Anotācija (ex-ante)

Lai uzlabotu Latvijas sasniegumus pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomās, tostarp paplašinātu pētniecības un inovāciju starptautiskās sadarbības tīklus, veicinātu dalību starptautiskos pētniecības, tīklošanās un sadraudzības pasākumos un EPT infrastruktūras stratēģiskā foruma infrastruktūras objektos, kā arī paplašinātu Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (turpmāk – programma “Apvārsnis 2020”) Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP)  Nacionālā kontaktpunkta darbību (turpmāk – NKP), Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” (turpmāk – 1.1.1.5. pasākums (2014-2020)) pirmās kārtas ietvaros īsteno projektu Nr. 1.1.1.5/17/I/002  “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” un LZP īsteno projektu Nr. 1.1.1.5/17/I/001 “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai”. 
Savukārt 1.1.1.5. pasākuma (2014-2020) otrās  un trešās kārtas ietvaros projektus īsteno zinātniskās institūcijas. Otrās kārtas ietvaros zinātniskās institūcijas īsteno pasākumus programmas “Apvārsnis 2020” starptautiskās sadarbības projektu pētniecības un attīstības jomā snieguma palielināšanai, kas ietver tīklošanās, mācību un mobilitātes pasākumus, lai iesaistītos starptautiskos konsorcijos un programmas “Apvārsnis 2020” projektos un ES 9. Ietvara programmā, dalību Eiropas Komisijas Kopīgo pētījumu centra organizētajos atbalsta pasākumos un dalību starptautiskās zinātniskās konferencēs, programmas “Apvārsnis 2020” un ES 9. Ietvara programmas projektu iesniegumu sagatavošanu, starptautisku zinātnisko konferenču organizēšanu Latvijā, dalības nodrošināšanu ERIC konsorcijos, Eiropas Kodolpētniecības organizācijas Latvijas Nacionālā kontaktpunkta rīcības plāna īstenošanu un citus pasākumus. Trešās kārtas ietvaros atbalsts zinātniskajām institūcijām paredzēts programmas “Apvārsnis 2020” virs kvalitātes sliekšņa novērtētu, bet finansējumu nesaņēmušu Latvijas zinātnisko institūciju projektu vai to daļu finansēšanai. Visu 1.1.1.5. pasākuma (2014-2020) projektu īstenošana noslēgsies 2023. gada 30. novembrī.
Tomēr jau šobrīd ir vērojams tas, ka īstenotās darbības un aktivitātes ir veicinājušas Latvijas zinātnes integrāciju Eiropas Savienības un pasaules pētniecības telpā, kā arī veicinājušas Latvijas pārstāvēto institūciju dalību programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas sadarbības programmās zinātnes un tehniskās pētniecības jomās.

Augstāk minēto apliecina Latvijas institūciju programmā “Apvārsnis 2020” atbalstīto projektu skaita palielināšanās par 196 projektiem jeb  82 % un piesaistītā Eiropas Komisijas finansējuma pieaugumu par 68 miljoniem euro jeb gandrīz 140 % salīdzinājumā ar Eiropas Savienības 7. Ietvarprogrammas rezultātiem. Savukārt salīdzinot sekmības rādītāju (aprēķinot pieprasīto un saņemto finansējumu) ar kaimiņvalstīm: Latvijai tas ir 8,5%, Somijai – 9,6%, Igaunijai – 9,1%, Slovēnijai – 7,9%, Lietuvai 6,7%.

2023. gadā tika veikts pētījums “Latvijas dalības izvērtējums programmā “Apvārsnis 2020””, kas ietvēra arī intervijas un anketas. Ziņojumu sagatavojuši: Daina Beļicka, Tatjana Muravska, Iveta Reinholde, Normunds Strautmanis, Zane Zeibote, Dace Krupenko, Marika Berežņika (skat. https://www.lzp.gov.lv/lv/media/2856/download?attachment).

Latvijas dalības programmā “Apvārsnis 2020” un iepriekšējās Ietvarprogrammās
 

	5.IP(1999-2002)	6.IP(2002-2006)	7.IP(2007-2013)	“Apvārsnis 2020”(2014-2020)
Projektu pieteikumi (skaits)	667	1027	1127	2790
Dalību skaits projektu pieteikumos (skaits)	776	1206	1424	3480
Atbalstītie projekti (skaits)	178	217	240	436
Dalību skaits atbalstītajos projektos (skaits)	204	258	337	543
Sekmība (%)	26.7	21.1	21.3	14.16
EK finansējums (EUR, miljoni)	14.6	21.6	49.04	116.8

Palielinājusies uzņēmumu aktivitāte un sekmība programmā “Apvārsnis 2020”, piesaistot ievērojamu finansējuma apjomu. Līderis ir SIA “Tilde” ar 3,18 milj. euro, piedaloties 15 “Apvārsnis 2020” projektos:

Pirmie desmit Latvijas uzņēmumi pēc piešķirtā finansējuma apjoma:
 

Organizācijas nosaukums (EK datubāzē)	EK finansējums, EUR	Dalību skaits
TILDE SIA	€ 3 176 091	15
LATVIA MGI TECH SIA	€ 1 791 828	1
EKODOMA	€ 1 540 506	9
EUROLCDS SIA	€ 1 506 950	3
SABIEDRIBA AR IEROBEZOTU ATBILDIBU DIGAS	€ 1 392 994	2
SIA LIGHTSPACE TECHNOLOGIES	€ 1 228 500	1
LETA SABIEDRIBA AR IEROBEZOTU ATBILDĪBU	€ 1 166 250	1
BALTIC OPEN SOLUTIONS CENTER	€ 911 211	5
RENESCO SIA	€ 520 064	2
RITOLS SIA	€ 485 900	2

Pirmās desmit Latvijas zinātniskās institūcijas pēc piešķirtā finansējuma apjoma:
 

Organizācijas nosaukums (EK datubāzē)	EK finansējums, EUR	Dalību skaits
LATVIJAS ORGANISKAS SINTEZES INSTITUTS	€ 6 262 574	18
NODIBINAJUMS BALTIC STUDIES CENTRE	€ 2 911 499	8
ELEKTRONIKAS UN DATORZINATNU INSTITUTS	€ 2 231 261	16
LATVIJAS VALSTS KOKSNES KIMIJAS INSTITUTS	€ 1 359 688	7
LATVIJAS UNIVERSITATES MATEMATIKAS UN INFORMATIKAS INSTITUTS	€ 814 116	9
FIZIKALAS ENERGETIKAS INSTITUTS	€ 683 191	6
LATVIJAS TEHNOLOGISKAIS CENTRS NODIBINAJUMS	€ 473 517	8
PARTIKAS DROSIBAS, DZIVNIEKU VESELIBAS UN VIDES ZINATNISKAIS INSTITUTS BIOR	€ 433 040	4
LATVIJAS VALSTS MEZZINATNES INSTITUTS SILAVA	€ 378 733	4
LATVIJAS BIOMEDICINAS PETIJUMU UN STUDIJU CENTRS	€ 368 127	4

Līdz ar to, lai arī turpmāk Latvijā īstenotu augstas kvalitātes un starptautiski atzītu pētniecību, t.sk. augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus, kas ir konkurētspējīgi un pieprasīti Eiropas un pasaules tirgos, kā arī veicinātu finansējuma īpatsvara pētniecībai un attīstībai pieaugumu līdz vismaz 1,5 % no IKP un zinātniskās institūcijas piesaistītu programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu 150 milj. euro līdz programmas “Apvārsnis Eiropa” noslēgumam, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros jāturpina atbalstīt NKP darbību un kapacitātes celšanu, jāturpina sniegt atbalstu zinātniskajām institūcijām kvalitatīvu programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu izstrādei, EPT aktivitātēm, dalībai programmā “Apvārsnis Eiropa” un  citās starptautiskās pētniecības un attīstības sadarbības iniciatīvās.

Šo problēmu palīdzēs risināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķa “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” 1.1. prioritātes “Pētniecība un prasmes” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.5. pasākums.
 

1.1.1.5. pasākums ir vērsts uz 2021.–2027. gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 1.1.1.5. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” rīcības virzienam “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” un nodrošinās virzību uz mērķi “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”, kā arī veicinās NAP2027 indikatora “Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP” un "Starptautiskās citējamības datubāzē Scopus iekļauto Latvijas autoru zinātnisko publikāciju skaits gadā" mērķa vērtības sasniegšanu;
2) ZTAIP2027 rīcības virziena “Starptautiskā mobilitāte, izcilības piesaiste un sadarbība” uzdevumam “Palielināt Latvijas dalību starptautiskās pētniecības un inovācijas programmās un iniciatīvās”, uzdevumam “Attīstīt sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijā starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm”.

Līdz ar to 1.1.1.5. pasākums sekmēs ZTAIP2027 noteiktā 1.politikas rezultāta „Attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā sadarbība” 1.rādītāja “Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP” un 8. rādītāja „ Latvijas dalību rādītājs Apvārsnis Eiropa programmā - finansēto projektu piesaistītā finansējuma apjoms (kumulatīvi), % no programmas kopējā apmēra” mērķa vērtības sasniegšanu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.5. pasākuma pirmo un otro kārtu, prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī plānoto un pieejamo finansējuma apmēru.

1.1.1.5. pasākuma mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību pētniecības jomā un sasaisti ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk - RIS3)  specializācijas jomu attīstīšanu, tajā skaitā stiprinot Nacionālā kontaktpunkta kapacitāti, lai  nodrošinātu investīcijas dalībai Eiropas Partnerībās atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm (tai skaitā kopīgu pētniecības projektu īstenošana), kā arī sinerģijas mehānismu nodrošināšana ar citām ES pētniecības programmām, tai skaitā pārfinansējot programmas “Apvārsnis Eiropa” rezervē esošos virs kvalitātes sliekšņa novērtētos projektus.

1.1.1.5. pasākuma mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas, augstskolas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti komersanti, valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas iesaistītas pētniecības un attīstības politikas plānošanā un ieviešanā.

1.1.1.5. pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 63 889 682 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 10 077 021 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 54 306 229 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 8 565 468 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 583 453 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 511 553 euro).  1.1.1.5. pasākuma pirmajai un otrajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 109 682 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 10 077 021  euro), tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 28 143 229  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 8 565 468 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 966 453  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 511 553 euro).  

Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.  

Savukārt projektu iesniegumos 1.1.1.5. pasākuma pirmās un otrās kārtas īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 23 032 661  euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 19 577 761  euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 454 900 euro apmērā.

Pasākuma ietvaros ERAF finansējumu piešķir granta veidā.

1.1.1.5.pasākumu plānots īstenot trīs projektu iesniegumu atlases kārtās. Trešās kārtas īstenošanai tiks izstrādāti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi. Trešās kārtas ietvaros atbalsts zinātniskajām institūcijām plānots starptautiskās sadarbības veicināšanai un programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP konkursu projektu pieteikumu sagatavošanai u.c. aktivitātēm līdzīgā veidā kā tas bija Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas  periodā, indikatīvi plānotais finansējums 15 milj. euro. Trešās kārtas ietvaros atbalsts plānots arī dalībai programmas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas partnerībās atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm un projektu finansēšana, indikatīvi plānotais finansējums 15,78 milj. euro.  Ministru kabineta noteikumus plānots izstrādāt 2024.gada 1.ceturksnī.

Pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi

1.1.1.5. pasākuma pirmā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs būs LZP, kas īstenos projektu individuāli.

Pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 9 445 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 8 028 250 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 416 750 euro.

1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:

1) Nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšana, efektivitātes uzlabošana un kapacitātes celšana;
2) EURAXESS portāla popularizēšanas un informācijas aktualizēšanas pasākumi, tostarp veicinot informācijas nodrošināšanu un ārvalstu pētnieku integrāciju Latvijas zinātniskajā vidē;
3) Latvijas zinātnes un inovāciju kopienas interešu pārstāvniecība Briselē;
4) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kontaktpunkta darbības nodrošināšana;
5) atbalsts pētniecības projektu iesniegumu izstrādei programmā “Apvārsnis Eiropa” un programmā 10. IP:
a) programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegta un virs kvalitātes sliekšņa novērtēta ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta sagatavošanas finansēšana biedrībām un nodibinājumiem, kuri ir Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas;
b) programmas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas Pētniecības padomes projektu (Starting Grant, Consolidator Grant, Advanced Grant) virssliekšņa novērtētu, bet finansējumu nesaņēmušu, projektu kvalitātes uzlabošana;
c) programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu koordinatoru konsultēšana;
6) NordForsk programmas projektu finansēšana;
7) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
8) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.

1.atbalstāmā darbība – Nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšana, efektivitātes uzlabošana un kapacitātes celšana.
                                                                                       
Saskaņā ar EK noteikto standartu nodrošināt augsta līmeņa profesionālus atbalsta pakalpojumus nacionālā līmenī, NKP eksperti informēs potenciālos projektu pieteicējus, veidojot viņu izpratni un nodrošinot informāciju par programmas “Apvārsnis Eiropa” aktivitātēm un projektu konkursiem, sniedzot konsultācijas projektu izstrādes un īstenošanas laikā, tādējādi nodrošinot programmas “Apvārsnis Eiropa” pieejamību un atpazīstamību visiem iespējamajiem dalībniekiem.

NKP eksperti sniegs dažāda veida konsultācijas, atbildot uz potenciālo pieteicēju un programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu īstenotāju jautājumiem par programmas “Apvārsnis Eiropa” konkursu nosacījumiem, īstenošanu, pieteikumu iesniegšanu, atbalsta rīkiem, partneru meklēšanas platformām, horizontālajiem aspektiem, Funding&Tenders Opportunities portālu, tīkla projektu aktivitātēm u.c. Tāpat NKP izplatīs informāciju zinātniskajām un citām ieinteresētajām institūcijām vai uzņēmumiem par programmas “Apvārsnis Eiropa” aktivitātēm, t.sk. organizējot informācijas dienas, seminārus un citus informatīvus pasākumus, aktivizēs jaunpienācēju un uzņēmēju iesaistīšanos pasākumos un programmās.

NKP eksperti nodrošinās ar valsts dalību starptautiskās programmās, projektos  saistīto funkciju izpildi, starptautisko līgumu par sadarbību zinātnē ieviešanu Latvijā, izplatīs informāciju un sniegs konsultācijas par iespējām Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem iesaistīties starptautiskajās aktivitātēs.
NKP ekspertiem arī ir  jāpiedalās programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros organizētajās informācijas dienās, semināros un konferencēs, nodrošinot informācijas tālāku izplatīšanu un publiskošanu, jāpārstāv Latviju starptautiskās sadarbības programmās zinātnē un pētniecībā, tajā skaitā jāpiedalās vietējos un ārvalstu pasākumos, kas skar NKP darbību.

Tāpat nepieciešams nodrošināt NKP ekspertu, kas strādā ar starptautiskās sadarbības jautājumiem, kapacitātes celšanas pasākumus. Tie ietvers dalību dažādās EK un sadarbības valstu mācībās, pieredzes apmaiņās un meistarklasēs, gan vērojot un apgūstot citu valstu pieredzi, gan mācoties no labās prakses piemēriem. Vienlaikus nepieciešams stiprināt NKP ekspertu zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā, kas nepārtraukti attīstās un pilnveidojas.
1.atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 3,98 milj. euro. 

2.atbalstāmā darbība – EURAXESS portāla popularizēšanas un informācijas aktualizēšanas pasākumi, tostarp veicinot informācijas nodrošināšanu un ārvalstu pētnieku integrāciju Latvijas zinātniskajā vidē.

Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināta Eiropas Komisijas EURAXESS starptautiskā pētnieku mobilitātes veicināšanas projekta un EURAXESS tīmekļa portāla darbības nodrošināšana Latvijā un ārvalstīs, veicinot zinātnieku starptautisko un starpsektoru mobilitāti un nodrošinot informētību par zinātniskās karjeras iespējām Latvijā, EURAXESS partneru tīkla veidošana, koordinēšana un administrēšana Latvijā, metodiskais un izglītojošais darbs ar partneriestādēm, kā arī Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju, kuras ir iesaistītas EURAXESS tīkla darba koordinācijā, atbalsta pasākumu īstenošana mācību veidā, informācijas nodrošināšana un ārvalstu pētnieku integrācija Latvijas zinātniskajā vidē.
2.atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 0,46 milj. euro. 

3.atbalstāmā darbība – Latvijas zinātnes un inovāciju kopienas interešu pārstāvniecība Briselē.
LZP pārstāvja Briselē misija ir pārstāvēt Latvijas zinātnes un inovāciju kopienas intereses. Galvenais mērķis ir aktīvi atbalstīt Latvijas zinātnisko institūciju, organizāciju un inovatīvo uzņēmumu līdzdalības palielināšanu programmā “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas 10. Ietvara programmā. Galvenās LZP pārstāvja Briselē aktivitātes ietvers:
-mācību vizīšu (īstermiņa, ilgtermiņa) organizēšana, t.sk. projektu vadītājiem, zinātnisko institūciju pārstāvjiem,
-Latvijas organizāciju atpazīstamības veicināšana, t.sk. sniedzot personalizētu atbalstu kontaktu veidošanai ar potenciālajiem partneriem, palīdzot organizēt un piedalīties dažādos tīklošanās pasākumos Briselē,
-nozaru, partnerību un misiju specifisku tīklošanās pasākumu, sanāksmju un citu pasākumu organizēšana Briselē (ar uzsvaru uz potenciālu konsorciju veidošanu),
-tiešsaistes semināru organizēšana universitātēm, pētniecības organizācijām un citiem Ietvarprogrammas dalībniekiem,
-atbalstīt programmas “Apvārsnis Eiropa”/ 10.IP programmas komitejas locekļus un NKP, sadarboties ar norīkotajiem nacionālajiem ekspertiem (“seconded” eksperti) no ministrijām un nozares institūtiem,
-proaktīva sadarbība ar Baltijas valstu pārstāvniecību kolēģiem, veidojot pasākumus, t.sk. ar EK pārstāvju dalību, kā arī virzība uz sadarbību ar Ziemeļeiropas pārstāvjiem,
-piedalīties IGLO, Science Europe, Nordic Baltic tīklos, veidot un uzturēt kontaktus ar dažādu asociāciju pārstāvjiem, kas nodrošina iespēju piesaistīt arī potenciālos partnerus u.c.
3.atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 0,99 milj. euro. 

4.atbalstāmā darbība – Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kontaktpunkta darbības nodrošināšana.
Atbalstāmās darbības ietvaros plānots uzlabot vietējās ekosistēmas inovācijas spējas, piesaistīt un veicināt jaunu dalībnieku integrāciju Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (European Institute of Innovation & Technology – EIT) inovāciju kopienas pasākumos, atbalstīt sinerģiju veidošanu, koordinēt EIT HUB sadarbību, veidot  izpratni par EIT modeli un sekot līdzi zināšanu un inovāciju kopienas (Knowledge and Innovation Communities – KIC) darbībām, sadarboties, sniegt konsultācijas ar visiem EIT kopienas dalībniekiem, interešu grupām, t.sk. uzņēmumiem, citām valsts iestādēm, studentiem u.c.
4.atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 0,20 milj. euro. 

5.atbalstāmā darbība – atbalsts pētniecības projektu iesniegumu izstrādei programmā “Apvārsnis Eiropa” un programmā 10. IP.
a) Atbalsts plānots programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegta un virs kvalitātes sliekšņa novērtēta ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta sagatavošanas finansēšanai biedrībām un nodibinājumiem, kuri ir Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas.
b) Atbalsts plānots programmas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council - ERC) projektu (Starting Grant, Consolidator Grant, Advanced Grant) virssliekšņa novērtētu, bet finansējumu nesaņēmušu, projektu kvalitātes uzlabošanai, kas t.sk. ietvertu atalgojumu pētniecības projekta uzlabošanai vai izstrādei, komandējumiem, mācību vizītēm pie ERC granta saņēmējiem, papildus ekspertu piesaistei  (bridging grants). Plānots, ka pēc gada ERC projekta pieteikumu iesniedz atkārtoti. Pieteikties atbalstam varēs tās zinātniskās institūcijas, kas, sākotnēji iesniedzot ERC projekta pieteikumu, saņēmušas vērtējumu A (unfunded). Ar šo atbalstāmo darbību plānots palielināt ERC grantu saņēmēju skaitu Latvijā.
c) Tāpat šīs atbalstāmās darbības ietvaros ārvalstu eksperti konsultēs programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu koordinatorus (no Latvijas), lai palielinātu koordinatoru skaitu.
5.atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 1,09 milj. euro. 

6.atbalstāmā darbība – NordForsk programmas projektu finansēšana.
NordForsk ir Ziemeļvalstu Ministru padomes paspārnē esoša organizācija, kas nodrošina finansējumu un veicina Ziemeļvalstu sadarbību pētniecībā un pētniecības infrastruktūras jomā.
6.atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 2,09 milj. euro. 

7.atbalstāmā darbība – projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.
Projekta vadības nodrošināšanai plānots piesaistīt projekta vadības personālu 1,8 PLE apmērā. 7.atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 0,63 milj. euro.

8.atbalstāmā darbība – komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
Minētos pasākumus finansējuma saņēmējs nodrošina saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060  47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ievēro Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Projekta iesniegumam pielikumā LZP pievienos: 1) rīcības plānu starptautiskās sadarbības  pētniecībā stiprināšanai, kas tiks īstenots līdz projekta noslēgumam un būs saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju kā nozares ministriju. Rīcības plāns ietvers darbību aprakstu atbilstoši projektā plānotajām atbalstāmajām darbībām, tostarp kā tiks īstenotas nacionālā līmeņa aktivitātes un pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā, palielināta Latvijas dalība starptautiskās pētniecības un inovācijas programmās un iniciatīvās, kā arī attīstīta sadarbība pētniecībā un inovācijā starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm; 2) nolikumu, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību programmas "Apvārsnis Eiropa" apakšprogrammu konkursos iesniegtu un virs kvalitātes sliekšņa novērtētu projektu sagatavošanas finansēšanai.

1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas, kas līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas, kura tiks saskaņota ar vadošo iestādi, apstiprināšanai ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas, paredzot projekta vadības personāla izmaksu ierobežojumu līdz 84 787 euro kalendārajā gadā.  Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.
1.1.1.5.pasākuma pirmajā kārtā kā projekta īstenotājs tiek plānota tiešās valsts pārvaldes iestāde (LZP), līdz ar to personāla atlīdzības ietvaru, nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus.
Ņemot vērā, ka ar 2022.gada jūliju ir uzsākta būtiska valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reforma, kuras ietvaros tiek īstenotas būtiskas pakāpeniskas izmaiņas valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumā un, lai nodrošinātu Finanšu ministrijas vadlīnijās “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām  un to piemērošana  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros” noteikto vienkāršoto izmaksu izveides pamatprincipu (aprēķini ir iepriekš noteikti, taisnīgi, objektīvi un pārbaudāmi) piemērošanu 1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas projekta īstenošanā, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2025. gada 30.jūnijam nodrošināt atbilstošas vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu 1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām.
Personāla izmaksās var iekļaut veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam saskaņā ar  Finanšu ministrijas vadlīnijām Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā".
2) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;
3) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam  1.,  2., 4. un 7. atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai";
4) ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam  1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu;
5) transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) projekta vadības un īstenošanas personālam 1., 2., 4., 5., 6. un 7. atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai";
6) transporta pakalpojumu iegādes izmaksas (transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana) projekta vadības un īstenošanas personālam 1., 2., 4., 5., 6. un 7. atbalstāmās darbības īstenošanai;
7) viena programmas "Apvārsnis Eiropa" projekta pieteikuma sagatavošanas izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi. Minēto vienkāršoto izmaksu metodiku plānots apstiprināt līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim. Ja līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim vienkāršoto izmaksu metodika nebūs apstiprināta, projekta iesnieguma atlasē netiks veikta viena programmas "Apvārsnis Eiropa" projekta pieteikuma sagatavošanas izmaksu apmēra pamatotības analīze. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējs atbalstāmo darbību “programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegta un virs kvalitātes sliekšņa novērtēta ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta sagatavošanas finansēšana biedrībām un nodibinājumiem, kuri ir Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas” uzsāk īstenot pēc vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanas;
8) NordForsk un citu starptautisko pētniecības un attīstības sadarbības iniciatīvu ietvaros atvērtajos projektu konkursos iesniegto un atbalstīto ar saimniecisku darbību nesaistīto projektu Latvijas partneru daļas īstenošanas izmaksas 6. atbalstāmās darbības īstenošanai;
9) pakalpojumu izmaksas ārvalstu ekspertu piesaistei 5. atbalstāmās darbības īstenošanai. Pakalpojumu izmaksas ārvalstu ekspertu piesaistei var ietvert arī konsultatīvos pakalpojumus;
10) pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
11) ar semināru, diskusiju, konferenču, mācību organizēšanu un īstenošanu, ar pārstāvniecību Briselē saistītās izmaksas, tai skaitā ekspertu izmaksas, telpu īre, ja aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja juridiskās adreses, un izdales materiālu izmaksas; 
12) informatīvo un mācību materiālu izstrādes un publiskošanas izmaksas 1., 3., 4. un  5. atbalstāmās darbības īstenošanai;
13) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas 8. atbalstāmās darbības īstenošanai.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no augstāk minētajām izmaksām, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku.

1.1.1.5.pasākuma pirmajai kārtai ir noteikti šādi nacionālie rādītāji, kas ir jāsasniedz līdz 2029. gada 31. decembrim, un par kuru izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju:
1) Latvijas zinātnes un inovāciju kopienas interešu pārstāvniecība Briselē ir sniegusi atbalstu programmas “Apvārsnis Eiropa” un programmas 10. IP jaunu ārvalstu partneru piesaistē Latvijas organizācijām, palielinot jaunu (unikālo) ārvalstu partneru skaitu par pieciem procentiem (bāzes vērtība - 4678);
2) Nacionālā kontaktpunkta aktivitātes ir palielinājušas programmas “Apvārsnis Eiropa” un programmas 10. IP virs kvalitātes sliekšņa novērtētu Latvijas dalībnieku iesniegto projektu pieteikumu skaitu par 10 procentiem, salīdzinājumā ar programmu “Apvārsnis 2020” (bāzes vērtība - 1608);
3) zinātnisko institūciju piesaistītais programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējums līdz programmas “Apvārsnis Eiropa” noslēgumam – 150 000 000 euro.
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.

