24-TA-2590: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par vienreizējas iemaksas veikšanu Starptautiskās Krimināltiesas Cietušo trasta fondā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par vienreizējas iemaksas veikšanu Starptautiskās Krimināltiesas Cietušo trasta fondā" izstrādāts, pamatojoties uz Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 54. pantu, kas nosaka, ka finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2022.—2024. gadam, 2023.—2025. gadam un 2024.—2026. gadam piešķirtā finansējuma, ja tam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali, kā arī uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 13.daļas 1.punktu un 13.3 daļas 3.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Latvijas atbalsts Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT), veicot iemaksu SKT Cietušo trasta fondā, lai atlīdzinātu Ukrainas karā cietušajiem radīto kaitējumu balstoties uz Romas Statūtos definētajiem noziegumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
SKT ir dibināta 2002. gadā ar pastāvīgo mītni Hāgā, Nīderlandē, un tās darbību regulē 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūti (turpmāk – Statūti) un tiem ir pievienojušās 124 pasaules valstis. Latvijas Republikā Statūti stājās spēkā 2002.gada 1.septembrī. Savukārt 2014. gadā Latvijas Republikas Saeima atbalstīja grozījumu Statūtos apstiprināšanu, kas paredz Latvijas pievienošanos pārējām dalībvalstīm attiecībā uz Statūtu papildināšanu ar agresijas noziegumu.
Atbilstoši Statūtu 5. pantam SKT jurisdikcijā ietilpst genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un agresija. SKT ir pēdējā instance, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un sodīšanu.
Saskaņā ar Statūtu 79.pantu un Dalībvalstu Asamblejas lēmumu Nr. ICC-ASP/1/Res.6 Cietušo trasta fonds ir izveidots SKT jurisdikcijas ietvaros esošo noziegumos cietušo un viņu ģimenes locekļu labā. Cietušo trasta fonda līdzekļus veido valstu un indivīdu brīvprātīgās iemaksas un ziedojumi, kā arī SKT tiesas procesu ietvaros starptautiskajiem noziedzniekiem konfiscētie finanšu līdzekļi un citi īpašumi. Cietušo trasta fonda pārraudzību īsteno SKT dalībvalstu Asambleja, bet tā darbību vada Cietušo trasta fonda valde.
Atbilstoši Statūtu 5. pantam SKT jurisdikcijā ietilpst genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un agresija. SKT ir pēdējā instance, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un sodīšanu.
Saskaņā ar Statūtu 79.pantu un Dalībvalstu Asamblejas lēmumu Nr. ICC-ASP/1/Res.6 Cietušo trasta fonds ir izveidots SKT jurisdikcijas ietvaros esošo noziegumos cietušo un viņu ģimenes locekļu labā. Cietušo trasta fonda līdzekļus veido valstu un indivīdu brīvprātīgās iemaksas un ziedojumi, kā arī SKT tiesas procesu ietvaros starptautiskajiem noziedzniekiem konfiscētie finanšu līdzekļi un citi īpašumi. Cietušo trasta fonda pārraudzību īsteno SKT dalībvalstu Asambleja, bet tā darbību vada Cietušo trasta fonda valde.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022.gada 24.februārī Krievija uzsāka pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā, kas ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums. Latvija stingri atbalsta Ukrainu tās cīņā par neatkarību un suverenitāti.
2022.gada 1. un 2.martā 39 SKT Romas statūtu dalībvalstis, tostarp visas ES dalībalstis, vērsās ar iesniegumu SKT, lūdzot SKT prokuroru izmeklēt situāciju Ukrainā. 2022.gada 2.martā SKT prokurors paziņoja, ka balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem, viņš ir uzsācis izmeklēšanu par situāciju Ukrainā. Šobrīd vēl četras citas Romas statūtu dalībvalstis ir vērsušās SKT saistībā ar situāciju Ukrainā, tādējādi kopējais dalībvalstu skaits, kas ir vērsušās SKT, palielinājies līdz 43. SKT veiktās izmeklēšanas par kara noziegumiem Ukrainā iet roku rokā ar cietušo atbalstu.
Ar š.g. 23.septembra notu SKT Cietušo trasta fonds ir aicinājis Latvijas valdību apsvērt iespēju veikt brīvprātīgu iemaksu, lai atlīdzinātu Ukrainas karā cietušajiem radīto kaitējumu, balstoties uz Romas Statūtos definētajiem noziegumiem.
2022.gada 1. un 2.martā 39 SKT Romas statūtu dalībvalstis, tostarp visas ES dalībalstis, vērsās ar iesniegumu SKT, lūdzot SKT prokuroru izmeklēt situāciju Ukrainā. 2022.gada 2.martā SKT prokurors paziņoja, ka balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem, viņš ir uzsācis izmeklēšanu par situāciju Ukrainā. Šobrīd vēl četras citas Romas statūtu dalībvalstis ir vērsušās SKT saistībā ar situāciju Ukrainā, tādējādi kopējais dalībvalstu skaits, kas ir vērsušās SKT, palielinājies līdz 43. SKT veiktās izmeklēšanas par kara noziegumiem Ukrainā iet roku rokā ar cietušo atbalstu.
Ar š.g. 23.septembra notu SKT Cietušo trasta fonds ir aicinājis Latvijas valdību apsvērt iespēju veikt brīvprātīgu iemaksu, lai atlīdzinātu Ukrainas karā cietušajiem radīto kaitējumu, balstoties uz Romas Statūtos definētajiem noziegumiem.
Risinājuma apraksts
Tieslietu ministrija ir izvērtējusi iespēju pārdalīt finansējumu iemaksai SKT Cietušo trasta fondam Ukrainas atbalsta mērķim no 2024.-2026.gada prioritārā pasākuma "Latvijas Republikas kapacitātes un lomas stiprināšana starptautisko tiesību jautājumos, tostarp Ukrainas tiesiskais atbalsts". Finansējuma pārdale iespējama, jo 2024.gadā izsludināto konkursu rezultātā nav izdevies atlasīt atbilstošu personālu un prioritārajā pasākumā ir izveidojusies ekonomija.
Lai nodrošinātu iemaksu SKT Cietušo trasta fondam 150 000 euro apmērā, ir sagatavots rīkojuma projekts " Par vienreizējas iemaksas veikšanu Starptautiskās Krimināltiesas Cietušo trasta fondā " paredzot, ka iemaksa tiks veikta Tieslietu ministrijas programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ietvaros no 2024.-2026.gada prioritārajam pasākumam "Latvijas Republikas kapacitātes un lomas stiprināšana starptautisko tiesību jautājumos, tostarp Ukrainas tiesiskais atbalsts" piešķirtā finansējuma.
Lai nodrošinātu iemaksu SKT Cietušo trasta fondam 150 000 euro apmērā, ir sagatavots rīkojuma projekts " Par vienreizējas iemaksas veikšanu Starptautiskās Krimināltiesas Cietušo trasta fondā " paredzot, ka iemaksa tiks veikta Tieslietu ministrijas programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ietvaros no 2024.-2026.gada prioritārajam pasākumam "Latvijas Republikas kapacitātes un lomas stiprināšana starptautisko tiesību jautājumos, tostarp Ukrainas tiesiskais atbalsts" piešķirtā finansējuma.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
150 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
150 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-150 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-150 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
150 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Vienreizēja iemaksa SKT Cietušo trasta fondā 150 000 euro apmērā, ņemot vērā Tieslietu ministrijas finansiālās iespējas. Iemaksa ir brīvprātīga un summa no SKT puses nav noteikta.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks segti Tieslietu ministrijas budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ietvaros, veicot apropriācijas pārdali no 2024.gada prioritārā pasākuma "Latvijas Republikas kapacitātes un lomas stiprināšana starptautisko tiesību jautājumos, tostarp Ukrainas tiesiskais atbalsts".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi