāja adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā;
- 5.punkts un 25.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības īstenojot “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 11.punktā noteikto nodokļu administrācijas pienākumu piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā, parakstīt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta pirmajā daļā noteikto lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, kā arī nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pieņemt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 51.panta piektajā daļā noteikto lēmumu par nokavējuma naudas piedziņu, kas aprēķināta par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu vai nodevu samaksas prasījuma izpildes kavējumu, un piedzīt to bezstrīda kārtībā. Pieņemt Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, Protokolā par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā lēmumu par nokavējuma naudas piedziņu, kas aprēķināta par nodokļu vai nodevu samaksas prasījuma izpildes kavējumu. Saskaņā ar Konvencijā par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā 1988.gada 25.janvārī Strasbūrā sastādītā) noteikto kārtību pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Saskaņā ar Saeimā apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijām) noteikto kārtību pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr.987/2009 (2009.gada 16.septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.;
- 28.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pieņemt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta vienpadsmitajā daļā noteikto lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, kā arī atcelt to saskaņā ar minētā panta trīspadsmito daļu;
- 15. un 30.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības piemērot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.¹ panta pirmajā daļā paredzētos nodokļu administrācijas lēmuma vai nodokļu rēķina izpildes nodrošinājuma līdzekļus, kā arī īstenot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 53.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļa noteiktās tiesības un Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai piemēro šā likuma 26.¹ panta pirmajā daļā paredzētos nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus. Ar noteikumu projektā lietoto terminu "starptautisks līgums" apzīmētajos starptautiskajos nolīgumos un konvencijā - Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, Protokolā par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā lēmumu par nokavējuma naudas piedziņu, kas aprēķināta par nodokļu vai nodevu samaksas prasījuma izpildes kavējumu, kā arī saskaņā ar Konvencijā par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā 1988.gada 25.janvārī Strasbūrā sastādītā) noteikto kārtību pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Saskaņā ar Saeimā apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijām) noteikto kārtību pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr.987/2009 (2009.gada 16.septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu;
- 34.punkts nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pieņemt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 61.pantā noteikto lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu;
- 36. un 37.punkts nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pieņemt 34.⁴ pantā, 34.⁵ pantā un Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturtajā daļā noteiktos lēmumus par domēna vārda atslēgšanu, piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai, lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) tīmekļa vietnei vai šo lēmumu atcelšanu;
- 8. un 26.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pieņemt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ pantā noteikto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu un Komerclikuma 314.¹ panta otrajā daļā noteikto lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, papildinot VID augstāko ierēdņu kompetences sadalījumu ar tiesībām pieņemt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.² pantā noteikto lēmumu par nodokļu maksātāja apturētās saimnieciskās darbības atjaunošana atjaunošanu, Biedrību un nodibinājumu likuma 53.panta 4.² punktā noteikto lēmumu par biedrības darbības izbeigšanu;
Noteikumu projekta:
- 10.1.10. apakšpunktā pārņemtas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 2.¹ daļā noteiktās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietnieku, atbilstoši amata aprakstā noteiktajai dienesta ģenerāldirektora vietnieka amata kompetencei, tiesības dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai. Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 2.¹ daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem ir tiesības dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai. Likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” Nr.646/Lp14 anotācijā paskaidrots, ka minētajā likumprojektā šis tiesības netiek pārņemtas.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.² pantā ir noteikta kārtība, kādā nodokļu administrācija nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesā sniedz rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izstrādāto likumu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 641/Lp14) minēto tiesību normu no likuma ir plānots izslēgt, vienlaikus nosakot, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saturu un saskaņošanas kārtību nosaka Maksātnespējas likums. Maksātnespējas likuma 38.panta piektā daļa noteic, ka nodokļu prasījumiem bez nodokļu administrācijas piekrišanas nav atļauta:
1) nodokļu pamatparāda dzēšana vai samazināšana;
2) nodokļu pamatparāda samaksas sadalīšana termiņos, termiņa pagarināšana vai termiņa atlikšana uz laiku, ilgāku par sešiem mēnešiem;
3) nokavējuma naudas samazināšana vairāk par 50 procentiem vai dzēšana;
4) soda naudas samazināšana vairāk par 65 procentiem vai dzēšana;
5) kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšana termiņos, termiņa pagarināšana vai atlikšana uz laiku.
Maksātnespējas likuma 40.panta pirmā daļa noteic, ka pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas parādnieks nekavējoties nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā arī izstrādā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ko saskaņo ar kreditoriem šajā likumā noteiktajā kārtībā un iesniedz apstiprināšanai tiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā saskaņošanas termiņa beigām. Maksātnespējas likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka parādnieks nodod visiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu. Ja parādniekam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas piekrišanu, saskaņošanas termiņu nodokļu administrācijai nosaka ne īsāku par 21 dienu no dienas, kad tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns uzskatāms par iesniegtu nodokļu administrācijai. Maksātnespējas likuma 47.panta pirmā daļa noteic, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus parādnieks saskaņo ar kreditoriem šā likuma 42.pantā paredzētajā kārtībā un kopā ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinumu iesniedz apstiprināšanai tiesā.
Tādējādi Valsts ieņēmumu dienestam Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos ir jālemj par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai, tajā skaitā par tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem;
- 10.1.12. apakšpunktā paredzētas augstāka amata VID ierēdņu tiesības pieņemt lēmumus saistībā ar nelikumīga vai nepamatota atbalsta administrēšanu, proti, atbalsta piešķiršanā un atgūšanā.
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 4. un 4.² pantu, Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumiem Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”, Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumiem Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”, Ministru kabineta 2020.gada 24.novembra noteikumiem Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes situācijas apstākļos”, Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumiem Nr.487 “Atbalsta noteikumi Covid-19 krīzes skartajiem sabiedriskās ēdināšanas nozares komersantiem zaudējumu kompensēšanai”, Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumiem Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”, Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību”, Ministru kabineta 2020. gada 31.marta noteikumiem Nr.173 “Noteikumi par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu zvejniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai”  ir pieņemti lēmumi atbalsta piešķiršanai, dīkstāves atbalsta un atbalsta darbinieku algu subsīdijai nodrošināšanai, termiņa pagarinājumu (atbalsta ietvaros) nodrošināšanai.
Atbilstoši augstāk minētajiem normatīvajiem aktiem, kā arī, pamatojoties uz Komercdarbības atbalsta kontroles likumu, tiek regulēta atbalsta piešķiršanas un izlietošanas kontrole, nepamatota/nelikumīga atbalsta atgūšana.
-10.1.13. apakšpunktā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 14.punkts (likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajos gadījumos dzēst valsts budžetā ieskaitāmo valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru piedzīšanu veic Valsts ieņēmumu dienests un kuru dzēšana nepiekrīt finanšu ministram vai pašvaldībai). Gadījumi nodokļu parādu dzēšanai noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 25.pantā. Atsevišķos gadījumos lēmums par nodokļu parāda dzēšanu saskaņā ar tiesu judikatūru atzīts par administratīvu aktu. Tāpat arī lēmums par atteikumu dzēst nodokļu parādu tiesu praksē atzīts par administratīvo aktu. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 7.oktobra lēmuma lietā Nr.6-8-00440-15 SKA – 1054/2014 6.punktā minēts, ka Augstākā tiesa vairākkārt konsekventi atzinusi, ka nodokļu pārmaksu dzēšana ir iestādes iekšējs lēmums, kas pats par sevi nerada tiesiskas sekas un ir vērsts uz iestādes iekšējās organizācijas sakārtošanu (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2013.gada 15.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-736/2013 11.punktu, 2014.gada 3.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-377/2014 5.punktu, 2014.gada 20.marta lēmuma lietā Nr.SKA-243/2014 5.punktu). Turpretī atšķirībā no nodokļu pārmaksas nodokļu parāds rada personai tiesiskas sekas arī tad, ja tas vairs nav atgūstams (piemēram, noilguma dēļ). Nodokļu parāds personas tiesības ietekmē gan tieši, piemēram, faktiski liedzot iespēju juridiskai personai piedalīties publiskajos iepirkumos (sk. Publisko iepirkumu likuma 8.²panta piektās dalās 2.punktu, 39.¹panta pirmās daļas 5.punktu) vai saņemt nodokļu atlaidi ziedotājiem (sk. likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.¹panta ceturto daļu), gan arī netieši, piemēram, juridiskai personai atrodoties publiski pieejamā nodokļu parādnieku datu bāzē. Šādā situācijā tieši dienesta (vai pašvaldības) lēmums par parāda dzēšanu ir tas, kas noteic parāda izbeigšanos, proti, lēmums rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesību. Arī tiesu praksē vairākkārt izskatīti pieteikumi par tādu labvēlīgu administratīvo aktu izdošanu, ar kuru dienests dzēstu privātpersonas nodokļu parādu (sk., piemēram, administratīvo lietu Nr.A420436311, Nr.A42768108).;
- 10.1.14.apakšpunktā iekļautas augstāka amata VID ierēdņu tiesības īstenot uz likuma “Par akcīzes nodokli” 2.panta septītās daļas 1.punktā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam pamata izdoto Ministru kabineta 2005.gada 30.augustā noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” noteiktās darbības un izsniegt speciālas atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm, veikt to pārreģistrāciju, anulēšanu un apturēšanu;
10.1.15.apakšpunktā noteiktas augstāka amata VID ierēdņu tiesības īstenot Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz likuma “Par akcīzes nodokli” 12.panta trīspadsmitās daļas 1. un 2.punkta pamata, noteiktās tiesības izsniegt, pārreģistrēt vai anulēt sertifikātu alkoholisko dzērienu patstāvīgajiem sīkražotājiem;
- 10.1.16. apakšpunktā noteiktas augstāka amata VID ierēdņu tiesības īstenot Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz likuma “Par akcīzes nodokli” 16.panta 2.¹daļas, sestās daļas, 18.panta 1.¹ daļas pamata, noteiktās tiesības izsniegt, pārreģistrēt vai anulēt izziņu vai atļauju akcīzes nodokļa atvieglojuma vai atbrīvojuma piemērošanai.
- 10.1.17. apakšpunktā iekļautas augstāka amata VID ierēdņu tiesības īstenot  Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz likuma “Par akcīzes nodokli” 2.panta septītās daļas 1.punkta, 16.panta 2.¹daļas un sestās daļas un 18.panta 1.¹ daļas pamata noteiktās tiesības izsniegt atļauju akcīzes preču atlikumu pārvietošanai, realizācijai vai iznīcināšanai;
-10.1.18.-10.1.21.apakšpunktā noteiktas augstāka amata VID ierēdņu tiesības īstenot uz likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta sestajā daļā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam pamata izdoto Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumu Nr.72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem” noteiktās darbības - izsniedz, pārreģistrē, anulē nodrošinājuma apliecību, aptur un atjauno nodrošinājuma apliecības darbību, atsaka izsniegt vai pārreģistrēt nodrošinājuma apliecību, piešķir vai atceļ vispārējā nodrošinājuma samazinājumu, administrē, dzēš, novirza nodokļu parādu segšanai vai atdod nodrošinājumus, piešķir vai anulē nodrošinātāja statusu;
- 10.1.22.apakšpunktā iekļautas augstāka amata VID ierēdņu tiesības veikt likuma akcīzes nodokļa atmaksu likumā “Par akcīzes nodokli” 18.panta 6.⁵ daļā, 26.panta septiņpadsmitajā daļā, 26.¹ panta sestajā daļā, 27. panta divpadsmitajā un 12.¹ daļā noteiktajos gadījumos;
- 10.1.23.apakšpunktā iekļautas augstāka amata VID ierēdņu tiesības veikt likuma “Par akcīzes nodokli” 24.¹ pantā noteikto akcīzes nodokļa aprēķinu par Latvijas Republikā konstatēto akcīzes preču iztrūkumu.
- 10.2.apakšpunktā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 4.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības izdot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.² panta otrā daļā, 26.panta trešās daļas 1.punktā, 34.panta sestajā daļā, 34.¹panta sestās daļas 5.punktā noteiktos obligāti izpildāmus rīkojumus par norēķinu operāciju (maksājumu rīkojumu izpildes) apturēšanu, naudas līdzekļu apķīlāšanu vai pārskaitīšanu, rīkojumus par to precizēšanu vai atcelšanu;
- 10.3.apakšpunktā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. panta otrās daļas 6.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības Maksātnespējas likuma 60.pantā un 133.pantā noteiktajos gadījumos iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumus tiesā.
- 10.4.apakšpunktā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. panta otrās daļas 7.punkts precizētā redakcijā, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības iesniegt obligāti izpildāmas prasības likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.panta piektās daļas 1.punktā, 34.¹ panta sestās daļas 3.un 4.punktā noteiktajos gadījumos;
- 10.5.apakšpunktā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. panta otrās daļas 10.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pieņemt lēmumus saskaņā ar likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” 32.² panta trešo daļu par iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu pagarināšanu;
- 10.6.apakšpunktā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. panta otrās daļas 13.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pilnvarot un piešķirt VID ierēdņiem VID pārstāvības tiesības;
- 10.7. apakšpunktā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 18.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības, izpildot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) palīdzības pieprasījumu par dokumenta, kas izdots dalībvalstī un attiecas uz nodokļu prasījumu, vai saistīts ar tā izpildi, paziņošanu nodokļu maksātājam (sk.arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 50.pants). Ņemot vērā, ka savstarpējā palīdzība šādu dokumentu paziņošanā ir ietverta arī noslēgto starptautisko līgumu un starptautisko līgumu par nodokļu dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu normās (sīkāku norādi uz starptautiskajiem līgumiem sk. noteikumu projekta 11.8.apakšpunkta pamatojumā), tad apakšpunkts nosaka VID ierēdņu tiesības paziņot nodokļu maksātājam par lēmumiem vai citiem dokumentiem arī  starptautiskajos līgumos regulētajos gadījumos. Savukārt noteikumu projekta 11.7.apakšpunktā noteiktais pienākums paziņot par nodokļu normatīvo aktu piemērošanu attiecīgās valsts teritorijā izriet no Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumu Nr.1245 “Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi”  8.3. apakšpunkta, kas noteic, ka šo noteikumu 8.1. un 8.2.apakšpunktā minētajiem nodokļiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri, tos papildinot vai aizstājot, pēc šo noteikumu spēkā stāšanās tiks ieviesti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai ārvalstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus. Kompetentās iestādes informē cita citu par jebkuru šādu nodokļu normatīvo aktu spēkā stāšanās datumiem.
- 10.8. apakšpunktā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 18.¹punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības paziņot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu maksātājam vai īstenot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 50.panta ceturtajā, piektajā, sestajā daļā noteiktās tiesības – pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalstij, lai tā paziņo nodokļu maksātājam par dokumentu, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā. Savstarpējā palīdzība dokumentu paziņošanā nodokļu maksātājam vēršoties citas valsts nodokļu administrācijā (kompetentajā iestādē) iekļauta arī tādos piemērojamos tiesību aktos kā Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā, Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, Protokolā par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un nodevām, kā arī Konvencijā par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā 1988.gada 25.janvārī Strasbūrā sastādītā), starptautiskajos  līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr.987/2009 (2009.gada 16.septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Ņemot vērā minēto, apakšpunkts nosaka arī no minētajiem normatīvajiem aktiem izrietošās VID ierēdņu tiesības;
- 10.9. apakšpunktā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 19. un 20.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības īstenot likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” 12.pantā ietvertā 54.panta 1.¹daļā paredzētās tiesības pieprasīt un saņemt Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju, kā arī  pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm sniegt nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju;
- 11.10. apakšpunktā noteiktas tiesības pamatojoties uz Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā, Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, Protokolā par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un nodevām, kā arī Konvencijā par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā 1988.gada 25.janvārī Strasbūrā sastādītā), Saeimā apstiprinātiem starptautiskajiem  līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijām) noteikto kārtību sagatavot un nosūtīt pieprasījuma iesniedzējai valstij pieprasīto informāciju nodokļu, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai. Tāpat arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr.987/2009 (2009.gada 16.septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 76.pantā noteiktā lūguma par informāciju izpildei ir tiesības sagatavot un nosūtīt pieprasīto informāciju.
