Anotācija (ex-ante)

1. Atbilstoši Eiropas Komisijas izvērtējumam Noteikumos Nr.547 nav transponētas vai ir nepareizi transponētas nacionālajā regulējumā atsevišķas Direktīvas 2020/2184 normas, piemēram, par preventīviem pasākumiem, ja pastāv risks, ka dzeramais ūdens varētu neatbilst noteiktajiem parametriem, vai konstatēta neatbilstība parametriem; par parametru izvēli virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu monitoringam, un sateces baseinu, kur ir ūdens ieguves vieta, riska novērtēšanā iekļaujamo informāciju; par pasākumiem ar ūdensapgādes inženiertīkliem saistītu risku samazināšanā; par ēkas ūdensapgādes inženiertīklu risku novērtēšanu; par pazeminātām nekaitīguma un kvalitātes prasībām (piešķiršanas periods un kritēriji); par informācijas pieejamību vēsturiskajiem monitoringa un ūdensapgādes sistēmas efektivitātes rādītāju datiem; par Eiropas Komisijas kontrolsarakstā esošo vielu vai savienojumu iekļaušanu ūdens piegādes sistēmas riska novērtējumā un vadlīniju izstrādi attiecībā uz paraugu ņemšanu Legionella spp. analīzēm.

Lai nodrošinātu Noteikumu Nr.547 atbilstību Direktīvas 2020/2184 prasībām, Noteikumu projekts paredz:
1.1. papildināt Noteikumus Nr. 547 ar prasību veikt preventīvus dzeramā ūdens aizsardzības pasākumus, ja pastāv risks, ka dzeramais ūdens neatbildīs noteiktajām parametru vērtībām, kā arī tad, ja tiek konstatēts Eiropas Komisijas kontrolsarakstā iekļauto vielu vai savienojumu robežvērtību pārsniegums, tādējādi pastiprinot dzeramā ūdens kvalitātes apdraudējuma novēršanas pasākumus (14.punkts un 21.punkts). Noteikumi Nr.547 nosaka, ka norādījumus par nepieciešamajiem preventīvajiem pasākumiem sniedz Veselības inspekcija. Šādi pasākumi var ietvert, piemēram, ūdens apstrādes procesa pārskatīšanu un atbilstošu apstrādes metožu ieviešanu pirms ūdens piegādes patērētājiem, lai mazinātu vai novērstu risku, ka piegādātais dzeramais ūdens neatbildīs noteiktajām parametru vērtībām. Vienlaikus Noteikumu projektā paredzēts atbilstoši Direktīvas 2020/2184 prasībām precizēt Noteikumos Nr.547 iekļauto terminu "veikt izmaiņas ūdens apstrādē", aizstājot to ar terminu "uzlabot (optimizēt) ūdens apstrādi". Direktīvā lietotais formulējums "optimizēt" raksturo sasniedzamo rezultātu, proti, nepieciešamību pārskatīt un pielāgot ūdens apstrādes procesu, ja tas nav pietiekams attiecīgā kvalitātes mērķa sasniegšanai. Praksē šo terminu bieži saprot ar procesu efektivizāciju, resursu taupīšanu vai izmaksu ierobežošanu, nevis ar ūdens kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu pilnveidošanu. Lai nodrošinātu Direktīvas (ES) 2020/2184 prasību izpildi un vienlaikus novērstu iespējamu pārpratumu, ka optimizēšana nozīmē tikai procesu samazināšanu, resursu taupīšanu vai izmaksu ierobežošanu, Noteikumu projektā paredzēts lietot formulējumu "uzlabot (optimizēt) ūdens apstrādi". Šāds formulējums uzsver nepieciešamību pārskatīt un pilnveidot ūdens apstrādes procesus un tajos izmantotos tehnoloģiskos risinājumus, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitātes prasību izpildi.
1.2. precizēt prasības sateces baseinu riska novērtēšanai. Pašlaik Noteikumu Nr. 547 45. un 46. punktā noteikts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – LVĢMC), ņemot vērā riska novērtējumā identificētos apdraudējumus un bīstamos notikumus, riska novērtējuma secinājumus, kā arī Inspekcijas un ūdens piegādātāja sniegto informāciju, izvērtē nepieciešamību ūdens piegādātāja veiktajā monitoringā iekļaut papildu rādītājus. LVĢMC informē ūdens piegādātāju par papildus monitorējamo rādītāju sarakstu un iekļauj šo informāciju attiecīgā sateces baseina novērtējumā. Ar Noteikumu projektu paredzēts precizēt, ka LVĢMC, lemjot par papildu rādītāju iekļaušanu monitoringā, izvērtē un nosaka, kuri no Noteikumu Nr. 547 46. punktā minētajiem rādītājiem ir iekļaujami monitoringā (46.punkts).
1.3. precizēt sateces baseinu risku novērtēšanā iekļaujamo informāciju, paredzot tiešu atsauci uz ūdens ieguves vietu ģeoreferencēšanu. Tā kā ūdens ieguves vietu ģeoreferencēšana jau pašlaik tiek veikta, minētās prasības noteikšana nepalielinās LVĢMC administratīvo slogu (44.3.punkts).
1.4. stiprināt vietējās sadales sistēmas riska pārvaldību, nosakot, ka Inspekcija uzraudzības ietvaros mudina publisku un privātu telpu īpašniekus veikt ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu. Inspekcija tās kompetences ietvaros jau pašlaik sniedz informatīvu un konsultatīvu atbalstu telpu īpašniekiem, tādējādi sekmējot izpratni par riska novērtēšanas nepieciešamību un veicinot tā veikšanu. Tāpat Noteikumu projekts paredz, ka ar dzeramā ūdens apgādi saistītas organizācijas veicina izglītojoša rakstura un kompetences paaugstināšanas pasākumus speciālistiem, kas strādā ar ūdensapgādes inženiertīkliem un uzstāda būvizstrādājumus un materiālus, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni (68.4 un 68.5.punkts). Šādi pasākumi var ietvert informatīvu materiālu publicēšanu un izplatīšanu, semināru/vebināru un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu organizēšanu, kā arī citādā formātā veicināt speciālistu apmācību. Latvijā ir vairākas organizācijas, kas apvieno ar ūdenssaimniecības nozari (tai skaitā ar dzeramā ūdens apgādi) saistītus uzņēmumus, kuru mērķis ir veicināt ūdenssaimniecības nozares attīstību, lai iedzīvotāji varētu saņemt drošus un nepārtrauktus ūdensapgādes pakalpojumus.
1.5. precizēt ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanas kārtību atbilstoši Direktīvas 2020/2184 prasībām, nodrošinot riskā balstītas pieejas piemērošanu visā dzeramā ūdens piegādes ķēdē (39.3.punkts).
1.6. iekļaut Noteikumos Nr.547 dinamisku atsauci uz Eiropas Komisijas kontrolsarakstu, lai nodrošinātu, ka no jauna sarakstā iekļautās vielas vai savienojumi tiek piemēroti nekavējoties, bez nepieciešamības veikt grozījumus Noteikumos Nr.547 (1.pielikuma 2.tabula). Eiropas Komisija ir pieņēmusi Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/679 (2022. gada 19. janvāris), ar ko attiecībā uz dzeramo ūdeni izveidots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2020/2184 paredzētais kontrolsaraksts, kurā ietilpst vielas vai savienojumi, kas rada bažas. Minētais Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmums ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2022. gada 27. aprīlī un tajā ir iekļauts 17-beta-estradiols un nonilfenols, kas šobrīd ir iekļauts arī Noteikumos Nr.547. Turpmākie Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmumi par izmaiņām kontrolsarakstā arī tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
1.7. papildus esošajiem nosacījumiem noteikt, ka Inspekcija var piešķirt atkāpi ūdens nekaitīguma vai kvalitātes prasībām tikai gadījumos, kad šāda atkāpe nerada iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un dzeramā ūdens piegādi attiecīgajā teritorijā nevar nodrošināt citā saprātīgā veidā (93.punkts). Tāpat paredzēts noteikt, ka atkāpes piemērojamas uz iespējami īsāko laikposmu, bet ne ilgāk par trim gadiem (92.punkts).
1.8. precizēt patērētāju tiesības saņemt vēsturisko informāciju par dzeramā ūdens monitoringu un ūdensapgādes sistēmas efektivitātes rādītājiem, nosakot, ka informāciju par laika posmu no Direktīvā 2020/2184 noteiktā datuma, t.i., no 2023.gada 13.janvāra līdz Noteikumu Nr.547 spēkā stāšanās brīdim nodrošina Inspekcija (107.punkts). Līdz Noteikumiem Nr.547 informāciju par dzeramā ūdens monitoringu un ūdensapgādes sistēmas efektivitātes rādītājiem apkopoja Inspekcija.
1.9. lai nodrošinātu vienotu pieeju Legionella spp. monitoringa veikšanai un paraugu ņemšanai, Noteikumu projekts paredz, ka Inspekcija savā tīmekļvietnē publicē vadlīnijas Legionella spp. analīzēm paredzēto ūdens paraugu ņemšanai (2.pielikuma 3.3.punkts).

2. Inspekcija, veicot dzeramā ūdens kvalitātes kontroli un uzraudzību atbilstoši Noteikumiem Nr.547, ir konstatējusi atsevišķas nepilnības šo noteikumu normu interpretācijā un īstenošanā praksē, kā arī iespējas optimizēt atsevišķus procesus, piemēram:
2.1. šobrīd atbilstoši Direktīvai 2020/2184 katrai ūdensapgādes sistēmai kalendārajā gadā ir viena dzeramā ūdens monitoringa programma, un visu dzeramā ūdens monitoringu veic ūdens piegādātāji, bet Inspekcija saskaņo ūdens piegādātāja izstrādātu dzeramā ūdens monitoringa programmu, kurā tiek ietverti A grupas un B grupas radītāji, kontrolsarakstā iekļautas vielas, radioaktīvo vielu rādītāji un citi rādītāji. Šobrīd Noteikumos Nr.547 attiecībā uz dzeramā ūdens monitoringu ir lietoti termini "kārtējais monitorings" un  "auditmonitorings", kas ir tikai Latvijā lietoti termini (Direktīva 2020/2184 nenosaka šādus terminus). Šie termini Noteikumos Nr.547 tika atstāti ar mērķi, lai ūdens piegādātāji labāk izprastu monitoringa prasības un saglabātu pāreju no iepriekšējās kārtības, kad kārtējo monitoringu veica ūdens piegādātāji, savukārt auditmonitoringu – Inspekcija. Inspekcija ir novērojusi, ka minēto terminu izmantošana rada neskaidrības un sarežģī Noteikumu Nr.547 prasību uztveri. Tāpat Noteikumos Nr.547 noteikts, ka monitoringa programmas īsteno, laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, kaut gan ne visas ūdens pārbaudes jāveic tikai laboratoriski, piemēram, ūdens duļķainību var noteikt ar sensoriem bez klasiskas paraugu analīzes laboratorijā. Neprecīzi noteikts arī, ka B grupas rādītājos ietilpst mikrobioloģiskie rādītāji. Saskaņā ar Noteikumu Nr.547 1. pielikumu mikrobioloģiskie rādītāji ir Escherichia coli (E. coli) un zarnu enterokoki, kas vienlaikus tiek uzskatīti par "pamata rādītājiem", un tos testē atbilstoši A grupas rādītāju biežumam.
2.2. ņemot vērā, ka centralizēti piegādātu dzeramo ūdeni izmanto daudzi pārtikas aprites uzņēmumi, nepieciešams stiprināt kompetento iestāžu sadarbību, lai dzeramā ūdens piesārņojuma un infekcijas slimību izplatīšanās riska gadījumā nodrošinātu savlaicīgu informācijas apmaiņu un efektīvu piesardzības pasākumu īstenošanu.

2. Lai nodrošinātu skaidru, vienveidīgu un efektīvu tiesiskā regulējuma piemērošanu praksē, Noteikumu projekts paredz šādus grozījumus Noteikumos Nr.547:
2.1. terminus "kārtējais monitorongs"un "auditmonitorings" aizstāt ar terminu "monitorings" (šo terminu maiņa ir paredzēta 30., 33., 36., 44.5., 50., 70., 73., 99., 2.pielikuma 1.1. un 1.2.punktos), kā arī precizēt normas par dzeramā ūdens monitoringa programmā iekļaujamajiem rādītājiem, tostarp B grupas rādītājiem un dzeramā ūdens pārbaudes metodēm (30., 33.punkts). 
2.2. stiprināt Veselības inspekcijas un Pārtikas veterinārā dienesta sadarbību, ja monitoringā dzeramajā ūdenī konstatēts piesārņojums, kas rada potenciālu apdraudējumu cilvēku veselībai (72.punkts).
2.3. papildināt noteikumus ar prasību, kas paredz ūdens piegādātājam informēt ūdens patērētājus par piesardzības pasākumiem, ja plānotas dezinfekcijas gadījumā pastāv iespēja klientiem saņemt dzeramo ūdeni ar ķīmisko reaģentu atliekvielām, izmainītu ūdens smaržu un garšu u.c. organoleptiskajiem rādītājiem, tādējādi nostiprinot normatīvajā regulējumā līdzšinējo labo praksi (77.punkts). Grozījums neradīs būtisku administratīvo vai finansiālo slogu ūdens piegādātājiem, jo informācijas sniegšana patērētājiem parasti tiek veikta, izmantojot jau esošos saziņas kanālus. Vienlaikus tas uzlabos patērētāju informētību par ūdensapgādes sistēmā veiktajiem uzturēšanas pasākumiem, veicinās izpratni par iespējamiem īslaicīgiem dzeramā ūdens kvalitātes pārmaiņu cēloņiem un mazinās iedzīvotāju satraukumu un neskaidrību rašanos par dzeramā ūdens nekaitīgumu pēc dezinfekcijas darbu veikšanas, kā arī veicinās lielāku sabiedrības uzticēšanos dzeramā ūdens apgādes pakalpojuma sniedzējiem.
2.4. ņemot vērā, ka Inspekcijas sagatavotie pārskati par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu tiek publicēti Inspekcijas tīmekļvietnē, Noteikumu projektā paredzēts atteikties no prasības Inspekcijai nosūtīt citām valsts pārvaldes iestādēm informāciju par pārskata par publicēšanu (109.punkts).
2.5. atteikties no prasības saskaņot ar Inspekciju dezinfekcijas efektivitātes izmeklējumu programmu pirms profilaktiskās dezinfekcijas pasākumu īstenošanas, tādējādi samazinot administratīvo slogu, jo nav nepieciešams sagatavot un iesniegt saskaņošanai atsevišķu dezinfekcijas izmeklēšanas programmu. Ūdens piegādātājiem samazinās dokumentu aprites apjoms, administratīvo procedūru skaits un laika resursi. Vienlaikus tiek saglabāts pienākums dokumentēt faktiski veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot izsekojamību un atbildību par veikto darbu kvalitāti. Īstenotos pasākumus dokumentē dezinfekcijas kartē, kurā ietver informāciju par dezinfekcijas veikšanas datumu, dezinfekcijai pakļauto objektu un adresi (piemēram, rezervuārs, spiedkatls, ūdensvadi), tehnoloģiskā procesa aprakstu (kā tiek nodrošināta prasība – tīrīt, mazgāt, dezinficēt), dezinfekcijā pielietotām vielām (reaģentiem un to pamatvielām), kontroles parauga (paraugu) ņemšanas datumu (datumus), parauga ņemšanas vietu un adresi, paraugā izmeklētajiem rādītājiem un dezinfekcijas veicēju (apmācītam darbiniekam norādīt sertifikāta numuru, juridiskai personai – reģistrācijas numuru). Inspekcijai samazinās administratīvais slogs, kas saistīts ar dezinfekcijas programmu pieņemšanu, izvērtēšanu, saskaņošanu un saziņu ar ūdens piegādātājiem par dokumentu precizēšanu. Atbrīvotos administratīvos resursus iespējams novirzīt uz dzeramā ūdens kvalitātes nekaitīguma uzraudzību, kontroli, sūdzību izskatīšanu un sabiedrības veselības risku izvērtēšanu. Sabiedrības veselības aizsardzības līmenis netiek samazināts, jo tiek saglabātas prasības par dezinfekcijas veikšanu, dezinfekcijas efektivitātes kontroli, ūdens kvalitātes prasību ievērošanu, veikto pasākumu dokumentēšanu un Inspekcijas uzraudzības tiesībām. Paredzētās izmaiņas nemazina ūdens piegādātāja atbildību par piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu. Veikto dezinfekcijas pasākumu dokumentēšana nodrošina informācijas izsekojamību un pieejamību, kā arī sniedz Inspekcijai iespēju tās kompetences ietvaros izvērtēt dezinfekcijas norisi, tās rezultātus un atbilstību normatīvo aktu prasībām (78.punkts).

3. Noteikumos Nr. 547 ir nepieciešams veikt vairākus redakcionālus precizējumus, novēršot tehniskas neprecizitātes un atbilstību Direktīvai (ES) 2020/2184.

3. Noteikumu projekts paredz precizēt 121.punktu; 1.pielikuma nosaukumu; 1.pielikuma 1.tabulu un 3.tabulu, izslēdzot piezīmi, kas attiecas uz fasētu ūdeni; 1.pielikuma 2.tabulu, 2.pielikuma 1.punktu un 4.pielikumu, precizējot vielu ķīmiskos nosaukumus un atbilstību Direktīvai 2020/2184; 1.pielikuma 4.tabulu, ievietojot Legionella spp. baktērijas rādītāja skaitlisko vērtību.

4. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu). Līdz ar to nepieciešams redakcionāli precizēt Noteikumus Nr.547.

4. Noteikumu projekts paredz Noteikumu Nr.547 tekstā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" aizstāt ar vārdiem "Klimata un enerģētikas ministrija".

5. Direktīvā 2020/2184 norādītas metodes, kuras jāizmanto mikrobioloģisko parametru analīzei dzeramajā ūdenī, tostarp norādīts, ka zarnu eneterokoku noteikšanai jāizmanto metode
EN ISO 7899-2. Zarnu enterokoku noteikšanai dzeramajā ūdenī ir izstrādāta jauna metode EN ISO 7899-3, kura ļauj iegūt galīgos rezultātus ievērojami ātrāk nekā ISO 7899-2 metode, kas ir būtiski, lai operatīvi reaģētu uz iespējamo piesārņojumu un nodrošinātu iedzīvotājiem drošu dzeramo ūdeni. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā netiek plānoti grozījumi Direktīvā, bet valstis var vērsties Eiropas Komisijā un lūgt akceptu ISO 7899-3 metodes izmantošanai zarnu enterokoku noteikšanai dzeramajā ūdenī, Veselības ministrija vērsās ar šādu lūgumu Eiropas Komisijā. 29.07.2026. saņemta Eiropas Komisijas vēstule, kurā norādīts, ka Eiropas Komisija pieņem standarta EN ISO 7899-3 izmantošanu kā alternatīvu metodi standartam EN ISO 7899-2 dzeramā ūdens parametra "zarnu enterokoki" noteikšanai saskaņā ar Direktīvu 2020/2184.

5. Noteikumu projekts paredz, ka zarnu enterokoku noteikšanai dzeramajā ūdenī var izmantot arī metodi EN ISO 7899-3 metodi.