Anotācija (ex-ante)

Konkurences trūkums hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju (īpaši - banku) sektorā saglabā augstas hipotekāro kredītu procentu likmes.

Ar likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (TA lieta Nr. 23-TA-2548) tiek izstrādāts regulējums, kas cita starpā nosaka hipotekārās pārkreditēšanas procesu. Ar to vienlaikus tiek samazinātas procesa izmaksas un veicināta konkurence hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju (īpaši - banku) sektorā, potenciāli samazinot hipotekāro kredītu izmaksas patērētājiem.
Lai veicinātu konkurenci banku un arī nebanku sektorā, paredzēts atvieglot patērētāju iespēju pāriet no viena kredīta devēja pie cita. Minētais likumprojekts paredz, ka patērētājam ir tiesības hipotekārās pārkreditēšanas procesā pārnest hipotekārā kredīta saistības pie cita kredīta devēja, nesaņemot kredītu izsniegušā kredīta devēja piekrišanu. Šis regulējums attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem, lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums. Šāds process veicinās konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, kā rezultātā patērētājiem potenciāli tiks piedāvātas izdevīgākas procentu likmes. Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, vienkāršota pāreja no viena kredīta devēja (turpmāk – iepriekšējais kredīta devējs) pie cita kredīta devēja (turpmāk – iegūstošais kredīta devējs) pēc patērētāja pieprasījuma, iesniedzot pieteikumu iegūstošajam kredīta devējam. Hipotekārā kredīta vienkāršotas pārejas ietvaros, patērētājam noslēdzot jaunu hipotekārās kreditēšanas līgumu un jaunu ķīlas līgumu ar iegūstošo kredīta devēju, iegūstošais kredīta devējs pārņem iepriekšējā kredīta devēja labā nostiprināto ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu un šī ķīlas tiesība turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Tādējādi hipotekārā pārkreditēšana ir hipotekārā kreditēšanas līguma pārjaunojums, taču, kā izņēmums no Civillikuma 1869. panta, ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu pārņem iegūstošais kredīta devējs un tā turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Šajā gadījumā ar hipotekāro kredītu saistītā ķīlas tiesība un ar to saistītā aizlieguma atzīme pārgrozāma par labu iegūstošajam kredīta devējam – tā netiek dzēsta un nostiprināta kā jauna. Šāda ķīlas tiesības pārgrozījuma pamats ir patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtais jaunais hipotekārās kreditēšanas līgums un ķīlas līgums, kā arī iepriekšējā kredīta devēja piekrišana ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozījumu veikšanai.

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"", kas nosaka kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditācija, paredz, ka pēc patērētāja pieteikuma iegūstošajam kredīta devējam saņemšanas un izvērtēšanas, iegūstošais kredīta devējs informē iepriekšējo kredīta devēju par uzsākto hipotekārās pārkreditēšanas procesu un pieprasa noteikumu projektā minēto informāciju. Iepriekšējais kredīta devējs minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā vai arī atsaka to sniegt, norādot, ka patērētājs pieņēmis iepriekšējā kredīta devēja piedāvājumu par esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumu maiņu. Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas iegūstošais kredīta devējs ar patērētāju noslēdz hipotekārās kreditēšanas līgumu maksimālā saistību atlikuma apjomā. Vienlaikus noslēdz ķīlas līgumu un citus nepieciešamos līgumus (piemēram, apdrošināšanas līgumu), kā arī informē iepriekšējo kredīta devēja pārstāvi par ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanas procesa uzsākšanu.
Iepriekšējam kredīta devējam ir pienākums trīs darbdienu laikā sniegt notāram piekrišanu ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanai pēc tam, kad iegūstošais kredīta devējs ar patērētāju ir noslēdzis iepriekš minētos nepieciešamos līgumus un iepriekšējais kredīta devēja pārstāvis ir ticis informēts par ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanas procesa uzsākšanu.
Iegūstošais kredīta devējs zvērinātam notāram iesniedz paziņojumu par ķīlas tiesības, kas nostiprināta par labu iepriekšējam kredīta devējam, un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu, kuram pievieno jauno hipotekārās kreditēšanas līgumu un ķīlas līgumu un neparakstītu ķīlas devēja nostiprinājuma lūgumu ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanai.
Ķīlas devējam pie zvērināta notāra ir jāparaksta ķīlas devēja nostiprinājuma lūgumu veikt ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu zemesgrāmatā par labu iegūstošajam kredīta devējam, ko zvērināts notārs apliecina. Pamatojoties uz šo nostiprinājuma lūguma apliecinājumu, zvērināts notārs iesniedz nostiprinājuma lūgumu veikt nekustamā īpašuma ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu zemesgrāmatā par labu iegūstošajam kredīta devējam, pievienojot šo iepriekšējā kredīta devēja piekrišanu.
Kad zemesgrāmatā veikta nekustamā īpašuma ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšana, iegūstošais kredīta devējs vēršas pie iepriekšējā kredīta devēja un precizē patērētāja attiecīgā hipotekārā kredīta saistību atlikuma summu un noskaidro iepriekšējā kredīta devēja kontu, uz kuru veicams maksājums. Iepriekšējam kredīta devējam ir pienākums vienas darbdienas laikā pēc iegūstošā kredīta devēja pieprasījuma sniegt minēto informāciju. Iegūstošais kredīta devējs trīs darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas veic maksājumu iepriekšējam kredīta devējam, lai pilnā apmērā segtu patērētāja attiecīgā hipotekārā kredīta saistību atlikumu. Starp patērētāju un iepriekšējo kredīta devēju noslēgtais hipotekārās kreditēšanas līgums un ar to saistītie prasījumi izbeidzas pēc tam, kad iepriekšējais kredīta devējs ir saņēmis maksājumu patērētāja atlikušo no attiecīgā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošo saistību samaksai.

Patērētājiem ar hipotekārajiem kredītiem būtiskākais šķērslis ērti pāriet no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja uz citu ir izmaksas.

Neapšaubāmi, galvenokārt izmaksas traucē patērētājiem pāriet no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja uz citu. Lai atrisinātu šo problēmu, noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja noslēgts kreditēšanas līgums, kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu un atmaksa nav nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, un patērētājs izmanto tiesības uz kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā termiņa, veicot pārkreditēšanu pie cita kredīta devēja, kredīta devējs, kas izsniedzis kredītu, par pārkreditēšanu nav tiesīgs piemērot maksu, ja kreditēšanas līgumā tāda noteikta, kā arī nav tiesīgs prasīt patērētājam kompensēt jebkādus izdevumus, kas kredīta devējam radušies saistībā ar pārkreditēšanu. Kredīta devējs saglabā tiesības prasīt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu, fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā. Šī prasība izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu, tādēļ tā nav atceļama.
Tāpat noteikumu projektā tiek noteikts, ka iepriekšējais kredīta devējs var vienlaikus pieprasīt norēķinu veikšanai ar iegūstošo kredīta devēju izmantot darījuma kontu, neprasot no patērētāja maksu par darījuma konta izmantošanu.

Uz noteikumu projektu attiecas arī saistītajā likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (TA lieta Nr. 23-TA-2548) noteiktais, ka kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nav augstāka par 1% no kopējās darījuma summas. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
Ar minēto likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.

Hipotekārās pārkreditēšanas procesa izmaksu samazinājums mazinās šķēršļus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai.