Anotācija (ex-ante)

23-TA-2547: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023.gada 10.oktobra sanāksmes protokola 3.punktu, ar kuru Ekonomikas ministrijai cita starpā tika uzdots veikt tālākus uzlabojumus piedāvātajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ieviešot normatīvo regulējumu subrogācijai, kas vienkāršotu pārkreditācijas procesu patērētājiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem.
Minētā darba grupa tika izveidota, lai rastu iespējamos risinājumus kreditēšanas pakalpojumu konkurētspējas veicināšanai, tai skaitā kredītu refinansēšanas šķēršļu mazināšanai un iespējamiem kredītiestādes risinājumiem hipotekāro kredītu ņēmējiem strauja procentu likmju kāpuma gadījumos.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditācija, kas tiek atrunāta likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (TA lieta Nr. 23-TA-2548) ar mērķi mazināt pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglot patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, tādējādi veicinot konkurenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes.
Spēkā stāšanās termiņš
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Centrālās bankas EURIBOR likmes pēdējos gadus ir bijušas negatīvas, bet pēdējā gada laikā EURIBOR ir būtiski pieaudzis, tādejādi būtiski pieaugot hipotekāro kredītņēmēju ikmēneša procentu maksājumiem. Atbilstoši pieejamiem datiem, patlaban Latvijas patērētāju hipotekārajiem kredītiem tiek piemērotas vienas no augstākajām aizņēmuma procentu likmēm Eiropā. Diemžēl Latvijā praksē lielākoties tiek piemērotas tieši aizņēmuma procentu likmes ar mainīgiem procentiem, kas veidojas no EURIBOR likmes un bankas pievienotās likmes. Šajā gadījumā risku par EURIBOR nākotnes likmi uzņemas patērētājs. Savukārt kredītiestāžu piedāvātās likmes, kas tiek fiksētas uz ilgāku termiņu (parasti 3- 5 gadi), ir būtiski augstākas, tādejādi patērētāji šādus līgumus neizvēlas. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzskata, ka šāda situācija nav samērīga pret patērētājiem, kas ir līguma vājākā, tādejādi vairāk aizsargājamā puse. Īpaši, ja līgumos tiek noteikta minimālā EURIBOR robeža (piem., nulle), bet netiek noteikta tā maksimālā vērtība.
Saistībā ar EURIBOR etalona likmes celšanos pastāv risks, ka daļa kredītu ņēmēju var nonākt maksātspējas grūtībās. Būtiski, lai kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas sniedzēji izrāda pretimnākšanu un meklē risinājumus ikmēneša maksājumu sloga samazināšanai patērētājiem, kuri nespēj noteiktā laikā un apmērā izpildīt saistības vai tie drīzumā varētu saskarties ar nespēju izpildīt saistības, taču ir novērojams, ka tas nenotiek pietiekoši aktīvi.
Kā vienu no iemesliem tam, ka Latvijā mājokļu kredītu procentu likmes ir vienas no augstākajām Eiropā, eksperti min nesamērīgi lielu un augošu koncentrāciju banku sektorā. Procentu likmju pieaugums jāskata kopsakarā ar patēriņa cenu kāpumu, jo tas kopā atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz mājsaimniecību maksātspēju. Lai veicinātu konkurenci banku sektorā, ar šo noteikumu projektu paredzēts noteikt kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditācija, kas atvieglo patērētājiem mājokļu kredītu refinasēšanas iespējas. 
Arī Konkurences padome 2019.gada Banku klientu (privātpersonu) mobilitātes tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā secinājusi, ka klientu izvēles iespējas un mobilitātes iespējas banku tirgū darbojas kā konkurences spiediens uz esošajiem un potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, lai tie nepārtraukti uzlabotu savu sniegumu. Tāpēc patērētāju mobilitāte uzskatāma par svarīgu konkurētspējas elementu banku pakalpojumu tirgū.
Saskaņā ar Kredītu reģistra datiem aizņēmēji, kuriem ir kredīti mājokļa iegādei, ļoti reti veic pārkreditēšanu. 
2023. gada jūnijā tikai 2% (skaita ziņā; vai 3% atlikuma ziņā) no visiem spēkā esošajiem mājokļa kredītiem iepriekš tika pārkreditēti no citas personas (pārsvarā no citas bankas). Un tikai 1% no visiem spēkā esošajiem mājokļa kredītlīgumiem tika noslēgts, pārformējot (t.sk. pārkreditējot) klienta esošo kredītlīgumu tajā pašā bankā. No jauna izsniegtajos kredītos pārkreditēto kredītu īpatsvars ir līdzīgs, un pēdējos gados tas būtiski nemainījās. 
Šobrīd hipotekārā kredīta pārkreditēšanu citā finanšu iestādē patērētājiem ir apgrūtināta, jo visas izmaksas, kas saistītas ar hipotekārā kredīta pārkreditēšanu, gulstas uz patērētāju, kas ir nopietns šķērslis pārkreditēšanai. Šīs izmaksas ir augstas, jo ietver arī dažādus juridiskos pakalpojumus un nodevas, kas traucē patērētājiem izšķirties par pāreju no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja pie cita.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Konkurences trūkums hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju (īpaši - banku) sektorā saglabā augstas hipotekāro kredītu procentu likmes.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (TA lieta Nr. 23-TA-2548) tiek izstrādāts regulējums, kas cita starpā nosaka hipotekārās pārkreditēšanas procesu. Ar to vienlaikus tiek samazinātas procesa izmaksas un veicināta konkurence hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju (īpaši - banku) sektorā, potenciāli samazinot hipotekāro kredītu izmaksas patērētājiem.
Lai veicinātu konkurenci banku un arī nebanku sektorā, paredzēts atvieglot patērētāju iespēju pāriet no viena kredīta devēja pie cita. Minētais likumprojekts paredz, ka patērētājam ir tiesības hipotekārās pārkreditēšanas procesā pārnest hipotekārā kredīta saistības pie cita kredīta devēja, nesaņemot kredītu izsniegušā kredīta devēja piekrišanu. Šis regulējums attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem, lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums. Šāds process veicinās konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, kā rezultātā patērētājiem potenciāli tiks piedāvātas izdevīgākas procentu likmes. Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, vienkāršota pāreja no viena kredīta devēja (turpmāk – iepriekšējais kredīta devējs) pie cita kredīta devēja (turpmāk – iegūstošais kredīta devējs) pēc patērētāja pieprasījuma, iesniedzot pieteikumu iegūstošajam kredīta devējam. Hipotekārā kredīta vienkāršotas pārejas ietvaros, patērētājam noslēdzot jaunu hipotekārās kreditēšanas līgumu un jaunu ķīlas līgumu ar iegūstošo kredīta devēju, iegūstošais kredīta devējs pārņem iepriekšējā kredīta devēja labā nostiprināto ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu un šī ķīlas tiesība turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Tādējādi hipotekārā pārkreditēšana ir hipotekārā kreditēšanas līguma pārjaunojums, taču, kā izņēmums no Civillikuma 1869. panta, ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu pārņem iegūstošais kredīta devējs un tā turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Šajā gadījumā ar hipotekāro kredītu saistītā ķīlas tiesība un ar to saistītā aizlieguma atzīme pārgrozāma par labu iegūstošajam kredīta devējam – tā netiek dzēsta un nostiprināta kā jauna. Šāda ķīlas tiesības pārgrozījuma pamats ir patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtais jaunais hipotekārās kreditēšanas līgums un ķīlas līgums, kā arī iepriekšējā kredīta devēja piekrišana ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozījumu veikšanai.

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"", kas nosaka kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditācija, paredz, ka pēc patērētāja pieteikuma iegūstošajam kredīta devējam saņemšanas un izvērtēšanas, iegūstošais kredīta devējs informē iepriekšējo kredīta devēju par uzsākto hipotekārās pārkreditēšanas procesu un pieprasa noteikumu projektā minēto informāciju. Iepriekšējais kredīta devējs minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā vai arī atsaka to sniegt, norādot, ka patērētājs pieņēmis iepriekšējā kredīta devēja piedāvājumu par esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumu maiņu. Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas iegūstošais kredīta devējs ar patērētāju noslēdz hipotekārās kreditēšanas līgumu maksimālā saistību atlikuma apjomā. Vienlaikus noslēdz ķīlas līgumu un citus nepieciešamos līgumus (piemēram, apdrošināšanas līgumu), kā arī informē iepriekšējo kredīta devēja pārstāvi par ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanas procesa uzsākšanu.
Iepriekšējam kredīta devējam ir pienākums trīs darbdienu laikā sniegt notāram piekrišanu ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanai pēc tam, kad iegūstošais kredīta devējs ar patērētāju ir noslēdzis iepriekš minētos nepieciešamos līgumus un iepriekšējais kredīta devēja pārstāvis ir ticis informēts par ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanas procesa uzsākšanu.
Iegūstošais kredīta devējs zvērinātam notāram iesniedz paziņojumu par ķīlas tiesības, kas nostiprināta par labu iepriekšējam kredīta devējam, un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu, kuram pievieno jauno hipotekārās kreditēšanas līgumu un ķīlas līgumu un neparakstītu ķīlas devēja nostiprinājuma lūgumu ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanai.
Ķīlas devējam pie zvērināta notāra ir jāparaksta ķīlas devēja nostiprinājuma lūgumu veikt ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu zemesgrāmatā par labu iegūstošajam kredīta devējam, ko zvērināts notārs apliecina. Pamatojoties uz šo nostiprinājuma lūguma apliecinājumu, zvērināts notārs iesniedz nostiprinājuma lūgumu veikt nekustamā īpašuma ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu zemesgrāmatā par labu iegūstošajam kredīta devējam, pievienojot šo iepriekšējā kredīta devēja piekrišanu.
Kad zemesgrāmatā veikta nekustamā īpašuma ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšana, iegūstošais kredīta devējs vēršas pie iepriekšējā kredīta devēja un precizē patērētāja attiecīgā hipotekārā kredīta saistību atlikuma summu un noskaidro iepriekšējā kredīta devēja kontu, uz kuru veicams maksājums. Iepriekšējam kredīta devējam ir pienākums vienas darbdienas laikā pēc iegūstošā kredīta devēja pieprasījuma sniegt minēto informāciju. Iegūstošais kredīta devējs trīs darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas veic maksājumu iepriekšējam kredīta devējam, lai pilnā apmērā segtu patērētāja attiecīgā hipotekārā kredīta saistību atlikumu. Starp patērētāju un iepriekšējo kredīta devēju noslēgtais hipotekārās kreditēšanas līgums un ar to saistītie prasījumi izbeidzas pēc tam, kad iepriekšējais kredīta devējs ir saņēmis maksājumu patērētāja atlikušo no attiecīgā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošo saistību samaksai.
Problēmas apraksts
Patērētājiem ar hipotekārajiem kredītiem būtiskākais šķērslis ērti pāriet no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja uz citu ir izmaksas.
Risinājuma apraksts
Neapšaubāmi, galvenokārt izmaksas traucē patērētājiem pāriet no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja uz citu. Lai atrisinātu šo problēmu, noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja noslēgts kreditēšanas līgums, kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu un atmaksa nav nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, un patērētājs izmanto tiesības uz kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā termiņa, veicot pārkreditēšanu pie cita kredīta devēja, kredīta devējs, kas izsniedzis kredītu, par pārkreditēšanu nav tiesīgs piemērot maksu, ja kreditēšanas līgumā tāda noteikta, kā arī nav tiesīgs prasīt patērētājam kompensēt jebkādus izdevumus, kas kredīta devējam radušies saistībā ar pārkreditēšanu. Kredīta devējs saglabā tiesības prasīt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu, fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā. Šī prasība izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu, tādēļ tā nav atceļama.
Tāpat noteikumu projektā tiek noteikts, ka iepriekšējais kredīta devējs var vienlaikus pieprasīt norēķinu veikšanai ar iegūstošo kredīta devēju izmantot darījuma kontu, neprasot no patērētāja maksu par darījuma konta izmantošanu.

Uz noteikumu projektu attiecas arī saistītajā likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (TA lieta Nr. 23-TA-2548) noteiktais, ka kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nav augstāka par 1% no kopējās darījuma summas. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
Ar minēto likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.

Hipotekārās pārkreditēšanas procesa izmaksu samazinājums mazinās šķēršļus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju kreditēšanas sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augsto procentu likmju apstākļos, ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu. Latvijas Bankas dati liecina, ka Latvijas banku sektors 2023.gada 6 mēnešos strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, jeb 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada tajā pašā periodā. Ir bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī EURIBOR procentu likmi. Līdz ar to, ar kredīta pārņemšanu saistīto izmaksu pārlikšana uz jauno kredīta devēju ir samērīga.
Kā liecina Latvijas Bankas publiskotie dati (skat. https://uzraudziba.bank.lv/statistika/kreditiestades/ceturksna-parskati/), Latvijas kredītiestādes 2023.gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu euro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.
Savukārt, balstoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra Pārskatu par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022.gadā (skat. https://www.ptac.gov.lv/lv/media/3705/download?attachment), var secināt, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, līdzīgi kā kredītiestādes, gūst ievērojamu peļņu no augstajiem procentiem par izsniegtajiem kredītiem. Minētajā pārskatā attiecībā uz aizņēmumu (procentu) likmju izmaiņām ir norādīts, ka tās 2022.gada gadā 2 līdz 3 procentpunktu robežās ir pieaugušas līzinga līgumiem un distances kredītiem ar aizdevuma atmaksas grafiku (kredītlīnijām). Kā apstāklis šādam pieaugumam pārskatā minēts, ka lielākā daļa līzinga darījumu tiek slēgti ar mainīgās procentu likmes maiņas periodu līdz gadam, līdz ar to šo likmju kāpuma iemesls ir būtiskās EURIBOR izmaiņas, savukārt distances kredītu likmju kāpuma iemesls varētu būt pieaugošais pieprasījums pēc tiem un kredīta devēju naudas resursa cenas izmaiņas dēļ tā paša EURIBOR sadārdzinājuma. Pārskatā arī minēts, ka ļoti būtiski (tuvu pie 40 procentpunktiem) 2022.gada 2.pusgadā procentu likmes ir pieaugušas kredītiem pret kustamas lietas ķīlu, šo kredītu likmju izmaiņu pieaugumu skaidrojot ar konkurences trūkumu starp kredītu pret kustamas lietas ķīlu sniedzējiem, samazinoties pakalpojumu ņēmēju skaitam un izsniegtajam kredītu apjomam pieaugot.
Vērtējot patērētāju kreditētāju peļņas rentabilitāti kopumā var secināt, ka tā pārsvarā pārsniedz 30 procentu robežu, kas ir būtiski lielāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo rentabilitāti.
Kopumā vērtējot kreditētāju darbību un to rezultātus, vērojams netipiski augsta peļņa, kas veidojas no augsto aizņēmumu (procentu) likmju ienākuma par izsniegtajiem kredītiem.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Šis ir noteikumu projekts no tiesību aktu projektu pakotnes, ko Ekonomikas ministrija virza, lai izpildītu Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023.gada 10.oktobra sanāksmes protokola 3.punktu un rastu risinājumu hipotekāro kredītu pārkreditēšanas šķēršļu mazināšanai, kas būtu risinājums šī brīža situācijā, kad hipotekāro kredītu ņēmēji piedzīvo strauju procentu likmju kāpumu, un tostarp veicinātu konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū.

Noteikumu projektu plānots virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā, kad būs stājušies spēkā grozījumi minētajā tiesību aktu projektu pakotnē ietilpstošajos likumprojektos: "Grozījums Notariāta likumā" (23-TA-2888), "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548), "Grozījums Kredītiestāžu likumā" (23-TA-2887) un "Grozījums Apdrošināšanas līguma likumā" (23-TA-2895).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Kredītu mājokļa iegādei skaits 2023. gada jūnija beigās bija 127.2 tūkstoši, kamēr aizņēmēju-fizisku personu skaits bija 138.6 tūkstoši (to skaits ir lielāks, jo vienam kredītam var būt vairāki aizņēmēji – līdzaizņēmēji. Tas tieši neliecina par līdzaizņēmēju skaitu, jo arī vienam aizņēmējam var būt vairāki kredīti.). Saskaņā ar Latvijas bankas novērtējumu no Kredītu reģistra, lielākā daļa pašreizējo mājokļa kredītu aizņēmēju (66% skaita ziņā vai 73% kredītu atlikuma ziņā) ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, tajā skaitā vislielākās aizņēmēju grupas ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Ietekmes apraksts
Ar noteikumu projektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, nosakot kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditācija, mazinot pārkreditēšanas šķēršļus (t.sk. izmaksas), atvieglojot iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecības eksistēšanai nepieciešamajiem izdevumiem.
Juridiskās personas
  • Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji)
Ietekmes apraksts
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēji varēs aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Izstrādātais regulējums, kas atvieglo kredīta refinansēšanas kārtību, kad nav jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana, veicinās konkurenci hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju (īpaši - banku) sektorā.

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Kredītu mājokļa iegādei skaits 2023. gada jūnija beigās bija 127.2 tūkstoši, kamēr aizņēmēju-fizisku personu skaits bija 138.6 tūkstoši (to skaits ir lielāks, jo vienam kredītam var būt vairāki aizņēmēji – līdzaizņēmēji. Tas tieši neliecina par līdzaizņēmēju skaitu, jo arī vienam aizņēmējam var būt vairāki kredīti.). Saskaņā ar Latvijas bankas novērtējumu no Kredītu reģistra, lielākā daļa pašreizējo mājokļa kredītu aizņēmēju (66% skaita ziņā vai 73% kredītu atlikuma ziņā) ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, tajā skaitā vislielākās aizņēmēju grupas ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
samazinās
Vērtības nozīme:
Pašlaik nav iespējams precīzi aprēķināt, cik liels administratīvo izmaksu samazinājums tiks panākts, ieviešot refinansēšanas atvieglojumus. Potenciāli tas atteiksies uz visiem, kas vēlēsies pārkreditēties. Saistītajā likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" ir noteikts, ka Kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nevar būt lielākā par 1% no kopējās darījuma summas. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos. Tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji)
neietekmē
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēji savu administratīvo izevumu palielināšanos varēs kompensēt, iekļaujot šos izdevumus procentu likmēs.
Kopā
0,00

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (23-TA-2548)

Pamatojums un apraksts
Likumā ietverts deleģējums noteikt kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditācija.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.2. Grozījums Apdrošināšanas līguma likumā (23-TA-2895)

Pamatojums un apraksts
Saistība ar likumu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548), kurā ietverts deleģējums noteikt kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditācija.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.3. Grozījums Notariāta likumā (23-TA-2888)

Pamatojums un apraksts
Saistība ar likumu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548), kurā ietverts deleģējums noteikt kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditācija.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.4. Grozījums Kredītiestāžu likumā (23-TA-2887)

Pamatojums un apraksts
Saistība ar likumu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548), kurā ietverts deleģējums noteikt kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditācija.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
  • Latvijas Banka

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Patērētāju tiesību aizsardzības centram paplašināsies uzraudzības tvērums - būs jānodrošina noteikumu projektā noteikto hipotekārās pārkreditēšanas principu ievērošanas uzraudzība.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar noteikumu projektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot refinansēšanas šķēršļus (t.sk. izmaksas), atvieglojot iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecības eksistēšanai nepieciešamajiem izdevumiem.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar noteikumu projektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot refinansēšanas šķēršļus (t.sk. izmaksas), atvieglojot iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecības eksistēšanai nepieciešamajiem izdevumiem, tai skaitā veselības aprūpei.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar noteikumu projektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot refinansēšanas šķēršļus (t.sk. izmaksas), atvieglojot iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecības eksistēšanai nepieciešamajiem izdevumiem, t.sk. bērnu izglītībai, veselības aprūpei u.c. 

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi