Anotācija

Neapbūvētai, bet apbūvei paredzētai zemei vērtību būtiski ietekmē teritorijas plānojumā noteiktā zemes atļautā (plānotā) izmantošana jebkāda veida apbūvi pēc apbūves noteikumiem iespējams realizēt. To, kādām vajadzībām zemes vienība izmantojama, teritorijas plānojumā nosaka funkcionālais zonējums. Kadastra informācijas sistēmā informācija par zemes vienības funkcionālo zonējumu netiek reģistrēta, līdz ar to nav iespējams to izmantot kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Šobrīd masveida vērtēšanai izmanto informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem. Mainoties īpašuma apstākļiem, bez īpašas iniciatīvas no pašvaldības un, vai zemes īpašnieka puses, lietošanas mērķi netiek sistemātiski pārskatīti. Lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtībā ietvertās interpretācijas un izvēles iespējas faktiski izpaužas virknē dažādu lēmumu, kas ne vienmēr atbilst nekustamā īpašuma tirgum (piemēram, uz 2024. gada 14. maiju sabiedriskās nozīmes objektu apbūves zemes grupas nekustamā īpašuma lietošanas mērķi ir noteikti 3 836 neapbūvētām zemes vienībām, bet tikai 410 zemes vienības atrodas Publiskās apbūves teritorijas funkcionālā zonā), vai situācijas, kurās noteiktais lietošanas mērķis ir iespējams attiecīgās funkcionālās zonas ietvaros, bet neatbilst galvenajam izmantošanas veidam. Tādējādi dati par lietošanas mērķiem, kas tiek izmantoti kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, var izpausties dažādās vērtībās pēc būtības līdzvērtīgiem īpašumiem ar līdzīgām vai pat identiskām apbūves iespējām. Objektu griezumā no 298 tūkstošiem neapbūvētu zemes vienību ap 80 tūkstošiem jeb 27 % lietošanas mērķi atšķiras no funkcionālās zonas. Savukārt apbūves funkcionālās zonās lietošanas mērķi no funkcionālās zonas atšķiras 18 tūkstošiem zemes vienību (tikai teritorijās, kur Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk - TAPIS) ir vektorizēti dati), līdz ar to lietošanas mērķi būs jāpārskata, jo tie neatbilst galvenajam izmantošanas veidam. Ņemot vērā, ka informācija TAPIS ir pieejama tikai par 55 % zemes vienību, tad kopā valstī nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņa vērtējama aptuveni 160 000 zemes vienībām. Noteiktās bāzes vērtības var tikt piemērotas tām neparedzētos apstākļos un veicināt kļūdainas kadastrālās vērtības. Tādējādi, lai sakārtotu objekta datus kadastrālās vērtēšanas sistēmas turpmākai attīstībai, nepieciešams uzkrāt aktuālus datus par neapbūvētas apbūves zemes funkcionālo zonējumu. Ņemot vērā to, ka lietošanas mērķi kadastrālās vērtēšanas vajadzībām atsevišķos gadījumos sniedz vairāk informācijas par funkcionālo zonējumu (piemēram, par infrastruktūras pieejamību, specializētiem objektiem), risinājumā nepieciešams paredzēt veidu, kā uzkrāt šo papildus informāciju.

Projekts papildināts ar jaunām normām par lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētai zemei. Turpmāk neapbūvētām zemes vienībām lietošanas mērķus nosaka pēc pašvaldības teritorijas plānojuma funkcionālās zonas atbilstoši jaunai klasifikācijai un neapbūvētas apbūves zemes atzīmēm bez personas iesaistes. Projektā noteikts, uz kādu zemi attieksies funkcionālās zonas mērķis, proti, neapbūvētai apbūvei paredzētai zemei – kas pēc teritorijas plānojuma atrodas apbūves nozīmes funkcionālā zonā un uz zemes vienības neatrodas būve. Jaunā klasifikācija pēc būtības sakrīt ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietotajām funkcionālajām zonām. Tas nozīmē, ka pašvaldību teritorijās, kurās teritorijas plānojumi ir atbilstoši šiem noteikumiem (teritorijas plānojumu dati TAPIS vektorizētā formā ir 55% zemes vienību), arī neapbūvētām zemes vienībām lietošanas mērķis sakritīs ar funkcionālo zonu. Pašvaldību teritorijās, kurās nav noteikumiem atbilstoši teritorijas plānojumi, projekts paredz kā funkcionālās zonas mērķi noteikt pēc būtības atbilstošāko no funkcionālajām zonām (piemēram, ja funkcionālā zona noteikta "Kapsētu teritorija", tad funkcionālās zonas mērķis būtu "Dabas un apstādījumu teritorija").
Lai zemes vienību varētu novērtēt atbilstoši tās izmantošanai, jo ne vienmēr funkcionālā zona (teritorijas plānojuma grafiskais laukums) nozīmē atļauto zemes izmantošanu, funkcionālās zonas mērķiem papildus identificē atzīmes. Atzīmes attieksies uz neapbūvētu apbūvei paredzētu zemi, lai zinātu zemes izmantošanu (šī brīža lietošanas mērķis) un kādas bāzes vērtības piemērot kadastrālās vērtības aprēķinam. Lauku teritorijās (lauksaimniecības, mežsaimniecības, ūdenssaimniecības) atzīmes nav nepieciešamas, jo vērtēšanai izmanto zemes sadalījumu lietošanas veidos. Atzīmes noteiks pašvaldība vienlaikus ar funkcionālās zonas mērķi. Atzīmes var noteikt vai noņemt, nemainot lietošanas mērķi. Abus parametrus tāpat kā šobrīd lietošanas mērķus reģistrēs Kadastra informācijas sistēmā. Funkcionālās zonas mērķa noteikšana saglabāsies kā administratīvais akts.
Lai masveidīgi nemainītos kadastrālās vērtības, projekts neparedz automatizētu, masveidīgu funkcionālās zonas mērķa noteikšanu. Iepriekš noteiktie lietošanas mērķi paliek spēkā līdz nepieciešama to maiņa. Lietošanas mērķu maiņas ierosināšanas gadījumos papildināts, ka lietošanas mērķus var mainīt, konstatējot iepriekš noteiktā lietošanas mērķa neatbilstību teritorijas plānojuma izmantošanai. Pašvaldības lietošanas mērķu maiņu varēs veikt savu iespēju robežās, piemēram, izvērtējot, vai, stājoties spēkā jaunam teritorijas plānojumam, funkcionālās zonas mērķus noteiks vienlaikus visām zemes vienībām administratīvajā teritorijā vai to darīs pakāpeniski (pa administratīvo teritoriju daļām).
Lai neizsauktu liekus un nevajadzīgus lietošanas mērķu maiņas gadījumus, projekts papildināts ar normu, ka lietošanas mērķu maiņu neveic, ja spēkā esošais lietošanas mērķis pēc būtības atbilst funkcionālās zonas mērķim (piemēram, ja lietošanas mērķis noteikts "Individuālo dzīvojamo māju apbūve", bet funkcionālās zonas mērķis ir "Savrupmāju apbūves teritorija").

Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 496) noteikti kritēriji apgūtai apbūves zemei, proti, tā ir neapbūvēta apbūves zeme ar nepieciešamo infrastruktūru – vismaz piebraucamo ceļu un elektrības pieslēguma iespējām bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves. Ja kāda no kritērijiem iztrūkst, tad tā uzskatāma par neapgūtu zemi. Atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības sniegtajai informācijai, īpaši Rīgā, kur ar infrastruktūru pieejamā vidē (ir ceļi, ielas, komunikācijas) zemes vienībai, balstoties uz saņemto elektrības pieslēguma neesamības informāciju, nākas noteikt neapgūtas nozīmes lietošanas mērķi nekustamo īpašumu tirgū blīvi apbūvētās vietās (pilsētu centros, apkaimēs ar ceļiem, ielām, komunikācijām), kur pārsvarā ir pieejama apbūvei nepieciešamā infrastruktūra, nav nepieciešams īpaši diferencēt zemes vienības elektrības pieslēguma iespējas. Komplicētāk ir ārpus blīvi apdzīvotām vietām kā mazpilsētās, lauku teritoriju ciemos, kur jaunu parcelāciju ierīkošana veicama pēc infrastruktūras izbūves, kas prasa lielus ieguldījumus, un tāpēc arī tirgus cenās pastāv būtiskas atšķirības starp apgūtu un neapgūtu apbūves zemi.

Lai izslēgtu neviennozīmīgu apgūtas apbūves zemes infrastruktūras kritēriju pielietošanu blīvi apbūvētās vietās, projektā precizēta norma attiecībā uz neapgūto un apgūto apbūves zemi valstspilsētās. Norma papildināta ar izņēmumu, ka valstspilsētās apgūta apbūves zeme ir ar piebraucamo ceļu. Valstspilsētās elektrības pieslēguma iespējas netiek vērtētas. Projekts paredz precizēt Noteikumu Nr. 496 14.¹ punktu, nosakot, ka valstspilsētās apgūta zeme ir ar piebraucamo ceļu, bet neapgūta zeme – ir bez piebraucamā ceļa.

Līdz šim Noteikumi Nr. 496 noteica, ja zemes vienībai ir nosakāms vai maināms lietošanas mērķis un teritorijas plānojums pieļauj vairākas izmantošanas iespējas, tad personai ir tiesības izvēlēties apbūves ieceres īstenošanai atbilstošu vienu vai vairākus apbūves lietošanas mērķus. Atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības sniegtajai informācijai nekustamā īpašuma nodokļa optimizācijai personas mēdz izvēlēties lietošanas mērķi ar zemāku vērtību līmeni (bieži vien sabiedriskas nozīmes lietošanas mērķi), bet, realizējot apbūves ieceri, tas ir cits.

Projekts paredz svītrot Noteikumu Nr. 496 29. un 29.¹ punktu. Turpmāk lietošanas mērķus noteiks tikai pēc teritorijas plānojuma funkcionālās zonas, persona vairs nevarēs izvēlēties lietošanas mērķus. Papildus projekta noslēguma jautājumu 49. punktā uzdots Dienestam līdz 2024. gada 1. septembrim sagatavot un nosūtīt pašvaldībām datu atlasi par neapbūvētām zemes vienībām ar lietošanas mērķi no lietošanas mērķu grupas 09 "Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme", lai nepieciešamības gadījumā pašvaldība pārskatītu lietošanas mērķus un par lietošanas mērķa maiņu informētu fizisko personu, ja zemes gabals Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts fiziskai personai.

Noteikumu Nr. 496 28.² punkta (spēkā stātos 2025. gada 1. janvārī) būtība ir, ka nevar noteikt apbūves zemes lietošanas mērķi tādai platībai, kas Valsts meža dienesta informācijas sistēmas datu bāzē reģistrēta kā mežs. Noteikumi Nr. 496 ar 2025. gadu paredzētu, ka situācijās, kad zemes vienībai atbilstoši Valsts meža dienesta informācijai ir reģistrēts zemes lietošanas veids "mežs" un tā pēc teritorijas plānojums atrodas nākotnē neapbūvējamā teritorijā, tad tai nosaka lietošanas mērķi no grupas 02 "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu". Bet, ja tāda zemes vienība atbilstoši teritorijas plānojumam atrodas nākotnē apbūvējamā teritorijā, tad nosaka lietošanas mērķi ar kodu 0501 "Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa".
Ievērojot Latvijas Pašvaldību savienības viedokli (pašvaldībām nav pieejami Valsts meža dienesta dati, lietošanas mērķus būtu jāmaina pat dažu kvadrātmetru gadījumos, kas faktiski neierobežo apbūves tiesības), nepieciešams mainīt vispārējo kārtību lietošanas mērķu noteikšanā neapbūvētām zemēm, t.sk., uz kurām atrodas arī mežs.

Projekts paredz svītrot 28.² punktu. Turpmāk lietošanas mērķus noteiks atbilstoši teritorijas plānojuma funkcionālām zonām, un vienlaikus neapbūvētai apbūves zemei iespējama atzīme "Neapgūta zeme" vai kā nosacījums no kadastra datiem, ja zemes vienības platība ir virs 3 ha. Atzīmi un nosacījumu piemēros tikai apbūves nozīmes funkcionālās zonas mērķiem (DzS, DzM, DzD, JC, P, R).

Noteikumu Nr. 496 izpratnē lietošanas mērķu maiņas ierosinātāja persona ir – nekustamā īpašuma īpašnieks, vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks. Kaut Noteikumu Nr. 496 18. punktā ir minēts, ka lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu var ierosināt arī valsts vai pašvaldības institūcija, minētā norma skatāma kontekstā ar gadījumiem, kad tiesiski attiecīgās institūcijas var rīkoties ar to pārziņā esošiem īpašumiem. Kā piemērs minams – Finanšu ministrijas īpašumus pārvalda VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kas var paši ierosināt lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu. Dienests nav starp lietošanas mērķu maiņu ierosinātājiem, kaut Kadastra informācijas sistēmas reģistrētajos lietošanas mērķu datos redz savstarpējās neatbilstības starp līdzīga veida objektiem. Rūpējoties par labākiem un ticamākiem Kadastra informācijas sistēmas datiem, ko izmanto kadastrālai vērtēšanai, arī Dienests var būt kā lietošanas mērķu maiņas iniciators, kas par atšķirīgajiem datiem (iegūstot pēc dažāda veida loģiskām datu atlasēm) informē pašvaldību.

Lai skaidrāk noteiktu, kādas institūcijas var ierosināt kādu lietošanas mērķu noteikšanu vai maiņu, projekts paredz precizēt, ka attiecīgās institūcijas to var veikt par īpašumā vai valdījumā esošu zemi. Projekts paredz papildināt ar jaunu lietošanas mērķu ierosināšanas institūciju – Dienestu. Grozījumi Noteikumu Nr. 496 18. punktā paredz, ka pēc savas iniciatīvas visām zemēm lietošanas mērķu maiņu var ierosināt arī Dienests. Ierosināšana tiks balstīta uz Noteikumu Nr. 496 17.6. apakšpunktu, ja iepriekš noteiktais lietošanas mērķis neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai.

Šobrīd nevienā no valsts informāciju sistēmām nav pieejami pilnvērtīgi dati par zemes vienības funkcionālo zonu. Šādus datus iespējams sagatavot tikai par administratīvajām teritorijām, kurās teritorijas plānojumi pieejami TAPIS vektorizētā formā (aptuveni pusei valsts). Savietojot (šķeļot) TAPIS un Kadastra informācijas sistēmas datus, var noteikt kādā funkcionālā zonā (zonās), ar kādu platību atrodas konkrētā zemes vienība, un regulāri nepieciešamo informāciju iespējams nodot pašvaldībām. Pašvaldībām tiktu atvieglota lietošanas mērķu maiņas pieņemšana, jo tās vienlaikus iegūtu informāciju par visu neapbūvētu zemes vienību funkcionālām zonām.

Projekts papildināts ar uzdevumu Dienestam regulāri sniegt informāciju par neapbūvētu zemes vienību funkcionālām zonām teritorijās, kurām pieejami TAPIS dati vektorizētā formā. Lai atvieglotu pašvaldības lēmumu par lietošanas mērķu maiņu pieņemšanu, Noteikumi Nr. 496 papildināti ar 17.¹ punktu, kas nosaka Dienestam reizi ceturksnī sagatavot un publicēt Latvijas Atvērto datu portālā datu atlasi par neapbūvētām zemes vienībām (iekļaujot arī tādas zemes vienības, uz kurām ir izbūvēta tikai transformatora ēka). Datu atlasē iekļauj informāciju ne tikai par noteikto funkcionālo zonu, bet arī par spēkā esošajiem lietošanas mērķiem un transformatora ēkas apbūves laukumu konkrētajā zemes vienībā. Attiecībā uz transformatora ēkas esamību zemes vienībā, lielākoties transformatoru ēkas pēc platības ir mazi objekti un bieži atrodas uz lielām, neapbūvētām zemes vienībām, kur teritorijas plānojumā noteikta citas apbūves funkcionālā zona (nevis "Tehniskās apbūves teritorija"). Platībai ārpus transformatora aizņemtās platības nosakāms lietošanas mērķis atbilstoši funkcionālai zonai, jo pēc būtības arī šie ir neapbūvēti zemes gabali tirgus kontekstā. Lai to pašvaldība varētu izdarīt, nepieciešams datu atlasē iekļaut informāciju par transformatora apbūves laukumu. Noteikumus Nr. 496 paredzēts papildināt ar noslēguma jautājumu 49. punktu, kas paredz, ka pirmreizēji datu atlasi par neapbūvētām zemēm Dienests sagatavo un nodod pašvaldībām līdz 2024. gada 1. septembrim.

Pastāv gadījumi, kad nekustamā īpašuma ietvaros esošās būves pēc to ekonomiskās darbības ir savstarpēji saistītas ne tikai vienas zemes vienības ietvaros, bet var būt saistītas arī ar blakus esošo vienu vai vairākām zemes vienībām. Šobrīd saistītām, bet blakus esošām zemes vienībām, var būt atšķirīgi lietošanas mērķi, izejot no ēku izmantošanas (galvenā lietošanas veida), kaut būtībā esošās būves tiek izmantotas vienai un tai pašai ekonomiskai darbībai. Lai kompleksas apbūves gadījumā neveidotos atšķirīgi lietošanas mērķi, nepieciešams papildināt, ka vienu lietošanas mērķi nosaka arī blakus esošai, savstarpēji saistītai zemes vienībai (piemēram, slimnīcu vai skolu kompleksa zemei var būt tikai viens lietošanas mērķis, nevis vairāki, ja uz blakus zemes vienības atrodas noliktava, garāža vai tamlīdzīga būve). Starp kompleksas apbūves piemēriem nebija minētas sabiedriskā transporta apkalpes teritorijas, par kurām noteiktajiem lietošanas mērķiem priekšlikumus papildināt normatīvo regulējumu Dienests saņēma no Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Satiksme".

Projekts paplašina Noteikumu Nr. 496 26. punkta piemērošanu gadījumos, kad apbūvētai zemei nosakāms viens lietošanas mērķis. Norma paredz vienu lietošanas mērķi noteikt ne tikai vienai zemes vienībai, bet arī vairākām, blakus esošām saistītām zemes vienībām, uz kurām esošās būves atbilst vienam lietošanas mērķim, vai kuras pēc ekonomiskās darbības ir savstarpēji saistītas. Savukārt Noteikumu Nr. 496 26.2. apakšpunkts papildināts ar raksturīgu kompleksas apbūves piemēru – sabiedriskā transporta apkalpes teritorijas.

Noteikumos Nr. 496 ir skaidri noteikts, kādos gadījumos nosaka vienu lietošanas mērķi un kādos gadījumos vairākus lietošanas mērķus. Taču pastāv arī tāds gadījums, kad izmantošanas pārklājas, un šā situācija var tikt dažādi interpretēta. Lai būtu viennozīmīgi skaidra piemērošana, nepieciešams noteikumus papildināt ar atsauci, ka vairākus lietošanas mērķus nenosaka jau tajā gadījumā, kad ir pateikts, ka jānosaka viens lietošanas mērķis. Ja uz zemes vienības ir ēkas ar dažādām izmantošanām, ir jānosaka vairāki lietošanas mērķi atbilstoši ēku galvenajam lietošanas veidam. Noteikumu Nr. 496 27. punkts papildināts ar atsauci, ka vairāki lietošanas mērķi nav jānosaka, ja nekustamajā īpašumā esošās būves, ņemot vērā ekonomisko darbību, ir savstarpēji saistītas un tās izmanto vienam mērķim jeb kompleksi (piemēram, ražošanas objekti, slimnīcas), jo tas ir izņēmuma gadījums, uz ko attiecas cita norma, kas nosaka, ka tādos gadījumos nosaka vienu izmantošanu.

Projekts, paredz papildināt Noteikumu Nr. 496 27. punktu, nosakot, ka vairākas izmantošanas nav jānosaka, ja nekustamajā īpašumā esošās būves, ņemot vērā ekonomisko darbību, ir savstarpēji saistītas un tās izmanto vienam mērķim jeb kompleksi (piemēram, ražošanas objekti, slimnīcas), jo tas ir izņēmuma gadījums, uz ko attiecas cita norma, kas nosaka, ka tādos gadījumos nosaka vienu izmantošanu.

Attīstoties jaunām vides tehnoloģijām, veidojas arī jauni saimniecisko darbību veidi – ar citādāku zemes izmantošanu, kas, savukārt, pašvaldībām rada papildus neskaidrības par lietošanas mērķu piemērošanu. Lai būtu viennozīmīgi skaidri saprotams, kādu lietošanas mērķi piemērot zemēm zem vēja ģeneratora un saules paneļu parkiem, Noteikumus Nr. 496 nepieciešams papildināt ar skaidrojumu par lietošanas mērķu piemērošanu zemēm zem vēja ģeneratoru un saules paneļu parkiem.

Projekts paredz papildināt Noteikumu nr. 496 2. pielikuma lietošanas mērķa "1201 Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve" piemērošanas skaidrojumu, nosakot, ka minētais mērķis piemērojams arī teritorijām, uz kurām tiek veidoti vēja ģeneratoru un saules paneļu parki.

Neapbūvētām zemēm lietošanas mērķus pēc funkcionālām zonām var sākt noteikt tikai tad, kad veiktas izmaiņas Kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, jo šobrīd jaunu datu lauku par funkcionālās zonas mērķi un atzīmi Kadastra informācijas sistēmā nav. Tāpat jāņem vērā, ka pēc funkcionālo zonu mērķiem un atzīmēm nav izstrādāta kadastrālo vērtību bāze (pēc nekustamo īpašumu tirgus situācijas 2022. gada 1. jūlijs). Tas realizējams ar jaunu vērtību bāzi. Pārejas periodā līdz jaunai vērtību bāzei kadastrālās vērtības aprēķina nodrošināšanai nepieciešams noteikt, kādu spēkā esošo bāzes vērtību piemērot, turklāt jāparedz sava kārtība teritorijās ar un bez TAPIS datiem vektorizētā formā, kas bez programmēšanas darbiem arī nav iespējams. Papildus jāņem vērā, ka izmaiņu izstrādei un ieviešanai informāciju sistēmās nepieciešams laiks, lai tiešsaistes režīmā nodotu jaunos lietošanas mērķus un atzīmes uz kadastra informācijas sistēmu.

Projekts paredz normu par funkcionālās zonas mērķi un neapbūvētas apbūves zemes atzīmes piemērošanas uzsākšanu no 2025. gada 1. janvāra.

Līdz šim Noteikumi Nr. 496 noteica, ka lietošanas mērķi nosaka vai maina atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves likumīgai izmantošanai. 2014. gadā stājās spēkā Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā, ar kuriem ieviesa jaunu teritorijas plānojuma veidu – lokālplānojums, kuru izstrādā pilsētai, tās daļai, ciemam, tā daļai vai lauku teritorijas daļai kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai. Arī lokālplānojumā tāpat kā pārējos plānojumos noteiktas funkcionālās zonas, kas turpmāk izmantojamas lietošanas mērķa noteikšanā.

Lai viennozīmīgi tiktu paredzēti visi teritorijas plānojumu veidi, atbilstoši kuriem veicama lietošanas mērķu maiņa, projektā papildinātas normas par lietošanas mērķa noteikšanu pēc funkcionālās zonas arī lokālpānojumu gadījumos (Noteikumu Nr. 496 2. punkts, 17.4. un 17.5.apakšpunkts).

Ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” ēkām, kurām iepriekš galvenais lietošanas veida nosaukums bija “Viesnīcu ēkas”, tas mainīts uz “Viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas”. Līdzīgi mainīts arī lietošanas veida nosaukums šāda veida telpu grupai. Līdz ar to Noteikumos Nr. 496 neatbilst komercdarbības lietošanas mērķa noteikšanai izmantojamo ēku, telpu grupu nosaukumi.

Lai saskaņotu lietošanas mērķu noteikšanas procesā pielietojamo ēku un telpu grupu izmantošanu, projektā precizētas normas, kāda veida ēkām (galvenais lietošanas veids "Viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas") un telpu grupām (lietošanas veids "Viesnīcas vai sabiedriskās ēdināšanas telpu grupa") nosakāms komercdarbības lietošanas mērķis (Noteikumu Nr. 496 17.3.2. apakšpunkts un 2. pielikums).

Līdz šim Noteikumu Nr. 496 noteica, ka neapbūvētai apbūves zemei lietošanas mērķi nosaka atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai, turklāt zemes īpašniekam pastāvēja lietošanas mērķa izvēle, ja plānojums atļāva vairākas zemes izmantošanas. Pēc lietošanas mērķu klasifikācijas lietošanas mērķu ir daudz vairāk, nekā Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietotās funkcionālās zonas. Tās integrēt esošajā klasifikācijā nav iespējams, jo ir atšķirīgas pēc uzbūves un lietotiem apzīmējumiem, kaut tās izmantos neapbūvētas zemes lietošanas mērķa noteikšanai.

Lai nesarežģītu lietošanas mērķu noteikšanu apbūvētām zemēm, kurām jāturpina izmantot spēkā esošā klasifikācija, ar projektu ieviesta jauna lietošanas mērķu klasificēšana tikai neapbūvētām zemēm, kur lietošanas mērķa nosaukumu veido funkcionālās zonas nosaukums, lietošanas mērķa apzīmējumu – funkcionālās zonas apzīmējums (Noteikumu Nr. 496 11.¹ punkts un 7. pielikums).

Noteikumu Nr. 496 23. punkta esošā redakcija var izraisīt dažādas interpretācijas par punkta piemērošanu un ir grūti uztverama. Turklāt lietošanas mērķa maiņa saskaņā ar būvatļauju praksē mēdz izpausties lietošanas mērķos, balstoties uz ilgi nerealizētiem vai vispār nerealizētiem būvniecības projektiem. Pēc lietošanas mērķa maiņas laikā pirms būvprojekta realizēšanas dabā zemes kadastrālās vērtības var tikt aprēķinātas kļūdaini, saskaņā ar esošo izmantošanu, kuras realizēšana nav uzsākta, nevis atbilstoši neapbūvētas zemes tirgus apstākļiem. Ieviešot jaunu lietošanas mērķu klasificēšanu neapbūvētām zemēm, ja uz tām jau izsniegta būvatļauja ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, tām nevarēs noteikt lietošanas mērķi pēc būvatļaujas, jo pamatā vienmēr būtu nosakāms pēc funkcionālās zonas. šādas zemes vienības pēc būtības vairs nav uzskatāmas par neapbūvētām apbūves zemēm, bet līdzinātos apbūvētu zemju statusam.

Projekts paredz precizēt Noteikumu Nr. 496 23. punktu, izsakot to jaunā redakcijā, skaidrāk izklāstot lietošanas mērķa noteikšanas pamata gradāciju pēc apstākļiem -  lietošanas mērķi maina atbilstoši detalizētajam plānojumam, ja tas nav nepieciešams un zemes vienība ir atbilstoša apbūves noteikumu prasībām - pēc teritorijas plānojumā noteiktās (atļautās) izmantošanas, un ja apstākļi neatbilst šim, tad atbilstoši zemes likumīgajai izmantošanai (tai skaitā likumīgi noteiktajam lietošanas mērķim) vai pašreizējai izmantošanai, ja izmantošana (tai skaitā lietošanas mērķis) valsts vai pašvaldību institūciju lēmumā nav norādīta.
Turklāt projekts paredz, ka būvatļauja pati par sevi vēl nav pamats lietošanas mērķa maiņai, papildus būvatļaujā ir jābūt veiktai atzīmei par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, tādā veidā nodrošinot lietošanas mērķa maiņu gadījumos, kad būvniecības iecere visdrīzāk tiks realizēta dabā. Noteikumu Nr. 496 23.¹ punkts skaidro, ka lietošanas mērķi nosaka pēc būvatļaujā norādītā mērķa (plānotās būvniecības ieceres vai ēkas galvenā lietošanas veida).