- 10.11. apakšpunktā paredzētas augstāka amata VID ierēdņu tiesības saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 53.panta ceturto daļu pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai (kompetentai iestādei) piemērot attiecīgus izpildes nodrošinājuma līdzekļus vai veikt piedziņas pasākumus. Savukārt,  saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.¹ panta pirmās daļas 3.¹ punktā noteikto un Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā, kā arī Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, Protokolā par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un nodevām noteikto pieņemt lēmumu par nodrošinājuma izpildes līdzekļu piemērošanu, lai nodrošinātu šīs valsts nodokļu vai nodevu samaksas prasījuma izpildi. Tāpat arī saskaņā ar Konvencijā par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā 1988.gada 25.janvārī Strasbūrā sastādītā) noteikto kārtību augstākam amata VID ierēdnim ir tiesības pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, lai nodrošinātu valsts saņemto savstarpējās palīdzības lūgumu. Saskaņā ar Saeimā apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijām) noteikto kārtību pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr.987/2009 (2009.gada 16.septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu pamatojoties uz 84.pantu nosūtīto lūgumu par piesardzības pasākumu nodrošināšanu pieprasījuma atgūšanai, pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu;
- 10.12. apakšpunktā pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 23.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, bezstrīda kārtībā piedzīt nodokļus, nodevas, ar piedziņu saistītās izmaksas vai citus obligātos maksājumus (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 51. un 53.pants), kā arī pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 24.punkts, nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības īstenot likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” 11.pantā ietvertā 51.panta 5.¹ daļā paredzētās tiesības iesniegt izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī. Tā kā arī Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, Protokolā par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un nodevām ir noteikta savstarpējā palīdzība piedziņā, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā valstī, tad  apakšpunkts nosaka arī no šiem tiesību aktiem izrietošo tiesību īstenošanu;
10.13. pārņemts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 33.punkts nosakot augstāka amata VID ierēdņu tiesības izdot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 52.pantā minēto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī. Tāpat tiek noteiktas tiesības, pamatojoties uz  Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā, kā arī Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, Protokolā par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un nodevām noteikto izdot vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;
10.14. iekļautas augstāka amata VID ierēdņu tiesības Latvijas valsts kā cietušā vārdā parakstīt un iesniegt pieteikumu kriminālprocesā par valsts atzīšanu par cietušo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 96. pantam un valstij (kā cietušajam) nodarītā kaitējuma kompensāciju (Kriminālprocesa likuma 351.pants).

6) Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 11.-20.punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors:
11) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēdz ar nodokļu maksātāju vienošanās līgumu par aprēķināto summu samazināšanu;
11¹) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājus un viņu vietniekus pieprasīt, lai tiktu veikta attiecīgās struktūrvienības kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīzija (audits);
12) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu (nodevu) maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;
12¹) pilnvaro muitas iestāžu ierēdņus apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai;
12²) pilnvaro muitas iestāžu ierēdņus pieņemt lēmumu par tādas personas aplūkošanu, par kuru ir pietiekams pamats uzskatīt, ka, ieceļojot Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izceļojot no tās, šī persona slēpj pie sevis muitošanai pakļautās preces, priekšmetus vai nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta, vai pastāv aizdomas, ka personas ķermenī ir norītas vai ievietotas muitošanai pakļautas preces vai aizliegtas vielas, tādā veidā pārkāpjot normatīvos aktus muitas jomā, kā arī to lēmumā noteikt muitas iestādes ierēdni, kas veiks šādas personas aplūkošanu;
13) (izslēgts ar 08.10.2009. likumu);
13¹) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu);
13²) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu);
13³) (izslēgts ar 15.03.2012. likumu);
13⁴) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu);
13⁵) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu);
13⁶) ir pilnvarots vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrāciju (kompetento iestādi) par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību (Padomes direktīvas 2010/24/ES 20.pants);
14) saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, piekrīt nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes uzsākšanai vai atsaka pārbaudes uzsākšanu;
15) izsaka piedāvājumu citas valsts nodokļu administrācijai uzsākt nodokļu kopīgo starpvalstu pārbaudi;
16) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) pieprasījumu, lemj par ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesos Latvijas Republikā;
17) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus informācijas iegūšanas un apmaiņas nolūkos, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, piedalīties citu valstu nodokļu administrēšanas procesos;
18) (izslēgts no 01.07.2020. ar 05.12.2019. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 43. pantu);
18¹) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izskatīt iesniegumus par valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu atmaksu un atmaksāt valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu;
19) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpējo palīdzību nodokļu prasījuma piedziņā, lemj par tās pilnvarota pārstāvja piedalīšanos piedziņas procesā Latvijas Republikā un palīdzības sniegšanu tiesā;
20) vienojas ar Eiropas Savienības dalībvalsts iestādi, kurai Valsts ieņēmumu dienests ir iesniedzis palīdzības pieprasījumu, par dalību nodokļu prasījuma summas piedziņas procesā attiecīgajā dalībvalstī un palīdzības sniegšanu tiesā, un pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni tajā piedalīties;
21) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu);
22) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz vienošanos ar nodokļu maksātāju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam.

Noteikumu projekta 11.punktā paredzēts pārņemt likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 11.¹-20.punktā noteiktās VID ģenerāldirektora tiesības.
Par noteikumu projekta 11.4.apakšpunktu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 567.panta otrās daļas 6.punktu no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji gadījumos, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests ir vienojies ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību. Minētā panta sestā daļa nosaka, ka tiesu izpildītājs var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam izpildes veikšanai nepieciešamo sprieduma izpildes izdevumu pieprasījumu un lūgt, lai tās vienojas ar attiecīgās dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izdevumu īpašu atlīdzināšanas kārtību, ja konstatē vismaz vienu no šādiem gadījumiem:
1) nodokļa prasījuma piedziņai nepieciešami sprieduma izpildes izdevumi ļoti lielā apmērā;
2) piedziņa ir vērsta uz organizētas grupas dalībnieka mantu, kas konfiscēta ar spriedumu krimināllietā (Padomes direktīvas 2010/24/ES 20.pants).
Minētajās tiesību normās ietvertā regulējuma īstenošanai, kā arī gadījumiem, kad vienošanās par izpildes izmaksu īpašu segšanas kārtību būs nepieciešama VID lūgtā nodokļu prasījuma izpildes (piedziņas) izmaksu segšanai dalībvalstī, apakšpunktā dienesta ģenerāldirektoram noteikts pilnvarojums vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrāciju (kompetento iestādi) par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību.

7) Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 2.²daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, kā arī lēmumu par atteikumu izskatīt iesniegumu pēc būtības atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma normām.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 2.³ daļā noteikts, ka šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētās tiesības ir piemērojamas arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas un šo organizāciju uzraudzības procesā, lai novērtētu biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbības atbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai.
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5.pantā noteikts, ka Sabiedriskā labuma organizāciju reģistru ved un savā mājaslapā internetā publicē Valsts ieņēmumu dienests. Minētā likuma 7.panta ceturtajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai. Tāpat Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu.

Noteikumu projekta 12.1.apakšpunktā paredzēts pārņemt likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 2.²daļā noteiktās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora un viņa vietnieku, atbilstoši amata aprakstā noteiktajai dienesta ģenerāldirektora vietnieka amata kompetencei, tiesības pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, kā arī lēmumu par atteikumu izskatīt iesniegumu pēc būtības atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma normām.
Noteikumu projekta 12.2.apakšpunktā pārņemtas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 2.³ daļā noteiktās tiesības, nosakot, ka VID struktūrvienības sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzības jomā ierēdņi piemēro šo noteikumu 9.1.apakšpunktā noteiktās tiesības arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas un šo organizāciju uzraudzības procesā, lai novērtētu biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbības atbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai.

8) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 45.panta pirmās daļas 4.punktā noteikts, ka likuma subjektus šā likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē šādas institūcijas: zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un Valsts ieņēmumu dienests daļā par sankciju piemērošanu. Minētā likuma 45.panta otrā daļa noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests uzrauga šādus šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus, kas uzskaitīti šīs daļas 1.-6.punktā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 46.panta pirmās daļas 6. un 11.punktā noteikts, ka uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādi pienākumi:
- piemērot vai ierosināt, lai citas kompetentās institūcijas piemēro likuma subjektam un likuma subjekta patiesajam labuma guvējam normatīvajos aktos noteiktās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas pasākumus;
- veikt uzraudzības pasākumus, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, un nodrošināt risku novērtējumam atbilstošu klātienes un neklātienes pārbaužu biežumu un kontroles pasākumus.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 47.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādas tiesības:
1) apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to saimniecisko vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes;
2) pieprasīt no uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt, lai uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas;
3) sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus;
4) noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šā likuma prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi;
5) publicēt statistisko informāciju par šā likuma prasību pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām;
6) pieprasīt no valsts un atvasinātām publisko personu institūcijām jebkuru to rīcībā esošo informāciju šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;
7) izdot ieteikumus likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;
8) noteikt, ka likuma subjektam nav nepieciešams veikt savas darbības nozares risku novērtējumu, ja īpašie attiecīgās nozares riski ir iepriekš nepārprotami identificēti un izprasti.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 47.panta 1.¹ daļā noteikts, ka uzraudzības un kontroles institūcijai ir tiesības veikt šā panta pirmajā daļā paredzētos uzraudzības un kontroles pasākumus tādām personām, kuras kā likuma subjekti nav reģistrējušās, bet pēc uzraudzības un kontroles institūcijas rīcībā esošās informācijas faktiski atbilst likuma subjekta statusam.
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.panta 4.² daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi attiecībā uz tādām personām, kuras tas uzrauga saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu. Minētā likuma 13.² panta pirmā daļa noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus to uzraudzībā esošajām personām par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību.
Grāmatvedības likuma 38.panta otrā daļa noteic, ka ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu, termiņa pagarināšanu (turpmāk – pārreģistrācija), apturēšanu, anulēšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību veic Valsts ieņēmumu dienests.

Noteikumu projekta 13. punktā noteikts VID struktūrvienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā ierēdņu kompetences sadalījums. Noteikumu projekta 13.2.apakšpunktā paredzēts, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās tiesības ierēdnis ir tiesīgs īstenot, uzrādot dienesta apliecību, bet augstāka ierēdņa pilnvarojuma nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums nenosaka.

9) Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20.panta piektajā daļā noteikts, ka publiskas personas institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un 15 dienu laikā elektroniskā veidā Valsts ieņēmumu dienestam iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Minētā panta 5.² daļā noteikts, ka publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona to valsts amatpersonu sarakstus, kurām piemēro likuma "Par valsts noslēpumu" aizsardzības prasības (izņemot šā likuma 23. panta trešajā daļā minētās valsts amatpersonas), un šajos sarakstos izdarītos grozījumus 15 dienu laikā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta specializētajai struktūrvienībai, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 23.panta otrajā daļā noteikts, ka valsts amatpersonas, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās valsts amatpersonas, deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskā veidā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Minētā likuma 27.panta trešajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests, atbilstoši šā likuma 23.panta otrajā daļā paredzētajai deklarāciju iesniegšanas kārtībai pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, ievērojot šā likuma 28.pantā paredzēto kompetenci. Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam, atbilstoši šā likuma 23.panta otrajā daļā paredzētajai valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas piekritībai ir pienākums šajā likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt, vai deklarācija ir: 1) iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā; 2) iesniegta noteiktajā termiņā. Minētā panta trešā daļa noteic, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pārbaudīt, vai: 1) publiskas personas institūcijas vadītājs Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis valsts amatpersonu sarakstus; 2) publiskas personas institūcijas vadītāja iesniegtie valsts amatpersonu saraksti ir sastādīti pareizi un pilnīgi. Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta ceturtā daļa noteic, ja nepieciešams, deklarācijas pārbaudes gaitā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.

Noteikumu projekta 14.punktā noteikts VID struktūrvienības, kas veic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” uzraudzību un kontroli (tai skaitā specializētās VID struktūrvienības) ierēdņu kompetences sadalījums. Noteikumu projekta 14.1.apakšpunktā paredzēts, ka VID struktūrvienības, kas veic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” uzraudzību un kontroli, vadītājam un arī ierēdņiem ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, jo minētās struktūrvienības galvenie speciālisti (ierēdņi) veic deklarāciju pārbaudes un veic administratīvo pārkāpumu procesu. Tādēļ paši ierēdņi, faktiski arī sagatavo informāciju pieprasījumus pamatojoties uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta ceturto daļu. Noteikumu projekta 14.2.apakšpunktā paredzēts, ka izpildot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta trešajā daļā noteikto pienākumu un veicot publiskas personas institūciju valsts amatpersonu sarakstu iesniegšanas un sastādīšanas atbilstības normatīvo aktu prasībām pārbaudes, VID struktūrvienības, kas veic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, ierēdņu tiesības apmeklēt un minēto pārbaudi veikt publiskas personas institūcijā uz vietas, uzrādot dienesta apliecību, bet augstāka ierēdņa pilnvarojuma nepieciešamību nenosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

10) Muitas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests administrē muitas lietas normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, likumā "Par nodokļiem un nodevām" un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Regulas Nr. 952/2013 3.punktā noteikts, ka "muitas kontrole" ir īpašas darbības, ko veic muitas dienesti, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem muitas jomā un citiem tiesību aktiem, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus minētās teritorijas, kā arī ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu Savienības muitas teritorijā. Regulas Nr. 952/2013 5.panta 12.punktā noteikts, ka "muitas deklarācija" ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru, vajadzības gadījumā norādot jebkurus īpašus pasākumus, kas būtu jāpiemēro. Saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 5.panta 26.punktu “preču izlaišana" ir darbība, ar kuru muitas dienesti atļauj izmantot preces mērķiem, kas norādīti muitas procedūrā, kuru tām piemēro. Saskaņā ar minētā panta 39.punktā noteikto "lēmums" ir jebkāds muitas dienestu akts attiecībā uz tiesību aktiem muitas jomā, ar kuru tiek pieņemts nolēmums par konkrētu gadījumu un kurš izraisa juridiskas sekas attiecīgajai personai vai personām. Lēmumu, kas saistīti ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, vispārīgais regulējums ietverts regulas Nr. 952/2013 22.pantā, lēmumi par saistošu informāciju 33.pantā, atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanas regulējums noteikts regulas Nr. 952/2013 38. un 39.pantā, sankciju vispārīgais regulējums ietverts regulas Nr. 952/2013 42.pantā. Regulas Nr. 952/2013 46.panta 1.punktā noteikts, ka muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, ko tie uzskata par vajadzīgām. Muitas kontroles, jo īpaši, var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnīguma pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās vai pie personām esošās bagāžas un citu mantu pārbaude, kā arī oficiālu izziņu veikšana un citas līdzīgas darbības. Regulas Nr. 952/2013 48.pants regulē muitas kontroli pēc preču izlaišanas, nosakot, ka saistībā ar muitas kontrolēm muitas dienesti var pārbaudīt muitas deklarācijā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijā, ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, reeksporta deklarācijā vai reeksporta paziņojumā ietvertās informācijas pareizību un pilnīgumu, jebkāda apstiprinoša dokumenta esību, īstumu, pareizību un derīgumu, un var pārbaudīt deklarētāja grāmatvedības un citus uzskaites datus saistībā ar attiecīgajām precēm vai par iepriekšējiem vai turpmākiem tirdzniecības darījumiem, kas saistīti ar šīm precēm, pēc to izlaišanas. Šie dienesti var arī pārbaudīt šādas preces un/vai ņemt paraugus, ja tas vēl ir iespējams. Regula Nr. 952/2013 satur virkni tiesību normu par muitas dienestu tiesībām pieprasīt informāciju un dokumentus, uzrādīt preces, pārbaudīt preces, ņemt paraugus, pieņemt muitas deklarāciju un piemērot muitas procedūru vai arī atteikt pieņemt muitas deklarāciju (administratīvais akts), atzīt muitas deklarāciju par nederīgu (anulēt), atļaut grozīt muitas deklarāciju, prasīt galvojumu iespējamam vai esošam muitas parādam, piešķir normatīvajos aktos muitas jomā noteiktās atļaujas, noteikt un paziņot ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu, atļaut atlikt šo samaksas termiņu un piešķir citus samaksas atvieglojumus, samaksas piedziņas tiesības, tiesības un pienākumus ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa atmaksai un atbrīvojumu piešķiršanai, dzēst muitas parādu u.c.
Likuma “Grozījumi Muitas likumā” 3.pantā ietvertajā grozījumā 14.panta pirmajā daļā paredzēts, ka muitas kontroli muitas amatpersona veic visā Latvijas Republikas muitas teritorijā. Muitas likuma 15. un 16.pantā noteiktas muitas amatpersonas tiesības muitas kontroles laikā veikt personas pārmeklēšanu un aplūkošanu.
Muitas likuma 13.¹ panta pirmajā daļā noteikts, ka lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, lēmumu par muitas deklarācijas atzīšanu par nederīgu, lēmumu par atteikumu grozīt muitas deklarāciju un lēmumu par atteikumu atzīt par nederīgu muitas deklarāciju, ja minētie lēmumi neskar muitas maksājumus, izdod Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, apstiprinot vai noraidot attiecīgo pieteikumu. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka lēmums, kas pieņemts (izdots) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ir citādi izdots administratīvais akts, un tajā ietver tikai Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 8. punktā minēto informāciju. Muitas likuma 13.¹ panta trešā daļa noteic, ka lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz personas iesniegumu, kurš atbilstoši regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktam iesniegts, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes (turpmāk – Muitas lēmumu sistēma), izdod un paziņo Muitas lēmumu sistēmā.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra regulā (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu (turpmāk – regula 2018/1672)  kompetento iestāžu tiesības noteiktas 5.pantā, kura 1.punktā noteikts, lai pārbaudītu, vai ir izpildīts 3. pantā noteiktais pienākums deklarēt pavadītu skaidru naudu, kompetentās iestādes ir tiesīgas saskaņā ar valsts tiesībās paredzētiem nosacījumiem veikt fizisku personu, to bagāžu un to transportlīdzekļu kontroli. Saskaņā ar minētā panta 2.punktu, lai nodrošinātu 4. pantā noteiktā pienākuma atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu izpildi, kompetentās iestādes ir tiesīgas saskaņā ar valsts tiesībās paredzētiem nosacījumiem veikt kontroli attiecībā uz jebkuru sūtījumu, tvertnēm vai transportlīdzekļiem, kuros varētu būt nepavadīta skaidra nauda. Regulas 2018/1672 7.panta 1.punkts noteic, ka kompetentās iestādes var uz laiku aizturēt skaidru naudu ar administratīvu lēmumu saskaņā ar valsts tiesībās paredzētiem nosacījumiem, ja: a) nav izpildīts 3. pantā noteiktais pienākums deklarēt pavadītu skaidru naudu vai 4. pantā noteiktais pienākums atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu; vai b) ir norādes, ka skaidra nauda neatkarīgi no summas ir saistīta ar noziedzīgu darbību.
Likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 5.panta otrajā daļā noteikts, ka kompetentā iestāde pieprasa, lai nepavadītas skaidras naudas nosūtītājs vai saņēmējs vai to pārstāvis aizpilda regulas Nr. 2018/1672 4. panta 2. punktā minēto skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju, ja nepavadītas skaidras naudas apmērs, kuru, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, ir 10 000 euro vai vairāk. Minētā panta trešā daļa noteic, ka kompetentās iestādes amatpersona ir tiesīga pieprasīt, lai persona, kura šķērso valsts ārējo robežu un uz kuru neattiecas šā panta pirmajā daļā noteiktais skaidras naudas deklarēšanas pienākums, aizpilda skaidras naudas deklarāciju, ja ir norādes par to, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību. Likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 5.panta ceturtajā daļā noteikts, ja kompetentā iestāde atklāj, ka, šķērsojot valsts ārējo robežu, Latvijas Republikā tiek ievesta vai no tās izvesta nepavadīta skaidra nauda, kuras apmērs ir mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto robežvērtību, un ja ir norādes par to, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību, tā ir tiesīga pieprasīt, lai nepavadītas skaidras naudas nosūtītājs vai saņēmējs vai to pārstāvis aizpilda regulas Nr. 2018/1672 4. panta 2. punktā minēto skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju. Minētā likuma 5.² panta pirmajā daļā noteikts, ka kompetentās iestādes amatpersona izlases veidā vai saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju pārliecinās par deklarētās skaidrās naudas apmēra atbilstību faktiskajam naudas apmēram, kā arī par citu deklarācijā sniegto ziņu patiesumu.
Likumprojekta “Klimata likums” 21-TA-62 44.panta pirmajā daļā būs noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde Regulas Nr.2023/956 11. panta 1. punkta izpratnē (Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) piemērošanā). Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regulas (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, 26.panta 4.punktā noteikts, ja kompetentā iestāde, tostarp ņemot vērā 19. pantā minēto Komisijas sagatavoto provizorisko aprēķinu, konstatē, ka atzītais OIM deklarētājs nav izpildījis pienākumu nodot OIM sertifikātus, kā izklāstīts šā panta 1. punktā, vai ka persona ir ievedusi preces Savienības muitas teritorijā, neievērojot šajā regulā noteiktos pienākumus, kā izklāstīts 2. punktā, kompetentā iestāde uzliek sodu, ievērojot attiecīgi šā panta 1. vai 2. punktu. Komisijas 2023. gada 17. augusta Īstenošanas regula (ES) 2023/1773, ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/956 saistībā ar ziņošanas pienākumiem attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānismu pārejas laikā, 16.pantā noteiktas sankcijas par minētajā pantā noteiktajiem pārkāpumiem saistībā ar OIM ziņojuma iesniegšanas pienākuma neizpildi, kā arī sankciju piemērošanas nosacījumi.

Noteikumu projekta 15. punktā paredzēts VID struktūrvienības muitas jomā ierēdņu kompetences sadalījums administratīvo aktu izdošanā un normatīvajos aktos VID noteikto uzdevumu, pienākumu un tiesību īstenošanā:
- muitas ierēdņiem ir regulā Nr. 952/2013 noteiktās tiesības, Muitas likuma 13.¹ pantā noteiktajos gadījumos administratīvos aktus muitas jomā izdod VID struktūrvienības muitas jomā muitas amatpersonas (zemākā līmeņa ierēdņi) likumā noteiktajās informācijas sistēmās.
- muitas ierēdņiem ir likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Nr.646/Lp14 ietvertā 17.panta otrās daļas 1. -9.punktā noteiktās tiesības. Ievērojot Regulas Nr. 952/2013 46.panta 1.punktā noteikto, ka muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, tostarp deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnīguma pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaudu, kā arī transportlīdzekļu apskati, un minētā regula nesatur nosacījumus par īpaša pilnvarojuma nepieciešamību muitas kontroles veikšanai, muitas ierēdņiem īstenojot likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” Nr.646/Lp14 17.panta otrās daļas 1.punktā noteiktās tiesības muitas kontrolē dienesta apliecības un augstāka ierēdņa pilnvarojuma uzrādīšana nav nepieciešama.
- ievērojot Muitas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto, nodokļu kontroli un nodokļu revīziju (auditu) muitas jomā muitas ierēdņi veic saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikto procesuālo kārtību. Tādējādi VID struktūrvienības muitas jomā ierēdņiem saskaņā ar amata aprakstā noteikto kompetenci ir likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” Nr.646/Lp14 ietvertā 17.panta otrās daļas 1.-9.punktā noteiktās tiesības, tostarp izdot nodokļu kontroles rēķinu vai pieņemt lēmumu par nodokļu revīziju (auditu).
- savukārt, likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” Nr.646/Lp14 ietvertā 17.panta otrās daļas 10.punktā noteiktās tiesības ir VID struktūrvienības muitas jomā vadītājam un viņa vietniekam.
- muitas ierēdņiem ir regulas 2018/1672 5.un 7.pantā, likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 5. un 5.2 pantā noteiktās tiesības.
- noteikumu projekta 15.1.apakšpunktā uzskaitītiem VID struktūrvienības muitas jomā ierēdņiem būs tiesības izdot administratīvo aktu un piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regulas (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, 26.pantā un Komisijas 2023. gada 17. augusta Īstenošanas regula (ES) 2023/1773, ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/956 saistībā ar ziņošanas pienākumiem attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānismu pārejas laikā, 16.pantā noteiktās sankcijas.

11) Noteikumu projekta 4.nodaļā iekļautais regulējums izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta otrās daļas 5., 6. un 7.punkta, 17.panta pirmās daļas, otrās daļas 7.punkta, Administratīvā procesa likuma, Valsts ieņēmumu dienesta likuma 14.panta.

Noteikumu projekta 4.nodaļā aprakstīti dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtības jautājumi.
Noteikumu projekta 16. un 19.punktā būtībā saglabāts Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumu Nr.940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 9. un 11.punkta regulējums.  
Noteikumu projekta 17.punktā būtībā saglabāts Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumu Nr.940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 10.punkta regulējums, precizējot to atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta likuma 14.pantam.
Ar likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 15. janvārī, Civilprocesa likums papildināts ar 82.¹ pantu, kura ceturtajā daļā noteikts, ka juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību. Tādējādi minētā norma liedz valsts pārvaldes iestāžu, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, kuras nav iestādes vadītājs, pārstāvēt iestādi kasācijas instancē civillietās.
Ņemot vērā minēto un to, ka valsts Valsts ieņēmumu dienesta personā var būt lietas dalībnieks civillietās, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei pārstāvēt valsti Valsts ieņēmumu dienesta personā kasācijas instances tiesas sēdēs vai piesaistīt zvērinātu advokātu prasītu nesamērīgus resursus, kā arī to, ka Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvības nodrošināšanai kasācijas instancē būtu pietiekami ar Valsts ieņēmumu dienesta augsti kvalificētu ierēdņu piesaisti, noteikumu projekta 18.punktā iekļauts regulējums, kas ļautu noteiktām amatpersonām pārstāvēt Valsts ieņēmumu dienestu kasācijas instancē tiesas sēdēs civillietās. Jautājuma izlemšana attiecībā uz sprieduma pārsūdzēšanu kasācijas kārtībā, tāpat kā līdz šim būs Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kompetencē atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam. Noteikumu projekta 18. punkts paredz, ka valsti Valsts ieņēmumu dienesta personā kasācijas instances tiesā civillietā pārstāv Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, pārvaldes direktors vai viņa vietnieks, daļas vai nodaļas vadītājs, vai galvenais jurists.
 

12) Noteikumu projekta 5.nodaļā iekļautais regulējums izriet no Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija sēdes protokola Nr.24 42.§ “Likumprojekts "Valsts ieņēmumu dienesta likums" 24-TA-752 5.1.apakšpunktā dotā uzdevuma par VID nolikuma iesniegšanas termiņu – Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram līdz 2025. gada 1. jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā šādus Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums”, un Valsts ieņēmumu dienesta likumā paredzētā likuma spēkā stāšanās termiņa - 2026. gada 1. janvāris.

Noteikumu projekta 5.nodaļā ietverti noteikumu projekta noslēguma jautājumi.
Ievērojot, ka līdz Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija sēdes protokola Nr.24 42.§ “Likumprojekts "Valsts ieņēmumu dienesta likums" 24-TA-752 5.1.apakšpunktā noteiktajam termiņam - 2025.gada 1.jūnijam, spēkā būs likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un  jaunajam Valsts ieņēmumu dienesta likumam jāstājas spēkā 2026.gada 1.janvārī, noteikumu projekta noslēguma jautājumos paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumus Nr.940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” un noteikt, ka noteikumu projekts stājas spēkā vienlaikus ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta likumu.