Pirmās kārtas ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj šādi RIS3 rādītāji katrā no RIS3 jomām:
1) rūpnieciskie (lietišķie) pētījumi (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
2) fundamentālie pētījumi (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
3) pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – publiskais finansējums (euro);
4) pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – privātās investīcijas (euro);
5) jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
6) jaunradītie produkti (preces un pakalpojumi, kas nav tehnoloģijas, skaits);
7) radītie rūpnieciskā īpašuma objekti (patents un  patentu pieteikumi, licences līgumi, augu šķirne, reģistrēts dizainparaugs, pusvadītāja izstrādājums  vai tā pieteikums, preču zīme, skaits);
8) iesaistītais zinātniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
9) iesaistītais zinātniskais personāls  (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, pilna laika ekvivalents);
10) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
11) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, pilna laika ekvivalents);
12) publikācijas – Web of Science un SCOPUS (tai skaitā sadarbībā ar industriju, skaits).
Atbildību par minēto RIS3 rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). Finansējuma saņēmējs informāciju par RIS3 rādītājiem iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā kopā ar maksājuma pieprasījumu.

Pirmās kārtas projekta īstenošanas uzraudzībai finansējuma saņēmējs izveido projekta uzraudzības padomi, kuras sastāvā tiek iekļauta Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Zinātnes padome, Ekonomikas ministrija, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, Valsts zinātnisko institūtu asociācija, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām institūcijām, tai skaitā no sadarbības iestādes un atbildīgās iestādes. Padomes darbību nosaka finansējuma saņēmēja  izstrādāts un apstiprināts nolikums.
Finansējuma saņēmējs vismaz vienu reizi gadā iesniedz ziņojumu projekta uzraudzības padomei par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par nacionālo rādītāju sasniegtajām vērtībām, kā arī ietver informāciju par 3.atbalstāmās darbības efektivitāti, un prezentē projekta rezultātus projekta uzraudzības padomē.  Projekta uzraudzības padome var uzdot finansējuma saņēmējam veikt izmaiņas projekta īstenošanas gaitā, ja konstatēti riski projekta ieviešanas kvalitātē.
Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Pirmajā projekta uzraudzības padomes sēdē finansējuma saņēmējs prezentē projekta īstenošanas, vadības un uzraudzības      sistēmu. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas, vadības un uzraudzības sistēma atbilst projekta iesniegumā norādītajam projekta īstenošanas un vadības aprakstam, risku izvērtējumam un uzraudzības shēmas aprakstam.

Noteikumu projekts paredz, ka pirmās kārtas finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2023.gada 1.decembra, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām.  Izmaksu attiecināmība no 2023. gada 1.decembra ir nepieciešama, lai nodrošinātu nepārtrauktu NKP darbību, ņemot vērā, ka LZP īstenotā Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/001 “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai” īstenošana beidzas 2023. gada 30. novembrī.

Ievērojot iepriekš minēto, vienlaikus ar noteikumu projektu ir izstrādāts Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kas paredz, ka līdz 1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas projekta iesnieguma apstiprināšanai un finansējuma nodrošināšanai normatīvos aktos noteiktā kārtībā atļaut LZP 2023.gadā un 2024.gadā izmaksas, kas radušās 1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas projekta īstenošanā, finansēt no 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” (turpmāk – 80. programma). Attiecināmo izmaksu segšanai nepieciešamais priekšfinansējums 2023.gadā (decembrī) un 2024.gadā (1.ceturksnī) aprēķināts ne vairāk kā 172 568 euro apmērā:
1) 2023. gada decembrī (01.12.2023. – 31.12.2023.) nepieciešams 42 950 euro finansējums, tai skaitā projekta vadības personāla (1,8 PLE) un īstenošanas personāla (9 PLE) atlīdzības izmaksas 33 000 euro, netiešās izmaksas 15% no personāla atlīdzības izmaksām 4 950 euro un ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam 5000 euro;
2) 2024. gada pirmajā ceturksnī (01.01.2024. – 31.03.2024.) nepieciešams 129 618 euro finansējums, tai skaitā projekta vadības personāla (1,8 PLE) un īstenošanas personāla (9 PLE) atlīdzības izmaksas 99 000 euro, netiešās izmaksas 15% no personāla atlīdzības izmaksām 14 850 euro, ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam 15 000 euro un veselības apdrošināšanas izmaksas 2 mēnešiem (februāris, marts) 768 euro.

IZM ir veikusi arī risku izvērtējumu, ja 1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas projekta darbības tiek uzsāktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski:
1) Projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80. programmas, nav iespējams attiecināt no ERAF. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka pirmā kārta tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā, un projekta iesniedzējs ir LZP, kurai ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai LZP projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus ekspertus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi par projekta iesnieguma sagatavošanu;
2) Līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka  noteikumu projekts precīzi nosaka projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai LZP projekta īstenošanai piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi par izmaksu attiecināšanas jautājumiem.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots IZM nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 1.1.1.5. pasākuma pirmajā kārtā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ERAF, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp IZM budžeta programmām/apakšprogrammām, lai nodrošinātu projekta neattiecināto izdevumu segšanu.

1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas ietvaros LZP īstenos projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Zinātniskās darbības likuma 14.panta otrā daļa paredz, ka LZP īsteno valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, tostarp veic stratēģisku zinātnes politikas ieviešanu un zinātnes stratēģisko komunikāciju, zinātnisko pētījumu programmu plānošanu un īstenošanu, starptautiskās zinātniskās sadarbības veicināšanu un koordinēšanu. Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija noteikumu Nr.408 “Latvijas Zinātnes padomes nolikums” 3.punktā noteiktās LZP funkcijas tostarp paredz, ka LZP īsteno starptautiskās sadarbības projektus un ES politikas iniciatīvas zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā, sniedz informāciju un konsultācijas par ES politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību, īsteno informācijas, publicitātes un atbalsta pasākumus saistībā ar ES ārējās sadarbības politikas instrumentiem zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas jomā, veic programmas "Apvārsnis Eiropa" NKP funkcijas, nodrošina ES struktūrfondu projektu vadību un īstenošanu, ja LZP ir projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs. LZP projektā īstenos darbības, kas vērstas uz starptautiskās sadarbības pētniecības jomā stiprināšanu, tai skaitā stiprinot NKP kapacitāti, sniedzot atbalstu potenciālajiem programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu pieteicējiem projektu iesniegumu sagatavošanai, nodrošinot programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegta un virs kvalitātes sliekšņa novērtēta ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta sagatavošanas finansēšanu, nodrošinot NordForsk un citu starptautisko pētniecības un attīstības sadarbības iniciatīvu ietvaros atvērtajos projektu konkursos iesniegto un atbalstīto ar saimniecisku darbību nesaistīto pētniecības projektu Latvijas partneru daļas finansēšanu un uzraudzību. Līdz ar to LZP projektā veiks valsts deleģētās funkcijas. Tādējādi 1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1. panta otrās daļas 9. punktā noteiktajai definīcijai un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta.

Otrās kārtas īstenošanas nosacījumi

1.1.1.5. pasākuma otrā kārta tiks īstenota atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

Otrajā kārtā projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, bet Eiropas zinātnieku nakts (MSCA and Citizens) apakšprogrammas ietvaros projekta iesniedzējs var būt arī LZP, kas otrajā kārtā iesniedz vienu vai vairākus projektu iesniegumus. Ņemot vērā, ka programmas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas zinātnieku nakts (MSCA and Citizens) projekta ieviešanas nosacījumi pieļauj projekta koordinatoram būt ne tikai zinātniskajai institūcijai, bet arī institūcijai, kura ir nacionāla līmeņa zinātnes pārstāvoša institūcija vai zinātnes centrs. Otrās kārtas ietvaros plānots, ka  projekta iesniedzējs projektu īsteno individuāli, bet Eiropas zinātnieku nakts (MSCA and Citizens) apakšprogrammas ietvaros sadarbības partneri var būt Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas.

Otrajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir 23 664 682  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 10 077 021 euro), tai skaitā ERAF finansējums 20 114 979 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 8 565 468 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 549 703  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 511 553  euro).
Projektu iesniegumos otrās kārtas īstenošanai kopējo pieejamo publisko finansējumu plāno ne vairāk kā 13 587 661 euro, ko veido ERAF finansējums 11 549 511 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 2 038 150 euro apmērā.

Ja otrajā kārtā projekta iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona vai tās struktūrvienība, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu nodrošina no projekta iesniedzēja privātā finansējuma (projekta iesniedzēja rīcībā esošie līdzekļi, kredītresursi vai citi finanšu resursi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldības galvojums, vai valsts vai pašvaldības kredīts ar atvieglotiem nosacījumiem).

Otrajā atlases kārtā  atbalsts paredzēts programmas "Apvārsnis Eiropa" un Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas 10. Ietvara programmas virs kvalitātes sliekšņa novērtētu, bet finansējumu nesaņēmušu projektu finansēšanai, kas, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ir iesniegti šādās apakšprogrammās:
1) Izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas (Spreading Excellence and Widening Participation) apakšprogramma ERA Chairs;
2) Marijas Sklodovskas-Kirī stipendijas apakšprogrammas:
a) Eiropas stipendijas (European Fellowship);
b) Pasaules stipendijas (Global Fellowship);
c) Eiropas zinātnieku nakts (MSCA and Citizens);
d) Ukrainas pētnieku stipendijas (MSCA4Ukraine);
3) Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council) Frontier Research granti:
a) Starting grant (ERC-SG);
b) Consolidator grant (ERC-CG);
c) Advanced grants (ERC-AG);
d) Proof of Concept (ERC-PoC).
Atbalsts tiks piešķirts minētajās apakšprogrammās iesniegta projekta finansēšanai, nevērtējot projekta iesnieguma zinātnisko kvalitāti, bet finansējumu piešķirot projektiem to iesniegšanas secībā, kamēr ir pieejams finansējums. Lai mazinātu administratīvo slogu, otrās kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas sistēma paredz veikt projekta vērtēšanu atbilstoši vienotajiem un specifiskajiem atbilstības kritērijiem, atkārtoti neveicot projekta kvalitātes vērtējumu un pieņemot to projekta iesnieguma kvalitātes vērtējumu, kas tika veikts programmas  “Apvārsnis Eiropa” konkursa ietvaros. Projektu iesniegumu kvalitātes vērtējumu veic ārvalstu eksperti, tādējādi nodrošinot augstu ticamību un caurspīdīgumu un nav nepieciešams to dublēt no sadarbības iestādes puses. Šāds risinājums paātrinās atlases procesu potenciālajiem projektu iesniedzējiem.

Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestāde projekta iesniegumu var sākt vērtēt uzreiz pēc tā saņemšanas. Šāda pieeja jau atbalstīta ar  Ministru kabineta 2023.gada 13. jūlija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.36, 85.§ 4.punkts) Ekonomikas ministrijas   1.2.1.3. pasākumam “Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos”, attiecīgajos specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas Ministru kabineta noteikumos paredzot iespēju projekta iesnieguma vērtēšanu uzsākt uzreiz pēc tā saņemšanas. Lai nodrošinātu līdzīgu pieeju,  arī 1.1.1.5. pasākuma otrajai kārtai noteikumu projektā tiek noteikts šāds regulējums, kas nodrošinās iespējami ērtāku atbalstu no ES fondu līdzekļiem tiem projektiem, kas nepietiekama finansējuma dēļ netika apstiprināti programmas "Apvārsnis Eiropa" ietvaros. Par minēto pieeju potenciālajiem projekta iesniedzējiem tiks nodrošināta informācija no sadarbības iestādes puses.
Sadarbības iestāde atlasi tur atvērtu un projekta iesniegumus apstiprina, kamēr  ir pieejams finansējums, un kamēr var noīstenot pārfinansējamo projektu, bet ne ilgāk kā līdz 2026.gada 31.decembrim.

Projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz projekta pieteicēja apliecinātu projekta pieteikuma kopiju, kas izstrādāts un iesniegts kādā no iepriekš minētajām apakšprogrammām un saņēmis virs kvalitātes sliekšņa novērtējumu (EK izsniegts dokuments, kas apliecina, ka projekta pieteikumam ir veikts projekta kvalitātes izvērtējums, un tas ir ieguvis noteikto kvalitātes slieksni projektu pieteikumu vērtēšanā atbilstoši konkrētās programmas "Apvārsnis Eiropa" apakšprogrammas projektu pieteikumu vērtēšanas nosacījumiem, vai EK izsniegts Izcilības zīmoga sertifikāts (Seal of Excellence), ja konkrētajai programmas “Apvārsnis Eiropa” apakšprogrammai EK īsteno Izcilības zīmoga sertifikāta piešķiršanas iniciatīvu).

Otrajā kārtā attiecināmas ir tiešās projekta īstenošanas izmaksas augstāk minēto atbalstāmo apakšprogrammu projektu īstenošanai un projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kas atbilst attiecīgās apakšprogrammas Eiropas Komisijas Darba programmā (Work Programme) noteiktajam un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulai (ES) Nr. 2021/695, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa",  nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 12. maijs, Nr. L 170), tostarp piemērojot vienas vienības izmaksas, ja tādas ir paredzētas attiecīgajos apakšprogrammu finansēšanas nosacījumos, ciktāl Darba programmā (Work Programme) noteiktās izmaksas nav pretrunā ar Eiropas Savienības struktūrfondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda normatīvo aktu regulējumu.

IZM aktualizēs 1.1.1.5.pasākuma (2014-2020) vienkāršoto izmaksu metodiku, kas attiecas uz divām programmas "Apvārsnis Eiropa" apakšprogrammām - Eiropas stipendijas (European Fellowship) un Pasaules stipendijas (Global Fellowship) ("Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai"). Minēto vienkāršoto izmaksu metodiku plānots apstiprināt līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. Ja līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai vienkāršoto izmaksu metodika nebūs apstiprināta, projektu iesniegumu atlase attiecībā uz programmas "Apvārsnis Eiropa" apakšprogrammām - Eiropas stipendijas (European Fellowship) un Pasaules stipendijas (Global Fellowship) netiks veikta. Tādā gadījumā projektu iesniegumu atlase attiecībā uz programmas "Apvārsnis Eiropa" apakšprogrammām - Eiropas stipendijas (European Fellowship) un Pasaules stipendijas (Global Fellowship) tiks veikta pēc vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanas.

Otrās kārtas ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības un informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj šādi RIS3 rādītāji katrā no RIS3 jomām:
1) rūpnieciskie (lietišķie) pētījumi (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
2) fundamentālie pētījumi (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
3) eksperimentālās izstrādnes (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
4) rūpnieciski ekonomiskā priekšizpēte (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
5) darba spēka izmaksas (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
6) kapitālizdevumi – ēkas, iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
7) pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – publiskais finansējums (euro);
8) pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – privātās investīcijas (euro);
9) jaunradītās tehnoloģijas, skaits;
10) jaunradītie produkti (preces un pakalpojumi, kas nav tehnoloģijas), skaits;
11) radītie rūpnieciskā īpašuma objekti (patents un  patentu pieteikumi, licences līgumi, augu šķirne, reģistrēts dizainparaugs, pusvadītāja izstrādājums  vai tā pieteikums, preču zīme, skaits);
12) iesaistītais zinātniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
13) iesaistītais zinātniskais personāls  (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, pilna laika ekvivalents);
14) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
15) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, pilna laika ekvivalents);
16) publikācijas – Web of Science un SCOPUS (tai skaitā sadarbībā ar industriju, skaits).
Atbildību par minēto RIS3 rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). Finansējuma saņēmējs informāciju par RIS3 rādītājiem iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā kopā ar maksājuma pieprasījumu.

Programmas "Apvārsnis Eiropa" atbalstāmo apakšprogrammu projektos finansējuma saņēmējam un Eiropas zinātnieku nakts (MSCA and Citizens) apakšprogrammas projektos sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas no vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas.

Otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, jo ir plānots pārfinansēt projektus, kas ir iesniegti programmas “Apvārsnis Eiropa” apakšprogrammās, kurās notiek projektu, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu,  atlase. Eiropas zinātnieku nakts (MSCA and Citizens) apakšprogrammas ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt arī tiešās pārvaldes iestāde – LZP, projektu īstenojot sadarbībā ar Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām zinātniskajām institūcijām. Zinātniskās darbības likuma 14.panta otrā daļa paredz, ka LZP īsteno valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, tostarp veic stratēģisku zinātnes politikas ieviešanu un zinātnes stratēģisko komunikāciju. Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija noteikumu Nr.408 “Latvijas Zinātnes padomes nolikums” 3.punktā noteiktās LZP funkcijas tostarp paredz, ka LZP īsteno starptautiskās sadarbības projektus un ES politikas iniciatīvas zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā, īsteno informācijas, publicitātes un atbalsta pasākumus saistībā ar ES ārējās sadarbības politikas instrumentiem zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas jomā, nodrošina ES struktūrfondu projektu vadību un īstenošanu, ja LZP ir projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs. Tāpat Zinātniskās darbības likuma 9.pants “Atklātums informācijā par zinātniskajiem pētījumiem” paredz, ka informācija par zinātniskajiem pētījumiem, kas finansēti no valsts vai pašvaldības budžeta, ir atklāta, un par zinātnisko pētījumu veikšanu atbildīgā institūcija, kas pētījumu pasūtījusi, nodrošina pētījumu rezultātu vispārēju pieejamību.  Arī zinātnisko institūciju darbības nolikumi tostarp paredz kā vienu no zinātniskās institūcijas funkcijām pienākumu  informēt sabiedrību par savu darbību, par zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām.
LZP un sadarbības partneri – zinātniskās institūcijas – projektā īstenos darbības, kas vērstas uz zinātnes popularizēšanu, organizējot Eiropas Zinātnieku nakti – pētniecības komunikācijas un veicināšanas pasākumu. Līdz ar to LZP un sadarbības partneri – zinātniskās institūcijas – projektā veiks valsts deleģētās funkcijas, tādējādi  īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1. panta otrās daļas 9. punktā noteiktajai definīcijai.
Attiecībā uz projekta iesniedzējiem – zinātniskajām institūcijām – 1.1.1.5. pasākuma otrās kārtas ietvaros ar specifisko atbilstības kritēriju tiks izvērtēts, vai projekta iesniegums atbilst noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem  ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam, t.i., projektu īsteno pētniecības organizācija un projektā īsteno darbības, kurām nav saimnieciska rakstura.

Noteikumu projekts otrajai kārtai nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus. Ja otrās kārtas projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs paredz saņemt avansu, to var izmaksāt pa daļām. Pēc tam kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošinās finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā.

Otrās kārtas projektu īstenošanas uzraudzībai LZP sadarbībā ar sadarbības iestādi nodrošina atbalstāmo apakšprogrammu (izņemot Eiropas zinātnieku nakts un Ukrainas pētnieku stipendijas apakšprogrammu), ietvaros iesniegta projekta vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes starptautisku novērtēšanu. Izvērtējumu veiks zinātnisko ekspertu datubāzēs iekļautie eksperti. Zinātnisko ekspertu  datubāzēs iekļautie eksperti ir Eiropas mēroga eksperti, kas ir iekļauti starptautiskajās zinātniskajās datu bāzēs un kas tiks piesaistīti, lai nodrošinātu vienotu starptautisko zinātnisko ekspertīzi. LZP ārvalstu ekspertus var piesaistīt, izmantojot Eiropas Komisijas ekspertu datubāzēs vai citās līdzvērtīgās ārvalstu zinātnisko ekspertu datubāzēs iekļautus ekspertus saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 5. panta 12. punktu. LZP nodrošinās ārvalstu ekspertīžu datu bāzēs iekļauto ekspertu atlasi atbilstoši LZP apstiprinātajiem iekšējiem noteikumiem “Latvijas Zinātnes padomes vadlīnijas un pamatprincipi zinātnisko ekspertu atlasei zinātnisko pētījumu projektu pieteikumu konkursiem”.

Finansējuma saņēmējs projektu īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31.decembrim pirmās kārtas ietvaros un ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30.septembrim otrās kārtas ietvaros.

1.1.1.5. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046  par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta un normatīvo aktu publisko iepirkumu jomā prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. Lai nodrošinātu šīs prasības izpildi, finansējuma saņēmējs izstrādās vai noteiks kārtību, kā tas pārliecināsies par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificēs apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, noteiks veicamos pasākumus un izstrādās darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

1.1.1.5. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” (nepārklāšanās tiks nodrošināta laika ietvarā) un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1.1. pasākuma “Zinātnes politikas ieviešana, vadība un kapacitātes stiprināšana” (turpmāk – 1.1.1.1. pasākums) projektos īstenotajām darbībām. 1.1.1.1.pasākumā projekta iesniedzējs (IZM) projekta iesniegumam pielikumā pievieno rīcības plānu starpinstitucionālās, starptautiskās un starpsektoru sadarbības stiprināšanai pētniecības kapacitātes attīstībai, tostarp stiprinot Latvijas līdzdalību EPT, kas ietver darbību aprakstu starpinstitucionālās, starptautiskās un starpsektoru sadarbības stiprināšanai pētniecības kapacitātes attīstībai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam plānošanas perioda 1.1.1.1. pasākuma un 1.1.1.5. pasākuma ietvaros, tādejādi nodrošinot sinerģiju ar abu pasākumu plānotajām darbībām. Minētais plāns tiek īstenots līdz projekta noslēgumam.
Tāpat 1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas LZP projekta ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar programmas “Apvārsnis Eiropa” Nacionālo kontaktpunktu tīkla projektiem. NKP eksperti kā dalībnieki piedalās 7 tīkla projektos- IDEAL-IST, WIDERA, HNN3.0, NCP4HE, NCP4Missions, ERA Talent Platform un RICH Europe. Programmas “Apvārsnis Eiropa” Nacionālo kontaktpunktu tīkla projektu ietvaros veiktās darbības netiks veiktas 1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas LZP projekta ietvaros. Programmas “Apvārsnis Eiropa” Nacionālo kontaktpunktu tīkla projektos NKP eksperti pilda atsevišķus uzdevumus darba paku ietvaros saskaņā ar projekta aktivitāšu plānu. Nacionālo kontaktpunktu tīklu projektu  mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību starp tematiskajiem nacionālo kontaktpunktu ekspertiem un pateicoties projekta aktivitātēm kalpot par zināšanu un ekspertīzes centru tematiskajiem ekspertiem (kontaktpunktiem), lai ātri un efektīvi reaģētu uz izmaiņām un apmainītos ar informāciju. Būtiskākais, kas tiek iegūts no dalības tīkla projektos, ir pieredze pašam NKP ekspertam piedalīties programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu ciklā – izprast visu procesu, ko iziet projektu pieteicēji, sākot ar konsorcija veidošanu, kopīga pieteikuma gatavošanu, Funding and Tenders portāla lietošanu, atskaišu gatavošanu, aktivitāšu ieviešanu u.c., ko citādāk NKP ekspertiem nebūtu iespējams pašiem pieredzēt.
Savukārt Šveices sadarbības programmas otrā perioda (2019.-2029. gads) programmas “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika” mērķis ir attīstīt pētniecības kapacitāti un veicināt Latvijas un Šveices sadarbību pētniecībā inovatīvo materiālu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un viedās enerģijas jomā. Izvēlētās tematiskās jomas atbilst Latvijas tautsaimniecības attīstības prioritātēm un ir noteiktas atbilstoši atjaunotajām Viedās specializācijas stratēģijas tematiskajām jomām. Programmā plānots ieviest divus iepriekš noteiktus projektus, kurus ieviesīs zinātniskās institūcijas – Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts. Projektos paredzēts īstenot lietišķos pētījumus divpusējā sadarbībā pētniecībā ar Šveices partneriem, iesaistot doktorantūras studentus, pētniecības rezultātu un zināšanu izplatīšanu nozarēs un studentu un vidusskolēnu iepazīstināšanu ar tautsaimniecības, darba un studiju vidi, veicinot interesi par STEM. Demarkācija ar 1.1.1.5.pasākumu - Šveices programmas projekti ir divpusējās sadarbības pētniecības projekti ar papildinošām darbībām pētījumu īstenošanai, ko ievieš zinātniskās institūcijas, bet LZP 1.1.1.5.pasākuma  projekts ir koordinācijas un atbalsta pasākumi, ko ievieš zinātnes finansēšanas institūcija. Salīdzinājumam var minēt programmu “Apvārsnis Eiropa”, kurā nošķir pētniecības un inovācijas darbības un koordinācijas un atbalsta darbības.

1.1.1.5. pasākuma pirmās un otrās kārtas investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 1.1.1.5. pasākuma pirmajai un otrajai kārtai nav ietekmes.

1.1.1.5. pasākuma ERAF investīcijām piemērots 9. intervences kods, 10. intervences kods, 11. intervences kods un 12. intervences kods atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam. ERAF finansējums 9. intervences kodā – 2 715 312 euro (1.kārtā - 401 413 euro, 2.kārtā - 1 005 749 euro, 3.kārtā - 1 308 150 euro), 10. intervences kodā – 2 715 312 euro (1.kārtā - 401 413 euro, 2.kārtā - 1 005 749 euro, 3.kārtā - 1 308 150 euro), 11. intervences kodā –  24 437 803 euro (1.kārtā - 3 612 712 euro, 2.kārtā - 9 051 741 euro, 3.kārtā - 11 773 350 euro) un 12. intervences kodā – 24 437 802 euro (1.kārtā - 3 612 712 euro, 2.kārtā - 9 051 740 euro, 3.kārtā - 11 773 350 euro).

[1]Towards an EU research and innovation agenda for the future of work, 10, 11 lp. saite uz dokumentu: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/f989a7bc-a833-11ed-b508-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source.  “Facing these needs for coordination and consultation, DG Employment, Social Affairs and Inclusion and DG Research and Innovation teamed up in order to promote a more systematic dialogue between R & I and employment policymakers, including social partners. This collaboration led to the adoption of ‘ERA4FutureWork’ (action 11.3 under 11 Towards an EU research and innovation agenda for the future of work the new European research area), which will identify and recommend best practices, gaps and future priorities for R & I investment on the future of work.”