21-TA-886: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 312 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2021. gada 18. februāra protokollēmuma Nr. 18 38.§ 3. punkts par priekšlikuma sagatavošanu grozījumiem normatīvajos aktos par vides trokšņa novērtēšanu telpās
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar MK protokollēmumu Nr.18, lai apkopotu vienā tiesību aktā ar trokšņa novērtēšanu telpās saistītās tiesību normas. Noteikumu projektā ir pārņemtas attiecīgās tiesību normas no Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Regulējums, ar kuru nosaka trokšņa pieļaujamos normatīvus telpās un teritorijās un kura mērķis ir nodrošināt cilvēka veselības aizsardzību pret trokšņa kaitīgo iedarbību, Latvijā tiek īstenots kopš 2001.gada. Prasības telpu akustiskajiem parametriem (pieļaujamiem trokšņa līmeņiem) tika noteiktas saskaņā ar 1993. gada 16.jūlija likuma "Ministru kabineta iekārtas likums" 14.panta trešo punktu izdotajiem Ministru kabineta 2001. gada 22. maija noteikumiem Nr. 214 "Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās un teritorijā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 214). Līdz ar 2008. gada 15.maija likuma "Ministru kabineta iekārtas likums" stāšanos spēkā tika precizēts pilnvarojums Ministru kabinetam un MK noteikumus Nr.214 aizstāja Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 598 "Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās" (turpmāk - MK noteikumi Nr.598). Turklāt 2008. gada 15.maija likuma "Ministru kabineta iekārtas likums" pārejas noteikumu 6. punkts noteica, ka šāds pilnvarojums Ministru kabinetam ir spēkā līdz 2010. gada 1. jūlijam. Šāda deleģējuma formālā statusa izmaiņa tika novērtēta kā MK noteikumu Nr. 598 izdošanas pilnvarojuma leģitimitātes zudums.
Neskatoties uz to, ka vides politikas jomā vides troksnis ir definēts kā nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības rezultātā radīts āra troksnis, ieskaitot troksni, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme un rūpnieciskie objekti, kuriem nepieciešama A kategorijas piesārņojošās atļauja, tika pieļauta paplašināta interpretācija likuma "Par piesārņojumu" pilnvarojuma apjomam. Līdz ar to MK noteikumiem Nr.598 analoģisks regulējums tika nodrošināts izdodot Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumus Nr. 76 "Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās".
Šādos apstākļos 2014.gada 7.janvārī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk -Noteikumi Nr. 16) aptvēra visu veidu troksni, izņemot darba vides troksni un noteiktu iekārtu (mašīnu) troksni. Šobrīd spēkā esošo Noteikumu Nr. 16 regulējumā ietilpst gan Direktīvas 2002/49/EK tvērums, gan tehniskie noteikumi attiecībā uz vides trokšņa ietekmes novērtēšanas metodēm, gan vides trokšņa robežlielumi apbūves teritorijām atkarībā no to galvenā izmantošanas veida un trokšņa robežlielumi telpās atkarībā no to lietošanas funkcijām. Līdz ar to faktiski ir pārsniegts ne tikai Direktīvas Nr.2002/49/EK tvērums, bet arī likuma "Par piesārņojumu" tvērums, kas nav attiecināms uz higiēnas prasībām Epidemioloģiskās drošības likuma kontekstā. Tehniski apvienotais vides trokšņa un trokšņa novērtēšanas telpās regulējums nenodrošina ne visaptverošu trokšņa pārvaldības normatīvo aktu (prasības trokšņa pārvaldībai darba vidē, transportlīdzekļu darbības radītā trokšņa pārvaldībai u.tml. nosaka citi normatīvie akti), ne arī atbalsta Veselības inspekcijas īstenoto uzraudzības un kontroles praksi.
Tādējādi likumsakarīgi radās nepieciešamība izvērtēt vides trokšņa regulējumu, problēmjautājumus, kas saistīti ar vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, kā arī izstrādāt priekšlikumus to risināšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par vides trokšņa regulējumu” (turpmāk – informatīvais ziņojums). Ministru kabineta sēdē informatīvais ziņojums tika izskatīts 2021.gada 18.februārī un Ministru kabineta 2021.gada 18.februāra protokollēmums Nr.18 38§ (turpmāk - MK protokollēmums) uzdeva aktualizēt vides trokšņa regulējumu - MK protokollēmuma 2. punkts nosaka jaunu Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi, MK protokollēmuma 3.punkts nosaka sagatavot priekšlikumu par grozījumiem normatīvajos aktos satiksmes un rūpniecisko avotu radītā trokšņa pārvaldībai un trokšņa novērtēšanai telpās.
Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumu Nr. 312 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika"" (turpmāk - MK noteikumi Nr.312) mērķis ir cilvēkam labvēlīgas akustiskās (skaņas) vides veidošana ēkās un apbūvē kopumā. MK noteikumos Nr.312 noteiktās prasības ir attiecināmas uz publiskām un dzīvojamām ēkām un šo noteikumu prasības ir obligātas visām juridiskajām un fiziskajām personām. Būvniecības likuma 9.pants nosaka, ka būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību būtiskām prasībām (tai skaitā, akustikai (aizsardzība pret trokšņiem)). Papildus Būvniecības likuma 21. panta ceturtā daļa paredz, ka būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu šā likuma 9. panta otrajā daļā būvei noteiktajām būtiskām prasībām (tai skaitā, akustikai (aizsardzība pret trokšņiem)). Līdz ar to MK noteikumi Nr.312 ietver prasības gan attiecībā uz trokšņa prognozēšanu (akustiskā diskomforta zonu prognozēšana teritorijās) telpās un apbūvē kopumā, gan akustisko mērījumu veikšanu (tai skaitā, piemērojamo standartu sarakstu) un trokšņa novērtēšanu, gan izvirza prasības par noteiktiem prettrokšņa pasākumiem un šo pasākumu akustiskās efektivitātes noteikšanu, izmantojot mērījumus vai aprēķinus. Cita starpā, MK noteikumi Nr.312 nosaka gan skaņu izolācijas prasības ēku iekšējām norobežojošām konstrukcijām (piemēram, starp dzīvojamām telpām, starp biroja telpām, starp palātām ārstniecības iestādēs u.tml.), gan prasības telpu akustiskajiem parametriem (trokšņa līmeņiem) atkarībā no telpas veida, piemēram, mācību klasēs, apspriežu telpās, kāpņu telpās, gaiteņos, vestibilos dzīvojamās un publiskās ēkās. Turpretim trokšņa normatīvi atsevišķiem telpu veidiem, piemēram, dzīvojamām telpām, ārstniecības iestāžu palātām un, dublējot MK noteikumus Nr. 312, mācību telpām (mācību klasēm), apspriežu telpām ir iekļauti MK noteikumos Nr.16. Turklāt MK noteikumos Nr.16 par trokšņa novērtēšanu telpās ir norādīts, ka piemērojamas MK noteikumu Nr.312 prasības.
Neskatoties uz to, ka vides politikas jomā vides troksnis ir definēts kā nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības rezultātā radīts āra troksnis, ieskaitot troksni, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme un rūpnieciskie objekti, kuriem nepieciešama A kategorijas piesārņojošās atļauja, tika pieļauta paplašināta interpretācija likuma "Par piesārņojumu" pilnvarojuma apjomam. Līdz ar to MK noteikumiem Nr.598 analoģisks regulējums tika nodrošināts izdodot Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumus Nr. 76 "Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās".
Šādos apstākļos 2014.gada 7.janvārī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk -Noteikumi Nr. 16) aptvēra visu veidu troksni, izņemot darba vides troksni un noteiktu iekārtu (mašīnu) troksni. Šobrīd spēkā esošo Noteikumu Nr. 16 regulējumā ietilpst gan Direktīvas 2002/49/EK tvērums, gan tehniskie noteikumi attiecībā uz vides trokšņa ietekmes novērtēšanas metodēm, gan vides trokšņa robežlielumi apbūves teritorijām atkarībā no to galvenā izmantošanas veida un trokšņa robežlielumi telpās atkarībā no to lietošanas funkcijām. Līdz ar to faktiski ir pārsniegts ne tikai Direktīvas Nr.2002/49/EK tvērums, bet arī likuma "Par piesārņojumu" tvērums, kas nav attiecināms uz higiēnas prasībām Epidemioloģiskās drošības likuma kontekstā. Tehniski apvienotais vides trokšņa un trokšņa novērtēšanas telpās regulējums nenodrošina ne visaptverošu trokšņa pārvaldības normatīvo aktu (prasības trokšņa pārvaldībai darba vidē, transportlīdzekļu darbības radītā trokšņa pārvaldībai u.tml. nosaka citi normatīvie akti), ne arī atbalsta Veselības inspekcijas īstenoto uzraudzības un kontroles praksi.
Tādējādi likumsakarīgi radās nepieciešamība izvērtēt vides trokšņa regulējumu, problēmjautājumus, kas saistīti ar vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, kā arī izstrādāt priekšlikumus to risināšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par vides trokšņa regulējumu” (turpmāk – informatīvais ziņojums). Ministru kabineta sēdē informatīvais ziņojums tika izskatīts 2021.gada 18.februārī un Ministru kabineta 2021.gada 18.februāra protokollēmums Nr.18 38§ (turpmāk - MK protokollēmums) uzdeva aktualizēt vides trokšņa regulējumu - MK protokollēmuma 2. punkts nosaka jaunu Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi, MK protokollēmuma 3.punkts nosaka sagatavot priekšlikumu par grozījumiem normatīvajos aktos satiksmes un rūpniecisko avotu radītā trokšņa pārvaldībai un trokšņa novērtēšanai telpās.
Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumu Nr. 312 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika"" (turpmāk - MK noteikumi Nr.312) mērķis ir cilvēkam labvēlīgas akustiskās (skaņas) vides veidošana ēkās un apbūvē kopumā. MK noteikumos Nr.312 noteiktās prasības ir attiecināmas uz publiskām un dzīvojamām ēkām un šo noteikumu prasības ir obligātas visām juridiskajām un fiziskajām personām. Būvniecības likuma 9.pants nosaka, ka būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību būtiskām prasībām (tai skaitā, akustikai (aizsardzība pret trokšņiem)). Papildus Būvniecības likuma 21. panta ceturtā daļa paredz, ka būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu šā likuma 9. panta otrajā daļā būvei noteiktajām būtiskām prasībām (tai skaitā, akustikai (aizsardzība pret trokšņiem)). Līdz ar to MK noteikumi Nr.312 ietver prasības gan attiecībā uz trokšņa prognozēšanu (akustiskā diskomforta zonu prognozēšana teritorijās) telpās un apbūvē kopumā, gan akustisko mērījumu veikšanu (tai skaitā, piemērojamo standartu sarakstu) un trokšņa novērtēšanu, gan izvirza prasības par noteiktiem prettrokšņa pasākumiem un šo pasākumu akustiskās efektivitātes noteikšanu, izmantojot mērījumus vai aprēķinus. Cita starpā, MK noteikumi Nr.312 nosaka gan skaņu izolācijas prasības ēku iekšējām norobežojošām konstrukcijām (piemēram, starp dzīvojamām telpām, starp biroja telpām, starp palātām ārstniecības iestādēs u.tml.), gan prasības telpu akustiskajiem parametriem (trokšņa līmeņiem) atkarībā no telpas veida, piemēram, mācību klasēs, apspriežu telpās, kāpņu telpās, gaiteņos, vestibilos dzīvojamās un publiskās ēkās. Turpretim trokšņa normatīvi atsevišķiem telpu veidiem, piemēram, dzīvojamām telpām, ārstniecības iestāžu palātām un, dublējot MK noteikumus Nr. 312, mācību telpām (mācību klasēm), apspriežu telpām ir iekļauti MK noteikumos Nr.16. Turklāt MK noteikumos Nr.16 par trokšņa novērtēšanu telpās ir norādīts, ka piemērojamas MK noteikumu Nr.312 prasības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr. 312 nosaka prasības attiecībā uz trokšņa novērtēšanu (skaņas izolācijas prasības) telpās (MK noteikumu Nr. 312 3.pielikums) un pieļaujamos trokšņa līmeņus noteiktiem telpu veidiem (1.pielikums). Turpretī MK noteikumos Nr.16 ir iekļauti normatīvi (dalēji dublējot un papildinot MK noteikumus Nr.312) atsevišķiem telpu veidiem (MK noteikumu Nr.16 4.pielikums) un nosaka prasības piemērot MK noteikumu Nr.312 regulējumu trokšņa novērtēšanai telpās (MK noteikumu Nr.16 3.pielikums).
Risinājuma apraksts
MK noteikumos Nr.16 iekļautie normatīvi par pieļaujamo trokšņa līmenī telpās, kas šobrīd daļēji dublē un papildina MK noteikumu Nr.312 prasības par telpu akustiskajiem parametriem tiek iekļauti MK noteikumos Nr.312. Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr.16 ir iekļauta prasība trokšņa novērtēšanai telpās piemērot MK noteikumu Nr.312 regulējumu, tad ar noteikumu projektu tiek konsolidētas esošās prasības par trokšņa novērtēšanu telpās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- būvniecības nozarē strādājoši arhitekti un būvkonstrukciju projektētāji
Ietekmes apraksts
Projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 312 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika""
Pamatojums un apraksts
Konsolidē normatīvo aktu prasības par trokšņa novērtēšanu telpās
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktu ir nodrošināta atbilstoša sabiedrības līdzdalība laika periodā no 2021. gada 29. oktobra līdz 2021. gada 12. novembrim.
Uz priekšlikumu iesniegšanai Tiesību aktu portālā norādīto e-pastu netika saņemti priekšlikumi, kā arī netika iesniegti priekšlikumi Tiesību aktu portālā.
Uz priekšlikumu iesniegšanai Tiesību aktu portālā norādīto e-pastu netika saņemti priekšlikumi, kā arī netika iesniegti priekšlikumi Tiesību aktu portālā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
vienā normatīvajā aktā konsolidē spēkā esošās tiesību normas trokšņa novērtēšanai telpās
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi