26-TA-1450: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1.Grozījumi izstrādāti, lai veiktu saistītos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 11.marta noteikumos Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.134) atbilstoši 2026.gada 9.jūnijā apstiprinātajiem grozījumiem Nr.323 Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumos Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" attiecībā uz statistikas apkopošanas kārtību par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (tādējādi nodrošinot savstarpēji saskaņotu tiesisko regulējumu, ņemot vērā izmaiņas statistikas apkopošanas kārtībā par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem).
2. Grozījumi izstrādāti, lai palielinātu to vietu skaitu, kurās personai ir iespējas klātienē iesniegt iesniegumus par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem datiem vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - E-veselības sistēma) vai atceltu šādu deleģējumu.
3. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" ir nepieciešami, lai nodrošinātu Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumos (Nr. 1175/Lp14) paredzētās Vienotā risku analīzes un vadības informācijas sistēma bērnu attīstības vajadzību atbalstam (BernsAug IS) ieviešanu un bērna agrīnās attīstības izvērtējuma izmēģinājumprojekta īstenošanu. Vienlaikus grozījumi nodrošina Ministru kabineta 2026. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 449 "Par Valdības rīcības plānu. Deklarācija Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" noteiktā pasākuma Nr. 33.2 izpildi, kas paredz radīt tiesisko ietvaru ārstniecības personu piekļuvei BAASIK un BernsAug IS risinājumiem no E-veselības portāla.
Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumu projektam BernsAug IS mērķis ir nodrošināt savlaicīgu bērnu attīstības risku identificēšanu, sekmēt bērna individuālajām vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes, sociālās rehabilitācijas un izglītības atbalsta pasākumu plānošanu, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu starp ārstniecības personām, izglītības iestādēm un bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem. Viena no būtiskākajām BernsAug IS lietotāju grupām būs ģimenes ārsti, kuri bērna profilaktisko apskašu laikā veiks bērna agrīnās attīstības izvērtējumu.
BernsAug IS ieviešanas procesā identificēta nepieciešamība nodrošināt ģimenes ārstiem iespēju piekļūt BernsAug IS, izmantojot E-veselības sistēmas autentifikācijas risinājumu. Bez šāda risinājuma ārstniecības personām būtu nepieciešams paralēli izmantot vairākas informācijas sistēmas, atkārtoti autentificēties un no jauna identificēt konkrēto bērnu, kas paildzinātu darba procesu un mazinātu lietotāju ērtību.
Tādēļ projekts paredz noteikt kārtību, kādā ārstniecības persona, autentificējoties E-veselības sistēmā, var piekļūt BernsAug IS, izmantojot vienotās pieteikšanās risinājumu. Lai nodrošinātu ārstniecības personas tiesību pārbaudi un konkrētā bērna identificēšanu, no E-veselības sistēmas uz BernsAug IS tiks nodoti tikai minimāli nepieciešamie dati – ārstniecības personas autentifikācijas un autorizācijas dati, kā arī bērna identifikācijas dati. Veselības dati no E-veselības sistēmas uz BernsAug IS netiek nodoti.
2. Grozījumi izstrādāti, lai palielinātu to vietu skaitu, kurās personai ir iespējas klātienē iesniegt iesniegumus par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem datiem vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - E-veselības sistēma) vai atceltu šādu deleģējumu.
3. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" ir nepieciešami, lai nodrošinātu Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumos (Nr. 1175/Lp14) paredzētās Vienotā risku analīzes un vadības informācijas sistēma bērnu attīstības vajadzību atbalstam (BernsAug IS) ieviešanu un bērna agrīnās attīstības izvērtējuma izmēģinājumprojekta īstenošanu. Vienlaikus grozījumi nodrošina Ministru kabineta 2026. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 449 "Par Valdības rīcības plānu. Deklarācija Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" noteiktā pasākuma Nr. 33.2 izpildi, kas paredz radīt tiesisko ietvaru ārstniecības personu piekļuvei BAASIK un BernsAug IS risinājumiem no E-veselības portāla.
Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumu projektam BernsAug IS mērķis ir nodrošināt savlaicīgu bērnu attīstības risku identificēšanu, sekmēt bērna individuālajām vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes, sociālās rehabilitācijas un izglītības atbalsta pasākumu plānošanu, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu starp ārstniecības personām, izglītības iestādēm un bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem. Viena no būtiskākajām BernsAug IS lietotāju grupām būs ģimenes ārsti, kuri bērna profilaktisko apskašu laikā veiks bērna agrīnās attīstības izvērtējumu.
BernsAug IS ieviešanas procesā identificēta nepieciešamība nodrošināt ģimenes ārstiem iespēju piekļūt BernsAug IS, izmantojot E-veselības sistēmas autentifikācijas risinājumu. Bez šāda risinājuma ārstniecības personām būtu nepieciešams paralēli izmantot vairākas informācijas sistēmas, atkārtoti autentificēties un no jauna identificēt konkrēto bērnu, kas paildzinātu darba procesu un mazinātu lietotāju ērtību.
Tādēļ projekts paredz noteikt kārtību, kādā ārstniecības persona, autentificējoties E-veselības sistēmā, var piekļūt BernsAug IS, izmantojot vienotās pieteikšanās risinājumu. Lai nodrošinātu ārstniecības personas tiesību pārbaudi un konkrētā bērna identificēšanu, no E-veselības sistēmas uz BernsAug IS tiks nodoti tikai minimāli nepieciešamie dati – ārstniecības personas autentifikācijas un autorizācijas dati, kā arī bērna identifikācijas dati. Veselības dati no E-veselības sistēmas uz BernsAug IS netiek nodoti.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1. Mazināt psihisko saslimšanu stigmatizāciju sabiedrībā, veicinot savlaicīgu vēršanos pie ārsta.
2. Uzlabot e-veselības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem, nodrošinot pieejamāku iespēju pārvaldīt piekļuvi saviem veselības datiem.
3. Nodrošināt bērniem individuāli piemērotus veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus izglītības iestādē.
2. Uzlabot e-veselības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem, nodrošinot pieejamāku iespēju pārvaldīt piekļuvi saviem veselības datiem.
3. Nodrošināt bērniem individuāli piemērotus veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus izglītības iestādē.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
1. Projekts noteic, ka Centrs nodrošina šo noteikumu 7.12. apakšpunktā minēto vēsturisko datu uzglabāšanu veselības informācijas sistēmas arhīvā līdz to nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam saskaņā ar Arhīvu likumu līdz 2027.gada 31.decembrim. Pēc datu nodošanas Latvijas Nacionālajam arhīvam 7.12. apakšpunkts tiek svītrots (no 2028.gada 1.janvāra).
3. Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un saskaņotu regulējuma spēkā stāšanos ar saistītā tiesiskā regulējuma ieviešanu, noteikumu projekts papildināts ar pārejas normu, paredzot, ka noteikumu projekta 1.17. un 1.23. apakšpunkts stājas spēkā vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumiem par Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam, bet ne vēlāk kā 2026. gada 30. novembrī. Minētie grozījumi nosaka ārstniecības personas tiesības apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos bērna personas datus savlaicīgai bērna attīstības risku identificēšanai un paredz ģimenes ārsta piekļuvi Vienotajā risku analīzes un vadības informācijas sistēmā bērnu attīstības vajadzību atbalstam iekļautajiem datiem.
3. Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un saskaņotu regulējuma spēkā stāšanos ar saistītā tiesiskā regulējuma ieviešanu, noteikumu projekts papildināts ar pārejas normu, paredzot, ka noteikumu projekta 1.17. un 1.23. apakšpunkts stājas spēkā vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumiem par Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam, bet ne vēlāk kā 2026. gada 30. novembrī. Minētie grozījumi nosaka ārstniecības personas tiesības apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos bērna personas datus savlaicīgai bērna attīstības risku identificēšanai un paredz ģimenes ārsta piekļuvi Vienotajā risku analīzes un vadības informācijas sistēmā bērnu attīstības vajadzību atbalstam iekļautajiem datiem.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.134 7.12.apakšpunktu ārstniecības iestādēm ir pienākums E-veselības sistēmā sniegt noteikumu 7.12.apakšpunktā minētos datus, t.i., "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem". Šobrīd MK noteikumi Nr. 134 paredz, ka minētajiem datiem ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, un to apstrādi veselības informācijas sistēmā ir tiesīgs veikt psihiatrs vai ģimenes ārsts, kam piešķirtas atbilstošas lietotāja tiesības. Tāpat piekļuve šiem datiem var tikt nodrošināta ieslodzījuma vietas ārstniecības iestādei, ja ar SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk – Centrs) ir noslēgts līgums par veselības informācijas sistēmas izmantošanu un datu apstrādi. MK noteikumi Nr.134 paredz, ka piekļuve veselības informācijas sistēmai tiek nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem atbilstoši tiem piešķirtajam tiesību apjomam, un visas darbības ar datiem ir izsekojamas un auditējamas. Kartē iekļautie dati ir uzskatāmi par īpašas kategorijas personas datiem, kuru apstrāde pieļaujama tikai ārstniecības procesa nodrošināšanai un normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei. Datu glabāšana veselības informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā) tiek nodrošināta atbilstoši MK noteikumos Nr. 134 noteiktajai veselības datu uzkrāšanas un uzturēšanas kārtībai (t.i., veselības informācijas sistēmas pārzinis nodrošina, ka kartes dati par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem tiek uzglabāti 75 gadus pēc pēdējā ieraksta).
Veselības ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem secinājusi, ka E-veselības sistēmā medicīniskajos dokumentos "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" iekļautā informācija ir nepilnīga, jo to nesniedz visas ārstniecības iestādes, kurās tiek nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, tāpēc šī informācija neatspoguļo faktisko saslimstības un slimību izplatību un līdz ar to, nav izmantojama politikas plānošanā un oficiālās statistikas nodrošināšanā. Ņemot vērā, ka precīzu statistiku par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem ir iespējams iegūt no citiem datiem, neveidojot jaunas sistēmas vai reģistrus, bet tos iegūstot no ikdienas praksē jau izmantotām datu ievades sistēmām, tika pieņemts lēmums atteikties no medicīniskā dokumenta "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" turpmākas aizpildīšanas, iesniegšanas un uzkrāšanas E-veselības sistēmā, kā arī 2026.gada 9.jūnijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.323 "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība", kas paredz izmaiņas statistikas informācijas apkopošanas kārtībā par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, atsakoties no datu apkopošanas noteiktu slimību slimojošu pacientu reģistrā. Vienlaikus reģistra datu pieejamība E-veselības sistēmā personām, kurām ir diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi kādā no aktualitāti zaudējušiem dzīves periodiem, nepamatoti un diskriminējoši liedza pacientiem iespēju pretendēt uz nodarbinātību noteiktās profesijās/amatos, vai nokārtot autovadītāja apliecības saņemšanai nepieciešamo veselības pārbaudi.
2. Šobrīd Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 32.2 punkts paredz, ka persona iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem datiem e-veselības sistēmā vai šāda deleģējuma atsaukšanu iesniedz klātienē Centrā vai nosūta pa pastu notariāli apliecinātas pilnvaras veidā. Spēkā esošais regulējums būtiski ierobežo iedzīvotāju iespējas ērti un efektīvi izmantot minēto pakalpojumu, jo Centrs atrodas tikai Rīgā, Lāčplēša ielā 70A. Vienlaikus reģionālu Centra filiāļu izveide nebūtu lietderīga, ņemot vērā jau pieejamo valsts pārvaldes klientu apkalpošanas infrastruktūru. Lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību un uzlabotu tā sasniedzamību iedzīvotājiem, grozījumu projekts paredz iespēju attiecīgos iesniegumus iesniegt gan Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) klientu apkalpošanas centros, kas atrodas Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē, gan Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā. Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri saņemtos iesniegumus pārsūtīs Centram turpmākai apstrādei, savukārt NVD, pamatojoties uz saņemtajiem iesniegumiem, nodrošinās attiecīgo datu ievadi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā).
3.Saeimā tiek izskatīti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – BTAL likumprojekts) (Nr. 1175/Lp14). Saeima minēto likumprojektu 2026. gada 23. jūlijā pieņēma otrajā lasījumā, savukārt 2026. gada 15. septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimas sēdē.
BTAL likumprojekts ir būtiska daļa no tiesiskā regulējuma, kas nepieciešams bērnu agrīnās attīstības skrīninga un atbalsta sistēmas ieviešanai, kā arī efektīvas starpinstitucionālās sadarbības un informācijas aprites nodrošināšanai, izveidojot Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam (turpmāk – BernsAug IS).
Vienlaikus 2026. gada 15. septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja arī grozījumu Pacientu tiesību likumā (Nr. 1177/Lp14) virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā. Minētie grozījumi paredz tiesisko pamatu ārstniecības personām apstrādāt pacientu datus, tostarp E-veselības sistēmā pieejamo informāciju, lai savlaicīgi identificētu bērna attīstības riskus un sniegtu rekomendācijas bērna individuālajām vajadzībām atbilstošiem veselības aprūpes, rehabilitācijas un atbalsta pasākumiem.
BTAL likumprojekts paredz, ka BernsAug IS izveides mērķi ir:
nodrošināt iespēju savlaicīgi identificēt bērnu attīstības riskus, veicot bērna agrīnās attīstības izvērtējumu profilaktisko apskašu ietvaros un bērna speciālo vajadzību izvērtējumu pirmsskolas izglītības programmas apguves laikā;
sekmēt bērna individuālajām vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pasākumu plānošanu un sniegšanu;
nodrošināt informācijas apmaiņu starp ārstniecības personām, izglītības iestādēm un bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem.
Lai nodrošinātu BernsAug IS darbības tiesisko regulējumu, BTAL likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2026. gada 30. novembrim izdot noteikumus par Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam. Minētajos noteikumos paredzēts noteikt BernsAug IS saturu, darbības, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, sistēmas lietotāju tiesības un pienākumus, apstrādājamo datu kategorijas, personas datu apstrādes nosacījumus, kā arī datu pieejamības, aprites un apmaiņas kārtību ar citām valsts informācijas sistēmām. BernsAug IS darbība produkcijas vidē tiks uzsākta pēc minēto noteikumu stāšanās spēkā.
Savukārt Pacientu tiesību likuma grozījumi paredz paplašināt ārstniecības personu tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos datus. Šādas tiesības paredzētas ne tikai ārstniecības procesa nodrošināšanai, bet arī bērna attīstības risku savlaicīgai identificēšanai, individuālajām vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes, rehabilitācijas un atbalsta pasākumu rekomendēšanai, veselības aprūpes kvalitātes izvērtēšanai, kā arī pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma izvērtēšanai. Papildus BernsAug IS ieviešanai likumprojekts precizē arī tiesisko regulējumu ārstniecības personu piekļuvei veselības informācijas sistēmā esošajiem datiem veselības aprūpes kvalitātes uzraudzības un pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma izvērtēšanas vajadzībām. Tādējādi tiek radīts skaidrs tiesiskais pamats personas veselības datu apstrādei minēto funkciju izpildei, vienlaikus nosakot, ka ārstniecības persona drīkst apstrādāt tikai tādu datu apjomu, kas nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai. Vienlaikus tiek nostiprināts princips, ka ārstniecības persona nav tiesīga labot vai dzēst cita veselības informācijas sistēmas lietotāja ievadītos datus, tādējādi nodrošinot datu integritāti, autentiskumu un izsekojamību.
BTAL likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka pašvaldības sadarbībā ar Valsts kanceleju no 2026. gada 1. decembra līdz 2029. gada 31. decembrim īsteno bērna agrīnās attīstības izvērtējuma izmēģinājumprojektu. Izmēģinājumprojekta mērķis ir aprobēt bērna agrīnās attīstības izvērtēšanas pieeju, tostarp Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektu (BAASIK), pilnveidot sadarbību starp veselības, izglītības un sociālo jomu, kā arī izvērtēt Vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas bērnu attīstības vajadzību atbalstam (BernsAug IS) darbību un tās efektivitāti bērnu attīstības risku savlaicīgai identificēšanai un individuālajām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu un atbalsta pasākumu plānošanai. Izmēģinājumprojekta ietvaros paredzēts aprobēt arī BernsAug IS integrāciju un datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām, tostarp E-veselības sistēmu.
Viena no galvenajām BernsAug IS lietotāju grupām būs ģimenes ārsti, kuri veiks bērnu agrīnās attīstības izvērtēšanu profilaktisko apskašu laikā. Lai nodrošinātu efektīvu darba procesu un mazinātu administratīvo slogu, paredzēts risinājums, kas ļaus ģimenes ārstiem piekļūt BernsAug IS, izmantojot E-veselības sistēmā veikto autentifikāciju.
Ministru kabineta 2026. gada 27. jūlija rīkojuma Nr. 449 "Par Valdības rīcības plānu. Deklarācija Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" pasākuma Nr. 33.2 pirmais darbības rezultāts paredz grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", lai nodrošinātu iespēju ārstam no E-veselības portāla piekļūt BAASIK portālam "bernsaug.gov.lv". Minētā pasākuma izpildes termiņš ir 2026. gada 1. oktobris. Lai nodrošinātu minētā uzdevuma izpildi, projektā paredzēts noteikt kārtību, kādā ģimenes ārsti pēc autentificēšanās E-veselības sistēmā var piekļūt BernsAug IS, izmantojot vienotās autentifikācijas risinājumu. Vienlaikus, ņemot vērā BTAL likumprojektā paredzēto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt BernsAug IS darbības un datu apstrādes kārtību, projektā paredzēta pārejas norma, kas nosaka, ka regulējums par piekļuvi BernsAug IS stājas spēkā vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumiem par Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam, bet ne vēlāk kā 2026. gada 30. novembrī.
Projekta ietvaros paredzētā personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu ārstniecības personas identifikāciju un piekļuves tiesību pārbaudi BernsAug IS, kā arī konkrētā bērna identificēšanu bērna agrīnās attīstības izvērtējuma veikšanai. Šim nolūkam no E-veselības sistēmas uz BernsAug IS tiks nodoti tikai minimāli nepieciešamie personas dati:
ārstniecības personas identifikācijas, autentifikācijas un autorizācijas dati (identifikators, amats, specialitāte, ārstniecības iestāde un informācija par piešķirtajām piekļuves tiesībām);
bērna identifikācijas dati (vārds, uzvārds un personas kods).
Veselības dati no E-veselības sistēmas uz BernsAug IS netiks nodoti. Datu apmaiņa aprobežosies ar minimālo datu apjomu, kas nepieciešams ārstniecības personas pilnvarojuma pārbaudei, konkrētā bērna identificēšanai, izvērtējuma rezultātu sasaistīšanai ar konkrētu personu, kā arī datu apstrādes izsekojamības un auditācijas nodrošināšanai. Bērna identifikācijas datu nodošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu nepārprotamu bērna identificēšanu BernsAug IS un bērna agrīnās attīstības izvērtējuma sasaisti ar konkrēto bērnu. Tas ļauj ģimenes ārstam, izmantojot E-veselības sistēmā veikto autentifikāciju, piekļūt attiecīgā bērna profilam BernsAug IS bez nepieciešamības atkārtoti identificēt bērnu citā informācijas sistēmā.
Personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679, ievērojot mērķa ierobežojuma, datu minimizācijas un samērīguma principus. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts, kā arī 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts. E-veselības sistēmā un BernsAug IS tiek nodrošināti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi, tostarp lietotāju autentifikācija un autorizācija, piekļuves tiesību kontrole, auditācijas pieraksti, datu pārraides šifrēšana un datu apstrādes izsekojamība. Piekļuve BernsAug IS nodotajiem datiem tiek nodrošināta tikai tām personām, kurām normatīvie akti paredz attiecīgas tiesības un kurām dati nepieciešami normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.
Saistībā ar plānoto personas datu apstrādi ir veikts novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību. Izvērtējumā secināts, ka paredzētā datu apstrāde ir nepieciešama un samērīga ar sasniedzamo mērķi, vienlaikus nodrošinot atbilstošu datu subjektu tiesību un interešu aizsardzību.
BAASIK attīstība, digitalizācija un izmēģinājumprojekta īstenošana tiek nodrošināta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" ietvaros, savukārt BernsAug IS un E-veselības sistēmas integrācijas risinājumu izstrāde tiek finansēta no 4.3.6.8. pasākuma "IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai" projekta līdzekļiem.
Veselības ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem secinājusi, ka E-veselības sistēmā medicīniskajos dokumentos "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" iekļautā informācija ir nepilnīga, jo to nesniedz visas ārstniecības iestādes, kurās tiek nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, tāpēc šī informācija neatspoguļo faktisko saslimstības un slimību izplatību un līdz ar to, nav izmantojama politikas plānošanā un oficiālās statistikas nodrošināšanā. Ņemot vērā, ka precīzu statistiku par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem ir iespējams iegūt no citiem datiem, neveidojot jaunas sistēmas vai reģistrus, bet tos iegūstot no ikdienas praksē jau izmantotām datu ievades sistēmām, tika pieņemts lēmums atteikties no medicīniskā dokumenta "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" turpmākas aizpildīšanas, iesniegšanas un uzkrāšanas E-veselības sistēmā, kā arī 2026.gada 9.jūnijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.323 "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība", kas paredz izmaiņas statistikas informācijas apkopošanas kārtībā par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, atsakoties no datu apkopošanas noteiktu slimību slimojošu pacientu reģistrā. Vienlaikus reģistra datu pieejamība E-veselības sistēmā personām, kurām ir diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi kādā no aktualitāti zaudējušiem dzīves periodiem, nepamatoti un diskriminējoši liedza pacientiem iespēju pretendēt uz nodarbinātību noteiktās profesijās/amatos, vai nokārtot autovadītāja apliecības saņemšanai nepieciešamo veselības pārbaudi.
2. Šobrīd Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 32.2 punkts paredz, ka persona iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem datiem e-veselības sistēmā vai šāda deleģējuma atsaukšanu iesniedz klātienē Centrā vai nosūta pa pastu notariāli apliecinātas pilnvaras veidā. Spēkā esošais regulējums būtiski ierobežo iedzīvotāju iespējas ērti un efektīvi izmantot minēto pakalpojumu, jo Centrs atrodas tikai Rīgā, Lāčplēša ielā 70A. Vienlaikus reģionālu Centra filiāļu izveide nebūtu lietderīga, ņemot vērā jau pieejamo valsts pārvaldes klientu apkalpošanas infrastruktūru. Lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību un uzlabotu tā sasniedzamību iedzīvotājiem, grozījumu projekts paredz iespēju attiecīgos iesniegumus iesniegt gan Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) klientu apkalpošanas centros, kas atrodas Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē, gan Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā. Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri saņemtos iesniegumus pārsūtīs Centram turpmākai apstrādei, savukārt NVD, pamatojoties uz saņemtajiem iesniegumiem, nodrošinās attiecīgo datu ievadi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā).
3.Saeimā tiek izskatīti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – BTAL likumprojekts) (Nr. 1175/Lp14). Saeima minēto likumprojektu 2026. gada 23. jūlijā pieņēma otrajā lasījumā, savukārt 2026. gada 15. septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimas sēdē.
BTAL likumprojekts ir būtiska daļa no tiesiskā regulējuma, kas nepieciešams bērnu agrīnās attīstības skrīninga un atbalsta sistēmas ieviešanai, kā arī efektīvas starpinstitucionālās sadarbības un informācijas aprites nodrošināšanai, izveidojot Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam (turpmāk – BernsAug IS).
Vienlaikus 2026. gada 15. septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja arī grozījumu Pacientu tiesību likumā (Nr. 1177/Lp14) virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā. Minētie grozījumi paredz tiesisko pamatu ārstniecības personām apstrādāt pacientu datus, tostarp E-veselības sistēmā pieejamo informāciju, lai savlaicīgi identificētu bērna attīstības riskus un sniegtu rekomendācijas bērna individuālajām vajadzībām atbilstošiem veselības aprūpes, rehabilitācijas un atbalsta pasākumiem.
BTAL likumprojekts paredz, ka BernsAug IS izveides mērķi ir:
nodrošināt iespēju savlaicīgi identificēt bērnu attīstības riskus, veicot bērna agrīnās attīstības izvērtējumu profilaktisko apskašu ietvaros un bērna speciālo vajadzību izvērtējumu pirmsskolas izglītības programmas apguves laikā;
sekmēt bērna individuālajām vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pasākumu plānošanu un sniegšanu;
nodrošināt informācijas apmaiņu starp ārstniecības personām, izglītības iestādēm un bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem.
Lai nodrošinātu BernsAug IS darbības tiesisko regulējumu, BTAL likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2026. gada 30. novembrim izdot noteikumus par Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam. Minētajos noteikumos paredzēts noteikt BernsAug IS saturu, darbības, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, sistēmas lietotāju tiesības un pienākumus, apstrādājamo datu kategorijas, personas datu apstrādes nosacījumus, kā arī datu pieejamības, aprites un apmaiņas kārtību ar citām valsts informācijas sistēmām. BernsAug IS darbība produkcijas vidē tiks uzsākta pēc minēto noteikumu stāšanās spēkā.
Savukārt Pacientu tiesību likuma grozījumi paredz paplašināt ārstniecības personu tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos datus. Šādas tiesības paredzētas ne tikai ārstniecības procesa nodrošināšanai, bet arī bērna attīstības risku savlaicīgai identificēšanai, individuālajām vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes, rehabilitācijas un atbalsta pasākumu rekomendēšanai, veselības aprūpes kvalitātes izvērtēšanai, kā arī pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma izvērtēšanai. Papildus BernsAug IS ieviešanai likumprojekts precizē arī tiesisko regulējumu ārstniecības personu piekļuvei veselības informācijas sistēmā esošajiem datiem veselības aprūpes kvalitātes uzraudzības un pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma izvērtēšanas vajadzībām. Tādējādi tiek radīts skaidrs tiesiskais pamats personas veselības datu apstrādei minēto funkciju izpildei, vienlaikus nosakot, ka ārstniecības persona drīkst apstrādāt tikai tādu datu apjomu, kas nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai. Vienlaikus tiek nostiprināts princips, ka ārstniecības persona nav tiesīga labot vai dzēst cita veselības informācijas sistēmas lietotāja ievadītos datus, tādējādi nodrošinot datu integritāti, autentiskumu un izsekojamību.
BTAL likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka pašvaldības sadarbībā ar Valsts kanceleju no 2026. gada 1. decembra līdz 2029. gada 31. decembrim īsteno bērna agrīnās attīstības izvērtējuma izmēģinājumprojektu. Izmēģinājumprojekta mērķis ir aprobēt bērna agrīnās attīstības izvērtēšanas pieeju, tostarp Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektu (BAASIK), pilnveidot sadarbību starp veselības, izglītības un sociālo jomu, kā arī izvērtēt Vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas bērnu attīstības vajadzību atbalstam (BernsAug IS) darbību un tās efektivitāti bērnu attīstības risku savlaicīgai identificēšanai un individuālajām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu un atbalsta pasākumu plānošanai. Izmēģinājumprojekta ietvaros paredzēts aprobēt arī BernsAug IS integrāciju un datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām, tostarp E-veselības sistēmu.
Viena no galvenajām BernsAug IS lietotāju grupām būs ģimenes ārsti, kuri veiks bērnu agrīnās attīstības izvērtēšanu profilaktisko apskašu laikā. Lai nodrošinātu efektīvu darba procesu un mazinātu administratīvo slogu, paredzēts risinājums, kas ļaus ģimenes ārstiem piekļūt BernsAug IS, izmantojot E-veselības sistēmā veikto autentifikāciju.
Ministru kabineta 2026. gada 27. jūlija rīkojuma Nr. 449 "Par Valdības rīcības plānu. Deklarācija Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" pasākuma Nr. 33.2 pirmais darbības rezultāts paredz grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", lai nodrošinātu iespēju ārstam no E-veselības portāla piekļūt BAASIK portālam "bernsaug.gov.lv". Minētā pasākuma izpildes termiņš ir 2026. gada 1. oktobris. Lai nodrošinātu minētā uzdevuma izpildi, projektā paredzēts noteikt kārtību, kādā ģimenes ārsti pēc autentificēšanās E-veselības sistēmā var piekļūt BernsAug IS, izmantojot vienotās autentifikācijas risinājumu. Vienlaikus, ņemot vērā BTAL likumprojektā paredzēto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt BernsAug IS darbības un datu apstrādes kārtību, projektā paredzēta pārejas norma, kas nosaka, ka regulējums par piekļuvi BernsAug IS stājas spēkā vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumiem par Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam, bet ne vēlāk kā 2026. gada 30. novembrī.
Projekta ietvaros paredzētā personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu ārstniecības personas identifikāciju un piekļuves tiesību pārbaudi BernsAug IS, kā arī konkrētā bērna identificēšanu bērna agrīnās attīstības izvērtējuma veikšanai. Šim nolūkam no E-veselības sistēmas uz BernsAug IS tiks nodoti tikai minimāli nepieciešamie personas dati:
ārstniecības personas identifikācijas, autentifikācijas un autorizācijas dati (identifikators, amats, specialitāte, ārstniecības iestāde un informācija par piešķirtajām piekļuves tiesībām);
bērna identifikācijas dati (vārds, uzvārds un personas kods).
Veselības dati no E-veselības sistēmas uz BernsAug IS netiks nodoti. Datu apmaiņa aprobežosies ar minimālo datu apjomu, kas nepieciešams ārstniecības personas pilnvarojuma pārbaudei, konkrētā bērna identificēšanai, izvērtējuma rezultātu sasaistīšanai ar konkrētu personu, kā arī datu apstrādes izsekojamības un auditācijas nodrošināšanai. Bērna identifikācijas datu nodošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu nepārprotamu bērna identificēšanu BernsAug IS un bērna agrīnās attīstības izvērtējuma sasaisti ar konkrēto bērnu. Tas ļauj ģimenes ārstam, izmantojot E-veselības sistēmā veikto autentifikāciju, piekļūt attiecīgā bērna profilam BernsAug IS bez nepieciešamības atkārtoti identificēt bērnu citā informācijas sistēmā.
Personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679, ievērojot mērķa ierobežojuma, datu minimizācijas un samērīguma principus. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts, kā arī 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts. E-veselības sistēmā un BernsAug IS tiek nodrošināti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi, tostarp lietotāju autentifikācija un autorizācija, piekļuves tiesību kontrole, auditācijas pieraksti, datu pārraides šifrēšana un datu apstrādes izsekojamība. Piekļuve BernsAug IS nodotajiem datiem tiek nodrošināta tikai tām personām, kurām normatīvie akti paredz attiecīgas tiesības un kurām dati nepieciešami normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.
Saistībā ar plānoto personas datu apstrādi ir veikts novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību. Izvērtējumā secināts, ka paredzētā datu apstrāde ir nepieciešama un samērīga ar sasniedzamo mērķi, vienlaikus nodrošinot atbilstošu datu subjektu tiesību un interešu aizsardzību.
BAASIK attīstība, digitalizācija un izmēģinājumprojekta īstenošana tiek nodrošināta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" ietvaros, savukārt BernsAug IS un E-veselības sistēmas integrācijas risinājumu izstrāde tiek finansēta no 4.3.6.8. pasākuma "IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai" projekta līdzekļiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.Noteikumos Nr.134 noteiktais pienākums ārstniecības iestādēm iesniegt E-veselības sistēmā 7.12.apakšpunktā minētajā medicīniskajā dokumentā "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" norādītos datus ir zaudējis aktualitāti, jo ar 2026.gada 9.jūnijā apstiprinātajiem grozījumiem Nr.323 Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumos Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" tiek mainīta oficiālās statistikas iegūšanas kārtība par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.
Risinājuma apraksts
1.Grozījumi no MK noteikumiem Nr.134 svītro šo noteikumu 7.12. apakšpunktu un secīgi arī 12.pielikumu "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem", vienlaikus noteikumi noteic, kad minētie E-veselības sistēmā uzkrātie dati tiek arhivēti un nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam (turpmāk – LNA), kā arī noteikumi noteic, ka attiecīgie dati tiks padarīti nepieejami e-veselības sistēmā no noteikumu grozījumu spēkā stāšanās brīža līdz datu nodošanai LNA saskaņā ar Arhīvu likumu līdz 2027.gada 31.decembrim.
Problēmas apraksts
2. MK noteikumu Nr.134 32.2 apakšpunkts paredz, ka persona iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu iesniedz Centrā. Noteikumi šī brīža redakcijā samazina personas iespējas saņemt pakalpojumu, jo Centrs atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 70A, LV-1011, un pakalpojums reģionāli nav pieejams.
Risinājuma apraksts
2. Lai pakalpojumu padarītu iedzīvotājiem pieejamāku arī Latvijas reģionos, grozījumu projekts paredz, ka iesniegumus iedzīvotājs var iesniegt gan NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), gan Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā, gan Centrā, taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs un NVD.
Problēmas apraksts
3. Saeimā tiek izskatīti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Nr. 1175/Lp14) un Pacientu tiesību likumā (Nr. 1177/Lp14), kas paredz bērna agrīnās attīstības izvērtēšanas sistēmas ieviešanu un Vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas bērnu attīstības vajadzību atbalstam (BernsAug IS) izveidi. Viena no BernsAug IS lietotāju grupām būs ģimenes ārsti, kuri bērna profilaktisko apskašu laikā veiks bērna agrīnās attīstības izvērtējumu un izmantos BernsAug IS funkcionalitāti.
Šobrīd E-veselības sistēmā nav paredzēta iespēja ārstniecības personai, kas autentificējusies E-veselības sistēmā, pāriet uz BernsAug IS, izmantojot vienotu autentifikācijas risinājumu. Līdz ar to ģimenes ārstam, veicot bērna profilaktisko apskati, būtu nepieciešams atkārtoti autentificēties citā informācijas sistēmā un no jauna meklēt konkrētā bērna ierakstu. Tas pagarina darba procesu un palielina kļūdu risku, identificējot pacientu.
Vienlaikus Ministru kabineta 2026. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 449 "Par Valdības rīcības plānu. Deklarācija Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" iekļautais pasākums Nr. 33.2 paredz līdz 2026. gada 1. oktobrim noteikt tiesisko ietvaru, lai no E-veselības portāla nodrošinātu iespēju ārstam tehniski pārslēgties uz BAASIK portālu "bernsaug.gov.lv". Tādēļ nepieciešams pilnveidot E-veselības sistēmas regulējumu, lai nodrošinātu minētā uzdevuma izpildi un atbalstītu BTAL likumprojektā paredzētā izmēģinājumprojekta īstenošanu.
Šobrīd E-veselības sistēmā nav paredzēta iespēja ārstniecības personai, kas autentificējusies E-veselības sistēmā, pāriet uz BernsAug IS, izmantojot vienotu autentifikācijas risinājumu. Līdz ar to ģimenes ārstam, veicot bērna profilaktisko apskati, būtu nepieciešams atkārtoti autentificēties citā informācijas sistēmā un no jauna meklēt konkrētā bērna ierakstu. Tas pagarina darba procesu un palielina kļūdu risku, identificējot pacientu.
Vienlaikus Ministru kabineta 2026. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 449 "Par Valdības rīcības plānu. Deklarācija Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" iekļautais pasākums Nr. 33.2 paredz līdz 2026. gada 1. oktobrim noteikt tiesisko ietvaru, lai no E-veselības portāla nodrošinātu iespēju ārstam tehniski pārslēgties uz BAASIK portālu "bernsaug.gov.lv". Tādēļ nepieciešams pilnveidot E-veselības sistēmas regulējumu, lai nodrošinātu minētā uzdevuma izpildi un atbalstītu BTAL likumprojektā paredzētā izmēģinājumprojekta īstenošanu.
Risinājuma apraksts
3.Projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumus Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", nosakot kārtību, kādā ārstniecības persona, autentificējoties E-veselības sistēmā, var piekļūt BernsAug IS (portālu "bernsaug.gov.lv"), izmantojot vienotās pieteikšanās risinājumu.
Risinājums paredz, ka ģimenes ārsts no E-veselības sistēmas varēs pāriet uz BernsAug IS bez atkārtotas autentifikācijas, vienlaikus nodrošinot, ka BernsAug IS tiek nodota tikai minimāli nepieciešamā informācija ārstniecības personas tiesību pārbaudei un konkrētā bērna identificēšanai. No E-veselības sistēmas uz BernsAug IS tiks nodoti tikai ārstniecības personas autentifikācijas un autorizācijas dati, kā arī bērna identifikācijas dati (vārds, uzvārds un personas kods). Veselības dati no E-veselības sistēmas uz BernsAug IS netiks nodoti.
Paredzētais risinājums novērš nepieciešamību atkārtoti autentificēties vairākās sistēmās un meklēt konkrēto bērnu, uzlabo darba procesa efektivitāti un nodrošina drošu informācijas sistēmu savstarpējo sadarbību. Vienlaikus tiek ievēroti datu minimizācijas, nolūka ierobežojuma un samērīguma principi, kā arī nodrošināti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie personas datu aizsardzības pasākumi.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, projektā paredzēta pārejas norma, kas nosaka, ka regulējums par piekļuvi BernsAug IS stājas spēkā vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumiem par Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam (bet ne vēlāk kā 2026. gada 30. novembrī), kuri tiks izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredzēto deleģējumu. Tādējādi tiek nodrošināta saskaņota BernsAug IS un E-veselības sistēmas integrācijas ieviešana.
Risinājums paredz, ka ģimenes ārsts no E-veselības sistēmas varēs pāriet uz BernsAug IS bez atkārtotas autentifikācijas, vienlaikus nodrošinot, ka BernsAug IS tiek nodota tikai minimāli nepieciešamā informācija ārstniecības personas tiesību pārbaudei un konkrētā bērna identificēšanai. No E-veselības sistēmas uz BernsAug IS tiks nodoti tikai ārstniecības personas autentifikācijas un autorizācijas dati, kā arī bērna identifikācijas dati (vārds, uzvārds un personas kods). Veselības dati no E-veselības sistēmas uz BernsAug IS netiks nodoti.
Paredzētais risinājums novērš nepieciešamību atkārtoti autentificēties vairākās sistēmās un meklēt konkrēto bērnu, uzlabo darba procesa efektivitāti un nodrošina drošu informācijas sistēmu savstarpējo sadarbību. Vienlaikus tiek ievēroti datu minimizācijas, nolūka ierobežojuma un samērīguma principi, kā arī nodrošināti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie personas datu aizsardzības pasākumi.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, projektā paredzēta pārejas norma, kas nosaka, ka regulējums par piekļuvi BernsAug IS stājas spēkā vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumiem par Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam (bet ne vēlāk kā 2026. gada 30. novembrī), kuri tiks izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredzēto deleģējumu. Tādējādi tiek nodrošināta saskaņota BernsAug IS un E-veselības sistēmas integrācijas ieviešana.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iedzīvotāji
- Ārstniecības personas
- Iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālos rīkus vai tie nav pieejami
Ietekmes apraksts
Iedzīvotāji
Grozījumi paredz atcelt prasību par medicīniskā dokumenta "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" apstrādi un datu pieejamības nodrošināšanu e-veselības sistēmā. Grozījumu pamatā ir reģistra datu nepieejamība e-veselības sistēmā, kas bieži personām, kurām ir diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi kādā no aktualitāti zaudējušiem dzīves periodiem, nepamatoti un diskriminējoši liedza iespēju pretendēt uz darbu noteiktā profesijā/amatā, vai nokārtot autovadītāja apliecības saņemšanai nepieciešamo veselības pārbaudi (jo reģistra informācija e-veselības sistēmā bija pieejama par visiem reģistrētajiem psihiskās veselības stāvokļiem kādā no dzīves posmiem - arī tādiem datiem, kas šobrīd nav aktuāli, piemēram, par bērnībā konstatētiem pārejošiem traucējumiem vai par pārejošiem traucējumiem saistībā ar adaptācijas grūtībām pēc tuvinieku zaudējumiem, šķiršanās procesiem, darba grūtībām). Atceļot prasību par medicīniskā dokumenta "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem"apstrādi un datu pieejamību, tiks mazināta stigmatizācija pret kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu saņemšanu valsts ārstniecības iestādēs un uzlaboti iedzīvotāju psihiskās veselības rādītāji.
Īstenojot pilotprojekta par bērna attīstības risku identificēšanu, tiks nodrošināta rekomendāciju izstrāde bērniem par veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī izglītības programmas nodrošinājumu atbilstoši individuālajām vajadzībām.
Ārstniecības personas
Nodrošinot integrāciju datu apmaiņā starp E-veselību un Vienotas risku analīzes un vadības informācijas sistēmu, īstenojot pilotprojekta par bērna attīstības risku identificēšanu, tiks nodrošināta ĀP pārslēgšanās un datu apmaiņa starp abām valsts informācijas sistēmām, atvieglojot ĀP darbu pilotprojekta ietvaros.
Noteikumu projekta 27.4 punkts precizē ārstniecības personas tiesības apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos personas veselības datus ārstniecības iestādes veselības aprūpes kvalitātes uzraudzības sistēmas ietvaros, kā arī pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma izvērtēšanai. Minētā datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzraudzību, analizētu ārstniecības procesu, identificētu iespējamos riskus pacientu drošībai, izvērtētu nelabvēlīgus notikumus un veiktu pasākumus veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai.
Ārstniecības persona ir tiesīga apstrādāt tikai tādus veselības informācijas sistēmā uzkrātos personas veselības datus un tādā apjomā, kāds nepieciešams konkrētā izvērtēšanas mērķa sasniegšanai, ievērojot datu minimizācijas un samērīguma principus. Vienlaikus norma paredz ierobežojumu, ka ārstniecības persona, apstrādājot veselības informācijas sistēmā iekļautos ierobežotas pieejamības datus, nav tiesīga labot vai dzēst cita veselības informācijas sistēmas lietotāja ievadītos datus, tādējādi nodrošinot datu integritāti, izsekojamību un ārstniecības dokumentācijas ticamību.
Regulējums nerada jaunas ārstniecības personas profesionālās funkcijas, bet nodrošina skaidru tiesisko pamatu nepieciešamajai personas datu apstrādei veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības nodrošināšanas nolūkā.
Iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālos rīkus vai tie nav pieejami
Grozījumi paredz, ka iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), kā arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā, kā arī Centrā, taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs un NVD. Līdz ar to tiek uzlabota pakalpojuma pieejamība reģionos.
Grozījumi paredz atcelt prasību par medicīniskā dokumenta "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" apstrādi un datu pieejamības nodrošināšanu e-veselības sistēmā. Grozījumu pamatā ir reģistra datu nepieejamība e-veselības sistēmā, kas bieži personām, kurām ir diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi kādā no aktualitāti zaudējušiem dzīves periodiem, nepamatoti un diskriminējoši liedza iespēju pretendēt uz darbu noteiktā profesijā/amatā, vai nokārtot autovadītāja apliecības saņemšanai nepieciešamo veselības pārbaudi (jo reģistra informācija e-veselības sistēmā bija pieejama par visiem reģistrētajiem psihiskās veselības stāvokļiem kādā no dzīves posmiem - arī tādiem datiem, kas šobrīd nav aktuāli, piemēram, par bērnībā konstatētiem pārejošiem traucējumiem vai par pārejošiem traucējumiem saistībā ar adaptācijas grūtībām pēc tuvinieku zaudējumiem, šķiršanās procesiem, darba grūtībām). Atceļot prasību par medicīniskā dokumenta "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem"apstrādi un datu pieejamību, tiks mazināta stigmatizācija pret kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu saņemšanu valsts ārstniecības iestādēs un uzlaboti iedzīvotāju psihiskās veselības rādītāji.
Īstenojot pilotprojekta par bērna attīstības risku identificēšanu, tiks nodrošināta rekomendāciju izstrāde bērniem par veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī izglītības programmas nodrošinājumu atbilstoši individuālajām vajadzībām.
Ārstniecības personas
Nodrošinot integrāciju datu apmaiņā starp E-veselību un Vienotas risku analīzes un vadības informācijas sistēmu, īstenojot pilotprojekta par bērna attīstības risku identificēšanu, tiks nodrošināta ĀP pārslēgšanās un datu apmaiņa starp abām valsts informācijas sistēmām, atvieglojot ĀP darbu pilotprojekta ietvaros.
Noteikumu projekta 27.4 punkts precizē ārstniecības personas tiesības apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos personas veselības datus ārstniecības iestādes veselības aprūpes kvalitātes uzraudzības sistēmas ietvaros, kā arī pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma izvērtēšanai. Minētā datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzraudzību, analizētu ārstniecības procesu, identificētu iespējamos riskus pacientu drošībai, izvērtētu nelabvēlīgus notikumus un veiktu pasākumus veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai.
Ārstniecības persona ir tiesīga apstrādāt tikai tādus veselības informācijas sistēmā uzkrātos personas veselības datus un tādā apjomā, kāds nepieciešams konkrētā izvērtēšanas mērķa sasniegšanai, ievērojot datu minimizācijas un samērīguma principus. Vienlaikus norma paredz ierobežojumu, ka ārstniecības persona, apstrādājot veselības informācijas sistēmā iekļautos ierobežotas pieejamības datus, nav tiesīga labot vai dzēst cita veselības informācijas sistēmas lietotāja ievadītos datus, tādējādi nodrošinot datu integritāti, izsekojamību un ārstniecības dokumentācijas ticamību.
Regulējums nerada jaunas ārstniecības personas profesionālās funkcijas, bet nodrošina skaidru tiesisko pamatu nepieciešamajai personas datu apstrādei veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības nodrošināšanas nolūkā.
Iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālos rīkus vai tie nav pieejami
Grozījumi paredz, ka iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), kā arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā, kā arī Centrā, taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs un NVD. Līdz ar to tiek uzlabota pakalpojuma pieejamība reģionos.
Juridiskās personas
- Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
- Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centri
- Ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
Ārstniecības iestādes
Ārstniecības iestādēm tiek atcelts pienākums E-veselības sistēmā iesniegt medicīnisko dokumentu "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem". Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs ārstniecības iestādēm, jo turpmāk vairs nebūs jāaizpilda un jāiesniedz minētais medicīniskais dokuments.
Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), kā arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā, kā arī Centrā, taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs un NVD. Līdz ar to NVD klientu apkalpošanas Centriem, apliecinot personas identitāti un saņemot iedzīvotāju iesniegumus un tam pievienotos dokumentus, saņemtie iesniegumi būs jāievada e-veselības sistēmā.
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri pēc personas identitātes pārbaudes iesniegumus un tam pievienotos dokumentus nodos Centram turpmākai apstrādei un datu ievadīšanai e-veselības sistēmā.
Ārstniecības iestādēm tiek atcelts pienākums E-veselības sistēmā iesniegt medicīnisko dokumentu "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem". Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs ārstniecības iestādēm, jo turpmāk vairs nebūs jāaizpilda un jāiesniedz minētais medicīniskais dokuments.
Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), kā arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā, kā arī Centrā, taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs un NVD. Līdz ar to NVD klientu apkalpošanas Centriem, apliecinot personas identitāti un saņemot iedzīvotāju iesniegumus un tam pievienotos dokumentus, saņemtie iesniegumi būs jāievada e-veselības sistēmā.
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri pēc personas identitātes pārbaudes iesniegumus un tam pievienotos dokumentus nodos Centram turpmākai apstrādei un datu ievadīšanai e-veselības sistēmā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centri
Ārstniecības iestādes
samazinās
Vērtības nozīme:
-7,89
Pamatojoties uz ārstniecības personu sniegtajiem datiem, pacienta karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem aizņem vidēji 30 minūšu darba. Tāpat ārstniecības personas norādījušas, ka karti aizpilda medicīnas māsa.
Pieņemot, ka medicīnas māsas vidējās darba devēja izmaksas (vienas stundas darbaspēka izmaksas pēc CSP datiem veselības un sociālās aprūpes nozarē ir 15,79 euro) ir 15,79 euro, administratīvā sloga izmaksas sasniedz aptuveni 7,89 euro par 1 kartes aizpildīšanu.
11 953,00
Kopējais izrakstīto pacienta ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem
karšu skaits gadā ir vidēji 11953 kartes (2022.gadā – 14453; 2023.gadā – 13937; 2024.gadā – 7470 kartes). Datu avots: LDVC sniegtie nepersonalizētie dati SPKC Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistram (02.07.2026.)
1
Ņemot vērā, ka statistikas dati ir pieejami par vidējo karšu skaitu gadā, taču nav noteikts, vai pacientam tikušas izrakstītas vairākas kartes, ja notikusi atkārtota hospitalizēšana, ārstēšanas epizodes vai statusa izmaiņas, tiek pieņemts, ka subjektu skaits ir 1.
1,0
Ņemot vērā, ka statistikas dati ir pieejami par vidējo karšu skaitu gadā, taču nav noteikts, vai pacientam tikušas izrakstītas vairākas kartes, ja notikusi atkārtota hospitalizēšana, ārstēšanas epizodes vai statusa izmaiņas, tiek pieņemts, ka arī reizes gadā ir 1.
94 309,17
Grozījumu projekta 1.3.punkts, kas paredz svītrot 7.12. apakšpunktu
Kopā
94 309,17
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
Iedzīvotāji
Ārstniecības personas
Iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālos rīkus vai tie nav pieejami
samazinās
Vērtības nozīme:
3,35
Grozījumu rezultātā iedzīvotājiem, kuri vēlas deleģēt citai personai tiesības piekļūt E-veselības sistēmā uzkrātajiem veselības datiem vai atsaukt iepriekš piešķirtu deleģējumu, samazināsies ar pakalpojuma saņemšanu saistītās patērētais laiks. Līdz šim iesnieguma iesniegšanai bija jāvēršas Latvijas Digitālās veselības centrā Rīgā, lai gan praksē iedzīvotāji ar šādiem iesniegumiem bieži vērsās arī Nacionālajā veselības dienestā. Turpmāk iesniegumu būs iespējams iesniegt jebkurā Vienotajā valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centrā vai Nacionālā veselības dienesta reģionālajā klientu apkalpošanas centrā. Pieņemot, ka vidējais attālums no Latvijas reģioniem līdz Rīgai ir 150 km vienā virzienā jeb 300 km turp un atpakaļ, savukārt līdz tuvākajam klientu apkalpošanas centram 20 km vienā virzienā jeb 40 km turp un atpakaļ, kā arī pieņemot, ka vidējais patērētais laiks vienā virzienā mērojot ceļu uz Rīgu ar privāto transportlīdzekli, ir aptuveni 1, 75 stundas (1 h un 45 minūtes, ja pieņem, ka vidējais braukšanas ātrums ir 80-100 km/h), bet ar sabiedrisko transportu vidējais patērētais laiks ir 2,75 stundas (2h un 45 min) vienā virzienā un ja persona dodas uz tuvāko reģionālo klientu apkalpošanas centru, kas atrodas 20–40 km attālumā, patērētais laiks, braucot ar privāto transportlīdzekli, ir 0,4 stundās (25 min), bet ar sabiedrisko transportu patērētais laiks 0,75 stundas (45 min), patērētā laika ietaupījums vienā virzienā ar privāto transportlīdzekli ir 1,35 stundas vienā virzienā (2,70 stundas abos virzienos), un ar sabiedrisko transportlīdzekli 2 stundas vienā virzienā (4 stundas abos virzienos). Vidējais laika ietaupījums ir 3,35 stundas (3 stundas un 20 minūtes).
296
Nacionālā veselības dienesta klātienē apstrādāto iesniegumu skaits, lai deleģētu citai personai tiesības piekļūt saviem E-veselības sistēmā uzkrātajiem veselības datiem vai atsauktu iepriekš piešķirtu deleģējumu: 2026.gada 1. pusgads – 175; 2025.gadā - vidēji 254; 2024.gadā - vidēji 250; 2023. gadā vidēji ir saņemti 330. Vidējais klātienē saņemtais iesniegumu skaits ir 296 iesniegumi
1,0
Tiek pieņemts, ka 1 persona iesniedz vienu iesniegumu gadā.
-991,60
Grozījumu projekta 1.19.punkts, kas paredz izteikt 32./2 1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"32./21.1. uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniegt klātienē Nacionālajā veselības dienestā vai valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā papīra formātā parakstītu iesniegumu, kurā iekļauta šo noteikumu 32.3 punktā norādītā informācija";
un
11.2.punktu izsakot šādā redakcijā "11.2 Nacionālais veselības dienests – aktuālos šo noteikumu 6.15., 6.16. un 6.16.1 apakšpunktā norādītos datus, kā arī 6.14.5.apakšpunkta datus, kas saņemti atbilstoši 32./2 punktam"
Kopā
-991,60
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
Iedzīvotāji
Ārstniecības personas
Iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālos rīkus vai tie nav pieejami
samazinās
Vērtības nozīme:
-24,50
Grozījumu rezultātā iedzīvotājiem, kuri vēlas deleģēt citai personai tiesības piekļūt E-veselības sistēmā uzkrātajiem veselības datiem vai atsaukt iepriekš piešķirtu deleģējumu, samazināsies ar pakalpojuma saņemšanu saistītās izmaksas. Līdz šim iesnieguma iesniegšanai bija jāvēršas Latvijas Digitālās veselības centrā Rīgā, lai gan praksē iedzīvotāji ar šādiem iesniegumiem bieži vērsās arī Nacionālajā veselības dienestā. Turpmāk iesniegumu būs iespējams iesniegt jebkurā Vienotajā valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centrā vai Nacionālā veselības dienesta reģionālajā klientu apkalpošanas centrā. Pieņemot, ka vidējais attālums no Latvijas reģioniem līdz Rīgai ir 150 km vienā virzienā jeb 300 km turp un atpakaļ, savukārt līdz tuvākajam klientu apkalpošanas centram 20 km vienā virzienā jeb 40 km turp un atpakaļ, kā arī pieņemot privātā transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas 0,15 euro par kilometru (aprēķinātas, izmantojot publiski pieejamus auto ekspluatācijas izmaksu kalkulatorus), viena brauciena izmaksas uz Rīgu veido aptuveni 45 euro, bet uz tuvāko klientu apkalpošanas centru – aptuveni 6 euro. Tādējādi viena iesnieguma iesniegšanas gadījumā iedzīvotāja transporta izmaksu ietaupījums var sasniegt aptuveni 39 euro. Aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka klātienes pakalpojumu visbiežāk izmanto personas, kuras neizmanto elektroniskās identifikācijas līdzekļus vai digitālos pakalpojumus, tostarp gados vecāki iedzīvotāji, kuri pakalpojuma saņemšanai izmanto privāto transportlīdzekli. Savukārt, pieņemot, ka persona nokļūšanai uz pakalpojuma saņemšanas vietu izmanto sabiedrisko transportu, vidējās izmaksas braucienam uz Rīgu un atpakaļ ir aptuveni 16 euro (aptuveni 8 euro vienā virzienā 150 km attālumam). Ja persona dodas uz tuvāko reģionālo klientu apkalpošanas centru, kas atrodas 20–40 km attālumā, biļetes izmaksas vienā virzienā ir aptuveni 3 euro, attiecīgi brauciens turp un atpakaļ izmaksā aptuveni 6 euro. Šādā gadījumā transporta izmaksu ietaupījums sasniedz aptuveni 10 euro. Aprēķinot vidējo ietaupījumu, ņemot vērā abus pārvietošanās veidus, iedzīvotāja izmaksu samazinājums ir aptuveni 24,5 euro par vienu iesniegumu euro.
296
Nacionālā veselības dienesta klātienē apstrādāto iesniegumu skaits, lai deleģētu citai personai tiesības piekļūt saviem E-veselības sistēmā uzkrātajiem veselības datiem vai atsauktu iepriekš piešķirtu deleģējumu: 2026.gada 1. pusgads – 175; 2025.gadā - vidēji 254; 2024.gadā - vidēji 250; 2023. gadā vidēji ir saņemti 330. Vidējais klātienē saņemtais iesniegumu skaits ir 296 iesniegumi
1,0
Tiek pieņemts, ka 1 persona iesniedz vienu iesniegumu gadā.
7 252,00
Grozījumu projekta 1.19.punkts, kas paredz izteikt 32./2 1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"32./21.1. uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniegt klātienē Nacionālajā veselības dienestā vai valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā papīra formātā parakstītu iesniegumu, kurā iekļauta šo noteikumu 32.3 punktā norādītā informācija;";
un
11.2.punktu izsakot šādā redakcijā "11.2 Nacionālais veselības dienests – aktuālos šo noteikumu 6.15., 6.16. un 6.16.1 apakšpunktā norādītos datus, kā arī 6.14.5.apakšpunkta datus, kas saņemti atbilstoši 32./2 punktam"
Kopā
7 252,00
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izmaksu izklāsts par e-veselības sistēmas integrāciju ar BernsAug IS sistēmu (Bērnu agrīnas attīstības skrīninga instrumentu komplekts (BAASIK)) tiks iekļauts Valsts kancelejas izstrādātājos Ministru kabineta noteikumos par Vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas bērnu attīstības vajadzību atbalstam darbību. Sistēmu integrāciju izstrāde tiek finansēta no ES fondu 4.3.6.8.pasākuma "IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai" projekta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 2026. gada 9. jūnijā pieņemtie grozījumi Nr. 323 Ministru kabineta 2008.gada 15. septembra noteikumos Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Grozījumu projekta un Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumu Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" saistība skaidrojama ar izmaiņām informācijas iegūšanas un apkopošanas kārtībā par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumi par vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas bērnu attīstības vajadzību atbalstam darbību (izstrādā Valsts kanceleja)
Pamatojums un apraksts
MK noteikumi par vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas bērnu attīstības vajadzību atbalstam darbību detalizēti atspoguļos sistēmā apstrādājamos datus un sadarbību ar citām sistēmām, tai skaitā e-veselību
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs”, Slimību profilakses un kontroles centrs, Nacionālais psihiskās veselības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
No 2026. gada 30. jūlija līdz 2026. gada 13. augustam par noteikumu projektu tika organizēta publiskā apspriešana Tiesību aktu portālā. Publiskās apspriešanas laikā sabiedrībai tika nodrošināta iespēja iepazīties ar projekta saturu un sniegt viedokļus, priekšlikumus vai iebildumus par projektā paredzēto regulējumu. Publiskās apspriešanas ietvaros priekšlikumi, iebildumi vai citi komentāri no sabiedrības netika saņemti. Līdz ar to publiskās apspriešanas rezultātā nav identificēta nepieciešamība veikt izmaiņas projektā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs”
- Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs vai NVD. Līdz ar to NVD klientu apkalpošanas Centriem, apliecinot personas identitāti un saņemot iedzīvotāju iesniegumus un tam pievienotos dokumentus, saņemtie iesniegumi būs jāievada e-veselības sistēmā. Iepriekš minēto iesniegumu iesniegšana un apstrāde ievadei e-veselības sistēmā NVD klientu apkalpošanas centros tiks veikta esošo pakalpojumu un budžeta ietvaros.
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumus par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā - grozījums stājas spēkā pēc tam, kad attiecīgais pakalpojums ir iekļauts valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru sniegto pakalpojumu klāstā. Līdz ar to Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri pēc personas identitātes pārbaudes iesniegumus un tam pievienotos dokumentus nodos Centram turpmākai apstrādei un datu ievadīšanai e-veselības sistēmā.
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs vai NVD. Līdz ar to NVD klientu apkalpošanas Centriem, apliecinot personas identitāti un saņemot iedzīvotāju iesniegumus un tam pievienotos dokumentus, saņemtie iesniegumi būs jāievada e-veselības sistēmā. Iepriekš minēto iesniegumu iesniegšana un apstrāde ievadei e-veselības sistēmā NVD klientu apkalpošanas centros tiks veikta esošo pakalpojumu un budžeta ietvaros.
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumus par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā - grozījums stājas spēkā pēc tam, kad attiecīgais pakalpojums ir iekļauts valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru sniegto pakalpojumu klāstā. Līdz ar to Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri pēc personas identitātes pārbaudes iesniegumus un tam pievienotos dokumentus nodos Centram turpmākai apstrādei un datu ievadīšanai e-veselības sistēmā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērnu attīstības risku agrīnais identificēšanas rīka izveide atbilst NAP2027 prioritātei "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", rīcības virzienam [181] "Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe", veicinot agrīnu bērnu attīstības risku identificēšanu, savlaicīgu rehabilitācijas un izglītības atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pilotprojekta par bērna attīstības risku identificēšanu sniegs iespēju saņemt rekomendācijas par veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī izglītības programmas nodrošinājumu atbilstoši individuālajām vajadzībām.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumi paredz atcelt prasību par medicīniskā dokumenta "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" apstrādi un datu pieejamības nodrošināšanu e-veselības sistēmā. Grozījumu pamatā ir reģistra datu nepieejamība e-veselības sistēmā, kas bieži personām, kurām ir diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi kādā no aktualitāti zaudējušiem dzīves periodiem, nepamatoti un diskriminējoši liedza iespēju pretendēt uz darbu noteiktā profesijā/amatā, vai nokārtot autovadītāja apliecības saņemšanai nepieciešamo veselības pārbaudi, jo reģistra informācija e-veselības sistēmā bija pieejama par visiem reģistrētajiem psihiskās veselības stāvokļiem kādā no dzīves posmiem - arī tādiem datiem, kas šobrīd nav aktuāli.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumi paredz atcelt aktualitāti zaudējušu datu (medicīniskais dokuments "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem") turpmāku apstrādi E-veselības sistēmā.
Īstenojot pilotprojektu bērnu līdz 6 gadu vecumam attīstības risku identificēšanai, tiks nodrošināta droša un konfidenciāla datu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pamatojoties uz apstrādātajiem datiem, bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem būs iespēja saņemt rekomendācijas par nepieciešamajiem veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī individuālajām vajadzībām atbilstoša izglītības atbalsta nodrošinājumu, vienlaikus garantējot personas datu aizsardzību un piekļuves kontroli. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats izriet no Pacientu tiesību likuma, Ārstniecības likuma, Bērnu tiesību aizsardzības likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 prasībām. Personas datu apstrāde tiek veikta, lai nodrošinātu, ka ģimenes ārstiem, kuri savā ikdienas darbā e-veselībā esošajiem datiem piekļūst izmantojot e-veselības portālu, varētu ērti piekļūt RAVIS izmantojot e-veselības sistēmas autentifikāciju. Datu subjekti ir bērni, kuru attīstības izvērtējums tiek veikts, kā arī ārstniecības personas, kuras ir iesaistītas bērna agrīnās attīstības izvērtēšanas procesā. Projekta ietvaros tiek apstrādāti bērna identifikācijas dati (piemēram, vārds, uzvārds, personas kods), kā arī ārstniecības personas autentifikācijas un autorizācijas dati, kas nepieciešami lietotāja identitātes un piekļuves tiesību pārbaudei. Personas datu apstrāde tiek veikta tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai. Izvēlētais risinājums nodrošina projektā noteikto mērķu sasniegšanu ar minimāli nepieciešamo personas datu apjomu. Datu apmaiņa starp E-veselības sistēmu un Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu (RAVIS) ir ierobežota ar datiem, kas nepieciešami ārstniecības personas pilnvarojuma pārbaudei un konkrētā bērna identificēšanai. Īstenojot šo procesu, tiek nodrošināti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi, tostarp piekļuves kontrole, lietotāju autentifikācija, auditācijas pieraksti, datu pārraides aizsardzība un datu apstrādes izsekojamība.
Īstenojot pilotprojektu bērnu līdz 6 gadu vecumam attīstības risku identificēšanai, tiks nodrošināta droša un konfidenciāla datu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pamatojoties uz apstrādātajiem datiem, bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem būs iespēja saņemt rekomendācijas par nepieciešamajiem veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī individuālajām vajadzībām atbilstoša izglītības atbalsta nodrošinājumu, vienlaikus garantējot personas datu aizsardzību un piekļuves kontroli. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats izriet no Pacientu tiesību likuma, Ārstniecības likuma, Bērnu tiesību aizsardzības likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 prasībām. Personas datu apstrāde tiek veikta, lai nodrošinātu, ka ģimenes ārstiem, kuri savā ikdienas darbā e-veselībā esošajiem datiem piekļūst izmantojot e-veselības portālu, varētu ērti piekļūt RAVIS izmantojot e-veselības sistēmas autentifikāciju. Datu subjekti ir bērni, kuru attīstības izvērtējums tiek veikts, kā arī ārstniecības personas, kuras ir iesaistītas bērna agrīnās attīstības izvērtēšanas procesā. Projekta ietvaros tiek apstrādāti bērna identifikācijas dati (piemēram, vārds, uzvārds, personas kods), kā arī ārstniecības personas autentifikācijas un autorizācijas dati, kas nepieciešami lietotāja identitātes un piekļuves tiesību pārbaudei. Personas datu apstrāde tiek veikta tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai. Izvēlētais risinājums nodrošina projektā noteikto mērķu sasniegšanu ar minimāli nepieciešamo personas datu apjomu. Datu apmaiņa starp E-veselības sistēmu un Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu (RAVIS) ir ierobežota ar datiem, kas nepieciešami ārstniecības personas pilnvarojuma pārbaudei un konkrētā bērna identificēšanai. Īstenojot šo procesu, tiek nodrošināti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi, tostarp piekļuves kontrole, lietotāju autentifikācija, auditācijas pieraksti, datu pārraides aizsardzība un datu apstrādes izsekojamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi